Court convicted defendant of drug transport and impaired driving, sentencing to probation and license revocation.

Lietas Nr. 58400023224

K69-0107-26/25

ECLI:LV:KURT:2026:0227.58400023224.2.S

Kurzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā, 2026. gada 27. februārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Anita Simsone,

piedaloties prokuroram Gintam Mežiņam,

aizstāvim zvērinātam advokātam Raitim Mediņam,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /Persona C/ (/Persona C/), Lietuvas personas kods /Personas kods A/,

apsūdzēts pēc Krimināllikuma 190.1 panta pirmās daļas, Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona C/ nelikumīgā veidā pārvietoja pāri Latvijas Republikas valsts robežai narkotisku vielu, kuras

aprite ir aizliegta.

2024. gada 8. jūnijā ap plkst. 8.30 /Persona C/ ar automašīnu/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas

numurs /Transportlīdzeklis B/, glabājot mugursomā 1,6710 gramus izžāvētu augu maisījumu, kas satur kanabisu

(hašišs) jebkurā attiecībā, iebrauca no Zviedrijas ar prāmi “/Nosaukums/” Latvijas Republikas Ventspils ostā,

tādējādi šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu. Pēc tam, 2024. gada 8. jūnijā ap plkst. 8.55, vadot minēto

automašīnu, /Persona C/ iebrauca Ventspils ostas /Nosaukums A/ trešajā caurlaidē /Adrese A/, kur personas un

transporta kontroles laikā minētā narkotiskā viela tika atrasta un izņemta.

Ar savām darbībām /Persona C/ izdarīja Krimināllikuma 190.1 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

[2] /Persona C/ vadīja transportlīdzekli atrodoties narkotisko vielu ietekmē.

2024. gada 8. jūnijā ap plkst. 8.55 /Persona C/, būdams narkotisko vielu ietekmē (asinīs atrasti hašiša

(marihuānas) kanabinoīdi, kokaīna metabolīts-benzoilekgonīns, urīnā atrasta tetrahidrokanabinola skābe,

kokaīna metabolīti-benzoilekgonīns un metilekgonīns, etilglukuronīds), vadīja automašīnu/Transportlīdzeklis

A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, no prāmja “/Nosaukums/” uz Ventspils pasažieru

ostas Muitas kontroles punktu /Adrese A/, kur viņa vadīto automašīnu apturēja Muitas pārvaldes amatpersonas.

Ar savām darbībām /Persona C/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[3] /Persona C/ apsūdzēts pēc Krimināllikuma 190.1 panta pirmās daļas, kas ir smags noziegums par kuru

paredzēta brīvības atņemšana līdz 5 gadiem un Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas, kurš ir mazāk smags

noziegums.

Pirmā tiesas sēde nozīmēta 2025. gada 26. novembrī plkst. 10.00. Uz tiesas sēdi apsūdzētais neieradās. 2025.

gada 25. novembrī apsūdzētais uz tiesas e-pastu atsūtījis informāciju, ka uz tiesas sēdi nevarēs ierasties, jo

atrodas komandējumā Zviedrijā. Lūdz lietas izskatīšanu atlikt pēc 2026. gada 24. janvāra. Noklausoties aizstāvi

un prokuroru tiesa nolēma apmierināt lūgumu un atlikt lietas izskatīšanu uz 2026. gada 29. janvāri.

2026. gada 29. janvārī apsūdzētais uz tiesas sēdi neieradās. 2026. gada 28. janvārī apsūdzētais uz tiesu atsūtījis

e-pastu, kurā norādījis, ka uz tiesas sēdi 2026. gada 29. janvārī neieradīsies, jo atrodas komandējumā. Lūdz lietu

nozīmēt laikā no 2026. gada 18. februāra līdz 2026. gada 5. martam.

Uzklausījusi aizstāvi un prokuroru, izvērtējot norādīto tiesa atzina, ka apsūdzētais uz tiesas sēdi 2026. gada 29.

janvārī nav ieradies neattaisnojošu iemeslu dēļ un nākamo tiesas sēdi nozīmēja uz 2026. gada 27. februāri.

2026. gada 27. februārī apsūdzētais uz tiesas sēdi neieradās. 2026. gada 27. februārī apsūdzētais uz tiesu

atsūtījis e-pastu, kurā norādījis, ka uz tiesas sēdi 2026. gada 27. februārī neieradīsies, jo esot saslimis. Norādījis,

ka pēc tiesas pieprasījuma varot iesniegt medicīniskos dokumentus. Lūdz lietu atlikt pēc viņa atveseļošanās.

Nav norādījis prognozējamo atveseļošanās laiku. Norādījis, ka gadījumā, ja tiesa atzīst par iespējamu, lūdz lietu

izskatīt bez viņa klātbūtnes.

Uzklausījusi aizstāvi un prokuroru, izvērtējot norādīto tiesa atzina, ka apsūdzētais uz tiesas sēdi 2026. gada 27.

februārī nav ieradies neattaisnojošu iemeslu dēļ.

Uzklausījusi aizstāvja un prokurora viedokli un apsverot norādīto tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464.

panta pirmo daļu nolēma lietu izskatīt bez apsūdzētā piedalīšanās, jo apsūdzētais atkārtoti, bez attaisnojoša

iemesla, zinot par tiesas sēdi, nav uz tiesas sēdi ieradies un ir apsūdzēts par smaga nozieguma izdarīšanu par

kuru brīvības atņemšana paredzēta līdz 5 gadiem, un mazāk smaga nozieguma izdarīšanu. Tiesa nolemj, ka lieta

iztiesājama bez apsūdzētā piedalīšanās, piedaloties aizstāvim un veicot pierādījumu pārbaudi.

