Legislator Case Law & Legislation
C30621321 / C-1923-22 ECLI:LV:RVPT:2022:0203.C30621321.3.S AI generated

Court dismissed a property tax recovery claim due to statute of limitations and lack of standing.

Case Number C30621321 / C-1923-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's simplified procedure claim for property tax arrears and interest against the defendant. The defendant argued the claim was time-barred and that the plaintiff lacked standing, noting the land belonged to them during the relevant period. The court rejected the claim as unfounded, citing the expiration of the limitation period and the plaintiff's failure to prove their right to recover the taxes.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 1652. un 1653. panti; Civilprocesa likuma 194. panta 3. punkts: A claim for property tax recovery is dismissed if the limitation period has expired or if the plaintiff lacks standing to sue.

Keywords

AI generated
property tax recovery statute of limitations standing to sue simplified procedure civil procedure law

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 3. panta pirmā daļa
Civilprocesa likuma 16. panta ceturtais punkts
Civilprocesa likuma 194. panta pirmā daļa 3. punkts
Civilprocesa likuma 194. panta otra daļa
Civilprocesa likuma 44. panta trešā daļa
Civilprocesa likuma 44. panta pirmā daļa 1. punkts a) apakšpunkts
Civilprocesa likuma 44. panta ceturtā daļa
Savukārt Civilprocesa likuma 44. panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta
Civilprocesa likuma 204.1 panta otra daļa

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-1923-22/44

ECLI:LV:RVPT:2022:0203.C30621321.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2022. gada 3. februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

tiesnese J.Peinberga,

piedaloties prasītājas pārstāvim zvērinātam advokātam Erlendam Baļķenam, atbildētājas pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/, atbildētājas juridiskās

palīdzības sniedzējam zvērinātam advokātam Edijam Bauam,

atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā MS Teams platformā izskatīja civillietu /pers. B/ vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. C/ par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2021. gada 23. jūlijā saņemts /pers. B/ prasības pieteikums vienkāršotā procedūrā pret /pers. C/

par naudas piedziņu.

[2] Prasītāja, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 3. panta pirmo daļu, 16. panta ceturto daļu, Satversmes tiesas likuma 105. panta pirmo

teikumu, likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta pirmo un otro daļu, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta otro daļu, Dzīvokļa

īpašuma likuma 13. panta pirmo daļu, Civillikuma 1069., 2376., 2391. pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr.

/numurs A/, no 2007. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim aprēķināto prasītājas samaksāto nekustamā īpašuma nodokļa pamatsummu

536,03 EUR un samaksāto nekustamā īpašuma nodokļa nokavējuma naudu 177,31 EUR, kā arī piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanās izdevumus.

[3] 2021. gada 9. augustā un 30. septembrī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros atbildētāja norāda, ka prasību neatzīst, jo strīdus laika

periodā zemesgabals piederēja prasītājai, kura bija pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli. Atbildētāja norāda uz tiesvedību administratīvajā

tiesā, kurā tika noraidīts prasītājas pieteikums par nekustamā īpašuma nodokļa atmaksu, kā arī uzskata, ka prasībai ir iestājies trīs gadu noilgums un

prasītājas pārstāvis nav pilnvarots celt prasību šajā lietā.

[4] Par minētajiem paskaidrojumiem prasītājas pārstāvis iesniedzis atsauksmi, noraidot atbildētājas iebildumus.

[5] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis uzturēja prasību uz prasībā norādītajiem apstākļiem un pamatiem.

[6] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve un juridiskā palīdzības sniedzējs prasību neatzina, pamatojoties uz paskaidrojumos norādītajiem apstākļiem un

pamatiem.

Motīvu daļa

[7] Uzklausot lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka /pers. B/ vienkāršotās procedūras

prasība pret /pers. C/ par naudas piedziņu ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu, vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsināto spriedumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta otro daļu, saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

[8] Tiesa atzīst, ka prasība par prasītājas samaksāto nekustamā īpašuma nodokļa pamatsummas 536,03 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa

nokavējuma naudas 177,31 EUR piedziņu no atbildētājas ir noraidāma, pamatojoties uz Civillikuma 1651., 1652., 1653., 2369., 2376., 2377., 2381.,

2391. pantu, likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta pirmo un otro daļu.

Lietā nav strīda, ka prasītāja, pamatojoties uz 2006. gada 1. septembrī ar /pers. D/ noslēgto zemesgabala pirkuma līgumu, 2006. gada 6. oktobrī

kļuva par īpašnieci zemesgabalam /adrese/, 2506 m2 platībā, kadastra numurs /numurs A/, kurš ir piesaistīts dzīvojamai mājai /adrese/ (lietas 23.-

24. lapa).

