Gas supplier's claim dismissed; tenant not liable for user's debt due to lack of direct contract.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed the gas supplier's claim against the property owner for unpaid bills originally owed by the tenant. The lower court had incorrectly held the owner liable without properly evaluating evidence showing the tenant had fully settled their account. The appellate court ruled that the owner was not a party to the supply contract and failed to act as a prudent manager by not verifying the tenant's payment status.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law; Natural Gas Supply Regulations; Prudent Manager Standard; Contractual Privity: Where a property owner is not a party to a gas supply contract with the end-user, they are not liable for the user's debts unless they have accepted the service or failed to act as a prudent manager in verifying payment obligations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33244514
Lietas arhīva Nr. CA-0273-14/5
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2014.gada 9.septembrī
Kurzemes apgabaltiesasCivillietu tiesas kolēģija šādā tiesnešu sastāvā: B.Ķeire, V.Mahte, R.Vīva, izskatīja rakstveida procesā
apelācijas kārtībā civillietu AS “Latvijas gāze” maza apmēra prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu, sakarā ar atbildētājas
apelācijas sūdzību par Talsu rajona tiesas 2014.gada 16.jūnija spriedumu.
Civillietu tiesas kolēģija
konstatēja
Ar Talsu rajona tiesas 2014.gada 16.jūnija spriedumu apmierināta AS “Latvijas gāze” prasība, piedzenot no /pers. D/ (turpmāk
tekstā – Atbildētāja) par labu AS “Latvijas gāze” (turpmāk tekstā – Prasītājs) parādu 670,83 EUR, valsts nodevu 100,63 EUR, ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 776,16 EUR.
Atzītas Prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% no simta gadā no paša
kapitāla.
Tiesa secinājusi, ka likums noteic pienākumu telpu īpašniekam norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, ja nav noslēgts
atsevišķs līgums par pakalpojuma sniegšanu un samaksu.
Atsevišķs līgums noslēgts ar SIA “Paprika” un 2009.gada 16.februārī līgums izbeigts, kā puses to bija paredzējušas līgumā.
Tiesas ieskatā pēc līguma izbeigšanas ar nomnieku, telpu īpašniecei ir likumā noteiktais pienākums samaksāt par saņemto
pakalpojumu. Atbildētāja un SIA “Paprika” līguma 3.1.7.punktā puses vienojās par līguma pirmstermiņa izbeigšanu no nomnieka
puses, un šis punkts uzliek pienākumu vienu mēnesi iepriekš par to paziņot iznomātājam.
Tiesa novērtējusi, ka Atbildētājai par līguma neizpildi vai nepienācīgu izpildi ir tiesības pieprasīt saistību izpildi tiesas ceļā no
sava nomnieka. AS “Latvijas gāze” nav šajās saistībās līgumslēdzēja puse, un tai netiek uzliktas saistības informēt Atbildētāju par
līguma izbeigšanu ar SIA “Paprika”.
Tiesa secinājusi, ka Prasītājs ir sniedzis pakalpojumu – piegādājis dabasgāzi, bet Atbildētāja par to nav samaksājusi, parāda
atmaksas termiņš ir notecējis.
Apelācijas sūdzību par šo spriedumu iesniegusi Atbildētāja, uzskatot, ka tiesa bez iedziļināšanās lietas faktiskajos apstākļos
un bez tās izvērtēšanas, spriedumā formāli uzskaitījusi atsevišķus faktus, taču secinājumi – kā šie fakti ietekmē Atbildētājas vainu un
Atbildētājas pienākumu samaksāt citas personas, iespējams, radīto parādu Prasītājai. Tiesa bez pierādījumu izvērtēšanas pieņem
vienas puses - Prasītājas tiesības saņemt samaksu jebkurā gadījumā, nemēģinot noskaidrot lietas faktiskos apstākļus, padarot šīs
Prasītājas tiesības par neapstrīdamām.
Atbildētājas ieskatā AS “Latvijas gāze” prasība ir pilnīgi nepamatota, viņa, kā telpu īpašniece, nebija informēta par nomnieka
vēstuli Prasītājam, par parādu un nebija apņēmusies situāciju atrisināt. Visi iepriekš minētie fakti norāda uz parāda apšaubāmo
esamību un uz Prasītāja rīcību, kas neliecina, ka tas būtu rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, lai saņemtu samaksu par sniegto
pakalpojumu. Šajā gadījumā Atbildētājai kā telpu īpašniecei neiestājas pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.
Tiesas secinājums par to, ka ”.. pēc līguma izbeigšanas ar nomnieku, telpu īpašniecei ir likumā noteiktais pienākums samaksāt par
saņemto pakalpojumu..”, ir nepamatots, jo SIA “Paparde” ar Atbildētāju nomas līgumu nebija izbeigusi.
Nepamatota atsaukšanās uz Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas
īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” 25.punktu, kas
noteic, ka izīrētājs sedz izdevumus par pakalpojumiem, kas attiecas uz neizīrētām un neiznomātām dzīvojamām mājas telpām un telpu
grupām, jo laikā, kad, iespējams, izveidojies gāzes parāds, pakalpojumus saņēma SIA “Paprika” un telpu nomas līgums bija spēkā.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka parāds izriet no Prasītāja un SIA “Paprika” līguma neizpildes, kurā Atbildētāja
nav līgumslēdzēja puse, tāpēc Prasītājam prasījums jāvērš pret SIA “Paprika”.
Tiesa spriedumā atsaukdamās uz Civillikuma normām, kas attiecas uz pirkuma līguma nosacījumiem, faktiski arī apliecina, ka
samaksa veicama tai līguma slēdzējas pusei, kura saņēmusi piegādāto preci.
Sūdzības iesniedzēja atsaukusies uz Konkurences padomes 2013.gada 1.oktobra lēmumu Nr.E02-48 “Par pārkāpuma
konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu”, kurā ir norādīts, ka gadījumos, ja lietotājs ir nomnieks, kas izmanto
gazificēto objektu savas saimnieciskās darbības veikšanai, īpašnieka līdzatbildības princips neizplatās.
Lūdz atcelt pirmās instances spriedumu un apelācijas sūdzību izskatīt rakstveida procesā.
Paskaidrojumus uz apelācijas sūdzību Prasītājs nav iesniedzis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 440.11 panta pirmo daļu apelācijas sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā.
Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība ir nepamatota un
noraidāma.
Rakstveida pierādījumi lietā apliecina, ka Atbildētāja ir nekustamā īpašuma /adrese A/-II, īpašniece, objekts ir pieslēgts gāzei (lietas
11.,12.lapa).
Rakstveida pierādījumi lietā apstiprina, ka 2006.gada 4.oktobrī Atbildētāja ir iznomājusi šo nekustamo īpašumu SIA „Paprika”, līguma
2.2.punktā pielīgstot nomniekam pienākumu maksāt par gāzi (lietas 38.lapa).
Nomnieks SIA „Paprika” (turpmāk tekstā Lietotājs) 2007.gada 18.janvārī ar Prasītāju noslēdzis dabasgāzes piegādes līgumu Nr.4-
797388, kļūstot par gāzes lietotāju šajā objektā (lietas 57.lapa).
No rakstveida pierādījuma redzams, ka 2009.gada 18.februārī Lietotājs ir informējis Prasītāju, ka pārtrauc savu darbību objektā ar
2009.gada 16.februāri un norādījis skaitītāja rādījumu 22728 kub.m (lietas 56.lapa).
2007.gada 18.janvārī noslēgtā Dabasgāzes piegādes līguma Nr.4-797388 5.9.punktā noteikts: „ ja „Lietotājs” pārtrauc dabasgāzes
lietošanu, pārtraucot Līguma saistības, „Lietotājs” brīdina par to „Piegādātāju” ne mazāk kā vienu mēnesi iepriekš un pēc dabasgāzes
lietošanas pārtraukšanas 5 dienu laikā norēķinās par izlietoto gāzi. „Lietotājs” ir atbildīgs „Piegādātājam” par radītajiem zaudējumiem
sakarā ar šī Līguma neizpildi civillikumā noteiktajā kārtībā” (lietas 59.lapa).
Kā redzams no akta Nr.102117, faktūrrēķina Nr.K-2012-02-017652, uz 2012.gada 31.janvāri Lietotājs bija veicis samaksu, izveidojot
pārmaksu (lietas 36., 37).
Lietā nav pierādījumu, ka Lietotājs būtu informējis Atbildētāju par darbības pārtraukšanu, telpu neizmantošanu, nomas līgums nav
izbeigts.
Prasītājs, saņemot informāciju no Lietotāja par darbības pārtraukšanu nomas objektā /adrese/-II, nav reaģējis līdz 2009.gada
22.maijam, kad sastādīts akts par gāzes iekārtu atvienošanu un skaitītāja rādījuma fiksēšanu 24090 kub.m. apmērā (lietas 13.lapa).
Šī skaitītāja rādījumu starpība veido parādu 670,83 EUR apmērā, ko Prasītājs vēlas piedzīt no Atbildētājas.
Tiesas kolēģija uzskata, ka šāds prasījums ir nepamatots šādu iemeslu dēļ:
1) 2009.gada 22.maijā akts par gāzes iekārtas atvienošanu un skaitītāja rādījuma noņemšanu ir noticis bez
līgumslēdzēja - Lietotāja pārstāvja piedalīšanās, bez Atbildētājas kā objekta īpašnieces piedalīšanās, akts ir bez numerācijas, tātad
šāds akts izsauc šaubas;
2) Kā redzams no parāda aprēķina (lietas 15., 16.lapa), Atbildētājai par parādu paziņots, norādot abonenta numuru
88-1874486, bet līgums ar lietotāju par šī objekta gāzes piegādi ir ar abonenta numuru 4-797388 un akts par norēķinu atlikumu
salīdzināšanu ar Lietotāju ir ar numerāciju 102117 (lietas 36.lapa) un atspoguļo Lietotāja pārmaksu Ls 29,59 apmērā (lietas 37.lapa).
No augšminētā tiesas kolēģija secina, ka par objektu /adrese/-II, dabasgāzes lietotājs ir pilnībā norēķinājies, tātad Atbildētājai
nepamatoti izvirzīts prasījums par parāda samaksu.
Tiesas kolēģijas ieskatā šādos apstākļos Prasītājs pats nav rīkojies atbilstoši Civillikuma 1776.pantam un nav veicis tādus
pasākumus, kas šajos apstākļos bija saprātīgi un nav ievērojis pienācīgo rūpību, tātad nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.
Atsaucoties prasībā uz Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas
noteikumi” 72., 84.punktu, Prasītājs nav ņēmis vērā šī normatīvā aktā noteikto, ka norēķins par saņemto pakalpojumu jāveic lietotājam,
Atbildētāja lietā nebija dabasgāzes lietotāja strīdus laika periodā.
Šāda nostāja izriet arī no Konkurences padomes 2013.gada 1.oktobra lēmuma Nr.E02-48 „Par pārkāpuma konstatēšanu,
tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu”, un šis lēmums attiecas tieši uz Prasītāja darbības izvērtēšanu un cita starpā šajā
lēmumā ir norādīts, ka īpašnieka līdzatbildība neizplatās uz lietotāju saimnieciskās darbības veicēju(http://www.kp.gov.lv).
Šādos apstākļos tiesas kolēģija atzīst prasību par nepamatotu un norādāmu pilnā apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu Prasītājam ir jāatlīdzina Atbildētājai tiesas izdevumi - samaksātā valsts
nodeva par apelācijas sūdzību 100,63 EUR apmērā.
Ceļot prasību, Prasītājs ir iemaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā, izskatot lietu tie radušies
8,86 EUR apmērā, tāpēc, saskaņā ar Civilprocesa likuma 40.panta pirmo daļu, Prasītājam ir papildus jāsamaksā par labu valstij ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,16.
Izvērtējusi pirmās instances spriedumu, tiesas kolēģija uzskata, ka tiesa nav izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to
savstarpējā saistībā un objektīvi, savus secinājumus izdarījusi, nepiešķirot nozīmi lietas konkrētajiem apstākļiem un noslēgtajiem
līgumiem, bet orientējoties tikai uz īpašniekam noteiktajiem vispārējiem pienākumiem.
Pamatojoties uz augšminēto un Latvijas Civilprocesa likuma 1., 8., 97., 193., 430., 432., 204.1, 440.1 2 pantiem, Civillietu tiesas
kolēģija
n o s p r i e d a:
noraidīt akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” prasību pret /pers. D/ par parāda 670,83 EUR (seši simti septiņdesmit euro un
astoņdesmit trīs centi) piedziņu.
Piedzīt no akciju sabiedrības „Latvijas Gāze”, reģ.Nr.40003000642, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas
izdevumus 100,63 EUR (viens simts euro un sešdesmit trīs centi).
Piedzīt no akciju sabiedrības „Latvijas Gāze”, reģ.Nr.40003000642, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
4,16 EUR (četri euro un sešpadsmit centi).
Noteikt akciju sabiedrībai „Latvijas Gāze” sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā 2014.gada 9.septembrī.
Tiesnese
B.Ķeire
Tiesnese
V.Mahte
Tiesnese
R.Vīva