Court dismisses appeal against vehicle storage costs, ruling them proportional to applicant's assets.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lietas Nr.A420136920

Lietas arhīva Nr. AA43-0461-21/13

ECLI:LV:ADAT:2021:0716.A420136920.14.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2021.gada 16.jūlijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Sanita Kanenberga,

tiesneses Inga Juhņeviča-Knoka un Indra Meldere

piedaloties pieteicējam /pers. C/, viņa pārstāvim /pers. D/, kā arī atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās

iestādes – Nodrošinājuma valsts aģentūras – pārstāvei /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu par Nodrošinājuma

valsts aģentūras 2019.gada 27.decembra lēmuma Nr.1.3.2-02/8856 atcelšanu daļā, ar kuru uzlikts pienākums segt izņemtā

transportlīdzekļa pieņemšanas glabāšanā un glabāšanas izdevumus, sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 19.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra), pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

(turpmāk – Kodekss) 257.panta pirmo daļu, 2019.gada 30.martā pieņēma glabāšanā administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.PC250834 izņemto transportlīdzekli VW Golf ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk –

transportlīdzeklis).

Ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 28.maija spriedumu lietā Nr.169026619 pieteicējs /pers. C/ atzīts par vainīgu

Kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā, 149.5panta ceturtajā daļā un 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā

un sodīts ar administratīvo arestu un naudas sodu, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem. Ar

minēto spriedumu nolemts izņemto transportlīdzekli atdot īpašniekam, likumīgajam turētājam vai īpašnieka pilnvarotai

personai pēc piemērotā naudas soda nomaksas.

[2] 2019.gada 27.septembrī aģentūras Izņemto lietu, piedziņas un materiālās apgādes departamenta Piedziņas nodaļa

pieņēma lēmumu Nr.1.1.2-02/6849 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējam noteikts pienākums segt izdevumus

1615,33 euro apmērā par transportlīdzekļa nogādāšanu glabāšanā un glabāšanu.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja.

[3] Ar aģentūras direktora 2019.gada 27.decembra lēmumu Nr.1.3.2-02/8856 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums)

sākotnējais lēmums atcelts un pieteicējam noteikts pienākums segt transportlīdzekļa pieņemšanas glabāšanā un glābšanas

izdevumus 1392,72 euro apmērā.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minēto.

[3.1] Aģentūrai ir tiesības prasīt pieteicējam segt izdevumus par transportlīdzekļa nodošanu glabāšanā un glabāšanu,

pamatojoties uz Kodeksa 257.panta astoto daļu un Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 28.maija spriedumu. Aģentūras

kompetence, pieņemot glabāšanā un glabājot administratīvā pārkāpuma lietā izņemto transportlīdzekli, noteikta Ministru

kabineta 2010.gada 7.decembra noteikumos Nr.1098 „Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto

mantu un dokumentiem” (turpmāk – noteikumi Nr.1098).

[3.2] Saskaņā ar aģentūras un SIA „A.K.7” 2018.gada 29.novembrī noslēgtā pakalpojuma līguma 2.pielikumu maksa

par transportlīdzekļu, kuru pilna masa ir līdz 3,5 t, pārvietošanu no 51 km un vairāk ir 3,60 euro/km un pievienotās vērtības

nodoklis. SIA „A.K.7” transportlīdzekli nogādāja glabāšanai no izņemšanas vietas (/vieta B/ pagasts, /vieta C/ novads) uz

glabāšanas vietu (/adrese, vieta D/), kas atbilstoši 2019.gada 30.marta transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas aktā

Nr.118832 norādītajam ir 91 km attālums. Līdz ar to izdevumi par transportlīdzekļa nogādāšanu glabāšanai, aprēķinot

atbilstoši noteikumu Nr.1098 73.punktam, ir 396,40 euro (91 x 3,60 + pievienotās vērtības nodoklis 21 %).

[3.3] Ņemot vērā noteikumu Nr.1098 74.3.apakšpunktā noteikto, ir pamatoti piedzīt transportlīdzekļa glabāšanas

izdevumus par laika posmu no transportlīdzekļa pieņemšanas dienas (2019.gada 30.marta) līdz dienai, kad tika pieņemts

lēmums par transportlīdzekļa atdošanu, tam pievienojot mēnesi (laiks, kas tiek dots transportlīdzekļa pārņemšanai līdz tā

realizācijas procesa uzsākšanai 2019.gada 27.jūnijā), kas ir 90 diennaktis, tam pievienojot laika periodu no rīkojuma

pieņemšanas par transportlīdzekļa realizāciju vai iznīcināšanu, līdz dienai, kad transportlīdzeklis tiek realizēts vai iznīcināts,

tas ir, no 2019.gada 2. līdz 25.jūlijam (23 diennaktis), kas kopā ir 113 diennaktis.

Aģentūras ieskatā pieteicēja gadījumā ir piemērojams noteikumu Nr.1098 4.pielikuma 1.1.2.apakšpunkts redakcijā, kas

ir spēkā no 2019.gada 17.augusta, un nosaka, ka izņemtā transportlīdzekļa glabāšanas izdevumi vienā diennaktī ir 9,41 euro.

Līdz ar to izdevumi par transportlīdzekļa glabāšanu ir 1063,33 euro (113 dienas x 9,41 euro).

[3.4] Kopējo izdevumu apmēru 1392,72 euro veido izdevumi par transportlīdzekļa nogādāšanu glabāšanai 396,40 euro

un izdevumi par tā glabāšanu 1063,33 euro, no kuriem atskaitīti ieņēmumi no transportlīdzekļa realizācijas 67,01 euro

apmērā.

[3.5] Pieteicēja iebildumi par dubultās nesodīšanas principa pārkāpumu ir nepamatoti, jo izdevumi, kas radušies

saistībā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtā transportlīdzekļa pārvietošanu un glabāšanu, nekādā ziņā nav pielīdzināmi

soda veidam.

[4] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu daļā, ar kuru

noraidīts viņa apstrīdēšanas iesniegums un uzlikts pienākums segt izdevumus 1392,72 euro apmērā.

Pieteikumā norādīts turpmākais.

[4.1] Senāta 2016.gada 11.marta spriedums lietā Nr.SKA-44/2016 bija pagrieziens lietu par transportlīdzekļu

glabāšanas izdevumu pamatotību izskatīšanā. Minētajā spriedumā Senāts norādīja, ka transportlīdzekļa glabāšanas

izdevumiem vajadzētu atbilst faktiskajām izmaksām un ir jāvērtē, vai noteikumu Nr.1098 pielikumā norādītais tarifs atbilst

faktiskajām izmaksām, un, ja konstatējama būtiska atšķirība, vai pastāv objektīvs pamats šādai atšķirībai. Pieteicējam pastāv

šaubas par jaunā tarifa (9,41 euro diennaktī) aprēķinu veidojošo pozīciju attiecināmību un objektivitāti, aprēķinot izdevumus

katrā konkrētā gadījumā.

[4.2] Kaut arī aģentūra ir norādījusi, cik izmaksā transportlīdzekļa pārvietošana 2018.gada 29.novembra ar SIA

„A.K.7” noslēgtā pakalpojuma līguma ietvaros, tomēr par faktiskajiem glabāšanas izdevumiem nekas nav norādīts. Arī

aģentūras mājaslapā publicēts tikai pats līgums, bet ne tā pielikumi.

[4.3] Aģentūra ir atstājusi bez ievērības pieteicēja argumentu, kas pamatots ar Satversmes tiesas 2018.gada

14.decembra sprieduma lietā Nr.2018-09-0103 14.3.apakšpunktu, ka piedzenamo izdevumu apmērs samazināms arī tā

iemesla dēļ, ka nebija obligāti nepieciešams izņemt konkrēto transportlīdzekli, arī pēc tam vairs nebija nekādu objektīvu

iemeslu transportlīdzekļa glabāšanas turpināšanai un neatdošanai. Transportlīdzekļa glabāšana pēc tā izņemšanas bija

nelietderīga un nesamērīga. Senāts 2019.gada 18.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKA-112/2019 ir norādījis, ka šie apstākļi ir

jāvērtē.

[5] Aģentūra paskaidrojumā Administratīvajai rajona tiesai pieteikumu lūdz noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā

lēmumā minēto.

Papildus norāda, ka viena transportlīdzekļa vidējās uzturēšanas izmaksas tiek aprēķinātas, ņemot vērā izmaksas, kas

attiecas gan uz stāvlaukumu uzturēšanu, gan pie komersantiem glabāto transportlīdzekļu izmaksas, gan tiešās un netiešās

administrācijas izmaksas, kurās iekļauts nodarbināto laika patēriņš viena transportlīdzekļa lietas apstrādei un tam patērētie

resursi. Aprēķina metodika tika apstiprināta 2019.gada 13.augustā, pieņemot grozījumus noteikumos Nr.1098.

Vidējās uzturēšanas izmaksas par vienu transportlīdzekli tiek aprēķinātas, ņemot vērā aģentūras stāvlaukumu

uzturēšanas izdevumus, kas attiecas tikai uz administratīvo pārkāpumu lietās izņemto transportlīdzekļu glabāšanu (tas ir,

nekustamā īpašuma nodoklis, videonovērošanas sistēmas uzturēšana, elektroenerģija, stāvlaukumu nolietojums, teritorijas

uzkopšana, apsardzes pakalpojumi, veiktie remontdarbi, namu pārziņa un uzskaitvežu atalgojums, dalot ar dienu skaitu, cik

ilgi transportlīdzeklis tika glabāts). Uzturēšanas izdevumi par vienu diennakti aģentūras stāvlaukumos ir 7,52 euro, savukārt

vidējās izmaksas par transportlīdzekļu glabāšanu komersantu stāvlaukumos ir 5,35 euro par diennakti. Līdz ar to kopā

vidējās uzturēšanas izmaksas par vienu diennakti vienam transportlīdzeklim ir 6,18 euro (5,35 euro x 8 komersantu

stāvlaukumi + 7,52 euro x 5 aģentūras stāvlaukumi / stāvlaukumu kopsumma).

