Court dismissed administrator's request for bank account data citing specific access rules over general bankruptcy law.

Lietas arhīva Nr. A42-00417-19/21

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0307.A420202918.2.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2019.gada 7.martā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska,

lietā ar pieteicēju /pers. D/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestādi Valsts ieņēmumu dienestu,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. D/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta faktiskās

rīcības, nesniedzot pieprasīto informāciju, atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu izsniegt pieprasīto informāciju.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja /pers. D/, kā maksātnespējīgās /pers. E/ (turpmāk – parādniece) maksātnespējas administratore, 2017.gada 4.decembrī vērsās

Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - dienests) ar lūgumu sniegt informāciju par parādnieces norēķinu kontiem.

Dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu maksātāju lietu daļa ar 2017.gada 14.decembra vēstuli Nr.8.16.1-4/352174 atteica sniegt pieprasīto

informāciju par parādnieces norēķinu kontiem, jo no tiesību normām neizriet maksātnespējas administratoru tiesības saņemt kontu reģistrā iekļautās ziņas.

Vienlaikus pieteicēja tika aicināta informāciju iegūt attiecīgajās kredītiestādes.

2018.gada 28.februārī pieteicēja iesniedza dienestam sūdzību, vienlaikus lūdzot izsniegt informāciju par parādnieces norēķinu kontiem

Dienesta Nodokļu pārvalde ar 2018.gada 28.marta vēstuli Nr.8.63-11/83321 informēja, ka dienests nav tiesīgs sniegt tā rīcībā esošo aktuālo

informāciju par nodokļu maksātāja norēķinu kontiem.

[2] Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par dienesta faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu dienestam izsniegt pieprasīto

informāciju. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] No Maksātnespējas likuma 134.panta otrās daļas 2.punkta izriet, ka līdz ar parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu

administrators kļūst par attiecīgā parādnieka likumisko pārstāvi attiecībās ar trešajām personām, ar kurām šim parādniekam pastāv tiesiskas attiecības vai

kuru rīcībā ir informācija par parādnieku, it īpaši tāda informācija, kas ir nepieciešama efektīva maksātnespējas procesa nodrošināšanai.

Atbilstoši visa informācija, kas uzkrāta kontu reģistrā par parādnieci, izsniedzama pieteicējai mēneša laikā bez maksas, tiklīdz attiecīgs pieprasījums

ir iesniegts dienestā.

[2.2] Pieteicēja norāda, ka praksē maksātnespējas administratoru veicamās funkcijas atbilstoši Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma

regulējumam pēc analoģijas ir pielīdzināmas zvērinātu tiesu izpildītāju ikdienā veicamajiem pienākumiem.

Ņemot vērā minēto, pieteicēja uzskata, ka Kontu reģistra likuma 6.pantā pastāv aizklāts un neapzināts likuma robs. Proti, likumdevējs, pieņemot

Kontu reģistra likumu, nav noregulējis tiesiski nozīmīgu gadījumu, kontu reģistra informācijas lietotāju sarakstā neiekļaujot maksātnespējas

administratorus, tādējādi šīs normas vārdiskā izteiksme neatbilst šī regulējuma mērķim. Arī maksātnespējas administrators, administrējot maksātnespējīgu

subjektu procesus, veic tiesas nolēmumu izpildi. Administratoram ir noteikta imperatīva prasība apsekot parādnieka mantu, un tad realizēt to bankrota

procedūras ietvaros vai atgūt ekvivalentu naudas summu, ko izmaksāt attiecīgā parādnieka kreditoriem.