[4] Pārskatā par apsūdzības izsniegšanas gaitu fiksēts, ka apsūdzētais abos viņam inkriminētajos noziedzīgajos

nodarījumos vainu atzīst. Izdarīto nožēlo. Apsūdzētais izmantojis tiesības neliecināt. Apsūdzētais paskaidrojis,

ka ir precējies, ir noteikta dzīvesvieta, divi apgādājamie, strādā un gūst legālus ienākumus. Lūdz nodrošināt

aizstāvi. Par automašīnas vērtību nav paudis viedokli.

[5] Ar 2025. gada 26. jūnija Latvijas Ģenerālprokuratūras ģenerālprokurora J. Stukāna lēmumu pirmstiesas

kriminālprocesa institucionālā piekritība noteikta Muitas lietu izmeklēšanas daļai.

[6] 2024. gada 8. jūnijā /Persona C/ muitas darbiniekiem paskaidrojis, ka Latvijā ieradies no Zviedrijas, kur

strādā par sastatņu montētāju. Atzīst, ka atrastās narkotiskās vielas pieder viņam. Paskaidrojis, ka lieto

narkotiskās vielas.

Būdams aizturētā statusā /Persona C/ liecinājis, ka marihuānu iegādājies savām vajadzībām Zviedrijā, no

iegādātās marihuānas uztinis cigaretes. Vienu izpīpējis, divas ielicis cigarešu paciņā un aizmirsis. No Zviedrijas

ar prāmi atbraucis uz Latviju un tālāk bijusi doma braukt uz Lietuvu. Atzīst, ka vadījis

automašīnu/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, Latvijā. Atzīst, ka

ar automašīnu nobraucis apmēram 100 metrus Latvijas muitas teritorijā. Automašīnas pārbaudi veicis Muitas

darbinieks. Automašīnu pārbaudījis suns, kurš uzrādījis, ka automašīnā atrodas narkotiskās vielas. Ar nodomu

nav gribējis narkotikas pārvietot pār Latvijas robežu, tās vienkārši aizmirsis. Nožēlo izdarīto. Marihuānu pīpējis

2024. gada 6. jūnija rītā, tāpēc uzskata, ka narkotisko vielu ietekmes nav.

[7] Liecinieks /Persona E/ liecinājis, ka strādā Ventspils ostas vecākā muitas uzrauga amatā. 2024. gada 8. jūnijā

pildījis dienesta pienākumus. Muitas kontrolei novirzījis automašīnu/Transportlīdzeklis A/ ar Lietuvas valsts

reģistrācijas numuru. Automašīnu līdz pārbaudes vietai vadījis vīrietis. Automašīnā atradušies divi pasažieri.

Uzdevis jautājumu, vai kāds ir lietojis narkotiskās vielas. Automašīnas vadītājs atbildējis, ka ir lietojis

narkotiskās vielas. Kontroles veikšanā piedalījies kinologs ar suni. Suns norādījis uz vienu no automašīnā

atrodošajām somām. Automašīnas vadītājs atzinies, ka tā ir viņa soma. Pārbaudot somu cigarešu paciņā atrastas

cigaretes ar marihuānai raksturīgu smaržu. Automašīnas vadītājs atzinies, ka tās ir viņa cigaretes.

[8] 2024. gada 8. jūnija lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu satur ziņas par to, ka muitas kontroles laikā

veicot kontroli ar dienesta suni pie automašīnas /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs

/Transportlīdzeklis B/, pie vadītāja /Persona C/ atrasta divas cigaretes, iespējams, ar narkotisko vielu –

marihuānu.

[9] 2024. gada 8. jūnija muitas apskates akts ar fotogrāfijām pielikumā satur ziņas par to, ka /Persona C/ vadīja

pa automašīnu/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, kura tika

novirzīta muitas kontrolei. /Persona C/ pa “/Nosaukums/” teritoriju Latvijā ar automašīnu nobrauca apmēram

100 metrus. Pārbaudes laikā dienesta suns norādījis uz narkotisko vielu esamību vienā no automašīnā

atrodošajām somām. /Persona C/ paskaidrojis, ka soma pieder viņam. Somā, cigarešu paciņā atrastas divas

uztītas cigaretes ar marihuānai raksturīgo smaržu. /Persona C/ atzinies, ka tās ir viņa cigaretes. Cigaretes

nosvērtas un narkotisko vielu tests uzrādījis, ka cigaretēs, iespējams, atrodas marihuāna. Fototabula apstiprina

apskates aktā veiktās darbības.

[10] Lēmums par izņemšanas izdarīšanu satur ziņas par cigarešu, kuras, iespējams, satur marihuānu, izņemšanu

un automašīnas /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/ atstāšanu

glabāšanā Ventspils ostas Muitas kontroles punktā.

[11] Transportlīdzekļa vadītāja nosūtījums uz medicīnisko pārbaudi pierāda, ka /Persona C/ nosūtīts uz

medicīnisko pārbaudi narkotisko vielu ietekmes noteikšanai.

[12] 2024. gada 8. jūnija Medicīniskās pārbaudes protokols Nr. /Numurs/ un Ķīmiski toksikoloģiskās

izmeklēšanas rezultāti Nr. /Numurs/ pierāda, ka /Persona C/ asinīs atrasti hašiša (marihuānas) kanabinoīdi,

kokaīna metebolīts-benzoilekgonīns; urīnā atrasta tetrahidrokanabinola skābe, kokaīna metebolīti-

benzoilekgonīns un metilekgonīns, etilglukuronīds; nomazgājumos no rokām atrasti hašiša (marihuānas)

kanabinoīdi, kokaīns; nomazgājumos no mutes atrastas kokaīna “zīmes” un secīgi ārsts ir devis atzinumu, ka

/Persona C/ ir konstatēta narkotisko vielu ietekme.