Tiešo administratīvo izmaksu aprēķins tiek veidots, ņemot vērā tiešo dokumentu apstrādes procesu, saņemot

transportlīdzekli (tas ir, dokumentu apstrāde un sagatavošana, kā arī lēmumu un paziņojumu nosūtīšana transportlīdzekļa

īpašniekam). Tiešās administratīvās izmaksas vienam transportlīdzeklim ir 14,68 euro, savukārt izmaksas uz vienu diennakti

ir 0,89 euro (tiešās administrācijas izmaksas tiek dalītas ar diennakšu skaitu, cik ilgi vidēji glabājas viens transportlīdzeklis,

kas ir 16,6).

Netiešajās administratīvajās izmaksās ietilpst izņemto transportlīdzekļu dokumentu aprite, rēķinu sagatavošana un citām

darbībām iesaistīto darbinieku noslodzes, saimniecisko lietu izmaksas, administratīvās izmaksas par ēkām, kur atrodas

aģentūras direktors, grāmatveži un jurists. Visas izmaksas ir ņemtas proporcionāli tieši šo funkciju veikšanai, tas ir, izņemto

transportlīdzekļu glabāšanas nodrošināšanai. Netiešās izmaksas vienam transportlīdzeklim ir 38,83 euro, savukārt izmaksas

uz vienu diennakti ir 2,34 euro (netiešās administrācijas izmaksas tiek dalītas ar diennakšu skaitu, cik ilgi vidēji glabājas

viens transportlīdzeklis, kas ir 16,6).

Ņemot vērā minēto, glabāšanas izmaksas 9,41 (6,18 + 0,89 + 2,34) euro diennaktī atbilst faktiskajām izmaksām.

[6] Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieteicēja papildu paskaidrojumi, kuros norādīts turpmākais.

[6.1] Pieteicēja gadījumā tarifs 9,41 euro diennaktī neatbilst faktiskajiem glabāšanas izdevumiem. Atbilstoši SIA

„A.K.7”, kas ir faktiskais glabātājs, finansiālajam piedāvājumam, kas ietverts pakalpojuma līgumā, faktiskās glabāšanas

izmaksas ir 524 euro (5 euro x 31 diena + 4,5 euro x 82 dienas). Tāpat aģentūras norādītās tiešās administratīvās izmaksas

par vienu transportlīdzekli 14,68 euro un netiešās administratīvās izmaksas 38,83 euro arī uzskatāmas par faktiskajām

izmaksām vienam transportlīdzeklim. Piemērojot aģentūras norādītās tiešās un netiešās administratīvās izmaksas attiecīgi

0, 89 euro un 2,34 euro par diennakti, tiek veikta vairākkārtīga pārmaksa. Līdz ar to, pieskaitot transportlīdzekļa

pārvietošanas izdevumus, nav pamata izdevumus par transportlīdzekļa pārvietošanu un glabāšanu aprēķināt vairāk par

973,91 (524 + 14,68 + 38,83 + 396,40) euro.

[6.2] Atbilstoši Satversmes tiesas 2018.gada 14.decembra spriedumā lietā Nr.2018-09-0103 izteiktajām atziņām Valsts

policijai, aģentūrai vai tiesai, kas izskata administratīvā pārkāpuma lietu, patstāvīgi, negaidot atgādinājumu, jāvērtē, vai

transportlīdzekļa izņemšana un pēc tam glabāšana ir objektīvi nepieciešama, kas pieteicēja gadījumā nav darīts. Kodeksa

257.panta pirmā daļa neparedz obligātu transportlīdzekļa izņemšanu, kolīdz tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols. Turklāt pieteicējs nav transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs, nepazīst šīs personas, līdz ar to nevarēja

transportlīdzekli atgūt.

[ 7 ] Ar Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 19.novembra spriedumu pieteikums apmierināts daļēji, atceļot

pārsūdzēto lēmumu tā pārsūdzētajā daļā, ar kuru pieteicējam uzlikts pienākums segt transportlīdzekļa glabāšanas izdevumus

375,78 euro.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[7.1] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējam ir pienākums segt transportlīdzekļa nogādāšanas glabāšanā un glabāšanas

izdevumus pārsūdzētajā lēmumā norādītajā apmērā.

[7.2] Pārsūdzētais lēmums pamatots ar Kodeksa un noteikumu Nr.1098, kas nosaka kārtību, kādā tiek segti ar

administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas nodošanu glabāšanā, glabāšanu vai iznīcināšanu saistītie izdevumi

(zaudējuši spēku 2020.gada 1.jūlijā), normām.

Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma pārejas noteikumu 1.punktam ar Administratīvās atbildības likuma spēkā

stāšanos (2020.gada 1.jūlijā) spēku zaudē Kodekss. Savukārt šī likuma pārejas noteikumu 2.punktā noteikts, ka procesuālās

darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Kodeksu, tiek arī pabeigtas Kodeksā noteiktajā

kārtībā. Kodeksa normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai

(lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Ministru kabineta 2020.gada 30.jūnija noteikumi Nr.413 „Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās

izņemto mantu un dokumentiem” (turpmāk – noteikumi Nr.413) stājās spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības

likumu. Noteikumu Nr.413 83.punkts noteic, ja lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pieņemts saskaņā ar Kodeksu,

izdevumu apmēru, kas radušies sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu

glabāšanā, glabāšanu un iznīcināšanu, nosaka un piedziņu veic saskaņā ar Kodeksu un noteikumiem Nr.1098 līdz 2021.gada

31.decembrim.

[7.3] Saskaņā ar Kodeksa (šeit un turpmāk tiesību normas redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzētā lēmuma

pieņemšanas laikā) 257.panta pirmo daļu izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums

administratīvā pārkāpuma lietā, institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod tās

glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Savukārt saskaņā ar minētā panta astoto daļu persona, kurai uzlikts

administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apmērā sedz izdevumus, kas radušies sakarā ar administratīvā

pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu un iznīcināšanu.

Atbilstoši minētajam deleģējumam Ministru kabinets izdeva noteikumus Nr.1098, nosakot kārtību, kādā tiek segti ar

administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas nodošanu glabāšanā, glabāšanu vai iznīcināšanu saistītie izdevumi.

Atbilstoši noteikumu Nr.1098 71.punktam persona, kurai administratīvā pārkāpuma lietā ir piemērots sods, sedz

izdevumus, kas radušies sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas vai dokumenta nodošanu glabāšanā,

glabāšanu vai iznīcināšanu. Šo noteikumu 72.punkts paredz, ka izdevumu apmēru par izņemtās mantas glabāšanu nosaka

saskaņā ar šajos noteikumos noteikto izdevumu apmēru par administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas glabāšanu vai

iznīcināšanu (4.pielikums). Savukārt šo noteikumu 73.punkts noteic, ja ar izņemtās mantas vai dokumenta nodošanu

glabāšanā, glabāšanu vai iznīcināšanu saistīto izdevumu apmērs nav minēts šo noteikumu 4.pielikumā, to aprēķina atbilstoši

faktiskajām izmaksām.

Izdevumu apmērs par transportlīdzekļa nogādāšanu glabāšanā nav ietverts noteikumu Nr.1098 4.pielikumā. Līdz ar to

izdevumu apmērs nosakāms atbilstoši faktiskajām izmaksām.

Atbilstoši minētajam tiesiskajam regulējumam pieteicējam kā personai, kurai uzlikts administratīvais sods, ir pienākums

segt aģentūrai radītos izdevumus saistībā ar izņemto transportlīdzekli.

[7.4] Ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējam noteikts pienākums apmaksāt transportlīdzekļa nogādāšanas glabāšanā

izdevumus 396,40 euro apmērā.

No lietas materiāliem konstatējams, ka 2019.gada 30.martā Valsts policijas amatpersona sastādīja Transportlīdzekļa

izņemšanas protokolu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC250834 un pieņēma lēmumu nodot glabāšanai aģentūrā

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC250834 izņemto. Atbilstoši izņemtā transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas

aktam Nr.118832 transportlīdzekli glabāšanā 2019.gada 30.martā pieņēmusi SIA „A.K.7”.

Noteikumu Nr.1098 6.punkts paredz, ka aģentūra saskaņā ar normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteiktajām

prasībām var slēgt līgumu ar komersantu par pakalpojumu, kas saistīts ar izņemtās mantas nodošanu glabāšanā, glabāšanu,

realizāciju, iznīcināšanu vai tās novērtēšanu.

Aģentūra 2018.gada 29.novembrī noslēgusi ar SIA „A.K.7” pakalpojuma līgumu Nr.IeM NVA 2018/23 8-Pak par

transportlīdzekļu glabāšanu /vieta D/ un pārvietošanu no Kurzemes II teritorijas. Saskaņā ar šī līguma 2.pielikumā noteikto

maksa par transportlīdzekļu, kuru pilna masa ir līdz 3,5 t, pārvietošanu no 51 km un vairāk ir 3,60 euro/km bez pievienotās

vērtības nodokļa.