[2.3] Ja informācija par maksātnespējīga parādnieka norēķinu kontiem administratoram netiek sniegta, tiek būtiski apgrūtināta administratora

pienākumu pildīšana, kā arī tiek kavēta efektīva maksātnespējas procesa norise kopumā. Proti, nesaņemot informāciju no kontu reģistra pārvaldītāja –

dienesta, pieteicējai praktiski ir neiespējami pārbaudīt parādnieces sniegto ziņu patiesumu, jo, lai par to pārliecinātos, ir jāpieprasa papildu informācija ne

tikai no attiecīgas kredītiestādes, kurā parādniecei esot atvērts norēķinu konts, bet arī no visām pārējām kredītiestādēm. Tādā gadījumā šādu ziņu

patiesuma pārbaude kļūst neiespējama.

[2.4] Pieteicējas ieskatā dienesta arguments, ka informācijas nesniegšana pieteicējai ir atbilstoša Administratīvā procesa likuma 7.pantā

nostiprinātajam tiesiskuma principam, ir nepamatots. Pastāvot tiesiski līdzīgām situācijām (gan zvērināts tiesu izpildītājs, gan maksātnespējas

administrators ir valsts amatpersonas, personas datu apstrāde, tajā skaitā personas norēķinu kontu apstrāde, ir nepieciešama likumā noteikto pienākumu

izpildei), likumdevējs ir kļūdījies, neiekļaujot Kontu reģistra likuma 6.pantā maksātnespējas administratorus kā reģistrā pieejamās informācijas lietotājus.

No šī regulējuma jēgas un mērķa izriet, ka personas datu apstrādei saistībā ar to norēķinu kontiem ir jābūt saskaņā ar vienu no Kontu reģistra likuma

2.panta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem kopsakarā ar šī likuma 6.panta pirmajā daļā konkrēti izdalītiem mērķiem katram lietotājam.

[3] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā dienests pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem

argumentiem, papildus paskaidrojot turpmāk norādīto.

[3.1] Kontu reģistra likums ir atzīstams par speciālo likumu, kura tiesību normas ir prioritāras, salīdzinot ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma

normām. Dienestam nav tiesību ignorēt likumdevēja gribu un pārkāpt Kontu reģistra likumā noteiktās prasības, sniedzot pieteicējai pieprasīto informāciju

par parādnieces reģistrētajiem norēķinu kontiem, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma normām.

[3.2] Dienests nepiekrīt, ka Kontu reģistra likuma 6.pantā pastāv likuma robs. Likumdevējs minētajā normatīvajā aktā ir ļoti precīzi definējis

iestādes, kurām informācija ir izsniedzama, un mērķus, kuru sasniegšanai tā ir sniedzama.

Kontu reģistra likuma anotācijā ir norādīts, ka tiesību akts tika pieņemts, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija direktīvu

(ES) Nr.2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu

2006/70/EK (turpmāk - Direktīva Nr.2015/849). Šīs direktīvas mērķis ir nepieļaut, ka Savienības finanšu sistēma tiek izmantota nelikumīgi iegūtu

līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Tādējādi, lai izpildītu minētās direktīvas prasības, ir paredzēta vienota centralizēta juridisku un fizisku

personu kontu reģistra izveide.

Kontu reģistra likuma anotācijā ir norādīts, ka zvērinātiem tiesu izpildītājiem atbilstoši veicamajām funkcijām ir būtiski saņemt aktuālo informāciju

par personu kontu esību šādos gadījumos:

a) tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumu izpildei ar mērķi:

- atbildētāja naudas līdzekļu kontā kredītiestādē apķīlāšana, izpildot tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa

noteikšanu;

- piedziņas vēršana uz parādnieka naudas līdzekļiem kontā kredītiestādē.

b) lietas par bezmantinieku mantu vešana. Mērķis - par bezmantinieku mantu atzīto naudas līdzekļu kredītiestādē pārskaitīšana uz zvērināta tiesu

izpildītāja depozīta kontu.

c) mantojuma apsardzība. Mērķis - apsargājamo naudas līdzekļu pārskaitīšana uz zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontu.

d) mantojuma inventāra saraksta sastādīšana. Mērķis - ziņu ieguve par mantojuma atstājēja kontiem un to atlikumu.

Izvērtējot Kontu reģistra likuma normas, likuma anotācijā norādītos mērķus un izmantošanas gadījumus, kā arī Direktīvas Nr.2015/849 mērķi,

dienests nonāk pie secinājuma, ka likumdevējs apzināti nav iekļāvis maksātnespējas administratorus kontu reģistra informācijas lietotāju sarakstā, jo

maksātnespējas administratoru darbības mērķi neatbilst tiem mērķiem, kuri ir sasniedzami, piemērojot Kontu reģistra likuma prasības.

[3.3] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, dienests nonāk pie secinājuma, ka likumdevējs ir aizsargājis

citu nodokļu maksātāju tiesības, paredzot ierobežojumus nodokļu administrācijas darbiniekiem izpaust informāciju. Tādējādi informācija, kas skar citus

nodokļu maksātājus, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un nodokļu administrācijas darbiniekiem ir tiesības izpaust minēto informāciju

tikai likumā noteiktos izņēmuma gadījumos.

Minētajā gadījumā citu nodokļu maksātāju tiesību aizsardzība ir prioritāra pār apgrūtināto administratoru pienākumu pildīšanu un maksātnespējas

procesa norises kavēšanu.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2018.gada 5.jūlijā saņemtajos papildus paskaidrojumos pieteicēja nepiekrīt dienesta apgalvojumam, ka

likumdevējs apzināti nav iekļāvis maksātnespējas administratorus kontu reģistra informācijas lietotāju sarakstā.

Pieteicēja norāda, ka parādnieces mantas apsekošana un tās realizācija par iespējami lielāku cenu ir maksātnespējas administratora viens no

būtiskākajiem amata pienākumiem, kuru iespējams pildīt iegūstot informāciju arī par attiecīgā parādnieka norēķinu kontiem.

Ar tiesas lēmumu de iure pieteicējai tiek piešķirtas tiesības rīkoties ar parādnieces mantu atbilstoši Maksātnespējas likuma 134.panta otrās daļas

2.punktam. Savukārt, lai rīkotos ar parādnieces mantu, pieteicējai vispirms tā ir jāapseko, tajā skaitā iegūstot informāciju par viņas norēķinu kontu.

Nevar pastāvēt situācija, kad pieteicējai ir jāpieprasa informācija par parādnieces norēķinu kontiem no visām zināmajām kredītiestādēm, jo nekur nav

paredzēts konkrēts kredītiestāžu sarakts, saskaņā ar ko šāda informācija ir jāpieprasa.

Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā pieejamai informācijai Latvijā ir aptuveni 16 kredītiestādes. Vairākas no tām pieprasa

iepriekšēju samaksu par to, lai informētu, vai konkrētai personai šajā kredītiestādē ir vai nav atvērts norēķinu konts.

Pieprasot visām kredītiestādēm informāciju par norēķinu kontiem, parādnieces maksātnespējas procesa izdevumi tiek nelietderīgi palielināti. Vēl jo

vairāk, pieteicējai nav iespējams noskaidrot, vai parādniecei ir atvērts norēķinu konts ārvalsts kredītiestādē un vai šis konts ir reģistrēts dienesta pārziņā

esošajā kontu reģistrā.

Turklāt šādas informācijas apzināšana un nodošana pieteicējai ir parādnieces interesēs, jo tā būtiski nepieciešama parādnieces maksātnespējas

procesa efektīvai gaitai.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes,

ja likumā nav noteikts citādi.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka procesa dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un nepastāv citi šķēršļi lietas

izskatīšanai rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties izvērtējot procesa dalībnieku lietā iesniegtos rakstveida paskaidrojumus kopsakarā ar lietas materiāliem un lietā esošajiem

pierādījumiem, secina, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[7] Pieteicēja, pildot savus maksātnespējas procesa administratores pienākumus un pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 27.panta pirmo daļu,

pieprasīja dienestam informāciju no kontu reģistra par parādnieces norēķinu kontiem.

Savukārt dienests pieprasītās informācijas izsniegšanu atteica, pamatojoties uz Kontu reģistra likuma normām.

Tādējādi lietā pastāv strīds, vai pieteicējai, kā fiziskas personas - parādnieces maksātnespējas administratorei, ir tiesības saņemt informāciju no

kontu reģistra par parādnieces norēķinu kontiem.

[8] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 1.panta 1.punktu informācija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas,

uzglabāšanas vai nodošanas veidā.

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 2.panta otrajā un trešajā daļā ietvertajām tiesību normām minētā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai

būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Likums attiecas uz dokumentētu

informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē.

Savukārt minētā likuma 2.panta trešā daļa noteic, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Maksātnespējas likuma 27.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka maksātnespējas procesa administratoram ir tiesības pieprasīt un saņemt no

valsts un pašvaldību institūcijām bez maksas to rīcībā esošo juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā

nepieciešamo informāciju par parādnieku un parādnieka pārstāvjiem.

Kontu reģistra likuma 4.pants nosaka, ka reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija. Reģistra pārzinis un reģistra informācijas

lietotājs ir tiesīgs reģistrā iekļautās ziņas izmantot šajā likumā noteiktajiem mērķiem.

Atbilstoši minētā likuma 3. panta trešajai daļai dienestam ir tiesības reģistrā iekļautās ziņas izsniegt tikai šā likuma 6.pantā noteiktajiem reģistra

informācijas lietotājiem šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Kontu reģistra likuma 6.panta pirmo daļu reģistra pārzinis reģistrā iekļautās ziņas izsniedz šādiem reģistra informācijas lietotājiem pēc to

pamatota pieprasījuma un Ministru kabineta noteiktajā apjomā šādiem mērķiem:

1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienestam - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas

likumā noteikto funkciju veikšanai, tai skaitā starptautiskās sadarbības nodrošināšanai ar ārvalstu pilnvarotajām iestādēm, lai novērstu noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizāciju un ar to saistīto noziedzīgo nodarījumu, terorisma, masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas

un izplatīšanas finansēšanu;

2) operatīvās darbības subjektiem - operatīvo darbību veikšanai operatīvās uzskaites lietā;

3) izmeklēšanas iestādēm - izmeklēšanas darbību veikšanai pirmstiesas kriminālprocesā;

4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai - normatīvajos aktos noteikto uzraudzības funkciju izpildei;

5) Valsts ieņēmumu dienestam - lai piemērotu izpildes nodrošinājuma līdzekļus, veiktu piedziņu bezstrīda kārtībā, daļēji vai pilnīgi apturētu norēķinu

operācijas, plānotu un nodrošinātu nodokļu kontroles pasākumus, plānotu nodokļu administrēšanu, atmaksātu valsts budžetā pārmaksātos vai nepareizi

iemaksātos valsts nodokļus, nodevas un ar tiem saistītos maksājumus, kā arī naudas soda summas, atmaksātu nepareizi piedzītās summas,

administratīvajā procesā un administratīvo pārkāpumu procesā noskaidrotu informāciju par konta esību;

6) tiesām - to lietvedībā esošo lietu ietvaros;

7) prokuratūrai - pirmstiesas kriminālprocesā, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai

un valsts apsūdzības uzturēšanai tiesā;

8) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - lai nodrošinātu likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts

amatpersonām noteikto ierobežojumu ievērošanas kontroli, kā arī Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma ievērošanas kontroli;

9) zvērinātiem tiesu izpildītājiem - normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei izpildu lietas ietvaros, kā arī mantojuma apsardzībai un

mantojuma saraksta sastādīšanai, mantas aprakstes veikšanai mantas dalīšanas nolūkā;

10) zvērinātiem notāriem, bāriņtiesām - normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei mantojuma apsardzībai un mantojuma saraksta

sastādīšanai;

11) Latvijas Bankai - tai normatīvajos aktos paredzēto statistikas un analītisko uzdevumu izpildei;

12) pašvaldībām - lai veiktu nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu bezstrīdus kārtībā, atmaksātu pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto nekustamā

īpašuma nodokli un ar to saistītos maksājumus, kā arī naudas soda summas, atmaksātu nepareizi piedzītās nekustamā īpašuma nodokļa summas un

administratīvajā procesā noskaidrotu informāciju par konta esību, kā arī lai noskaidrotu informāciju par konta esību personai, kura pieprasījusi sociālo

palīdzību vai sociālos pakalpojumus, ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas procesā atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam.

No minētā tiesiskā regulējuma tiesa secina, ka Kontu reģistra likums paredz dienestam tiesības izsniegt kontu reģistrā iekļautās ziņas tikai šajā

likumā noteiktajām personām un tikai šajā likumā noteiktajiem mērķiem.

Tiesa secina, ka pieteicēja, proti, maksātnespējas procesa administratore, nav neviena no Kontu reģistra likuma 6.pantā minētajām personām,

kurām ir tiesības saņemt ziņas no kontu reģistra.

[9] Pieteicēja savas tiesības saņemt informāciju no kontu reģistra par parādnieces norēķinu kontiem pamato ar Maksātnespējas likuma 27.panta

pirmās daļas 2.punktu. Pieteicējas ieskatā minētā tiesību norma ir speciālā, attiecībā pret citām tiesību normām, kas regulē minēto jautājumu.

Izvērtējot pieteicējas argumentu kopsakarā ar attiecīgo tiesisko regulējumu, tiesa to noraida kā nepamatotu, jo Maksātnespējas likums vispārīgi

regulē maksātnespējas procesu, tostarp paredzot maksātnespējas procesa administratoram tiesības pieprasīt un saņemt jebkuru informāciju par konkrēto

parādnieku.

Proti, Maksātnespējas likuma 27.panta pirmā daļa noteic administratora vispārīgās tiesības, tajā skaitā, kā jau iepriekš tika norādīts, tiesības

pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām juridiskās personas maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par parādniek un tā

pārstāvjiem.

Savukārt attiecībā uz informācijas daļu, kas atrodama kontu reģistrā, maksātnespējas procesa administratora vispārīgās tiesības uz informācijas

iegūšanu tiek ierobežotas, proti, Kontu reģistra likumā ir konkrēti uzskaitītas personas, kurām ir tiesības saņemt informāciju no kontu reģistra un

maksātnespējas procesa administratora starp likumā nosauktajām personām nav.

Proti, saskaņā ar Kontu reģistra likuma 4.pantu reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija. Reģistra pārzinis un reģistra

informācijas lietotājs ir tiesīgs reģistrā iekļautās ziņas izmantot šajā likumā noteiktajiem

Kontu reģistra likuma 3.panta trešajā daļā ir noteikts, ka dienestam ir tiesības reģistrā iekļautās ziņas izsniegt tikai šā likuma 6.pantā noteiktajiem

reģistra informācijas lietotājiem šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā.

Līdz ar to Kontu reģistra likuma normas ir speciālās tiesību normas gan attiecībā pret Informācijas atklātības likuma normām, gan arī attiecībā uz

Maksātnespējas likuma 27.panta pirmās daļas 2.punktu, jo likumdevējs ir strikti noteicis to personu loku, kurām ir izsniedzama informācija no kontu

reģistra, kā arī konkrētajām personām izsniedzamās kontu reģistra informācijas apjomu un mērķi.

Tiesa vērš pieteicējas uzmanību, ka Kontu reģistra likuma 2.pants noteic īpašu mērķi, kāpēc ir radīts un uzturēts kontu reģistrs, proti, minētā tiesību

norma noteic, ka Kontu reģistra likuma mērķis ir izveidot un uzturēt kontu reģistru un nodrošināt personas konta datu apstrādi, lai:

1) novērstu Latvijas un starptautiskās finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgās darbībās, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, terorisma

finansēšanai, masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas un izplatīšanas finansēšanai, un nodrošinātu starptautisko

sadarbību šajā jomā;

2) aizsargātu valsts un sabiedrisko drošību;

3) sekmētu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un krimināllietu iztiesāšanu;

4) nodrošinātu valsts institūcijām un amatpersonām iespējas saņemt informāciju, kas nepieciešama šajā likumā noteikto valsts pārvaldes uzdevumu

izpildei;

5) nodrošinātu efektīvu nodokļu administrēšanas sistēmas darbību..

Tādējādi minētā likuma mērķis neietver mērķi atvieglot maksātnespējas administratora pienākumu veikšanu, sniedzot informāciju par

maksātnespējīgo personu un tādējādi atvieglojot maksātnespējas procesa administratora darbu.

Turklāt likumprojekta „Kontu reģistra likums” anotācija (skat.

http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/28095AC28D4A78ECC225804C00227210?OpenDocument) paskaidro, ka informācijai, kas

tiek turēta šajos reģistros, ir jābūt tieši pieejamai finanšu izlūkošanas vienībai (Latvijā – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam) un

kompetentajām iestādēm AML IV direktīvā noteikto pienākumu izpildei.

Tāpat jānodrošina savlaicīga šīs informācijas sniegšana finanšu izlūkošanas vienību starpā. Tādēļ, lai izpildītu prasības, kas ietvertas AML IV

direktīvas grozījumu priekšlikumā 2016/0208 (COD), ir paredzēta vienota centralizēta juridisku un fizisku personu kontu reģistra izveide. Šādas

informācijas lietotāji būtu ne tikai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, bet arī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, Valsts

ieņēmumu dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts policija, zvērināti tiesu

izpildītāji, zvērināti notāri, bāriņtiesas, tiesas, citi operatīvās darbības subjekti un izmeklēšanas iestādes.

Papildus likumprojekts paredz, ka vienots centralizēts kontu reģistrs nodrošinās efektīvu informācijas sniegšanas mehānismu valsts pārvaldes

uzdevumu izpildei, nodrošinot valsts institūcijām iespējas saņemt informāciju sekmīgai valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai, reģistra lietotājiem paredzot

iespēju izmantot sistēmas elektroniskai datu apmaiņai ar dienestu kā kontu reģistra pārzini.

Par reģistra lietotājiem var būt šādas institūcijas - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, Latvijas Republikas

Ģenerālprokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests, tiesas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, zvērināti tiesu izpildītāji, zvērināti notāri, bāriņtiesas,

operatīvās darbības subjekti un izmeklēšanas iestādes, Latvijas Banka.

Ar plānoto likumprojektu nav paredzēts paplašināt iepriekš minēto institūciju pilnvaras, vai paplašināt to iegūstamās informācijas loku, jo reģistrs kā

funkciju izpildes līdzeklis tā lietotājiem nodrošinās iespējas ātrākai, ērtākai un efektīvākai to funkciju izpildes nodrošināšanai, kas jau šobrīd paredzētas

normatīvajos aktos.

Tādējādi tiesa secina, ka ir konstatējams skaidrs likumdevēja mērķis paredzēt īpašu kārtību attiecībā uz kontu reģistrā esošās informācijas

izsniegšanu, nosakot konkrētu personu loku un izsniedzamās informācijas apjomu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst par nepamatotu pieteicējas viedokli, ka izskatāmajā lietā kā speciālās normas ir piemērojamas Maksātnespējas likuma

tiesību normas.

[10] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst pārsūdzēto lēmumu par tiesisku un pamatotu, bet pieteikums līdz ar to ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, Administratīvā

rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. D/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta faktiskās rīcības, nesniedzot pieprasīto informāciju, atzīšanu par prettiesisku un

pienākuma uzlikšanu izsniegt pieprasīto informāciju.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese I.Petrovska