Court finds guilty of obstructing police and imposes a €30 fine for administrative violation.

Lietas Nr. 130091615

Lietas arhīva Nr. 1-0916-15/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 16.decembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā : tiesnese K.Maike,

ar sekretāri Ž.Brokāni,

2015.gada 16.decembrī

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/,

dzīvesvieta /adrese A/, un

konstatēja

2015.gada 17.novembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC186372, par to, ka 2015.gada 5.oktobrī plkst.13.00 Rīgā, /adrese/ /pers.A/,

personas kods /personas kods/, ļaunprātīgi nepakļāvās Valsts policijas policijas darbinieku likumiskām prasībām, kad viņi pildīja

dienesta pienākumus, atteicās sekot uz dienesta automašīnu, grūstīja policijas darbiniekus, uz policijas darbinieku norādījumiem

pārtraukt savas darbības, /pers. A/ kategoriski attiecās to darīt.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta par

ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra

likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantu, ir pakļauta

pilsētas (rajona) tiesai.

/pers. A/ uz lietas izskatīšanu, kas tika nozīmēta 2015.gada 16.decembrī neieradās un par neierašanās iemesliem

nepaziņoja.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās

atbildības ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. /pers. A/ par lietas izskatīšanas laiku un vietu tika savlaicīgi paziņots,

ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 268.1 un 289.6panta nosacījumus. /pers. A/ uz lietas izskatīšanu

neieradās, kā arī no viņas nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar ko, tiesa secina, ka viņa nevēlas izmantot

savas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, tādēļ tiesa nolēma lietu izskatīt bez viņas piedalīšanās.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu un viņas vaina pierādīta ar:

2015.gada 17.novembra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC186372 fiksēto;

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes KPP 1.biroja 2.nodaļas vecākā inspektora V.Januškeviča 2015.gada 5.oktobra

dienesta ziņojumu.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes KPP 1.biroja 2.nodaļas galvenās inspektores majores I.Vīnedzes 2015.gada

5.oktobra dienesta ziņojumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pants noteic administratīvo atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos

policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta

pienākumus.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības

un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās

policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.

No lietā esošā administratīvā pārkāpuma protokola izriet, ka /pers. A/, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku

likumīgajām prasībām, kad tie veica savus darba pienākumus – atteicās doties uz policijas transportlīdzekli un uz policijas

darbinieku aizrādījumiem pārtraukt savas darbības nereaģēja, kas apstiprinās ar policijas darbinieku ziņojumiem, no kuriem

izriet, ka /pers. A/ pagrūžot policijas darbinieku, izrādot fizisku pretošanos policijas darbiniekiem, atteicās doties uz policijas

transportlīdzekli.

Tiesa atzīst, ka administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībām, kad

viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams, piemērot tikai tādā gadījumā, ja administratīvā

pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas.

Likumīgs rīkojums vai prasība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta

pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura jāatbilst

likumam. Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vienmēr nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas

darbinieka rīkojums vai prasība bijuši likumīgi (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2006.gada 14.novembra spriedumu lietā Nr. SKA-454/2006).

Kā izriet no Kā izriet no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes KPP 1.biroja 2.nodaļas darbinieku 2015.gada 5.oktobra

dienesta ziņojumiem, tad 2015.gada 5.oktobrī viņi pildīja darba pienākumus, un devās aizturēt personu /pers. A/, kurai ar tiesas

lēmumu aizstāts piespiedu darbs ar brīvības atņemšanas sodu un izsludināta viņas meklēšana.

Atbilstoši lietas materiāli apstiprina, ka konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā

policijas darbinieki veica savus dienesta pienākumus, veicot personas meklēšanu un tās aizturēšanu, lai nogādātu aizturēto

personu soda izciešanai, ko apliecina iepriekš minētie dienesta ziņojumi.