Protokolā norādīti pārbaudes izdevumi ir 421 EUR.

[13] Eksperta atzinums par Ķīmiskās (narkotisko un psihotropo vielu) ekspertīzes veikšanu Nr.

/Numurs/pierāda, ka izpētei iesniegtie 1,6710 g izžāvētā, sasmalcinātā brūnas krāsas augu daļiņu maisījuma

divās cigaretēs ir izžāvēts augu maisījums, kas satur kanabisu (hašisu) jebkurā attiecībā.

Atzinumā norādīts, ka izpētei nodotās cigaretes izņemtas 2024. gada 8. jūnijā muitas kontroles laikā no /Persona

C/ piederošās somas.

[14] Apskates protokols ar fototabulu satur ziņas par automašīnu /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts

reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/. Automašīnas tehniskās pases informācija liecina, ka automašīna

pieder /Nosaukums B/, bet turētājs ir /Nosaukums C/.

[15] /Nosaukums C/ iesniegums ar pievienoto līgumu apstiprina, ka notikuma laikā automašīnu /Nosaukums C/

bijusi iznomājusi /Nosaukums D/. 2024. gada 13. jūnija lēmums par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem

apstiprina, ka automašīna/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/

atdota /Nosaukums C/.

[16] /Nosaukums E/ uzziņa pierāda, ka automašīnas/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs

/Transportlīdzeklis B/ tirgus vērtība uz 2024. gada 8. jūniju ir 12 000 EUR.

[17] Tiesa, novērtējusi uzskaitītos pierādījumus, atzīst tos par pieļaujamiem, ticamiem un vērtējamiem.

[18] Ar paša apsūdzētā sniegtajām ziņām, kas sakrīt ar [6], [9] un [10] norādīto ir pierādīts, ka viņš vadīja

automašīnu /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, no prāmja

“/Nosaukums/” uz Ventspils pasažieru ostas Muitas kontroles punktu /Adrese A/.

[19] Ar lietas materiālu kopumu bez šaubām pierādīts, ka veicot muitas kontroli, tas ir, laikā, kad apsūdzētais

atradās Latvijas teritorijā, proti, no prāmja “Stena Baltica” iebraucot Ventspils pasažieru ostas Muitas kontroles

punktā /Adrese A/, pie /Persona C/ tika atrastas divas cigaretes, kuras saturēja 1,6710 gramus izžāvētu augu

maisījumu, kas satur kanabisu (hašišs) jebkurā attiecībā. Faktu, ka pie /Persona C/ atrastās divas cigaretes satur

1,6710 gramus izžāvētu augu maisījumu kas satur kanabisu (hašišs) jebkurā attiecībā, apstiprina Eksperta

atzinums par Ķīmiskās (narkotisko un psihotropo vielu) ekspertīzes veikšanu Nr. /Numurs/. Minētais sakrīt ar

paša apsūdzētā sniegto liecību, ka savai lietošanai Zviedrijā uztinis divas cigaretes, kurā bijusi marihuāna.

Cigaretes ielicis savā somā. Ar prāmi no Zviedrijas ieradies Latvijā, lai turpinātu ceļu uz Lietuvu. Norādītais

sakrīt ar liecinieka /Persona E/ liecību un 2024. gada 8. jūnija muitas apskates aktu ar fotogrāfijām.

[20] Krimināllikuma 190.1 panta pirmajā daļā paredzētā nozieguma priekšmets ir narkotiskās, psihotropās vielas

un šo vielu izgatavošanai paredzētie izejmateriāli. Šo vielu pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai

atzīstama par nelikumīgu, ja bez attiecīgas atļaujas tiek pārvietotas vielas, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli

reglamentēta. Tiesa norāda, ka judikatūrā ir nostiprināts, ka Krimināllikuma 190.1 pantā iekļauto noziedzīga

nodarījuma sastāva priekšmetu aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta pati par sevi. Pie /Persona C/ atrastā

viela saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2. pielikumu Latvijā

kontrolējamās narkotiskās vielas, psihotropās vielas un prekursori un to nelikumīgas aprites iedalījuma apmēri

ietilpst I sarakstā aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas.

Noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls un nodarījums ir pabeigts ar brīdi, kad atrastā viela tika pārvietota pāri

Latvijas Republikas valsts robežai.

Ar vielu pārvietošanu šī panta izpratnē saprotams darbību kopums, kas vērsts uz aizliegto vielu, konkrētajā

gadījumā, vielu maisījuma nogādāšanu pāri valsts robežai, piemēram, pārvedot, izmantojot transportlīdzekli,

pārnesot, pārejot robežai pāri ar kājām u.c..

[21] Izvērtējot [13] un [14] kopsakarā, tiesa atzīst ārpus sapratīgām šaubām par pierādītu, ka 2024. gada 8.jūnijā

ap plkst. 8.30 /Persona C/ ar automašīnu/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs

/Transportlīdzeklis B/, glabājot mugursomā 1,6710 gramus izžāvētu augu maisījumu, kas satur kanabisu (hašišs)

jebkurā attiecībā, iebrauca no Zviedrijas ar prāmi “/Nosaukums/” Latvijas Republikas Ventspils ostā, tādā veidā

šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, pārvietoja aizliegto vielu pāri Latvijas Republikas valsts robežai.

Latvijā kontroles punktā, veicot personas un transporta kontroli, narkotiskā viela tika atrasta un izņemta.

Ar savām darbībām /Persona C/ izdarīja Krimināllikuma 190.1 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu, par ko ir sodāms.

[22] Lai personas darbības kvalificētu kā automašīnas vadīšanu, ir būtiski konstatēt, ka persona vadīja

automašīnu, neatkarīgi no nobrauktā attāluma, pa vietu, kur pārvietojas transportlīdzekļi.

Ar paša apsūdzētā sniegtajām ziņām, liecinieka liecību kas sakrīt ar [6], [9] un [10] norādīto ir pierādīts, ka viņš

vadīja automašīnu /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, no prāmja

“/Nosaukums/” uz Ventspils pasažieru ostas Muitas kontroles punktu /Adrese A/. Tiesa uzskata, ka lietas

materiālu kopums ticami un bez šaubām pierāda, ka /Persona C/ pildīja automašīnas/Transportlīdzeklis A/,

Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, vadītāja funkciju 2024. gada 8. jūnijā, lai no prāmja

iebrauktu /Nosaukums F/ 3. caurlaidē.

[23] 2024. gada 8. jūnija Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nosūtījumi pierāda,

ka /Persona C/ gan kā transportlīdzekļa vadītājs, gan kā persona nosūtīts uz medicīnisko pārbaudi lai noteiktu

narkotisko vielu lietošanas faktu, jo muitas policijas amatpersonām, kuras veica muitas kontroli, bija aizdomas

par narkotisko vielu lietošanas faktu un transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vielu ietekmē.

[24] 2024. gada 8. jūnija Medicīniskās pārbaudes protokols Nr. /Numurs/ un Ķīmiski toksikoloģiskās

izmeklēšanas rezultāti Nr. /Numurs/ bez šaubām pierāda, ka /Persona C/ asinīs atrasti hašiša (marihuānas)

kanabinoīdi, kokaīna metebolīts-benzoilekgonīns; urīnā atrasta tetrahidrokanabinola skābe, kokaīna metebolīti-

benzoilekgonīns un metilekgonīns, etilglukuronīds; nomazgājumos no rokām atrasti hašiša (marihuānas)

kanabinoīdi, kokaīns; nomazgājumos no mutes atrastas kokaīna “zīmes” un secīgi ārsts ir devis atzinumu, ka

/Persona C/ ir konstatēta narkotisko vielu ietekme.

Kriminālprocesa likums konkrēti nenosaka ar kādiem pierādījumiem jāpierāda, ka persona, vadot

transportlīdzekli, atradusies narkotisko vielu ietekmē. Turklāt Senāta Administratīvo lietu departaments izteicis

atziņu, ka, lai konstatētu transportlīdzekļa vadītāja narkotisko vielu ietekmi, medicīniskajā pārbaudē nav

nepieciešams noteikt narkotisko vielu daudzumu (Augstākās tiesas 2008. gada 15. maija lēmums lietā Nr. SKA-

181/2008 (P129034807)). Tātad svarīgi ir konstatēt un secīgi pierādīt, ka persona laikā, kad vadīja

transportlīdzekli, atradās narkotisko vielu ietekmē.

Lai noteiktu narkotisko vielu ietekmi ir paredzēts veikt medicīnisko pārbaudi ārstniecības iestādē, kā arī lai

konstatētu narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmi, sertificēti tiesu eksperti veic ķīmiski toksikoloģisko

ekspertīzi, izmantojot ķīmiski toksikoloģiskās izpētes metodes un veic laboratoriskos izmeklējumus divās

dažādās bioloģiskajās vidēs.

Konkrētajā gadījumā bioloģiskie paraugi paņemti trijās bioloģiskajās vides: urīns, asins un nomazgājumi no

rokām un mutes. Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātos visās izmeklējamās vidēs atrastas narkotiskās

vielas.

Ievērojot teikto tiesa atzīst, ka medicīniskās pārbaudes protokolā Nr. /Numurs/ ārsta secinājums par to, ka

/Persona C/ 2024. gada 8. jūnijā atradās narkotisko vielu ietekmē, ārpus saprātīgām šaubām ir pamatots.

[25] Apsverot norādīto kopsakarā tiesa atzīst, ka ar lietas materiālu kopumu ir pierādīts, ka 2024. gada 8. jūnijā

ap plkst. 8.55 /Persona C/, būdams narkotisko vielu ietekmē (asinīs atrasti hašiša (marihuānas) kanabinoīdi,

kokaīna metabolīts-benzoilekgonīns, urīnā atrasta tetrahidrokanabinola skābe, kokaīna metabolīti-

benzoilekgonīns un metilekgonīns, etilglukuronīds), vadīja automašīnu /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts

reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, no prāmja “/Nosaukums/” uz Ventspils pasažieru ostas Muitas

kontroles punktu /Adrese A/.

Krimināllikuma 262. panta 1.1daļa paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu atrodoties narkotisko

vielu ietekmē. Ievērojot norādīto tiesa secina, ka noskaidrotie faktiskie apstākļi sakrīt ar tiesiskajiem apstākļiem,

līdz ar ko bez šaubām ir pierādīts, ka /Persona C/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu, par ko ir sodāms.

[26] Nosakot sodu tiesa, pirmkārt, izvērtē noziedzīgo nodarījumu raksturu. To vērtējot, vispirms ņemama vērā

noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpe, ko nosaka pēc noziedzīga nodarījuma objekta jeb apdraudētās

intereses nozīmīguma.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu apsūdzētais izdarījis vienu smagu noziegumu, kurš apdraud

tautsaimniecības intereses muitas lietu sfērā un vispārējo drošību narkotisko un psihotropo vielu aprites jomā un

vienu mazāk smagu noziegumu, kas apdraud sabiedrisko drošību transportlīdzekļu kustības jomā.