Tāpat nepastāv strīds, ka atbildētāja ir dzīvokļa Nr./numurs/, /adrese/ īpašniece (lietas 92. lapa).

Lietā ir strīds par prasītājas tiesībām piedzīt no atbildētājas samaksāto nekustamā īpašuma nodokli 536,03 EUR un nokavējuma naudu 177,31

EUR par periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim.

[8.1] No Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012. gada 12. jūnija sprieduma civillietā Nr. C04212600 secināms, ka 2006. gada

1. septembrī starp prasītāju un /pers. D/ noslēgtais zemesgabala pirkuma līgums atzīts par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža.

No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja kā zemesgabala /adrese/ īpašniece, maksāja nekustamā īpašuma nodokli atbilstoši likuma “Par nekustamā

īpašuma nodokli” 2. panta pirmajai un otrajai daļai.

Prasītāja uzskata, ka dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašnieki, to skaitā arī atbildētāja, ir iedzīvojušies uz viņas naudas līdzekļu rēķina, ko prasītāja

bija spiesta samaksāt kopīpašnieku vietā, proti, gan pamatsummas maksājumu, gan arī samaksājot nokavējuma naudu, kopā 30 863,56 EUR apmērā.

[8.2] Prasītāja prasību pamatojusi ar Civillikuma 1069., 1071. pantu, kā arī ar 2376. un 2391. pantu par prasījumiem no netaisnas iedzīvošanās.

Civillikuma 2376. pants noteic, ka atprasījuma tiesības priekšmets ir vai nu tā atdošana, kas izpildīts bez attiecīgas saistības, vai, ja šis izpildījums

vairs nepastāvētu, tā vērtības atlīdzība.

Civillikuma 2391. pants noteic, ka nevienam nav tiesības netaisni iedzīvoties otram par ļaunu un uz tā rēķinu. Kas no tam cietis zaudējumu, tas var

prasīt, lai atdod viņam to, ar ko un par cik otrs iedzīvojies.

No minētā secināms, ka prasītāja prasību ir pamatojusi gan ar atprasījuma tiesībām, kas izriet no regulējuma par neesoša parāda izpildījuma

atprasījumu, gan ar vispārējo atprasījumu iedzīvošanās dēļ.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka prasījumi no netaisnas iedzīvošanās (Civillikuma 2369.-2392. pants) dod prasītājam tiesību atprasīt no atbildētāja to, ko

pēdējais bez tiesiska pamata ir ieguvis no kreditora mantas vai uz tā rēķina. Šo tiesību normu mērķis ir panākt taisnīgu izlīdzinājumu starp prasītāju un

atbildētāju. Pirmkārt, tiek novērsts atbildētāja mantas neattaisnots pieaugums, otrkārt, prasītājam tiek atdots tas, kas sakarā ar iedzīvošanos atrodas

atbildētāja mantā. Tomēr minēto noteikumu primārais uzdevums ir nevis prasītāja mantas iepriekšējā stāvokļa atjaunošana (kam kalpo zaudējumu

atlīdzināšanas institūts), bet gan atbildētāja mantas neattaisnota pieauguma novēršana (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa.

Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 2000, 648.lpp.).

Lietā konstatēts, ka strīdus periodā prasītājas īpašumā atradās zemesgabals /adrese/, 2506 m2 platībā, kadastra numurs /numurs A/. No

zemesgrāmatas nodalījuma noraksta secināms, ka atbildētājas piederošajam dzīvokļa īpašumam pievienota kopīpašuma domājamā daļa no strīdus

zemesgabala, pamatojoties uz zemesgrāmatas tiesneša 2013. gada 30. janvāra lēmumu (lietas 92. lapa).

Līdz ar to prasītājai bija pienākums strīdus periodā veikt maksājumus, kas saistīti ar tās īpašumā esošo zemesgabalu.

Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta pirmajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un

juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir

nekustamais īpašums.

Savukārt minētā likuma 2. panta otrajā daļā noteikts, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma persona, kuras īpašuma

tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā (..).

Ņemot vērā minēto, prasītājai laika periodā no 2006. gada 6. oktobra līdz stājās spēkā Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas

2012. gada 12. jūnija spriedums, t.i. laikā, kad prasītājai piederēja īpašuma tiesības uz zemesgabalu, bija jāpilda likumā noteiktais pienākums maksāt

nekustamā īpašuma nodokli. Minēto apstiprina lietā esošie Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes paziņojumi par nekustamā īpašuma nodokli,

kas izrakstīti prasītājai (lietas 81.-86. lapa).