Atbilstoši izņemtā transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas aktā Nr.118832 un maršruta atskaitē norādītajai

informācijai izņemtais transportlīdzeklis ir pārvietots ar auto evakuatoru 91 km attālumā no transportlīdzekļa izņemšanas

vietas /vieta B/ pagasta, /vieta C/ novada, uz transportlīdzekļa glabāšanas vietu /adrese, vieta D/.

Ievērojot minēto, secināms, ka transportlīdzekļa pārvietošanas izdevumi pieteicējam ir noteikti atbilstoši to faktiskajam

apmēram. Proti, (3,60 euro un pievienotās vērtības nodoklis 21 %) x 91 = 396,40 euro. Tieši šādu summu aģentūra ir

iekļāvusi izdevumu aprēķinā. Līdz ar to šajā daļā pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un nav pamata tā atcelšanai.

[7.5] Saskaņā ar noteikumu Nr.1098 4.pielikuma 1.1.2.apakšpunktu administratīvā pārkāpuma lietā izņemtā

transportlīdzekļa glabāšanas izdevumu apmērs ir 9,41 euro par vienu diennakti. Šādu maksu par transportlīdzekļa glabāšanu

aģentūra piemēroja arī pieteicējam. Par transportlīdzekļa uzglabāšanas ilgumu 113 diennaktis – no 2019.gada 30.marta līdz

25.jūlijam strīda nav. Tādējādi ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējam noteikts pienākums apmaksāt transportlīdzekļa glabāšanas

izdevumus 1063,33 euro apmērā.

Pieteicējs uzskata, ka noteikumos Nr.1098 noteiktā maksa par transportlīdzekļa glabāšanu 9,41 euro apmērā pārsniedz

faktisko izmaksu apmēru, norādot, ka transportlīdzekļa glabāšanas izmaksas atbilstoši pakalpojuma līgumam ir 5 euro

diennaktī par glabāšanas pirmo mēnesi (31 dienu) un 4,50 euro diennaktī par laiku, kas pārsniedz vienu mēnesi (82 dienas).

Savukārt tiešās un netiešās administratīvās izmaksas nav pamatoti saistīt ar transportlīdzekļa glabāšanas diennakšu skaitu,

bet gan ir nosakāmas to faktisko izmaksu apmērā, kādas tās ir vienam transportlīdzeklim attiecīgi – 14,68 euro un 38,83

euro.

Pieteicēja norādītie argumenti atzīstami par pamatotiem.

[7.6] Noteikumu Nr.1098 4.pielikuma 1.1.2.apakšpunkts redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019.gada 16.augustam, noteica,

ka administratīvā pārkāpuma lietā izņemtā transportlīdzekļa glabāšanas izdevumu apmērs ir 11,38 euro par vienu diennakti.

Senāts citās līdzīgās lietās ir norādījis, ka uz noteikumos Nr.1098 ietverto tiesisko regulējumu mutatis mutandis ir

attiecināmas arī Senāta spriedumā lietā Nr.SKA-44/2016 izteiktās atziņas (piem., Senāta 2019.gada 8.marta sprieduma

lietā Nr.SKA-487/2019 (A420289816) 8.punkts), atbilstoši kurām pastāv nepieciešamība apsvērt, vai noteikumu Nr.1098

4.pielikumā norādītie izdevumi atbilst faktiskajām izmaksām, un gadījumā, ja konstatējama būtiska atšķirība, vai pastāv

objektīvs pamats šādai atšķirībai. Gadījumā, ja noteikumu Nr.1098 4.pielikumā norādītie izdevumi nav piemērojami,

aprēķins ir jāveic saskaņā ar šo noteikumu 73.punktu (sal. Senāta 2016.gada 11.marta sprieduma lietā Nr.SKA-44/2016

(A420423812) 7.punkts, 2019.gada 28.marta sprieduma lietā Nr.SKA-121/2019 (A420425314) 8.punkts). Tāpat

Senāts ir norādījis, ka gadījumā, ja tiesa atzīst, ka Ministru kabineta noteikumi neatbilst likumam, tā attiecīgo tiesību normu

nepiemēro. Turklāt Senāta 2016.gada 11.marta spriedumā lietā Nr.SKA-44/2016 norādītais, ka noteikumu Nr.869 (vēlāk

Nr.1098) pielikumā norādītajam izcenojumam jāatbilst faktiskajām izmaksām, balstās uz to, ka pretējā gadījumā noteikumi

Nr.1098 pārsniedz Kodeksa 257.panta astotajā daļā sniegtā pilnvarojuma mērķi un noved pie personas sodīšanas ar

Kodeksā neparedzētu soda veidu.

Senāts ir vērsis uzmanību, ka, ievērojot tiesiskās vienlīdzības principu un tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesai būtu jāpieliek

pūles, lai līdzīgi gadījumi (vai, vēl jo vairāk, identiski gadījumi) tiktu izlemti līdzīgi, jo procesa dalībniekiem ir tiesības

sagaidīt un paļauties, ka tie tiesā saņems vienādu taisnību visos līdzīgos gadījumos. Pareizi pielietotai juridiskajai

metodoloģijai vajadzētu līdz minimumam samazināt procesa dalībniekiem grūti izskaidrojamu atšķirīgu rezultātu rašanos,

pat ja, kā rāda tiesu prakse, šādi gadījumi nav izslēgti nevienā, arī kasācijas, tiesas instancē (Senāta 2015.gada

6.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-482/2015 (A420446512) 8.punkts).

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka atbilstoši Senāta spriedumos izdarītajiem secinājumiem, aģentūra pārskatīja un

precizēja administratīvo pārkāpumu lietās izņemto transportlīdzekļu glabāšanas izdevumus un ar Ministru kabineta

2019.gada 13.augusta noteikumiem Nr.363 ir izdarīti grozījumi noteikumu Nr.1098 4.pielikuma 1.1.2.apakšpunktā, kas

stājušies spēkā 2019.gada 17.augustā. Ņemot vērā Senāta spriedumos secināto, ka transportlīdzekļa glabāšanas izmaksām

jāatbilst faktiskajām izmaksām, aģentūra uzskata, ka pieteicēja gadījumā ir piemērojams noteikumu Nr.1098 4.pielikuma

1.1.2.apakšpunkts redakcijā, kas ir spēkā no 2019.gada 17.augusta, proti, izņemtā transportlīdzekļa glabāšanas izdevumi

vienā diennaktī ir 9,41 euro.

Ņemot vērā, ka noteikumos Nr.1098 noteiktā kārtība, kādā aģentūra aprēķināja izdevumus par administratīvā

pārkāpuma lietā izņemtā transportlīdzekļa glabāšanu līdz 2019.gada 16.augustam, ir tāda pati kā pēc grozījumu izdarīšanas,

atzīstams, ka Senāta līdzīgās lietās agrāk izteiktās atziņas ir vienlīdz attiecināmas arī uz noteikumos Nr.1098 ietverto

tiesisko regulējumu, kas ir spēkā no 2019.gada 17.augusta.

Ievērojot minēto, pārbaudāms, vai aģentūras aprēķinos izmantotie transportlīdzekļa glabāšanas izdevumi 9,41 euro par

diennakti, ko noteicis Ministru kabinets noteikumu Nr.1098 4.pielikuma 1.1.2.apakšpunktā, atbilst faktiskajām

transportlīdzekļa glabāšanas izmaksām.

[7.7] Aģentūra ir sniegusi paskaidrojumu par to, kā tiek aprēķinātas viena transportlīdzekļa vidējās glabāšanas

izmaksas.

Izvērtējot minēto aprēķinu, redzams, ka komersantu stāvlaukumos izvietoto transportlīdzekļu glabāšanas izmaksas ir

5,35 euro diennaktī, bet aģentūras stāvlaukumos – 7,52 euro. Kā redzams no ar SIA „A.K.7” noslēgtā pakalpojuma līguma

2.pielikuma, glabāšanas maksa līdz vienam mēnesim transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir līdz 3,5 t, ir 5 euro diennaktī,

bet no viena mēneša un vairāk – 4,50 euro. Sniedzot skaidrojumu par izmaksu 5,35 euro veidošanos par diennakti par

transportlīdzekļu glabāšanu komersantu stāvlaukumos, aģentūra norādīja, ka vidējās izmaksas par diennakti 5,35 euro tiek

rēķinātas, ņemot vērā faktiski veiktās izmaksas par transportlīdzekļu glabāšanu 2018.gadā komersantu stāvlaukumos. Šajā

aprēķinā ņemtas vērā astoņu komersantu stāvlaukumu vidējās glabāšanas izmaksas, un vidējās izmaksas SIA „A.K.7”

stāvlaukumā /vieta D/ norādītas 5,8 euro par diennakti, kas ir lielākas nekā pakalpojuma līguma pielikumā norādītā maksa.