Izvērtējot noziegumu izdarīšanas apstākļus, tiesa uzskata, ka nodarījumi raksturojas ar ievērojami augstu

kaitīgumu, kas izpaužas turpmāk norādītajā.

Nodarījuma kaitīgumu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 190.1 panta pirmās daļas paaugstina tas, ka apsūdzētais

rupji ignorēja noteikto kārtību uz Latvijas robežas muitas jomā un būdams narkotisko vielu lietotājs,

demonstrēdams klaju bezatbildību un nespēju kritiski izvērtēt savu rīcību un negatīvās sekas kuras var iestāties

tās rezultātā, nelikumīgi pārvietoja narkotiskās vielas pāri Latvijas Republikas valsts robežai.

Turklāt apsūdzētais, apzinoties, ka ir lietojis narkotiskās vielas, tīši, apzināti un rupji neievēroja Ceļu satiksmes

likumu, jo būdams narkotisko vielu ietekmē, vadīja automašīnu, kura ir paaugstinātas bīstamības objekts.

Apsūdzētais, apzinoties, ka ir lietojis narkotiskās vielas, apzinoties, ka pēc šo vielu lietošanas ir aizliegta

transportlīdzekļa vadīšana, rupji ignorēja šo faktu un piedalījās ceļu satiksmē, radot augstu apdraudējumu citiem

satiksmes dalībniekiem. Turklāt apsūdzētā liecība un 2024. gada 8. jūnija Medicīniskās pārbaudes protokols Nr.

/Numurs/un Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti Nr. /Numurs/ pierāda, ka apsūdzētais narkotiskās

vielas lieto regulāri un viņam bija jāapzinās, ka to ietekme viņa organismā ir saglabājusies arī notikuma laikā.

Tiesa norāda, ka narkotisko vielu lietošana negatīvi iedarbojas uz cilvēka smadzeņu darbību. Marihuānas

smēķēšana asins pieteci galvas smadzenēm ietekmē tik spēcīgi, ka ir nepieciešams vairāk nekā mēnesis, lai tā

atgrieztos normālā režīmā. Šo vielu ietekmē notrulinās uzmanība, veidojas bezatbildība, pastiprinās agresija

u.c.. Marihuānas ietekmē veidojas redzes un dzirdes halucinācijas, tā var ietekmēt garastāvokli un likt domāt

dīvainas domas. Tiek vienlaicīgi radīts uzbudinājuma stāvoklis, eiforija un vienaldzība. Narkotisko vielu

ietekmē persona zaudē spēju kontrolēt savu rīcību un stāvokli, pareizi novērtēt apkārtējo situāciju. Pavājinās

kritiskā domāšana, kā rezultātā persona zaudē piesardzību un viegli rada situācijas ar paaugstinātu sabiedrisko

bīstamību. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā nekritiskā attieksme pret narkotisko vielu lietošanas seku bīstamību

realizējās visnotaļ vienaldzīgajā attieksmē pret ceļu satiksmes drošību. Tiesa uzskata, ka minētais ievērojamā

mērā noziedzīgā nodarījuma pēc Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas kaitīgumu paaugstina.

[27] Kriminālsoda kā sociālās koordinācijas līdzekļa piedraudējums ir neatņemamas noziedzīgā nodarījuma

sekas. Soda individualizācija sekmē taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulēšanu, tāpēc, nosakot

apsūdzētajam sodu, svarīga ir vainīgā personības izvērtēšana, jo tādējādi vainīgajam var noteikt visefektīvāko

soda veidu un tā apmēru, kas cieši saistīts ar taisnīguma principu. Ziņas, kuras raksturo vainīgā personību un

kurām ir krimināltiesiska nozīme, skar četrus personas aspektus: 1) fizisko stāvokli, 2) psihisko stāvokli, 3)

sociālo statusu un 4) tiesisko statusu. Šie aspekti ļauj noskaidrot personas noziedzīgās uzvedības cēloņus,

personas noziedzīgo tieksmju stabilitāti, kā arī noteikt maksimāli lietderīgu sodu un tā mēru, lai sasniegtu soda

mērķus.

[27.1] Apsūdzētā paskaidrojumi liecina, ka viņš strādā un gūst ienākumus, dzīvo ģimenē, apgādībā divi bērni.

Invaliditāte nav. Tiesa atzīst, ka apsūdzētais raksturojas labi, tomēr, neraugoties uz to, ka apsūdzētajam ir sociāli

labvēlīgi sadzīves apstākļi, viņam ir darbs un viņš gūst ienākumus, viņa apgādībā ir bērni, tas viņu neattur

izdarīt noziegumus, kas tieši saistīti ar narkotiskajām vielām. Tiesa uzskata, ka pozitīvie resursi netiek izmantoti

un nespēj apsūdzēto atturēt no noziegumu izdarīšanas un secīgi, tieši regulāro narkotisko vielu lietošanas dēļ,

recidīva iespējamība ir ievērojama.

[27.2] Apsūdzētais nav agrāk sodīts. Vērtējot norādīto kopsakarā ar to, ka persona ir narkotisko vielu lietotājs,

tiesa uzskata, ka nodarījumiem nav gadījuma raksturs un noziedzīga nodarījuma recidīvs ir ievērojams.

[28] Nosakot sodu tiesa ņem vērā Eiropas Savienības izvirzītos uzdevumus ceļu satiksmes drošībā. Ceļu

satiksmes drošība attiecas uz metodēm un pasākumiem ko izmanto, lai novērstu satiksmes dalībnieku bojāeju

vai smagus ievainojumus. Ceļu satiksmes drošības plāns Latvijas Republikā 2021.–2027. gadam paredz

noteiktus rīcības virzienus ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Plānā norādīts, ka ceļu satiksmes drošība ir

atkarīga no trīs pamata faktoriem: no cilvēka (satiksmes dalībnieka), no transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un

aprīkojuma un apkārtējās vides jeb ceļu infrastruktūras. Būtiska nozīme ceļu satiksmes drošības jomā ir ceļu

satiksmes dalībnieku uzvedībai. Tāpēc valsts ir izvirzījusi mērķi panākt, ka cilvēka kā ceļu satiksmes dalībnieka

uzvedība ir droša. Šo iemeslu dēļ, izvērtējot nodarījumu augsto kaitīgumu, likumdevējs noteicis bargākus sodus

personām, kuras transportlīdzekli vada, būdamas alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē.

[29] Izvērtējot [27], [28] kopsakarā tiesa uzskata, ka /Persona C/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 190.1 panta

pirmās daļas, Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas nosakāma probācijas uzraudzība, piemērojot Krimināllikuma

262. panta 1.1 daļas sankcijā obligāti paredzēto papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz 5

gadiem.

Tiesa uzskata, ka īstenojot probācijas uzraudzību, apsūdzētais to reāli izjutīs ne tikai kā stingru sociālās

uzvedības ierobežojumu un krimināltiesisko represiju kuras laikā viņš atradīsies valsts institūcijas stingrā

uzraudzībā, bet tā ilgtspējīgi mainīs apsūdzētā sociālos uzskatus. Probācijas uzraudzības laikā attiecībā uz

apsūdzēto tiks realizēts sociālās uzvedības un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kuru rezultātā notiks

pozitīvas pārmaiņas apsūdzētā dzīvesveidā, vērtību organizācijā, uzvedībā. Apsūdzētajam tiks sniegta palīdzība

sociālo problēmu risināšanā, tajā skaitā par atkarību izraisošu vielu lietošanu. Tiesa uzskata, ka probācijas

uzraudzības laikā īstenotais līdzekļu kopums veicinās un nostiprinās apsūdzētā tiesisku uzvedību, mainīs viņa

sociālos uzskatus uz pozitīviem un sabiedrībā pieņemamiem un pilnībā novērsīs prettiesiskās uzvedības

iemeslus, proti, narkotisko vielu lietošanu. Tiesa uzskata, ka tādā veidā tiks panākts taisnīgs izlīdzinājums ar

ievērojami aizskartajām interesēm un tiesībām.

Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā, piemērojot probācijas uzraudzību, pilnībā tiks sasniegts soda mērķis,

proti, tiks panākts, ka apsūdzētais turpmāk pilda likumus un atturas no pārkāpumu izdarīšanas, tādā veidā

saprotot noziedzīga nodarījuma izdarīšanas nepieļaujamību.

[30] Nosakot soda mēru par katru noziedzīgo nodarījumu tiesa ņem vērā, ka par atbildību mīkstinošu apstākli

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 190.1 panta pirmās daļas, Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas saskaņā ar

Krimināllikuma 47. panta otro daļu tiesa atzīst to, ka apsūdzētais vainu atzīst un izdarīto nožēlo.

Par atbildību pastiprinošu apstākli apsūdzībā pēc Krimināllikuma 190.1 panta pirmās daļas saskaņā ar

Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts atrodoties

narkotisko vielu ietekmē.

Izvērtējot norādīto kopsakarā tiesa uzskata, ka par Krimināllikuma 190.1 panta pirmajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu probācijas uzraudzības sods nosakāms uz 1 gadu un 4 mēnešiem, savukārt par

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā, probācijas uzraudzības

sods nosakāms uz 1 gadu un 3 mēnešiem.

[31] Galīgais sods par abiem noziedzīgajiem nodarījumiem nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50. pantu,

Krimināllikuma Pārejas noteikumu 34. punktu, piemērojot daļēju piespriesto pamatsodu saskaitīšanu un pilnībā

pieskaitot piespriesto papildsodu, jo tas noteikts tikai par vienu noziedzīgu nodarījumu. Tiesa uzskata, ka

saskaitot daļēji piespriestos sodus, galīgais probācijas uzraudzības soda mērs nosakāms 1 gads 6 mēneši. Tiesa

uzskata, ka šādu sodu persona izjutīs kā stingru krimināltiesisko represiju par savu nepareizo uzvedību. Tiesa

uzskata, ka šādā probācijas uzraudzības termiņā ir iespējams sasniegt maksimāli pozitīvāko rezultātu apsūdzētā

uzvedības, ieradumu maiņai.

Ņemot vērā noskaidrotos faktiskos apstākļus, kas abu nodarījumu kaitīgumu paaugstina, tiesa uzskata, ka

aizstāvja lūgums noteikt mazākus probācijas uzraudzības termiņus, nav apmierināms.

[31.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta noteikumiem probācijas uzraudzības soda termiņā ieskaitīt

aizturēšanā pavadīto laiku no 2024. gada 8. jūnija plkst. 12.01 līdz 2024. gada 9. jūnijam plkst. 12.25, kas atbilst

četrām probācijas uzraudzības dienām.

Nenoteikt /Persona C/ drošības līdzekli.

[31.2] Izskaidrot /Persona C/, ka viņam ir pienākums pieteikties probācijas uzraudzības izpildes uzsākšanai

Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai 10 darba dienu laikā no

dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums.

[32] Atbilstoši Krimināllikuma 70.13 pantam transportlīdzeklis, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums pret satiksmes

drošību, ir ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta (ar to izdarīts noziedzīgs nodarījums pret satiksmes drošību

alkohola, citu apreibinošo vielu ietekmē).