Tiesa atzīst, ka policijas darbinieku prasība doties līdzi uz dienesta transportlīdzekli un pārtraukt agresīvo uzvedību bija

objektīvi likumīga, kas izriet no likuma „Par policiju”. /pers. A/ policijas darbinieku prasības ignorēja. Konkrētajā gadījumā, ja

/pers. A/ uzskatīja, ka policijas darbinieku prasības nav likumīgas, viņa uzņēmās risku par savas rīcības neatbilstību likumam.

Vērtējot policijas darbinieka ziņojumā aprakstītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, tiesa secina, ka lietā nav ziņu, ka

policijas darbinieks, aprakstot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, būtu nekompetents vai jebkādu iemeslu dēļ ieinteresēts

apmelošanā un nepatiesu apstākļu izklāstā.

Tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka amatpersonu, tostarp policistu liecības un paskaidrojumi nav absolūti ticami un

neapstrīdami, tomēr tiem ir augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policists sniedzis nepatiesas liecības, ir nepieciešami

pārliecinoši pierādījumi.

Vērtējot lietas materiālos esošās ziņas un pierādījumus, tiesa neatrod tajos pierādījumus, kas varētu norādīt uz to, ka

policijas darbinieka aprakstītie pārkāpuma izdarīšanas apstākļi būtu nepatiesi.

Tiesa uzskata, ka nav pamata apšaubīt amatpersonu veikto darbību un dokumentu noformēšanas likumību, kā arī

ziņojumā norādītos apstākļus, jo lietas iztiesāšanas laikā nav iegūti tādi fakti un pierādījumi, kas dotu pamatu uzskatīt, ka

policijas darbinieki, bijuši neobjektīvi vai personiski ieinteresēti, lai /pers. A/ tiktu nepamatoti saukta pie administratīvās

atbildības, vai ka fiksējot administratīvo pārkāpumu un veicot /pers. A/ meklēšanu, aizturēšanu un pārbaudi, veikuši

nelikumīgas darbības, psiholoģiski vai kādā citā veidā ietekmējot viņu.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās /pers. A/ darbības, ka viņa ļaunprātīgi nepakļāvās policijas

darbinieka likumīgam rīkojumam vai prasībai – doties uz dienesta transportlīdzekli un pārtraukt agresīvo uzvedību, lietā esošos

materiālus, kas apliecina administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, tiesa uzskata, ka šādas /pers. A/ darbības ir uzskatāmas

par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības

sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu, nosakot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā

pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personību raksturojošie dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.pantu un 34.pantu /pers. A/ atbildību mīkstinoši un atbildību

pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek

piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Administratīvā soda uzlikšanu reglamentē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pants, kurš noteic, ka sodu par

administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā

saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem (pirmā daļa).

Konkrētajā gadījumā par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēto pārkāpumu noteiktā sankcija ir

naudas sods līdz divsimt astoņdesmit euro vai administratīvais arests uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Tātad par šajā normā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu likumdevējs nav imperatīvi noteicis piemērojamā

administratīvā soda apmēru attiecībā uz naudas soda un administratīvā aresta piemērošanu, bet atstājis šā jautājuma izlemšanu

iestādes kompetencē. Savukārt iestādei rīcības brīvības ietvaros, piemērojot konkrētu administratīvā soda apmēru, nepieciešams

izdarīt lietderības apsvērumus.

Izvērtējot izskatāmās lietas apstākļus, nodarītā pārkāpuma raksturu un būtību, tiesa atzīst par atbilstošu izdarītajam

pārkāpumam /pers. A/ uzlikt naudas sodu EUR 30 apmērā.

Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 10.,

22.-24., 26., 32.- 34., 175., 213., 243., 244., 268.1, 274., 275., 289.6., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18, 299. pantu, tiesa

no sprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu EUR 30 (trīsdesmit euro).

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts nolēmums par naudas soda uzlikšanu,

jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods

TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot no lēmuma par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru). Naudas soda

samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā

2015.gada 16.decembrī.

Tiesnese K.Maike