Tiesas sēdē aģentūras pārstāvis paskaidroja, ka šīs izmaksas veidojas no tā, cik faktiski samaksāts komersantam par

automašīnu uzglabāšanu, dalot ar mašīnu skaitu un diennakšu skaitu, cik ilgi transportlīdzekļi glabājas stāvlaukumā. Šī

summa ir veidojusies no faktiskiem izdevumiem, kas aģentūrai ir radušies, rēķinot vidēji uz vienu transportlīdzekli, tostarp

iekļaujot transportlīdzekļus, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t. Aģentūras pārstāvis apstiprināja, ka tiešās administratīvās

izmaksas vienam transportlīdzeklim ir 14,68 euro, bet, lai noteiktu diennakts glabāšanas izmaksas, aprēķinā tiek ņemti

vidējie aprēķini. Līdzīgi kā glabāšanas izmaksas, kad aģentūra rēķina, cik faktiski ir izlietotie līdzekļi. Arī šajā gadījumā tiek

rēķināta vidējā diennakts izmaksa, kas aģentūrai rodas no šo transporta līdzekļu glabāšanas. Līdz ar to tas tiek iekļauts

kopējā izmaksu aprēķinā kā vidējais rādītājs. Šeit tāpat tiek likts par visu komersantu stāvlaukumiem, visu kopējo diennakšu

skaits, cik aģentūrā glabājas transportlīdzekļi, pret to, cik daudz transportlīdzekļu ir. Tas ir, par visu kopējo, kas ir

aģentūras uzskaitē. Tas pats attiecas arī uz netiešajām izmaksām.

Savukārt aģentūras iebildumi par pieteicēja apsvērumiem, kā būtu jāaprēķina glabāšanas faktiskās izmaksas, ir tādi, ka

tādā gadījumā šāda veida aprēķinus vajadzētu veikt katram transportlīdzeklim, kuru ir pāri 4000, un līdz ar to nesamērīgi

palielinātu administratīvo slogu, kas varētu vairākkārt palielināt arī glabāšanas izmaksas. Tāpēc aģentūras ieskatā visiem

transportlīdzekļiem ir jāpiemēro vienotais tarifs, kas ir aprēķināts pēc vidējām faktiskajām izmaksām.

[7.8] Izvērtējot minēto, izskatāmajā gadījumā nav piemērojams noteikumu Nr.1098 4.pielikuma 1.1.2.apakšpunkts.

Aģentūras norādītais viena transportlīdzekļa glabāšanas izdevumu aprēķins neatbilst faktiskajai situācijai. Noteikumu

Nr.1098 4.pielikuma 1.1.2.apakšpunktā noteiktā glabāšanas summa atbilstoši aprēķinam veidojas no atsevišķām pozīcijām,

bet tās kopā veido gala summu 9,41 euro diennaktī. Konkrētajā gadījumā tiešās un netiešās administratīvās izmaksas ir

noteiktas par vienreizējām darbībām, tādēļ tās nevar tikt aprēķinātas par diennakti un nevar mainīties atkarībā no diennakšu

skaita. Pretējā gadījumā par transportlīdzekli, kas tiek glabāts ilgāk, vienreizējās izmaksas ir lielākas nekā par

transportlīdzekli, kas tiek glabāts īsāku laika periodu. Šajā gadījumā transportlīdzeklis tika glabāts komersanta stāvlaukumā,

kurā glabāšanas izmaksas jau ir noteiktas ar pakalpojuma līgumu, tāpēc nav pamatoti šīs pozīcijas aprēķinā iekļaut

aģentūras stāvlaukumu uzturēšanas izdevumus, kas ir lielāki nekā noteikts attiecīgajā līgumā. Tāpat nav pamatoti izdevumu

aprēķinā izmantot citu komersantu stāvlaukumu izmaksas, kurās vēl turklāt iekļautas glabāšanas izmaksas par

transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t un glabāšanas maksa arī ir lielāka, nekā par transportlīdzekļu, kuru

pilna masa ir līdz 3,5 t, glabāšanu. Šādi veikts aprēķins neatbilst faktiskajai situācijai.

Tādējādi noteikumu Nr.1098 4.pielikuma 1.1.2.apakšpunktā noteiktā maksa – 9,41 euro par diennakti – neatbilst

faktiskajām izmaksām, tā ir būtiski atšķirīga un nav konstatējams objektīvs pamats šādām atšķirībām.

[7.9] Aģentūra norādīja, ka aprēķins, ņemot vērā pakalpojuma līgumā noteikto glabāšanas maksu, vienreizējās tiešās un

netiešās izmaksas, netiek veikts, jo tādā gadījumā izdevumu aprēķins būtu jāveic katram transportlīdzeklim, tādā veidā

nesamērīgi palielinot administratīvo slogu.

Minētais ir iestādes iekšējās darba organizēšanas jautājums un nevar ietekmēt tiesas juridisku vērtējumu par normas

atbilstību likuma mērķim. Aprēķinot izdevumus atbilstoši iestādes faktiskajām izmaksām, tiek panākta maksājumu atbilstība

faktiskajai situācijai, proti, personai ir pienākums maksāt ar iestādes faktiskajām izmaksām pamatotu maksājumu.

Citās agrāk izspriestās līdzīgās lietās tiesas nevarēja noteikt aģentūras faktisko izmaksu apmēru, rezultātā pilnībā

atceļot aģentūras lēmumu, vienlaikus uzdodot iestādei tā vietā izdot jaunu administratīvo aktu (piem., Administratīvās

apgabaltiesas 2016.gada 12.septembra sprieduma lietā Nr.A420467812 17.punkts). Šāda tiesu prakse – uzdodot

aģentūrai atceltā lēmuma vietā izdot jaunu – attīstījās arī vēlāk citās līdzīgās lietās (piem., Administratīvās apgabaltiesas

2017.gada 16.janvāra spriedums lietā Nr.A420423812; 2017.gada 1.decembra spriedums lietā Nr.A420289816).

Tomēr konkrētajā gadījumā ir nosakāms aģentūras faktisko izmaksu apmērs, tāpēc aģentūras lēmums nav atceļams

pilnībā, vienlaikus uzdodot iestādei tā vietā izdot jaunu administratīvo aktu.

[7.10] Aģentūra ir pamatoti noteikusi pieteicējam segt izņemtā transportlīdzekļa glabāšanas izdevumus 634,04 euro

apmērā (atbilstoši ar SIA „A.K.7” noslēgtā pakalpojuma līguma 2.pielikumā noteiktajai maksai 5 euro un pievienotās

vērtības nodoklis 21 % x 31 = 187,55 euro (par pirmo mēnesi), un 4,50 euro un pievienotās vērtības nodoklis 21 % x 82 =

446,49 euro (par laika periodu no viena mēneša līdz izņemtā transportlīdzekļa realizācijas dienai). Šiem izdevumiem

pieskaitāmi izdevumi par transportlīdzekļa nogādāšanu glabāšanai 396,40 euro, kā arī vienreizējās tiešās un netiešās

administratīvās izmaksas 14,68 euro un 38,83 euro, kas kopā ir 1083,95 euro. No šīs summas ir atskaitāma summa, par

kādu transportlīdzeklis tika realizēts – 67,01 euro.

Līdz ar to pieteicējam ir pienākums segt izņemtā transportlīdzekļa pārvietošanas un glabāšanas izdevumus 1016,94

euro apmērā. Tā kā ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējam ir noteikts pienākums segt izņemtā transportlīdzekļa pieņemšanas

glabāšanā un glabāšanas izdevumus 1392,72 euro apmērā, pārsūdzētais lēmums ir atceļams daļā, ar kuru pieteicējam

noteikts pienākums segt 375,78 (1392,72 – 1016,94) euro.

[7.11] Par transportlīdzekļa izņemšanu lietas materiālos atrodas transportlīdzekļa izņemšanas protokols, informācija

par turpmāko rīcību ar izņemto transportlīdzekli, lēmums par izņemtās mantas nodošanu glabāšanā. No procesuālajiem

dokumentiem neizriet, ka būtu norādītas piezīmes vai arī citādi būtu fiksēti pieteicēja iebildumi, kuros būtu apšaubīts

transportlīdzekļa izņemšanas tiesiskums.

Ar Kurzemes apgabaltiesas 2019.gada 13.septembra spriedumu atstāts negrozīts Kurzemes rajona tiesas 2019.gada

28.maija spriedums par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības.

No minētajos nolēmumos norādītajiem apstākļiem nav konstatējams, ka pie administratīvās atbildības sauktā persona

būtu izteikusi iebildumus par policijas darbinieku lēmumiem un rīcību, kas ir saistīta ar strīdus transportlīdzekļa izņemšanu

un nodošanu glabāšanā. Jautājums par rīcību ar izņemto transportlīdzekli ir izlemts Kodeksā noteiktajā procesuālajā

kārtībā, tādējādi pieteicēja izteiktie iebildumi ir noraidāmi kā nepamatoti, savukārt iestāde, izlemjot jautājumu par izdevumu

piedziņu, ir rīkojusies savas kompetences ietvaros un pamatoti nav vērtējusi pēc būtības apstākļus, kas saistīti ar pieteicēja

iebildumiem par policijas amatpersonu rīcību ar transportlīdzekli.

Papildus minētajam norādāms, ka no lietas materiāliem izriet, ka pieteicējam transportlīdzeklis tika izņemts sakarā ar

transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties alkoholisko vielu ietekmē, tātad transportlīdzeklis tika izņemts sakarā ar prettiesisku

rīcību. Nav šaubu, ka transportlīdzekļa izņemšana bija nepieciešama, lai pārtrauktu administratīvo pārkāpumu. Tā bija

nepieciešama procesuāla darbība, lai nodrošinātu, ka persona neturpina pārkāpumu brīdī, kad policijas darbinieki atstāj

notikuma vietu. Šādās situācijās transportlīdzekļa izņemšana ir efektīvākais līdzeklis, kas nodrošina sabiedrības drošību.

[8] Par Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 19.novembra spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka lietā strīds ir ne tikai par transportlīdzekļa glabāšanas izdevumu aprēķina pamatotību,

bet arī par transportlīdzekļa izņemšanas un glabāšanas pamatotību un tā rezultātā radušos izdevumu samērību. Tas ir

transportlīdzekļa izņemšanu un glabāšanu īstenojošās, uzraugošās vai kā citādi to ietekmēt spējīgās institūcijas pienākums

vērtēt gan transportlīdzekļa izņemšanas, gan glabāšanas lietderīgumu. Šis pienākums nav saistīts vai kā citādi atkarīgs no tā,

vai pie atbildības saucamā persona šajā sakarā ir izteikusi kādus iebildumus vai lūgumus. Pieteicēja gadījumā

transportlīdzekļa izņemšanas lietderīgums vispār nav vērtēts (nodrošināt to, ka persona neturpina pārkāpumu, varēja arī ar

personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, nododot transportlīdzekli citas personas rīcībā).

Tāpat nav vērtēts arī transportlīdzekļa glabāšanas lietderīgums, nekas neliecina, ka tik ilga glabāšana vispār bija objektīvi

nepieciešama.

Tā kā administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros vispār nav vērtēts transportlīdzekļa izņemšanas un ilgstošas glabāšanas

lietderīgums un samērīgums, tad tāds pienākums atbilstoši Satversmes tiesas 2018.gada 14.decembra sprieduma lietā

Nr.2018-09-0103 14.3.apakšpunktam bija administratīvajai tiesai, ko tā pēc būtības nav darījusi. Tas ietver pienākumu ne

tikai vērtēt glabāšanas ilguma pamatotību, bet arī, ja glabāšanas ilgums atzīstams par attaisnojamu, glabāšanas izdevumu

samērību jeb, citiem vārdiem, vai tiesiskās sekas, kas personai radušās izņemtās mantas glabāšanas ilguma dēļ, ir saprātīgas

un samērīgas ar personas tiesību uz īpašumu ierobežošanu.

[9] Aģentūra rakstveida paskaidrojumā apelācijas sūdzību lūdz noraidīt, uzskatot pirmās instances tiesas spriedumu

par pamatotu un norādot turpmāko.

[9.1] Pieņemot lēmumu par piedzenamo izdevumu apmēru, aģentūra nevērtē administratīvā pārkāpuma apstākļus, tajā

skaitā transportlīdzekļa izņemšanas tiesiskumu. Minētā izvērtēšana ir tās iestādes kompetencē, kura pieņem lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā. Konkrētajā gadījumā pieteicējs administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros nav izvirzījis

pretenzijas par transportlīdzekļa izņemšanas tiesiskumu (pamatotību) un nepieciešamību.

[9.2] Attiecībā uz transportlīdzekļa glabāšanas ilgumu un samērīgumu aģentūra uzskata, ka, ņemot vērā laika periodā,

par kuru pieteicējam tiek prasīts atlīdzināt izņemtās mantas glabāšanas izdevumus, tā pamatoti un atbilstoši noteikumu

Nr.1098 74.3.apakšpunktam noteica šādu laika periodu glabāšanas izdevumu aprēķināšanai. Tādējādi nav uzskatāms, ka

aģentūra nesamērīgi ilgi glabāja transportlīdzekli.

[10] Ņemot vērā Senāta praksi, kas izriet no Satversmes tiesas 2018.gada 14.decembra spriedumā lietā Nr.2018-09-

0103 norādītā, Administratīvā apgabaltiesa lūdza aģentūru sniegt strīdus transportlīdzekļa glabāšanas izdevumu samērības

izvērtējumu.

Aģentūra, sniedzot izvērtējumu, norādījusi turpmāk minēto.

[10.1] Saskaņā ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 28.maija spriedumu lietā Nr.169026619 transportlīdzeklis ir ticis

izņemts saistībā ar administratīvo pārkāpumu, par kura izdarīšanu maksimālais piemērojamais sods ir 1400 euro.

Transportlīdzekļa izņemšanas pamatotību apstiprina spriedumā konstatētie fakti, ka transportlīdzekļa vadītājs (pieteicējs) ne

tikai vadīja transportlīdzekli alkohola reibumā, bet arī nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, bēdzis ar

transportlīdzekli, kad apstājies, turpinājis bēgt kājām, kā arī pie aizturēšanas izrādījis fizisku pretošanos, arī pēc

aizturēšanas pieteicējs nav pakļāvies policijas darbinieku likumīgai prasībai – nekāpt ārā no automašīnas, kā arī turpinājis

izrādīt fizisku pretošanos, grūstījis policijas darbinieku, par ko arī viņš tika administratīvi sodīts. Šāda pieteicēja rīcība, kas

aizskar sabiedrības intereses saglabāt drošību un kārtību, norāda uz to, ka transportlīdzekļa izņemšana bija nepieciešama,

lai pārtrauktu administratīvo pārkāpumu, kā arī, lai atturētu pieteicēju no, iespējams, tūlītējas atkārtotas administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas, tādējādi apdraudot sabiedrības drošību. Tāpat jāņem vērā, ka pieteicējs izdarīja vienu no

smagākajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, par ko tika sodīts ar sankcijā paredzēto maksimālo piemērojamo sodu. Savukārt

iestādes rīcība, izņemot mantu, ir vērsta uz administratīvo pārkāpumu, kas apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību,

pārtraukšanu un novēršanu, kā arī atbilstoši tiesību normās noteiktajam nosaka personai, kurai uzlikts administratīvais sods,

atbildību par šīs personas izdarītā administratīvā pārkāpuma sekām – segt administratīvā pārkāpuma lietā radušos

izdevumus, kas saistīti ar šajā lietā izņemtās mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu. Turklāt, kā izriet no lietas

materiāliem un Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 28.maija spriedumā konstatētās faktiskās situācijas, nevar secināt, ka

notikuma vietā būtu bijusi kāda persona (transportlīdzekļa īpašnieks vai kāds cits), kas varētu parūpēties par

transportlīdzekli, nodrošinot tā saglabātību un neizmantošanu administratīvā pārkāpuma turpināšanā.

[10.2] Attiecībā uz nepieciešamību strīdus transportlīdzekli turēt valsts rīcībā norādāms, ka atbilstoši tā izņemšanas

laikā spēkā esošajam noteikumu Nr.1098 40.punktam aģentūra ar transportlīdzekli varēja rīkoties (realizēt vai iznīcināt) tikai

pēc lēmuma par tā atdošanu pieņemšanas. Turklāt, kā izriet no lietas materiāliem, transportlīdzekļa īpašnieks nebija vērsies

aģentūrā ar iesniegumu par transportlīdzekļa atdošanu vai atteikšanos no tā, kas norāda uz īpašnieka intereses zudumu par

minēto transportlīdzekli.

[10.3] Administratīvā pārkāpuma lietā pieteicējam piemērots maksimālais sods 1400 euro. Ar pirmās instances tiesas

spriedumu izskatāmajā lietā nolemts daļēji apmierināt pieteicēja pieteikumu. Par minēto spriedumu aģentūra neiesniedza

apelācijas sūdzību un arī no pieteicēja apelācijas sūdzības izriet, ka pieteicējs nepiekrīt spriedumam tikai viņam

nelabvēlīgajā daļā. Tādējādi kopējais pieteicējam noteiktais transportlīdzekļa glabāšanas izdevumu apmērs ir 1016,94 euro.

Jāņem vērā, ka daļa no minētās summas (396,40 euro) ir transportlīdzekļa pārvietošanas izdevumi, kurus pirmās instances

tiesa spriedumā ir atzinusi par noteiktiem atbilstoši faktiskajām izmaksām, arī pieteicējs apelācijas sūdzībā nav apšaubījis šo

izdevumu atbilstību faktiskajām izmaksām. Tādējādi, atņemot minētos izdevumus, transportlīdzekļa glabāšanas izdevumi ir

620,54 euro, kas ir 45 % no maksimālā naudas soda apmēra, kas paredzēts par attiecīgā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu.

Transportlīdzekļa izņemšana administratīvā pārkāpuma lietā, tā glabāšanas ilgums un no pieteicēja piedzenamo

izdevumu apmērs ir samērīgs, ņemot vērā ne tikai transportlīdzekļa izņemšanas apstākļus, bet arī to, ka kopējais

piedzenamo izdevumu apmērs sastāda 73 % no maksimālā naudas soda apmēra, kas paredzēts par attiecīgā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu.

[10.4] Nav šaubu, ka pieteicējam bija zināms, ka administratīvā pārkāpuma lietā ir izņemts transportlīdzeklis, kuru viņš

vadīja un tas nodots glabāšanai aģentūrai. No transportlīdzekļa izņemšanas dienas (2019.gada 30.marta) līdz dienai, kad tika

pieņemts Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 28.maija spriedums, pieteicējs neveica nekādas darbības, lai samazinātu

transportlīdzekļa glabāšanas ilgumu un attiecīgi arī izdevumus.

[10.5] Izvērtējot transportlīdzekļa glabāšanas izdevumu samērību, ņemot vērā pieteicējam piemēroto sodu, pieteicēja

mantisko stāvokli, kā arī rīcību procesa virzībā un apsverot, vai vispār bija nepieciešams izņemto mantu turēt valsts rīcībā,

aģentūra uzskata, ka glabāšanas izdevumi ir samērīgi.