Krimināllikuma 70.13 panta piektajā daļā noteikts, ka konfiskācijai pakļauj noziedzīgu nodarījumu izdarījušajai

personai piederošu transportlīdzekli, ar kuru tā izdarījusi šā likuma 262. vai 262.1 pantā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

Savukārt secīgi Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļā noteikts, ja izdarīts Krimināllikuma 262. vai 262.1 pantā

paredzētais noziedzīgais nodarījums ar transportlīdzekli, kas pieder citai personai, no noziedzīgo nodarījumu

izdarījušās personas piedzen pilnu vai daļēju šā transportlīdzekļa vērtību.

Tiesībzinātnieki, komentējot Krimināllikuma 70.10 pantu, norāda, ka mantas īpašā konfiskācija nav

kriminālsods, bet ir patstāvīgs krimināltiesību institūts, kas krimināltiesību teorijā tiek pieskaitīts pie citiem

krimināltiesiskajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem (/Persona F/, /Persona G/ Krimināllikuma komentāri.

Pirmā daļa (I-VIII2 nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: /Nosaukums G/, 2018, 297. lpp.; /Persona F/,

/Persona G/ Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. Mācību grāmata. Ceturtais papildinātais izdevums. Rīga:

/Nosaukums G/, 2024, 437. lpp.). Tātad minētā izpratnē atšķirībā no kriminālsoda mantas īpašā konfiskācija,

bet, ja manta nav konfiscējama, pienākums atlīdzināt mantas vērtību, netiek piemērota personai kā sods par

viņas izdarītu konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

Nosakot automašīnas vērtību un piedzenamo summu, tiesa ievēro, ka automašīnas īpašās konfiskācijas un secīgi

mantas vērtības atlīdzināšanas mērķis izriet no nepieciešamības pārkāpēja rīcībā neatstāt ar noziedzīgu

nodarījumu saistīto mantu, proti, automašīnu, kuru persona vadīja, būdama alkohola ietekmē. Piedzenot

automašīnas vērtību, ja tā pieder citai personai, no vainīgās personas rīcības tiek izņemti naudas līdzekļi, liedzot

tai paredzamā termiņā iegūt transportlīdzekli, tādā veidā personu atturot no jauna noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas.

Tiesa uzsver, ka pienākums atlīdzināt automašīnas vērtību, tāpat kā kriminālsods, nav valsts atriebība par

personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu un sabiedrisko apdraudējumu, tā ir krimināltiesiskā represija, kuras

mērķis ir personu atturēt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

[33] Tiesa ir atzinusi, ka /Persona C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, par kuru atbildība

paredzēta Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā. Apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu izdarīja, vadot automašīnu

/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/.

[33.1] Automašīnas tehniskās pases informācija liecina, ka automašīna /Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts

reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, pieder /Nosaukums B/, bet turētājs ir /Nosaukums C/.

[33.2] /Nosaukums C/ iesniegums ar pievienoto līgumu apstiprina, ka notikuma laikā automašīnu /Nosaukums

C/ bijusi iznomājusi /Nosaukums D/. 2024. gada 13. jūnija lēmums par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem

apstiprina, ka automašīna/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/,

atdota /Nosaukums C/.

[33.3] Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka apsūdzētais noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā vadīja automašīnu,

kura viņam nepieder, līdz ar ko viņam iestājas pienākums samaksāt valsts labā automašīnas /Transportlīdzeklis

A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, pilnu vai daļēju vērtību.

[34] /Nosaukums E/ uzziņa pierāda, ka automašīnas/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs

/Transportlīdzeklis B/, tirgus vērtība uz 2024. gada 8. jūniju ir 12 000 EUR.

[35] Apsverot, vai no apsūdzētā piedzenama pilna vai daļēja automašīnas vērtība, tiesa norāda, ka

Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļas mērķis ir nevis personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, mantiskā

stāvokļa aizsardzība, bet citu personu, kuras nav nozieguma izdarītājas, īpašuma tiesību neaizskaramības

nodrošināšana, paredzot, ka tām piederošais transportlīdzeklis nav pakļaujams konfiskācijai, kā alternatīvu

risinājumu nosakot konfiscējamās mantas aizstāšanas, un tieši, transportlīdzekļa vērtības piedziņas, iespēju.

Tiesa norāda, ka personas mantiskais stāvoklis ir jāņem vērā, bet tas pats par sevi nav pamats, lai tiesa noteiktu

daļēju automašīnas vērtības piedziņu.

Lietā nepastāv tādi objektīvi izņēmuma apstākļi, kas būtu par pamatu daļējas automašīnas vērtības piedziņai.

Automašīna nav ekskluzīva un tās vērtība nav ļoti augsta salīdzinājumā ar vidējo tirgus vērtību automašīnām,

nav tāda, par kuru apsūdzētais pie parastiem apstākļiem nevarētu transportlīdzekli iegadāties (autobuss, speciāla

kravas automašīna u.c). Tāpēc lietā nav nosakāma daļēja automašīnas vērtības piedziņa un aizstāvja lūgums

piedzīt daļēju automašīnas vērtību nav pamatots un apmierināms.

Izvērtējot norādīto kopsakarā tiesa uzskata, ka no apsūdzētā piedzenama pilna transportlīdzekļa automašīnas

/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/ tirgus vērtība 12 000 EUR,

kas ieskaitāma valsts budžetā, tādā veidā izņemot no personas rīcības naudas līdzekļus un liedzot tai ilgā, bet

vienlaikus samērīgā un paredzamā termiņā iegūt transportlīdzekli.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļu tiesa atzīst, ka no /Persona C/ valsts labā piedzenama

automašīnas/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, pilna vērtība 12

000 EUR, nosakot termiņu labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, – un pienākumu

iesniegt tiesai dokumentus par naudas samaksu.