[8.2] Tiesas ieskatā nav konstatējams, ka prasītājai būtu radies pamats atprasīt no atbildētājas samaksāto nekustamā īpašuma nodokli uz

atprasījuma tiesību pamata kā neesošu parāda izpildījuma atprasījumu, jo nav konstatējams neviens no Civillikuma 2377. panta noteiktajiem mērķiem, kā

arī nav gūti pierādījumi, ka izpildījumu par nekustamā īpašuma nodokli prasītāja ir izpildījusi bez tiesiska pamata atbilstoši Civillikuma 2381. pantam.

Lai apmierinātu prasījumu no netaisnas iedzīvošanās (Civillikuma 2369.- 2392.pants), nepieciešams konstatēt, ka atbildētājs ieguvis prasītāja mantu

vai iedzīvojies uz tā rēķina bez tiesiska pamata, nolūkā panākt atbildētāja mantas neattaisnota pieauguma novēršanu (Augstākās tiesas 2017.gada

16.novembra spriedumu lietā Nr. SKC-362/2017 (C30520113)).

Tiesas ieskatā nav gūti pierādījumi, ka atbildētāja būtu ieguvusi prasītājas mantu vai iedzīvojusies uz tās rēķina bez tiesiska pamata, jo kā jau

konstatēts, tad prasītājai bija tiesisks pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli.

Prasības tiesvedības jēga un būtība izpaužas prasītāja celtajās pretenzijās pret atbildētāju, norādot, ka tieši atbildētājs ir veicis un ir vainojams

prasītāja tiesību vai likumīgo interešu aizskārumā. Personu, kura ir atbildētājs, nosaka prasītājs pēc saviem ieskatiem. Tomēr var izrādīties, ka tiesību

pārkāpumā vainojama cita persona, nevis prasītāja noradītais atbildētājs. No likuma jēgas izriet, ka šādā gadījumā tiesai prasība jānoraida kā

nepamatota, t.i., nav pamata materiāli tiesiskajam prasījumam pret prasītāja norādīto atbildētāju (Līcis A. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Rīga;

Tiesu namu aģentūra, 2003., 29.-30.lp.).

Tādējādi no civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumu aspekta, tiesa nekonstatē, ka atbildētāja būtu veikusi darbību vai bezdarbību, kas atstātu

juridiskas sekas uz prasītājas tiesību loku.

[8.3] Tiesa, izvērtējot prasījumu par samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa nokavējuma naudas 177,31 EUR piedziņu, uzskata to par noraidāmu.

Tiesa norāda, ka tā kā nekustamā īpašuma nodokļa samaksa strīdus periodā bija prasītājas pienākums, tad kavējumu par tā samaksu ir pieļāvusi

prasītāja, kurai tika aprēķināta nokavējuma nauda par minētā nodokļa samaksas kavējumu.

Šajā gadījumā nav konstatējams atbildētājas izraisīts prettiesīgs saistību izpildes novilcinājums Civillikuma 1651. pantā izpratnē, jo nav konstatēta

atbildētājas saistība, kuras kavējums būtu iestājies atbilstoši Civillikuma 1652. vai 1653. pantam.

Ņemot vērā minēto, prasība ir noraidāma kā nepamatota.

[9] Atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta trešajai daļai, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu

atbildētājam.

Tiesa konstatē, ka atbildētāja atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta pirmajai prim daļai ir iesniegusi juridiskās palīdzības sniedzēja zvērināta

advokāta rēķinu par kopējo summu 484 EUR (lietas 195.lapa).

Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunkts noteic, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu

apmierinātās daļas.

Savukārt Civilprocesa likuma 44. panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Ņemot vērā minēto un ievērojot prasības summu, no prasītājas par labu atbildētājai par labu prasītājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi

par advokāta palīdzību 107 EUR.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu prasītājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par ar lietas vešanu

saistīto izdevumu segšanu – 10 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5., 41., 96. panta piekto daļu, 190., 194., 195., 204.1, 250.25 pantu,

nosprieda

noraidīt /pers. B/ vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. C/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 107

EUR (viens simts septiņi euro).

Samaksa veicama /pers. C/, personas kods /personas kods/, AS “Swedbank” norēķinu kontā, konta Nr./konta numurs/.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsināts spriedums sastādīts 2022. gada 3. februārī.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā 10 (desmit) dienu

laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas

lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanas gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā, sākot ar 2022. gada 4. martā, ko lietas

dalībnieki, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 panta noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, varēs pārsūdzēt apelācijas

kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā,

Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā.

Tiesas spriedums sastādīts 2022. gada 4. martā.

Tiesnese J.Peinberga

DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU