Court partially allowed bank's debt collection claim against defaulting borrowers for principal, interest, and costs.

Lieta Nr. C31471112

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015. gada 9. februārī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese L. Leja

ar tiesas sēdes sekretāri R. Matīsu

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS “NORVIK BANKA” prasībā pret /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[ 1 ] 2012. gada 2. augustā AS “NORVIK BANKA” (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret /pers. C/ un /pers. D/

(turpmāk abi kopā – atbildētāji) par parāda piedziņu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1590., 1670., 1672., 1673., 1692., 1694., 1698., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753.,

1756., 1757., 1759., 1765., 1943. un 1946. pantu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008. gada 6. februārī starp prasītāju un atbildētājiem noslēgts patēriņa kredīta līgums

Nr. PTK-017696 (turpmāk – Līgums), saskaņā ar kuru atbildētājiem tika piešķirts patēriņa kredīts 4055,21 EUR (2850,00 LVL) ar

procentu likmi 22 % gadā un ar atmaksas termiņu 48 mēneši. Saskaņā ar Līguma maksājumu grafiku atbildētājiem bija jāveic

maksājumi līdz katra mēneša 27. datumam. Pēdējais maksājums no atbildētājiem ir saņemts 2009. gada 9. janvārī.

2011. gada 1. novembrī prasītāja nosūtīja atbildētājiem paziņojumu par Līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja atbildētāji 15 dienu laikā

neizpildīs savas no Līguma izrietošās saistības. Līgums izbeigts 2011. gada 16. novembrī. Līgumiskie procenti aprēķināti par laiku no

2008. gada 27. decembra līdz 2011. gada 15. novembrim (līdz Līguma izbeigšanai). Likumiskie procenti aprēķināti par laiku no

2011. gada 16. novembra l īd z 2012. gada 16. jūlijam. Līgumsods tika aprēķināts par laiku no 2009. gada 27. janvāra līdz

2009. gada 26. novembrim.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājai parādu 8587,36 EUR (6035,20 LVL), kas sastāv no

pamatparāda 3521,29 EUR (2474,76 LVL), līgumiskajiem procentiem 1402,18 EUR (985,45 LVL), likumiskajiem procentiem

142,62 EUR (100,23 LVL) un līgumsoda 3521,29 EUR (2474,76 LVL), un tiesas izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

[2] Atbildētāju rakstveida paskaidrojumi par celto prasību tiesā nav saņemti.

[3] Uz tiesas sēdi prasītājas pārstāvis nav ieradies. No prasītājas saņemts iesniegums, kurā norādīts, ka prasītāja prasību uztur

pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem un lūdz lietu izskatīt bez prasītājas pārstāvja piedalīšanās tiesas

sēdē. Tiesa atzīst, ka lietu var skatīt bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies, neraugoties uz to, ka par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētāji informēti Civilprocesa

likuma 56. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz atbildētāju deklarēto dzīvesvietu. Neierašanos attaisnojošus

dokumentus tiesā atbildētāji nav iesnieguši, nav lūguši izskatīt lietu pēc būtības bez viņu klātbūtnes vai atlikt lietas izskatīšanu.

Līdz ar to tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu nolēma izskatīt lietu bez atbildētāju un prasītājas pārstāvja

klātbūtnes, jo nav konstatēti Civilprocesa likuma 209., 210. pantā noteiktie civillietas izskatīšanas atlikšanas pamati, un atzīstot

atbildētāju neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu.

[4] Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmā daļa noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa

lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās

iemeslus.

Tā kā atbildētāji nav snieguši paskaidrojumus par prasību un nav ieradušies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās

iemeslu, tiesa atzīst, ka lietā esošie materiāli ir pietiekami strīda izšķiršanai un lietā saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta

pirmo daļu taisāms aizmugurisks spriedums. Tiesa nav konstatējusi minētā panta trešajā daļā noteiktos šķēršļus aizmuguriska

sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

[6] Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Saskaņā ar

Civillikuma 1512. pantu pie katra saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm divpusējos līgumos.

No lietas materiāliem pievienotā 2008. gada 6. februāra patēriņa kredīta līguma Nr. PTK-017696 redzams, ka līgumslēdzēji

vienojušies, ka prasītāja piešķir atbildētājiem patēriņa kredītu 4055,21 EUR (2850,00 LVL) apmērā ar aizdevuma atmaksas termiņu

48 mēneši.

Saskaņā ar Līguma 1.3. punkta noteikumiem piešķirtais patēriņa kredīts ir naudas līdzekļu aizdevums aizņēmējam patēriņu

vajadzību finansēšanai.

Lietā pierādīts, ka prasītāja savas saistības pret atbildētājiem ir izpildījusi un piešķīrusi atbildētājiem kredītu, un tiesai nav

pamata apšaubīt, ka atbildētāji to ir saņēmuši. Līgumā piešķirtā kredīta izsniegšanu apstiprina atbildētāja /pers. C/ bankas konta

izraksts.

[7] Civillikuma 1672. pants paredz, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Tā kā atbildētāji noslēguši Līgumu kā solidāri aizņēmēji (Līguma 1.2. punkts), tiesa atzīst, ka ar šo Līgumu ir nodibinātas abu

atbildētāju solidāras saistības.

[8] Civillikuma 1943. pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Līguma maksājumu grafiku un Līguma 6.1.punktu, atbildētājiem bija jāveic maksājumi pa daļām līdz katra mēneša

27. datumam, nodrošinot nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā.

Civillikuma 1828. pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no

sevis, kad viņš palaidis garām termiņu.

Kā izriet no prasības pieteikumā norādītā, no atbildētājiem pēdējais maksājums saņemts 2009. gada 9. janvārī 270,60 EUR

(190,18 LVL) apmērā.

[9] Saskaņā ar Civillikuma 1589. pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma

raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Līguma 10.2. punkts noteic prasītājas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja aizņēmējs neizpilda no līguma izrietošos

pienākumus, kas noteikti Līguma 9.1. punktā, t.sk. gadījumā, ja aizņēmējs neatmaksā kredītu līgumā noteiktajā termiņā.

Ņemot vērā, ka pēdējais maksājums no atbildētājiem saņemts 2009. gada 9. janvārī, tiesa atzīst, ka prasītāja tiesīgi vienpusēji

atkāpusies no Līguma, nosūtot atbildētājiem 2011. gada 1. novembra brīdinājumu Nr. 11.4/19736 par vienpusēju atkāpšanos no

Līguma ar 2011. gada 16. novembri.

Tā kā atbildētāji brīdinājumā norādītajā termiņā parādsaistības ar prasītāju nenokārtoja, Līgums atzīstams par izbeigtu ar

2011. gada 16. novembri.

[10] Prasītāja lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 3521,29 EUR (2474,76 LVL) apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1425. pantu katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājiem jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa

noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāji nav izmantojuši savas Civilprocesa likuma 74. pantā paredzētās tiesības – nav ieradušies uz tiesas sēdi, nav snieguši paskaidrojumus,

nav cēluši iebildumus pret prasību un nav apstrīdējuši prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājiem nav pamatotu iebildumu

pret prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tomēr tiesa tos

vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97. panta prasībām.

Saskaņā ar prasītāja parāda aprēķinu neatmaksātā aizdevuma summa ir 3521,29 EUR. Atbildētāji prasītāja aprēķinu nav apstrīdējuši. Lietā nav

nodibināti apstākļi, kas apstiprinātu, ka atbildētāji būtu izpildījuši savas maksājuma saistības un parāda summu pilnībā vai daļēji būtu samaksājuši.

Atbilstoši Civillikuma 1838. pantam pierādījumi tam, ka samaksa ir veikta ir jāiesniedz tam, kas to apgalvo.

Atbildētāji nav apstrīdējuši noslēgtā līguma tiesiskumu. Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam

pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību

atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1590. pantā noteikts, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība

par līguma izpildīšanu.

Pie šādiem apstākļiem prasītājas prasījums par neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 3521,29 EUR apmērā solidāru

piedziņu no atbildētājiem ir pamatots un apmierināms.

[11] Prasītāja lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem līgumiskos procentus 1402,18 EUR (985,45 LVL) apmērā par laika posmu no

2008. gada 27. decembra līdz 2011. gada 15. novembrim.

Civillikuma 1753.pantā ir noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Procenti par aizdevumiem

dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti (Civillikuma 1946.pants).

Saskaņā ar Līguma noteikumiem atbildētāji par aizdevuma izmantošanu pielīga maksāt 22 % procentus gadā. Līdz ar to

atzīstams, ka starp pusēm panākta līgumiska vienošanās par procentu samaksu par aizdevuma lietošanu.

No prasītājas aprēķina, ko atbildētāji nav apstrīdējuši, redzams, ka prasītāja aprēķinājusi aizdevuma lietošanas procentus

1402,18 EUR apmērā par laika posmu no 2008. gada 27. decembra līdz 2011. gada 15. novembrim, proti, līdz brīdim, kad prasītāja

vienpusēji atkāpās no Līguma.

Atbildētāji atbilstoši Civillikuma 1838. pantam tiesai nav iesnieguši pierādījumus tam, ka ir veikuši līgumā pielīgto procentu

samaksu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītājas prasījums par aizdevuma lietošanas procentu solidāru piedziņu no

atbildētājiem 1402,18 EUR par laika posmu no 2008. gada 27. decembra līd z 2011. gada 15. novembrim, ir pamatots un

apmierināms.

[12] Prasītāja lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem likumiskos procentus 142,62 EUR (100,23 LVL) apmērā par laika posmu no

2011. gada 16. novembra līdz 2012. gada 16. jūlijam.

Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu (844. pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, bet ja tas nav darīts, kā arī

tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Atbilstoši prasītājas aprēķinam par laika posmu no 2011. gada 16. novembra līdz 2012. gada 16. jūlijam maksājami likumiskie

procenti 142,62 EUR apmērā.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītājas prasījums par likumisko procentu piedziņu solidāri no atbildētājiem

142,62 EUR apmērā par laika posmu no 2011. gada 16. novembra līdz 2012. gada 16. jūlijam ir pamatots un apmierināms.

[13] Prasītāja lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem līgumsodu 3521,29 EUR (2474,76 LVL) par laika posmu no 2009. gada

27. janvāra līdz 2009. gada 26. novembrim.

Civillikuma 1716. pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā

gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt Civillikuma 1652. panta 3. punkts noteic, ka parādnieka

nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

Atbilstoši Līguma vispārējo noteikumu 8.1. punktam līgumsoda apmērs noteikts 0,3 % dienā no kavētā maksājuma apmērā.

Lietā nav strīda, ka līgumā noteiktajā termiņā atbildētāji maksājumus nav veikuši, tādējādi pieļaujot nokavējumu, kādēļ viņiem,

atbilstoši līguma 8.1. punktam, ir pienākums maksāt līgumsodu. Prasītāja līgumsodu ir aprēķinājusi 3521,29 EUR (2474,76 LVL)

apmērā. Tā kā atbildētāji pieļāvuši līgumsaistību nepienācīgu izpildi attiecībā uz maksājumu veikšanu, tiesa atzīst, ka ir pamats

līgumsoda piemērošanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1717. panta otro daļu līgumsoda apmērs nav ierobežots, taču tas neizslēdz līgumsoda apmēra

vērtēšanu, ievērojot Civillikuma 1. pantā noteikto labas ticības principu un samērīguma principu. Uz šādu tiesas pienākumu norādīts

judikatūrā (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2008. gada 14. maija spriedumu lietā Nr. SKC-212/2008).

Judikatūrā atzīts, ka jautājums par līgumsoda apmēru izlemjams tiesas ieskatā saskaņā ar Civillikuma 5. pantā noteikto

taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 14.maija

spriedumu lietā Nr.SKC-212/2008, 2009. gada 20. maija spriedumu lietā Nr. SKC- 161/2009). Līgumsodam ir akcesoras saistības

raksturs un, neraugoties uz Civillikuma 1587. panta kategorismu, arī tā piemērošanai var būt izņēmumi. Gadījumos, kad no lietas

apstākļiem secināms, ka līgumsods pēc tā apmēra, salīdzinot ar iespējamiem pārkāpuma izraisītajiem zaudējumiem, veic

galvenokārt sodīšanas funkciju, tā piemērošana vērtējama atbilstoši vispārējiem sodīšanas rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanas

principiem, tostarp soda samērīguma un taisnīguma principiem.

Izvērtējot līgumsoda samērīgumu, tiesa atzīst, ka līgumsodam konkrētajā gadījumā ir izteikti sodošs, nevis zaudējumu atlīdzinošs

raksturs. Tiesa atzīst, ka līgumsods šādā apmērā nav samērīgs un ir pamats tā samazināšanai līdz tiesas ieskatā saprātīgam

apmēram.

Turklāt judikatūrā kā kritērijs līgumsoda apmēra vērtēšanai norādīta kreditora kavēšanās celt prasību, tā veicinot līgumsoda

pieaugumu (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 8.decembra lēmums lietā Nr. SPC-259/2010, Latvijas

Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 9.novembra lēmums lietā Nr.SPC-63/2011 ). Konkrētajā gadījumā saistības izpildes

nokavējums iestājies jau 2009. gada 27. janvārī. No lietas materiāliem redzams, ka prasība par parāda un līgumsoda piedziņu tiesā

celta 2011. gada 19. septembrī. Tiesa atzīst, ka, lai arī līgumsoda mērķis ir sodīt saistības pārkāpēju, līgumsods nevar būt nesamērīgs

un netaisnīgs un nevar kļūt par otras puses peļņas avotu.

Tiesa atzīst, ka atbildētāji nav rīkojušies labā ticībā, jo saistības nepildīja, parāds nav atmaksāts, atbildētāji nav norādījuši uz tādu

apstākļu pastāvēšanu, kas liecinātu, ka atbildētāji nav pieļāvuši nokavējumu vai būtu atsvabināmi no neizdevīgām nokavējuma sekām,

saskaņā ar Civillikuma 1656. pantu vai 1657. pantu. Tiesa atzīst, ka nav pamata atbrīvot atbildētājus no pienākuma ciest līgumsodu

vispār, jo tādā gadījumā atbildētāji netiktu motivēti nokārtot savas saistības atbilstoši līguma noteikumiem un netiktu ievērotas

prasītājas tiesības saņemt atlīdzinājumu par samaksas kavējumu, un tiktu pārkāpts pušu līdztiesības princips par labu atbildētājiem.

Tiesa atzīst, ka līgumsods piedzenams 10 % apmērā no galvenā parāda summas, līdz ar to prasījums par līgumsoda piedziņu ir

apmierināms daļēji. Atbilstoši prasītājas iesniegtajam galvenā parāda aprēķinam, piedzenamā līgumsoda 10 % no galvenā parāda

summas apmērs ir 352,13 EUR (247,48 LVL), pārējā daļā prasība par līgumsoda piedziņu 3169,16 EUR – noraidāma.

[14] Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita

starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši

Civillikuma 1763. panta 1. punktam nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765. panta ceturtā daļa noteic, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja

noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu

aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma

izpildei (izsoles dienai), saņemt no atbildētājiem likumiskos 6 % (sešus procentus) gadā no pamatparāda summas.

[15] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram [..].

Prasītāja atbilstoši Civilprocesa likuma regulējumam, kas bija spēkā brīdī, kad tika celta prasība, samaksājusi valsts nodevu

379,28 EUR (266,56 LVL) apmērā.

Ar tiesas spriedumu apmierināta prasība par parāda kopējo summu 5418,22 EUR, par kuru saskaņā ar Civilprocesa likuma

34. panta pirmās daļas 1. punkta “b” apakšpunktu maksājama valsts nodeva 451,47 EUR (320,10 + 4 % x (5418,22 – 2134)). Līdz ar

to no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva prasītājas samaksātajā apmērā, t.i., 379,28 EUR. Papildus no

atbildētājiem par labu prasītājai piedzenami samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 EUR (5,50 LVL) apmērā par

prasības pieteikuma un pavēšu nosūtīšanu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājiem par labu prasītājai solidāri piedzenama samaksātā valsts nodeva un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi kopsummā 387,11 EUR.

Ņemot vērā to apstākli, ka kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta, tiesas paziņojumu

un pavēstu nosūtīšanu pusēm atbilstoši lietā esošai izziņai par ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem ir 10,37 EUR, tiesa atzīst,

ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa, kuru nav sedzis prasītāja veiktais maksājums 7,83 EUR, piedzenama no atbildētājiem

par labu valstij 2,54 EUR apmērā.

[16] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu

piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[17] Pārrēķins uz euro valūtu veikts pamatojoties uz Euro ieviešanas kārtības likumu pēc Latvijas Bankas noteiktā lata

piesaistes kursa euro: 1 EUR = 0,702804 LVL.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.–193., 195., 204.1, 208.1, 208.2 un 208.4 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt daļēji AS “NORVIK BANKA” prasību pret /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu.

Piedzīt solidāri no /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu

AS “NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr. 40003072918, parādu – neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 3521,29 EUR, aizdevuma

lietošanas procentus par laika posmu no 2008. gada 27. decembra līdz 2011. gada 15. novembrim 1402,18 EUR, likumiskos

procentus par laika posmu no 2011. gada 16. novembra līdz 2012. gada 16. jūlijam 142,62 EUR, līgumsodu 352,13 EUR, kā arī

tiesāšanās izdevumus 387,11 EUR, pavisam kopā 5805,33 EUR (pieci tūkstoši astoņi simti pieci euro 33 centi).

Piedzītās summas samaksa veicama AS “NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr. 40003072918, AS “NORVIK BANKA” kontā

Nr. LV44LATB000000PATERLS.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda piedziņu 3169,16 EUR apmērā.

Noteikt AS “NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr. 40003072918, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt solidāri no

/pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 % (sešus procentus) gadā no

piedzītās un nesamaksātās pamatparāda summas.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 2,54 EUR (divi euro 54 centi), samaksu veicot Tiesu administrācijai, reģistrācijas Nr. 90001672316,

konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, norādot iemaksas mērķi: 21499, ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr. C31471112.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Atbildētāji 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese L. Leja