[11] Atbildot uz aģentūras papildus paskaidrojumiem, pieteicējs norāda, ka LAPK 149. 5 panta piektās daļas (bēgšana)

pārkāpums tiek pārtraukts jau ar personas apturēšanu un aizturēšanu, kā dēļ pārkāpums vairs nenotiek un dabiski atkrīt

iemesls transportlīdzekļa izņemšanai. Turklāt, vērtējot pārkāpuma turpināšanās iespējamību, jāņem vērā apstāklis, ka

transportlīdzeklis tika izņemts /vieta C/ novada /vieta B/ pagastā, bet pats pieteicējs tika nogādāts uz vairāk kā 100 kilometru

attālo Liepāju medicīniskās pārbaudes veikšanai. Pastāv maza iespēja, ka pieteicējs nakts vidū no Liepājas varētu nokļūt līdz

transportlīdzeklim, lai turpinātu veikt pārkāpumus.

[11.1] Pieteicējs vērš uzmanību uz apstākli, ka nav skaidrs tas, kādas sabiedrības intereses tika aizsargātas

transportlīdzekļa glabāšanas stadijā, līdz ar to nebija objektīva iemesla transportlīdzekļa turpmākai glabāšanai valsts

uzraudzībā.

Ņemot vērā Senāta praksi, kā arī Satversmes tiesas spriedumu atziņas, valstij aģentūras, Valsts policijas vai vispārējās

jurisdikcijas tiesas personā jau uzreiz vajadzēja lemt par tālāko rīcību ar transportlīdzekli, proti, par glabāšanas

pārtraukšanu, jo izņemšanas mērķis (novērst pārkāpuma turpināšanās risku) bija sasniegts, bet glabāšanai sasniedzamais

mērķis nebija definēts. Ja glabāšana bijusi bezmērķīga, tad tā nevar būt lietderīga. Līdz ar to ar glabāšanu saistītos

izdevumus nevar atzīt par pamatotiem un samērīgiem, jo, pieprasot kompensēt izdevumus, tiek samazināta indivīda manta

uz pamata, kuram nav bijis objektīvs iemesls.

[11.2] Tāpat arī, atsaucoties uz aģentūras norādi par glabāšanas izdevumu samērību, pieteicējs norāda, ka situācijā,

kad kā mantisks personas rīcības ietekmēšanas līdzeklis ir paredzēts tikai naudas sods, bet transportlīdzekļa glabāšanas

izdevumi kā procesuālie izdevumi pat pēc to samazināšanas tiesas ceļā tik un tā sastāda 45% no piemērotā soda, nav

pamata runāt par samērīguma principa ievērošanu no aģentūras puses. Tādējādi uzskatāms, ka tik liela procesuālo izdevumu

proporcija pret piemērojamo naudas sodu liecina par neefektīvu to uzraudzību un neefektīvu administratīvā pārkāpuma

procesa vadīšanu šajā daļā.

[12] Tiesas sēdē pieteicējs un viņa pārstāvis pieteikumu un apelācijas sūdzību uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā,

apelācijas sūdzībā un paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Atbildētāja pārstāve pieteikumu un apelācijas sūdzību lūdza noraidīt, pamatojoties uz iepriekš sniegtajiem

paskaidrojumiem.

Motīvu daļa

[13] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.

[14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 302.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc

būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Ar Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 19.novembra spriedumu pieteikums apmierināts daļēji, atceļot pārsūdzēto

lēmumu tā pārsūdzētajā daļā, ar kuru pieteicējam uzlikts pienākums segt transportlīdzekļa glabāšanas izdevumus 375,78

euro. Pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 19.novembra spriedumu daļā, ar

kuru pieteikums noraidīts, proti, par pieteicējam noteikto pienākumu segt izņemtā transportlīdzekļa pārvietošanas un

glabāšanas izdevumus 1016, 94 euro apmērā. Līdz ar to apgabaltiesa izskata lietu pēc būtības tikai minētajā daļā.

[15] Izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu kopsakarā ar procesa dalībnieku sniegtajiem

paskaidrojumiem un pieteicēja pieteikumā un apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa

atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, piemērojusi atbilstošās tiesību

normas un pareizi tās interpretējusi, pirmās instances tiesas izdarītie secinājumi ir pilnīgi pareizi un pietiekami, tādēļ

apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma

motivācijai pārsūdzētajā daļā atzīstot pirmās instances tiesas spriedumā sniegto pamatojumu šajā daļā par pilnībā

pietiekamu, un atkārtoti izvērstāku argumentu izklāstu nenorāda.

Papildus par pieteicēja apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[16] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka lietā strīds ir par transportlīdzekļa izņemšanas un glabāšanas pamatotību un tā

rezultātā radušos izdevumu samērību. Tas ir transportlīdzekļa izņemšanu un glabāšanu īstenojošās, uzraugošās vai kā citādi

to ietekmēt spējīgās institūcijas pienākums vērtēt gan transportlīdzekļa izņemšanas, gan glabāšanas lietderīgumu. Šis

pienākums nav saistīts vai kā citādi atkarīgs no tā, vai pie atbildības saucamā persona šajā sakarā ir izteikusi kādus

iebildumus vai lūgumus. Pieteicēja gadījumā transportlīdzekļa izņemšanas lietderīgums vispār nav vērtēts (nodrošināt to, ka

persona neturpina pārkāpumu, varēja arī ar personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, nododot

transportlīdzekli citas personas rīcībā). Tāpat nav vērtēts arī transportlīdzekļa glabāšanas lietderīgums, nekas neliecina, ka

tik ilga glabāšana vispār bija objektīvi nepieciešama.

Tā kā administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros vispār nav vērtēts transportlīdzekļa izņemšanas un ilgstošas glabāšanas

lietderīgums un samērīgums, tad tāds pienākums bija administratīvajai tiesai. Tas ietver pienākumu ne tikai vērtēt glabāšanas

ilguma pamatotību, bet arī, ja glabāšanas ilgums atzīstams par attaisnojamu, glabāšanas izdevumu samērību jeb, citiem

vārdiem, vai tiesiskās sekas, kas personai radušās izņemtās mantas glabāšanas ilguma dēļ, ir saprātīgas un samērīgas ar

personas tiesību uz īpašumu ierobežošanu.

Apgabaltiesa konstatē, ka ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 28.maija spriedumu pieteicējs atzīts par vainīgu

Kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā, 149.5panta ceturtajā daļā un 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā

un sodīts ar administratīvo arestu uz 15 diennaktīm un naudas sodu 1400 euro, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas

tiesības uz 4 gadiem. Ar minēto spriedumu nolemts izņemto transportlīdzekli atgriezt īpašniekam, likumīgajam turētājam vai

īpašnieka pilnvarotajai personai pēc piemērotā naudas soda nomaksas. Tāpat sprieduma rezolutīvajā daļā ir norādīti Valsts

kases rekvizīti un konts, kurā jāieskaita naudas sods, kā arī ka kvīts par naudas soda nomaksu jāiesniedz Kurzemes rajona

tiesas kancelejā. Ar Kurzemes apgabaltiesas 2019.gada 13.septembra spriedumu Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 28.maija

spriedums atstāts negrozīts.

No Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 28.maija sprieduma izriet, ka pieteicējs vadīja transportlīdzekli, atrodoties

alkoholisko dzērienu ietekmē, nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām apturēt transportlīdzekli, un pametot tā

vadītāja vietu, uzsāka bēgšanu ar kājām, kā arī pie aizturēšanas izrādījis fizisku pretošanos. Tātad transportlīdzeklis tika

izņemts sakarā ar pieteicēja prettiesisku rīcību. Apgabaltiesai nav šaubu, ka transportlīdzekļa izņemšana bija nepieciešama,

lai pārtrauktu administratīvo pārkāpumu un neapdraudētu sabiedrības drošību. Tāpat no Kurzemes rajona tiesas 2019.gada

28.maija sprieduma izriet, ka notikuma vietā nebija nevienas citas personas, kuras rīcībā varēja nodot transportlīdzekli un

kuras uzņemtos atbildību par to un nodrošinātu, lai ar to netiktu turpināts administratīvais pārkāpums. No minētā

sprieduma izriet, ka notikuma vietā bez pieteicēja un policijas darbiniekiem bija tikai pieteicēja brālis, kurš arī ir bijis alkohola

reibumā un kuram nav transportlīdzekļa vadītāja tiesības. Turklāt pieteicējs nav norādījis policijas darbiniekiem uz personu,

kura varēja ierasties notikumā vietā un kuras rīcībā (arī atbildībā) minēto transportlīdzekli varēja nodot, lai tā nodrošinātu,

ka ar transportlīdzekli netiktu turpināts administratīvais pārkāpums. Apgabaltiesa nepiešķir ticamību pieteicēja

paskaidrojumiem apgabaltiesas tiesas sēdē, ka transportlīdzeklī notikuma vietā ir bijušas arī vēl citas personas, kuras nav

bijušas alkoholisko dzērienu ietekmē, jo no Kurzemes rajona tiesas sprieduma tas neizriet. Apgabaltiesa uzskata, ka

situācijā, kad tiek izņemts transportlīdzeklis, par ko pieteicējs ir arī 2029.gada 30.martā parakstījies, ir tikai saprātīgi risināt

jautājumu, lai transportlīdzeklis netiktu izņemts un nenonāktu (netiktu nogādāts un nodots) glabāšanā. Tādējādi pieteicējam,

saprātīgi rīkojoties, vajadzēja risināt situāciju (norādīt personu, kura var ierasties notikuma vietā, lai policijas darbinieki

minēto transportlīdzekli nodotu ieradušās personas rīcībā, nevis to izņemtu, pārvietotu un nodotu glabāšanā), nevis

pārmest, ka transportlīdzeklis ir nepamatoti izņemts, pārvietots un nogādāts (arī nodots) glabāšanā.

Tādējādi apgabaltiesa uzskata, ka transportlīdzeklis ir pamatoti izņemts, pārvietots un nodots glabāšanai aģentūrai.

Iestādes rīcība, izņemot mantu, ir vērsta uz administratīvo pārkāpumu, kas apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību,

pārtraukšanu un novēršanu, kā arī atbilstoši tiesību normās noteiktajam nosaka personai, kurai uzlikts administratīvais sods,

atbildību par šīs personas izdarītā administratīvā pārkāpuma sekām – segt administratīvā pārkāpuma lietā radušos

izdevumus, kas saistīti ar šajā lietā izņemtās mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu.

Apgabaltiesa ir izvērtējusi pieteicēja pārstāvja norādi, ka LAPK 149.5 panta piektās daļas (bēgšana) pārkāpums tiek

pārtraukts jau ar personas apturēšanu un aizturēšanu, kā dēļ pārkāpums vairs nenotiek un dabiski atkrīt iemesls

transportlīdzekļa izņemšanai. Turklāt pieteicēja ieskatā, vērtējot pārkāpuma turpināšanās iespējamību, jāņem vērā apstāklis,

ka transportlīdzeklis tika izņemts /vieta/ novada /vieta/ pagastā, bet pats pieteicējs tika nogādāts uz vairāk kā 100 kilometru

attālo Liepāju medicīniskās pārbaudes veikšanai. Pastāv maza iespēja, ka pieteicējs nakts vidū no Liepājas varētu nokļūt līdz

transportlīdzeklim, lai turpinātu veikt pārkāpumus.

Apgabaltiesa vērš pieteicēja uzmanību, ka transportlīdzeklis tika izņemts, jo tas tika vadīts alkoholisko dzērienu

ietekmē. Turklāt pieteicējs nav norādījis policijas darbiniekiem uz personu, kura varēja ierasties notikuma vietā un saņemt

transportlīdzekli, lai tas netiktu izņemts, pārvietots un nogādāts glabāšanai. Ņemot vērā pieteicēja rīcību notikuma vietā

(bēgšana, nepakļaušanās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, izrādīja fizisku pretošanos policijas darbiniekiem),

pieteicēja rīcība varēja būt neparedzama, kas neizslēdz pieteicēja pārstāvja norādīto iespēju.

Tāpat apgabaltiesa uzskata, ka pieteicējam bija visas iespējas jau nākamā dienā interesēties par izņemto

transportlīdzekli un risināt Valsts policijā jautājumu par tā turpmākas glabāšanas nepieciešamību, jo pieteicējs jau 2019.gada

30.martā, kad tika izdarīts administratīvais pārkāpums, tika informēts (pieteicējs minēto informāciju ir arī saņēmis) par

turpmāku rīcību par administratīvā pārkāpuma lietā izņemto transportlīdzekli, par ko pieteicējs ir parakstījies. Informācijā

par turpmāku rīcību ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemto transportlīdzekli ir norādīts, ka saskaņā ar noteikumu

Nr.1098 40.punktu, izņemto transportlīdzekli par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē aģentūra nodos realizācijai vai

iznīcināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja izņemtais transportlīdzeklis netiks pārņemts mēneša laikā no lēmuma

administratīvā pārkāpuma lietā, kas paredz izņemtā transportlīdzekļa atdošanu, pieņemšanas. Tāpat ir izskaidrots, ka,

pamatojoties uz noteikumu 24. un 25.punktu izņemto transportlīdzekli tā glabāšanas vietā ir tiesīgs saņemt izņemtā

transportlīdzekļa īpašnieks, viņa pilnvarotā persona, atbildīgās institūcijas lēmumā norādītā persona vai transportlīdzekļa

turētājs, uzrādot izņemtā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību. Saskaņā ar noteikumu Nr.1098 24.punktu pēc lēmuma par

atdošanu pieņemšanas izņemtās mantas vai dokumentu īpašnieks, viņa pilnvarotā persona vai atbildīgās institūcijas lēmumā

norādītā persona iesniedz aģentūrā šajā punktā noteiktus dokumentus (piemēram, dokumentu, kas apliecina administratīvā

pārkāpuma lietā uzliktā soda naudas samaksu), uz kā pamata izņemtais transportlīdzeklis tiek atdots.

Kā izriet no lietas materiāliem un pieteicēja paskaidrojumiem tiesas sēdē, pieteicējs nav samaksājis naudas sodu līdz

2019.gada 25.jūlijam, kad transportlīdzeklis tika iznīcināts.

Apgabaltiesa uzskata, ka iestādēm (ne aģentūrai, ne Valsts policijai) uzreiz pēc transportlīdzekļa izņemšanas un

nodošanas glabāšanā nebija jāuzmeklē pieteicējs un jāatgādina, ka viņam ir jārisina jautājums par izņemtā un glabāšanā

nodotā transportlīdzekļa atdošanu atpakaļ pieteicējam, ņemot vērā, ka pieteicējs jau 2019.gada 30.martā bija informēts par

turpmāko rīcību ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemto transportlīdzekli un par darbībām, kas jāveic, lai pieteicējs

atgūtu izņemto un glabāšanā nodoto transportlīdzekli. Konkrētajā gadījumā nav nozīmes, ka pieteicējs nav transportlīdzekļa

īpašnieks, jo informācijā par turpmāko rīcību ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemto transportlīdzekli, ir norādīts, kuras

personas var saņemt izņemto transportlīdzekli, kas nozīmē, ka pieteicējam atbilstoši informācijā norādītajam bija visas

iespējas atgūt izņemto transportlīdzekli. Tas, ka pieteicējs neko nav darījis, lai atgūtu izņemto transportlīdzekli, nenozīmē,

ka iestādes nepamatoti ilgi glabājušas to un tādēļ glabāšanas izdevumi ir samazināmi. Faktiski pieteicēja bezdarbība un

neieinteresētība atgūt izņemto transportlīdzekli ir novedusi pie izdevumiem, kuri pieteicējam ir jāsedz.

[17] No Tiesu informatīvās sistēmas apgabaltiesa konstatē, ka Kurzemes rajona tiesā pieteicēja administratīvā

pārkāpuma lieta saņemta 2019.gada 18.aprīlī un nozīmēta izskatīšanai 2.maijā. Sakarā ar visu liecinieku neierašanos tiesas

sēde nozīmēta uz 20.maiju un 28.maijā ir sastādīts spriedums. Apgabaltiesa nekonstatē, ka tiesa būtu vilcinājusies ar lietas

nozīmēšanu izskatīšanai un ar lietas izskatīšanu pēc būtības. Vienlaikus apgabaltiesa konstatē, ka lietas izskatīšanas laikā

bija jau zināms Satversmes tiesas 2018.gada 14.decembra spriedums, uz kuru vairākkārt šajā lietā ir atsaucies pieteicēja

pārstāvis. Tādējādi apgabaltiesa uzskata, ka, ņemot vērā, ka pieteicēju Kurzemes rajona tiesā pārstāvēja aizstāvis /pers. O/,

kurš ir specializējies tieši administratīvo pārkāpumu lietās ceļu satiksmē un ilgstoši aizstāv šāda veida lietās pie

administratīvās atbildības sauktās personas, viņam bija zināms, kā pieteicējam bija jārīkojas un kādas darbības jāveic, lai

pieteicējs tiesvedības laikā atgūtu izņemto transportlīdzekli. No pieteicēja paskaidrojumiem apgabaltiesas tiesas sēdē un

Tiesu informatīvās sistēmas neizriet, ka pieteicējs vai viņa aizstāvis ir vērsies tiesā ar lūgumu (iesniegumu) par izņemtā

transportlīdzekļa atdošanu pieteicējam, lai samazinātu pieteicējam glabāšanas izdevumus. Tāpat no Kurzemes rajona tiesas

sprieduma redzams, ka tiesai netika norādīti vai izteikti iebildumi par transportlīdzekļa izņemšanas nepieciešamību un

pamatotību, kā arī glabāšanas ilgumu un turēšanu valsts rīcībā, lai gan minētā tiesvedība notika jau pēc Satversmes tiesas

2018.gada 14.decembra sprieduma. Tādējādi pieteicējam bija visas iespējas tiesvedības laikā atgūt izņemto transportlīdzekli,

lai tādā veidā samazinātu glabāšanas izdevumus. Tā kā pieteicējs nebija tiesvedības laikā samaksājis naudas sodu 1400

euro, Kurzemes rajona tiesai nebija pamata lemt par izņemtā transportlīdzekļa atdošanu pieteicējam. No Tiesu informatīvās

sistēmas izriet, ka pieteicējs naudas sodu ir samaksājis pēc Kurzemes apgabaltiesas 2019.gada 13.septembra sprieduma.

No pieteicēja paskaidrojumiem apgabaltiesas tiesas sēdē izriet, ka pieteicējs ir koncentrējies uz administratīvo

pārkāpuma lietu pēc būtības un gaidījis tiesas lēmumu nevis uz izņemtā transportlīdzekļa atgūšanu. Tādējādi apgabaltiesa

secina, ka pieteicējs un viņa aizstāvis visdrīzāk ir izvērtējuši sekas, kādas iestāsies, ja pieteicējs un viņa aizstāvis nerisinās

jautājumu par izņemtā transportlīdzekļa atgūšanu. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs ir bijušais policijas

darbinieks, līdz ar to apgabaltiesa uzskata, ka pieteicējam vēl jo vairāk un visticamāk bija zināms, kādas darbības ir jāveic

un kādas sekas iestāsies, ja nerīkosies. Tādējādi ir nekorekti pārmest iestādēm, ka tās nav pēc savas iniciatīvas lēmušas par

izņemtā transportlīdzekļa atdošanu pieteicējam, ja pieteicējs un viņa ar aizstāvis nav neko darījuši, lai atgūtu

transportlīdzekli.

[18] Tālāk apgabaltiesa konstatē, ka aģentūra 2019.gada 19.jūnijā pieteicējam paziņojuma veidā ir darījusi zināmu, ka

tās rīcībā ir informācija (no 2019.gada 17.jūnija) par Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 28.maija spriedumu, ar kuru

pieteicējs ir atzīts par vainīgu, un par izņemtā transportlīdzekļa atdošanu īpašniekam, likumīgajam turētājam vai īpašnieka

pilnvarotajai personai pēc piemērotā naudas soda nomaksas. Pieteicējam ir izskaidrots tostarp, kādi dokumenti ir

iesniedzami aģentūrā izņemtās mantas saņemšanai, lūdz steidzami vērsties aģentūrā par transportlīdzekļa atdošanu.

Savukārt, ja nevēlas saņemt izņemto transportlīdzekli, lūdz vērsties aģentūrā ar iesniegumu par atteikšanos no

transportlīdzekļa. Paskaidrots, ka, ja persona, transportlīdzekli neizņem, aģentūra to realizē vai iznīcina. Lūgts nekavējoties

informēt aģentūru par apstākļiem, kas apturētu transportlīdzekļa realizāciju vai iznīcināšanu. Pieteicējam izskaidrots, ka

saskaņā ar noteikumu Nr.1098 77.punktu, persona, kurai administratīvā pārkāpuma lietā piemērots sods, sedz izdevumus,

kas radušies ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas nodošanu glabāšanā, glabāšanu un iznīcināšanu.

Pielikumā aģentūra nosūtījusi pieteicējam iesniegumu par izņemtā transportlīdzekļa atdošanu, kurā ir norādīti

dokumenti, kuri pieteicējam jāiesniedz, lai atdotu izņemto transportlīdzekli.

Vienlaikus šāds paziņojums ar pielikumu tika nosūtīts arī transportlīdzekļa īpašniekam /pers. P/.

Minētais paziņojums apgabaltiesas ieskatā liecina, ka pieteicējs nav risinājis jautājumu par izņemtā transportlīdzekļa

atgūšanu, kā tas būtu jādara saskaņā ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 28.maija sprieduma rezolutīvo daļu un noteikts

noteikumu Nr.1078 30.punktā, tādēļ aģentūra saskaņā ar minēto noteikumu 32.punktu sastādījusi 2019.gada 19.jūnija

paziņojumu ar norādēm, kā pieteicējam jārīkojas, lai atgūtu transportlīdzekli un kādas sekas iestāsies, ja tas netiks izņemts.

Sakarā minēto paziņojumu pieteicējs 2019.gada 21.jūnijā vērsies aģentūrā ar iesniegumu, kurā ir norādījis, ka nav

transportlīdzekļa īpašnieks un nezina kam tas pieder. Līdz ar to nevar veikt nekādas darbības, lai transportlīdzekli izņemtu

no stāvlaukuma, kā arī nezina, kam jāmaksā naudas sods.

Savukārt /pers. P/ nav atsaucies uz aģentūras paziņojumu, kas apgabaltiesas ieskatā visticamāk nozīmē, ka pieteicējs ar

minēto personu darbojas saskaņoti. Apgabaltiesa nepiešķir ticamību pieteicēja iesniegumā norādītajam, ka pieteicējs nezina,

kam transportlīdzeklis pieder, jo pieteicējs nav sniedzis loģisku izskaidrojumu, kā transportlīdzeklis nonāca pieteicēja

rīcībā. Tāpat apgabaltiesa nepiešķir ticamību arī apgabaltiesas tiesas sēdē pieteicēja norādītajam, ka viņš nepazīst /pers. P/,

nezina, kam transportlīdzeklis pieder, kā arī vēlākai norādei uz māsas draudzeni, kura ir iegādājusies transportlīdzekli, bet

nav nokārtojusi pirkšanas dokumentus.

[19] Izvērtējot aģentūras paziņojuma saturu un noteikumu Nr.1098 regulējumu, apgabaltiesa uzskata, ka aģentūra pēc

Kurzemes rajona tiesas 28.maija sprieduma ar izņemto transportlīdzekli rīkojās atbilstoši tiesību normās noteiktajam un

veica visas normatīvajos aktos noteiktās procesuālās darbības, lai nepalielinātu glabāšanas izdevumus.

Proti, Kurzemes rajona tiesas spriedums par rīcību ar izņemto mantu pieņemts 2019.gada 28.maijā. Saskaņā ar minēto

noteikumu 30.un 40.punktu transportlīdzeklis mēneša laikā bija jāpārņem pieteicējam vai īpašniekiem, pretējā gadījumā

transportlīdzeklis tiek realizēts vai iznīcināts. Tā kā pieteicējs pēc sprieduma pieņemšanas nebija rīkojies (samaksājis sodu

un izņēmis transportlīdzekli), aģentūra 2019.gada 19.jūnijā informēja pieteicēju un izņemtā transportlīdzekļa īpašnieku par

iespēju saņemt transportlīdzekli un par sekām, kādas iestāsies, ja tas netiks izņemts. Lai aizsargātu šo personas tiesības,

noteiktu laiku aģentūra gaidīja informāciju no minētajām personām. Tā kā transportlīdzekļa īpašnieks nebija vērsies

aģentūrā ar iesniegumu par transportlīdzekļa atdošanu vai atteikšanos no tā, transportlīdzeklis 2019.gada 25.jūlijā tika

realizēts.

Tādējādi apgabaltiesa nekonstatē, ka aģentūra nesamērīgi ilgi glabāja transportlīdzekli.

[20] Ar pirmās instances tiesas spriedumu izskatāmajā lietā nolemts daļēji apmierināt pieteicēja pieteikumu. Tādējādi

kopējais pieteicējai noteiktais transportlīdzekļa glabāšanas izdevumu apmērs ir 1016,94 euro. Daļa no minētās summas

(396,40 euro) ir transportlīdzekļa pārvietošanas izdevumi, bet transportlīdzekļa glabāšanas izdevumi ir 620,54 euro.

Vērtējot glabāšanas izdevumu apmēru saistībā ar pieteicēja mantisko stāvokli, apgabaltiesa konstatē, ka atbilstoši

Kodeksa 257.panta astotajai daļai, ja persona ir trūcīga vai maznodrošināta, izdevumus, kas radušies sakarā ar

administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu un iznīcināšanu, sedz no

valsts līdzekļiem. Pieteicējs ne vienā administratīvā procesa stadijā (ne iesniegumā aģentūrai, ne pieteikumā tiesai, ne

paskaidrojumos, ne apelācijas sūdzībā) nav iesniedzis dokumentus, kas apliecinātu, ka viņš būtu atbrīvojams no šo

izdevumu segšanas. Tāpat pieteicējs nav arī norādījis, ka minēto izdevumu segšana nav iespējama vai ir apgrūtināta viņa

mantiskā stāvokļa dēļ. Pieteicējs arī nav norādījis, ka glabāšanas izdevumi ir nesamērīgi pieteicēja mantiskā stāvokļa dēļ. No

Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 28.maija sprieduma izriet, ka viņam ir pastāvīga dzīvesvieta un ka viņš strādā. Arī

Administratīvās apgabaltiesas tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja, ka viņš savā uzņēmumā ir valdes priekšsēdētājs. Savukārt

no Valsts zemes dienesta reģistra datiem izriet, ka pieteicējam pieder dzīvokļa īpašums un vairāki nekustamie īpašumi.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesai nav pamata uzskatīt, ka transportlīdzekļa kopējais izdevumu apmērs ir nesamērīgs

pieteicēja mantiskajam stāvoklim.

[21] Ņemot vērā konstatēto, apgabaltiesa uzskata, ka transportlīdzeklis tika izņemts un glabāts pamatoti un tā rezultātā

radušies zaudējumi ir samērīgi. Tāpat apgabaltiesa nekonstatē, ka transportlīdzeklis glabāts nesamērīgi ilgi vai nepamatoti.

Apgabaltiesa uzskata, ka pieteicēja bezdarbība saistībā ar izņemtā transportlīdzekļa atgūšanu faktiski liecina, ka

pieteicējam nebija mērķis izņemto transportlīdzekli atgūt, bet gan izvairīties no soda. Tādējādi ir nekorekti pārmest valsts

iestādēm, ka tās nepamatoti ilgi ir glabājušas izņemto transportlīdzekli un izdevumu nesamērīgumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. C/ pieteikumu par Nodrošinājuma valsts aģentūras 2019.gada 27.decembra lēmuma Nr.1.3.2-02/8856

atcelšanu daļā, ar kuru uzlikts pienākums segt izņemtā transportlīdzekļa izdevumus 1016,96 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente S.Kanenberga

Tiesneses I.Juhņeviča-Knoka

I.Meldere