[36] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 7.2 punktu un 368. panta pirmo daļu piedzīt no

/Persona C/ valsts labā procesuālos izdevumus 421 EUR par medicīnisko pārbaudi narkotisko vielu ietekmes

noteikšanai, nosakot termiņu procesuālo izdevumu labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas, – un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par izdevumu samaksu.

[37] Apsūdzētais lietas ietvaros ir izteicis lūgumu nodrošināt viņam aizstāvi. Aizstāvja piedalīšanās nodrošināta

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 80. panta ceturto daļu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84. panta otro daļu aizstāvei zvērinātai advokātei /Persona H/ no valsts

budžeta līdzekļiem samaksājami 95 EUR par sniegto juridisko palīdzību /Persona C/.

Aizstāvim zvērinātam advokātam Raitim Mediņam no valsts budžeta līdzekļiem samaksājami 141,44 EUR par

sniegto juridisko palīdzību /Persona C/.

Aizstāvis lūdza atbrīvot apsūdzēto no pienākuma segt procesuālos izdevumus par aizstāvju piedalīšanos, jo

apsūdzētais nepārvalda latviešu valodu.

Apsverot aizstāvja lūgumu tiesa to atzīst par nepamatotu, jo apsūdzētajam lietas ietvaros, tajā skaitā, ja viņš

piedalītos tiesas sēdē, tiek nodrošināti tulka pakalpojumi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 11. panta otrajai

daļai. Lietā nav gūti pierādījumi tam, ka apsūdzētais atbilst personai, kas noteikta Kriminālprocesa likuma 83.

panta pirmās daļas 5. punktā.

Apsūdzētais procesa ietvaros ir pats lūdzis, lai viņam tiek nodrošināts aizstāvis, tātad ir paudis gribu, lai

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 80. panta ceturtajai daļai viņam tiek nodrošināts aizstāvis, ko procesa virzītājs

ir nodrošinājis.

Lietā nav ziņu par to, ka apsūdzētais ir trūcīga vai maznodrošināta persona. Valstij atlīdzināmā summa par

aizstāvju sniegto juridisko palīdzību ir 236,44 EUR, kas ir neliela summa un nesasniedz pat vienu valstī noteikto

minimālās darba algas apmēru.

Kriminālprocesa likuma 85. pantā ir izsmeļoši uzskaitīti gadījumi, kad personai ir tiesības uz atbrīvošanu no

samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību. Krimināllietas izskatīšana un aizstāvja piedalīšanās

nodrošināšana Kriminālprocesa likuma 464. panta kārtībā nav pamats personas atbrīvošanai no pienākuma segt

izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību.

Ievērojot teikto aizstāvja lūgums atbrīvot apsūdzēto no pienākuma samaksāt izdevumus par aizstāvju sniegto

juridisko palīdzību ir noraidāms.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 4. punktu, 368. panta pirmo daļu no

/Persona C/ valsts labā piedzenami procesuālie izdevumi par aizstāvju sniegto juridisko palīdzību 236,44 EUR,

nosakot termiņu izdevumu labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, – un

pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par izdevumu samaksu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512. pantu, 520. panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

atzīt /Persona C/ (/Persona C/) par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

190.1 panta pirmajā daļā un sodīt ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu un 4 mēnešiem.

Atzīt /Persona C/ (/Persona C/) par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

262. panta 1.1 daļā, un sodīt ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu un 3 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

Galīgo sodu noteikt saskaņā ar Krimināllikuma 50. pantu daļēji saskaitot probācijas uzraudzības sodu un pilnībā

pieskaitot papildsodu un

/Persona C/ (/Persona C/) noteikt sodu probācijas uzraudzība uz 1 gadu un 6 mēnešiem, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

Ieskaitīt probācijas uzraudzības soda termiņā aizturēšanā pavadīto laiku no 2024. gada 8. jūnija plkst. 12.01 līdz

2024. gada 9. jūnijam plkst. 12.25, kas atbilst četrām probācijas uzraudzības dienām.

Noteikt, ka /Persona C/ (/Persona C/) uz sprieduma pasludināšanas dienu izciešamais probācijas uzraudzības

sods ir 1 gads 5 mēneši 26 dienas un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas sods ir 5 gadi.

/Persona C/ ir pienākums pieteikties probācijas uzraudzības izpildes uzsākšanai probācijas uzraudzības iestādē

atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai 10 darba dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums.

Nenoteikt /Persona C/ drošības līdzekli.

Piedzīt no /Persona C/ (/Persona C/) valsts labā procesuālos izdevumus 421 EUR par medicīnisko pārbaudi

narkotisko vielu ietekmes noteikšanai, nosakot termiņu procesuālo izdevumu labprātīgai atlīdzināšanai – 30

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, – un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par izdevumu samaksu.

Samaksāt aizstāvei zvērinātai advokātei /Persona H/ no valsts budžeta līdzekļiem 95 EUR par sniegto juridisko

palīdzību /Persona C/.

Samaksāt aizstāvim zvērinātam advokātam Raitim Mediņam no valsts budžeta līdzekļiem 141,44 EUR par

sniegto juridisko palīdzību /Persona C/.

Piedzīt no /Persona C/ (/Persona C/) valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvju darba samaksu 236,44

EUR, nosakot termiņu izdevumu labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, – un

pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par izdevumu samaksu.

Piedzīt, pamatojoties uz Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļu no /Persona C/ (/Persona C/) valsts labā pilnu

automašīnas/Transportlīdzeklis A/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis B/, vērtību – 12 000

EUR, nosakot termiņu vērtības labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, – un

pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par izdevumu samaksu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas – 2026.

gada 13. marta Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese A.Simsone

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu