Court dismissed appeal in public procurement case where one bidder failed to meet technical specifications.

ECLI:LV:AT:2023:0321.A420160518.14.S

Lieta Nr. A420160518, SKA-159/2023

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS

Rīgā 2023. gada 21. martā

Senāts šādā sastāvā: senatore referente Ieva Višķere, senatores Veronika Krūmiņa un Rudīte Vīduša

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz personu apvienības „/pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/”

pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja 2017. gada 25. oktobra lēmumu, sakarā ar personu apvienības „/pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/”

kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2021. gada 5. marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pasūtītāja AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” izsludināja atklātu konkursu „Izaugsmes kapitāla fondu pārvaldnieku atlase”. Piedāvājumu

šajā konkursā iesniedza arī pieteicēja – personu apvienība „/pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/”. Konkursa rezultātā līguma slēgšanas tiesības tika

piešķirtas SIA „ZGI Capital”, savukārt pieteicējas piedāvājums tika atzīts par neatbilstošu konkursa nolikuma prasībām.

Iepirkumu uzraudzības birojs, izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, ar 2017. gada 25. oktobra lēmumu Nr. 4-1.2/17-250/3 atļāva

pasūtītājai slēgt iepirkuma līgumu ar konkursa uzvarētāju, kā arī atzina, ka pasūtītāja pamatoti pieteicējas piedāvājumu atzina par neatbilstošu nolikuma

prasībām.

[2] Uzskatot par nepamatotu Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu daļā, kurā noraidīts pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums, pieteicēja vērsās ar

pieteikumu tiesā.

[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2021. gada 5. marta spriedumu noraidīja pieteicējas pieteikumu. Spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem

argumentiem.

[3.1] Atbilstoši konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas 3.1.4. punktam pretendentu piedāvājumam jāatbilst iepirkuma līgumam un Ministru

kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumu Nr. 518 „Noteikumi par sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondiem saimnieciskās

darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai” (turpmāk – Kapitāla fondu noteikumi) prasībām.

[3.2] Saskaņā ar Kapitāla fondu noteikumu 24. punktu izaugsmes kapitāla ieguldījumu veic kā pašu kapitāla ieguldījumu saskaņā ar Komisijas

2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un

108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 2. panta 74. punktu vai kā kvazikapitāla ieguldījumu saskaņā ar šīs regulas 2. panta 66. punktu.

Arī līgumprojekta 14.3.3.o) punkts noteic, ka komplementāram jāapzinās, ka ieguldījumi var tikt veikti kā pašu kapitāla ieguldījumi vai

kvazikapitāla ieguldījumi. Turklāt arī līgumprojekta 5.2.4.b) punkts noteic, ka komplementārs nav tiesīgs fonda vārdā uzņemties jebkādas īstermiņa vai

ilgtermiņa aizņēmumu saistības, izsniegt jebkādus galvojumus vai sniegt nodrošinājumus.

No minētā izriet, ka konkursa dokumentācija tieši noteic, ka izaugsmes kapitāla ieguldījumi ir veicami kā pašu kapitāla ieguldījumi vai kvazikapitāla

ieguldījumi, kā arī komplementārs nav tiesīgs izsniegt jebkādus galvojumus, sniegt nodrošinājumus un izmantot aizdevumus, izņemot kvazikapitāla

ieguldījumus. Līdz ar to nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka nolikumā netiek minēts aizliegums izmantot aizdevumus un nodrošinājumus kā

ieguldījuma instrumentus.

[3.3] Atbilstoši regulā Nr. 651/2014 ietvertajam normatīvajam regulējumam jēdziens „aizdevums”, ko noteic 2. panta 82. punkts, tiek nošķirts no

jēdziena „kvazikapitāla ieguldījums”, ko noteic 2. panta 66. punkts. Tādējādi Kapitāla fondu noteikumu 24. punktā ietvertā norāde uz regulas 2. panta

66. punktu izslēdz regulas 2. panta 82. punktā minētā ieguldījumu instrumenta – aizdevuma – izmantošanu.

Minēto neietekmē arī apstāklis, ka kvazikapitāla ieguldījumus var strukturēt kā mezanīna parādsaistības. Mezanīna aizdevumi ir aizdevumi, tomēr tie

ir specifiski – nenodrošināti un subordinēti aizdevumi.

[3.4] Pieteicēja nepamatoti norāda, ka Kapitāla fondu noteikumu aktuālā redakcija paredz aizdevumus kā ieguldījumu instrumentu izmantošanu.

Kapitāla ieguldījumu fondi joprojām ir tiesīgi izmantot tikai tādus ieguldījumu instrumentus kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumus. Tikai pašlaik

kvazikapitāla ieguldījumi ir veicami, ievērojot papildu nosacījumus, kas ir norādīti regulas Nr. 651/2014 21. panta 16. punktā, lai tādā veidā nodrošinātu

šo instrumentu saderību ar Eiropas Savienības valsts atbalsta regulējumu. Arī Kapitāla fondu noteikumu grozījumu anotācijā ir norādīts, ka 24. punkta

papildināšana ar norādi uz regulas 21. panta 16. punktu pēc būtības izvirza papildu nosacījumus mezanīna aizdevumu izsniegšanai ar mērķi nodrošināt

šāda valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu Eiropas Savienībā.

Vienlaikus norādāms, ka pat tad, ja Kapitāla fondu noteikumi nākotnē pieļautu tādu ieguldījumu instrumentu izmantošanu kā aizdevumi un

nodrošinājumi, kurus tie neparedzēja iepirkuma norises laikā un kuri ir aizliegti līgumprojektā, šāda Kapitāla fondu noteikumu nākotnes versija nebūtu

pamats šo ieguldījumu instrumentu norādīšanai piedāvājumā.

[3.5] Pretēji pieteicējas norādītajam arī līgumprojekta 14.3.3.k) punktā ietvertā atsauce uz regulas Nr. 651/2014 21. pantu nav pamats tādu

ieguldījumu instrumentu kā aizdevumi un nodrošinājumi iekļaušanai piedāvājumā.

Regulas Nr. 651/2014 21. pants detalizēti regulē, kādi riska finansējuma instrumenti ir saderīgi ar Eiropas Savienības valsts atbalsta regulējumu, un

nosaka papildu kritērijus šai saderībai. Nacionālajā līmenī valstīm ir tiesības valsts atbalsta nodrošināšanai izvēlēties regulas 21. pantā minētos ieguldījumu

instrumentus, piemēram, tikai pašu kapitālu un kvazikapitāla ieguldījumus, kā tas ir noteikts Kapitāla fondu noteikumu 24. punktā. Proti, valstij, sniedzot

valsts atbalstu, nav jāļauj izaugsmes kapitāla fondu pārvaldniekiem izmantot visus regulas 21. pantā minētos instrumentus. Līgumprojekta

14.3.3.k) punktā ietvertā atsauce pēc būtības nozīmē tikai to, ka izaugsmes kapitāla fonda ieguldījumi ir atzīstami par riska finansējuma atbalstu regulas

21. panta izpratnē un ka tiem jāatbilst arī šajā pantā noteiktajām prasībām.

[3.6] Atbilstoši pieteicējas fonda pārvaldīšanas plāna 2.2.1. sadaļā norādītajam pieteicēja kā plānotos ieguldījuma instrumentus norādījusi

aizdevumu un nodrošinājumu sniegšanu. Turklāt pieteicējas piedāvājumā nav norādes uz to, ka šie aizdevumi ir mezanīna aizdevumi. Tādējādi pieteicējas

piedāvājums paredz regulas Nr. 651/2014 2. panta 82. punktā noteikto aizdevumu izmantošanu. Šajā gadījumā izšķiroša nozīme ir tieši pašam faktam,

ka uz ieguldījuma instrumentiem, kuri izskatāmajā gadījumā nav atļauti, pieteicēja ir atsaukusies. Ietverot atsauci uz šiem instrumentiem, pieteicēja ir

apstiprinājusi to plānotu izmantošanu.

Līdz ar to pieteicējas piedāvājums neatbilst Kapitāla fondu noteikumu 24. punktam un līgumprojekta 5.2.4.b) un 14.3.3.o) punktam, un līdz ar to

arī tehniskās specifikācijas 3.1.4. punktam.

[3.7] Ir atzīstama par tiesisku Iepirkumu uzraudzības biroja rīcība nevērtēt pieteicējas argumentus par tās piedāvājuma atbilstību nolikuma

12.1.8. punktam. Pretendenta piedāvājuma neatbilstība kaut vienai no nolikumā izvirzītajām prasībām jau pati par sevi ir pamats pretendenta izslēgšanai

no turpmākas dalības iepirkumā. Līdz ar to procesuālās ekonomijas nolūkā šis izslēgšanas pamatojums nav vērtējams, jo tas jebkurā gadījumā nevar

ietekmēt rezultātu.

[3.8] Konkrētajā gadījumā nav tiesiskas nozīmes tam, vai pirms iepirkuma līguma noslēgšanas ar vienīgo nolikuma prasībām atbilstošo pretendentu

tiek noslēgta vispārīgā vienošanās, jo tāpat iepirkuma līgums ir slēdzams tikai ar minēto pretendentu. Secīgi pārkāpums nav konstatējams.

[4] Pieteicēja par Administratīvās rajona tiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, kurā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[4.1] Iepirkuma konkursa nolikumā un tā pielikumos nav tādu nosacījumu, kuros būtu izslēdzošā kārtā norādīts, ka netiek pieļauta aizdevuma vai

nodrošinājuma izsniegšana kā viena no darbībām. Atbilstoši regulas Nr. 651/2014 21. panta 4. punktam attiecībā uz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem riska

finansējuma atbalsts var izpausties kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, aizdevumi, garantijas vai to apvienojums. Kapitāla fondu noteikumu

18. punkts ietver atsauci uz šo regulas pantu. Arī Kapitāla fondu noteikumu 24. punkts tā aktuālajā redakcijā ietver atsauci uz regulas 21. panta

16. punktu. Tādējādi tiesa nepamatoti secinājusi, ka Kapitāla fondu noteikumi neparedz aizdevumus un nodrošinājumus kā ieguldījumu instrumentu

izmantošanu.

[4.2] Nolikuma 2. pielikumā „Nolikumā lietoto terminu definīcijas” kā pirmā ir iekļauta termina „aizdevums” definīcija. Ir apšaubāms, ka pasūtītāja

izvēlējās iekļaut attiecīgo definīciju tikai ar mērķi nepieļaut aizdevuma izmantošanu.

[4.3] Regulas Nr. 651/2014 2. panta 66. punkta jēdziens „kvazikapitāla ieguldījums” citstarp ietver sevī tādu ieguldījuma instrumentu veidu kā

mezanīna aizdevumi.

Tā kā aizdevums var būt daļa no kvazikapitāla ieguldījuma, kad kvazikapitāla ieguldījums ieņem mezanīna aizdevuma formu, šie jēdzieni nevar tikt

uzskatīti par savstarpēji izslēdzošiem. Tādējādi ir nepamatots tiesas secinājums, ka regulā jēdziens „aizdevums” tiek nošķirts no jēdziena „kvazikapitāla

ieguldījums”. Arī nozares praksē mezanīnu aizdevumu sniegšanai tiek slēgti aizdevuma līgumi regulas 2. panta 82. punkta izpratnē.

[4.4] Tiesa arī nepareizi norādījusi, ka mezanīna aizdevumi subordinējami kredītiestādes aizdevumam. No regulas Nr. 651/2014 2. panta

66. punktā iekļautās definīcijas neizriet, ka kredītiestādes aizdevumam jābūt izsniegtam paralēli un vienlaicīgi ar mezanīna aizdevumu. Turklāt šāda tiesas

interpretācija neatbilst nozares praksei, jo mezanīna aizdevumi tiek sniegti arī kā nenodrošināti aizdevumi, kuri nav subordinēti citiem kredītiestādes

aizdevumiem, gadījumos, kad tas nav iespējams (kredītiestādes aizdevumi nepastāv) vai nav nepieciešams (kredītiestāde to nepieprasa). Subordinācija ir

tikai viena no pazīmēm, kurām var atbilst kvazikapitāla, tostarp mezanīna, parādsaistības, jo šie instrumenti var būt arī nenodrošināti un par pašu kapitālu

pārveidojami aizdevumi.

[4.5] Tiesa nepamatoti secināja, ka pieteicējas piedāvājumā nav norādes uz to, ka plānā norādītais aizdevums ir tieši mezanīna aizdevums. No

pieteicējas plāna izriet, ka aizdevumi tiek sniegti, lai veicinātu jaunu aizdevumu piešķiršanu portfeļa kompānijām no kādas trešās puses. Nozares praksē

tieši aizdevumu subordināciju vecākajam aizdevējam var palīdzēt finansējumu piesaistīt no šā aizdevēja, līdz ar to var noprast, ka aizdevumam piemīt

paaugstināta riska īpašības, kas pielīdzina to mezanīna aizdevumam.

[4.6] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka līgumprojekta 5.2.4.b) punkts iekļauts līgumprojekta 5. sadaļā „Komplementa?ra statuss un pilnvaras” un regulē

vispārīgus nosacījumus komplementāra darbībām fondā, bet neattiecas uz ieguldījumu instrumentu izvēli. Šā apakšpunkta kontekstā ar aizņēmumu

saistībām ir saprotamas tādas fonda saistības, kurās fonda statuss būtu „aizņēmējs”, ar risku kļūt par parādnieku. Uz ieguldījumu instrumentu izvēli un

piemērošanu ir attiecināms līgumprojekta 14.3. punkts.

[4.7] Tiesa nepamatoti atzina par tiesisku Iepirkumu uzraudzības biroja rīcību, neizvērtējot pieteicējas atbilstību nolikuma 12.1. punkta

nosacījumiem. Atbilstoši Senāta praksei, izskatot sūdzību, birojam ir ne tikai objektīvi jānoskaidro apstākļi, bet tā lēmumam ir jābūt arī pienācīgi

pamatotam.

[4.8] Konkursa nolikumā nav paredzēta pasūtītājas iespēja noslēgt iepirkuma līgumu tikai ar vienu pretendentu. Pasūtītājas mērķis konkrētajā

gadījumā bija vispārīgās vienošanās procedūras ietvaros slēgt iepirkuma līgumus ar vismaz diviem pretendentiem, lai būtu iespējama iepirkuma līguma

īstenošana, ar nepieciešamo pretendentu aizstāšanu, ja iestāsies noteiktie apstākļi. Atkāpes no sākotnēji noteiktās iepirkuma procedūras bija jāparedz un

jānosaka nolikumā, tomēr lietā tas nav konstatējams. Pasūtītāja, nolemjot neslēgt vispārīgo vienošanos, bet piešķirot tiesības slēgt iepirkuma līgumu tikai

vienam pretendentam, ir būtiski grozījusi iepirkuma procedūru un pārkāpusi iepirkuma mērķi un būtību, kas varēja ietekmēt procesa rezultātu.

[5] Iepirkumu uzraudzības biroja paskaidrojumos un AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” paskaidrojumos par kasācijas sūdzību norādīts, ka tā

ir nepamatota un noraidāma, bet rajona tiesas spriedums atstājams negrozīts.

Motīvu daļa

[6] Ievērojot kasācijas sūdzības argumentus, Senātam vispirms jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai konkursa nolikums un Kapitāla fondu noteikumi

liedza pretendentiem piedāvājumos paredzēt izmantot tādu ieguldījumu instrumentu kā aizdevumi.

[7] Atbilstoši konkursa nolikuma 14.1. punktam prasības iepirkuma priekšmetam ir ietvertas tehniskajā specifikācijā, kas ir nolikuma pielikums.

Savukārt atbilstoši nolikuma 16.3.3.1. punktam iepirkumu komisijai jāvērtē, vai piedāvājums atbilst tehniskās specifikācijas prasībām.

Tehniskās specifikācijas 3.1.4. punkts noteic, ka atklātā konkursā izvēlēto alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku uzdevums ir veikt izaugsmes

kapitāla ieguldījumus saimnieciskās darbības veicējos uz komerciāliem nosacījumiem atbilstoši iepirkuma līgumam un Kapitāla fondu noteikumiem.

Kā to pareizi konstatējusi rajona tiesa, Kapitāla fondu noteikumu 24. punkts (redakcijā, kas bija spēkā konkursa norises laikā) paredzēja, ka

sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla ieguldījumu veic kā pašu kapitāla ieguldījumu saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 2. panta

74. punktu vai kā kvazikapitāla ieguldījumu saskaņā ar regulas 2. panta 66. punktu. Līdzīgu nosacījumu ietvēra arī iepirkuma līgumprojekta

14.3.3.o) punkts, paredzot, ka komplementāram jāapzinās, ka ieguldījumi tiek veikti kā pašu kapitāla ieguldījumi vai kvazikapitāla ieguldījumi.

Ņemot vērā minēto, Senāts piekrīt rajona tiesas secinājumam, ka konkursa nolikums un tā pielikumi skaidri un tieši paredz, ka pretendentiem ir

atļauts piedāvājumā paredzēt izmantot tikai tādus ieguldījumu instrumentus kā pašu kapitāla ieguldījumi un kvazikapitāla ieguldījumi.

[8] Saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 2. pantu pašu kapitāla ieguldījums ir tieši vai netieši ieguldīta kapitāla nodrošinājums uzņēmumam, pretī

iegūstot atbilstīgas šā uzņēmuma daļas īpašumtiesības (74. punkts), bet kvazikapitāla ieguldījums ir finansējuma veids, kurš klasificējams starp pašu

kapitālu un parāda instrumentu, jo tam ir augstāks risks nekā prioritāram parādam, bet zemāks risks nekā pamata pašu kapitālam, kura peļņa turētājam ir

galvenokārt atkarīga no attiecīgā mērķuzņēmuma peļņas vai zaudējumiem un kuram saistību neizpildes gadījumā nav nodrošinājuma. Kvazikapitāla

ieguldījumus var strukturēt kā nenodrošinātus un subordinētus un dažos gadījumos par pašu kapitālu pārveidojamus parāda instrumentus, tostarp

mezanīna parādsaistības (66. punkts).

Savukārt aizdevums, kas definēts regulas 2. panta 82. punktā, ir finanšu instruments, kas aizdevējam uzliek pienākumu aizņēmējam uz noteiktu laiku

darīt pieejamu noteiktu naudas summu un saskaņā ar ko aizņēmējam ir pienākums noteiktajā laikā atmaksāt šo summu. Tas var būt aizdevums vai cits

finansējuma instruments, tostarp noma, kura dominējoša iezīme ir noteiktas minimālās atlīdzības nodrošināšana aizdevējam.

No minētajām normām izriet, ka regulas 2. panta 82. punktā definētais aizdevums ir ieguldījumu veids, kas tiek nodalīts no kvazikapitāla

ieguldījuma, kas ietver nevis jebkurus aizdevumus, bet tikai specifisku aizdevuma veidu – mezanīna aizdevumu. Uz to norāda arī pieteicējas pašas

pieminētais regulas 21. panta 4. punkts, kas noteic, ka attiecībā uz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem riska finansējuma atbalsts vispārīgi var izpausties kā

pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, aizdevumi, garantijas vai to apvienojums. Proti, minētā norma parāda, ka aizdevumi un pašu kapitāla vai

kvazikapitāla ieguldījumi tiek nodalīti kā atšķirīgi veidi, kādos var izpausties atbalsts.

Ņemot vērā, ka ne konkursa nolikumā, ne Kapitāla fonda noteikumos nebija norādīts, ka ir pieļaujams izmantot arī tādu ieguldījuma veidu kā

regulas 2. panta 82. punktā paredzētais aizdevums, Senāts atzīst, ka rajona tiesa pamatoti konstatējusi, ka atbilstoši Kapitāla fondu noteikumu

24. punktam un konkursa nolikumam tika ierobežoti pieļaujamie ieguldījumu veikšanas veidi, neatļaujot tādu ieguldījumu kā aizdevumi izmantošanu.

Pieteicējai nebija pamata uzskatīt, ka izmantošanai pieļaujamie par mezanīna aizdevumiem strukturējamie kvazikapitāla ieguldījumi nozīmē arī jebkuru citu

aizdevumu izmantošanu. Šāds secinājums neizriet ne no regulas Nr. 651/2014, ne no Kapitāla fondu noteikumiem un nolikuma.

Šajā sakarā nav nozīmes arī pieteicējas argumentam, ka mezanīna aizdevumu sniegšanai praksē tiek slēgti aizdevuma līgumi, jo tas neattaisno

aizdevumu kā izaugsmes kapitāla fonda ieguldījumu izmantošanu. Tāpat nav nozīmes kasācijas sūdzībā izvirzītajam argumentam, ka tiesa spriedumā

citstarp nepareizi norādījusi, ka mezanīna aizdevumi subordinējami kredītiestādes aizdevumam. Pat ja pieņemtu, ka tiesa attiecībā uz mezanīna aizdevumu

izmantošanas priekšnosacījumiem kļūdaini norādījusi uz nepieciešamību tos subordinēt kredītiestāžu aizdevumiem, tas nevar ietekmēt lietas izšķiršanai

nozīmīgo jautājumu, vai konkursa nolikums pieļāva aizdevumu kā ieguldījuma veidu izmatošanu.

[9] Pieteicēja kasācijas sūdzībā atkārto jau iepriekš lietā paustos argumentus, ka šajā gadījumā bija jāņem vērā regulas Nr. 651/2014 21. pants, no

kura izriet, ka riska finansējuma atbalsts var izpausties arī kā aizdevumi.

Senāts nepiekrīt, ka minētais regulas pants ir pamats secināt, ka atbilstoši konkursa nolikumam un Kapitāla fondu noteikumiem pretendentiem bija

pieļaujams paredzēt arī aizdevumu izmantošanu.

Regulas Nr. 651/2014 21. panta 1. punkts noteic, ka riska finansējuma atbalsta shēmas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir saderīgas ar iekšējo

tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā

paredzētie nosacījumi. Tādējādi šā panta mērķis ir noteikt, kādi riska finansējuma instrumenti vispār ir saderīgi ar Eiropas Savienības valsts atbalsta

regulējumu, kā arī paredzēt attiecīgās saderības kritērijus. Pieteicēja pamatoti norāda, ka atbilstoši regulas 21. panta noteikumiem vispārīgi riska

finansējuma atbalsts var izpausties arī kā aizdevumi. Kā jau minēts, piemēram, šā panta 4. punkts noteic, ka attiecībā uz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem

riska finansējuma atbalsts var izpausties kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, aizdevumi, garantijas vai to apvienojums. Tomēr tas, ka atbilstoši

regulas Nr. 651/2014 21. pantam arī aizdevums ir pieļaujams kā viens no atbalsta instrumentiem, nenozīmē, ka dalībvalstīm, nacionālā līmenī nosakot

riska finansējuma atbalstu, ir pienākums atļaut visu šo regulas 21. pantā paredzēto riska finansējuma instrumentu izmantošanu. Dalībvalstis valsts atbalsta

nodrošināšanai ir tiesīgas paredzēt kā visus, tā arī tikai dažus no šiem finansējuma instrumentiem, kas ir atzīti par saderīgiem ar Eiropas Savienības

regulējumu.

Izskatāmajā gadījumā no nolikuma prasībām kopsakarā ar Kapitāla fondu noteikumu regulējumu izriet, ka atļauts izmantot tikai tādus ieguldījumu

instrumentus kā pašu kapitāla ieguldījumi un kvazikapitāla ieguldījumi. Tādējādi pieteicējai nebija pamata uzskatīt, ka šajā gadījumā izaugsmes kapitāla

fondu pārvaldniekiem ir ļauts izmantot visus regulas 21. pantā minētos instrumentus, tostarp aizdevumus un nodrošinājumus.

Arī Kapitāla fondu noteikumu 18. un 24. punktā ietvertās norādes uz regulas Nr. 651/2014 21. pantu, kā to pamatoti norādījusi rajona tiesa, pēc

būtības nozīmē vien to, ka izaugsmes kapitāla fonda ieguldījumiem kā riska finansējuma atbalstam jāatbilst regulas 21. panta nosacījumiem, bet tās

nepaplašina atļauto ieguldījumu instrumentu izvēli. Gan iepriekšējā, gan aktuālā Kapitāla fondu noteikumu 24. punkta redakcija paredz, ka pieļaujami ir

tikai pašu kapitāla ieguldījumi un kvazikapitāla ieguldījumi.

Turklāt norādāms: pat ja Kapitāla fondu noteikumu 24. punkta jaunā redakcija pašlaik pieļautu aizdevumu un nodrošinājumu kā ieguldījumu

instrumentu izmantošanu, tam izskatāmajā lietā nebūtu nozīmes, jo pieteicējai piedāvājums bija jāsagatavo un piedāvājumam bija jāatbilst nolikuma un

attiecīgi arī Kapitāla fondu noteikumu prasībām, kādas tās bija laikā, kad risinājās strīdus iepirkums.

[10] Pretēji pieteicējas uzskatam apstāklis, ka nolikuma 2. pielikumā „Nolikumā lietoto terminu definīcijas” citstarp ir iekļauta arī termina

„aizdevums” definīcija, nedod pamatu secināt, ka ir pieļaujama aizdevuma kā ieguldījumu instrumenta izmantošana. Attiecīgais nolikuma pielikums

nenoteic pieļaujamos ieguldījumu instrumentus, bet tikai skaidro atsevišķus nolikumā lietotos terminus. Pieteicējas apsvērums, ka ir apšaubāms, ka

pasūtītāja izvēlējās iekļaut termina „aizdevums” definīciju tikai ar mērķi nepieļaut tā izmantošanu, ir tikai subjektīvs pieteicējas pieņēmums. Kā to

skaidrojusi pati pasūtītāja, termina „aizdevums” definīcija ir iekļauta citu pielikumā ietverto jēdzienu un nolikuma prasību vienotas izpratnes

nodrošināšanai. Senātam nav pamata apšaubīt šo skaidrojumu. Ņemot vērā, ka vispārīgi aizdevums ir viens no riska finansējuma atbalsta instrumentiem,

kura izmantošana konkrētajā gadījumā nav atļauta, attiecīgā definīcija, iespējams, ļauj pretendentiem gūt pilnīgāku izpratni par pieļaujamiem atbalsta

veidiem.

[11] Pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam tiesa ir izvērtējusi pieteicējas argumentu, ka līgumprojekta 5.2.4.b) punkts, kas paredz, ka

komplementārs nav tiesīgs fonda vārdā uzņemties jebkādas īstermiņa vai ilgtermiņa aizņēmumu saistības, izsniegt jebkādus galvojumus vai sniegt

nodrošinājumus, ir iekļauts iepirkuma līguma 5. sadaļā „Komplementa?ra statuss un pilnvaras”. Tiesa, izvērtējot attiecīgo argumentu, ir pamatoti

norādījusi, ka attiecīgā apakšpunkta atrašanās vieta iepirkuma līgumā pati par sevi nedod pamatu secināt, ka tas nav attiecināms uz komplementāra

iespējamām darbībām ieguldījumu instrumentu izvēlē un ieguldījumu veikšanā.

Turklāt, pat ja, pieteicējas ieskatā, attiecīgais līguma projekta apakšpunkts regulē paša pretendenta darbības fondā, neļaujot tam uzņemties

aizņēmumu saistības, bet neliedzot izsniegt aizdevumus, tas nemaina no nolikuma prasībām un līgumprojekta noteikumiem izrietošo prasību attiecībā uz

pieļaujamiem ieguldījumu instrumentiem. Pieteicējas norādītais līgumprojekta 14.3.3.o) punkts, ko pieteicēja pati kasācijas sūdzībā atzinusi par

attiecināmu uz ieguldījumu instrumentu izvēli un piemērošanu, tieši noteic, ka ieguldījumi tiek veikti kā pašu kapitāla ieguldījumi vai kvazikapitāla

ieguldījumi, šādā veidā izslēdzot citu ieguldījumu instrumentu, tostarp aizdevumu, izmantošanu. Tādējādi, pat ja liegums izmantot aizdevumus neizriet no

līgumprojekta 5.2.4.b) punkta, tas skaidri izriet no citiem nolikuma, tostarp līgumprojekta, nosacījumiem un Kapitāla fondu noteikumiem.

[12] Rezumējot minēto, Senāts atzīst, ka rajona tiesa nav pieļāvusi tiesību normu piemērošanas kļūdas, secinot, ka nolikums un tiesību normas

nepieļāva pretendentiem piedāvājumā paredzēt tādu ieguldījumu instrumentu kā aizdevumu izmantošanu.

[13] Nepamatots ir arī pieteicējas arguments, ka tiesai vajadzēja pieteicējas piedāvājumu interpretēt tādējādi, ka piedāvājumā norādītie aizdevumi

ir pielīdzināmi mezanīna aizdevumiem. Vērtējot pretendentu piedāvājumus, ir ņemama vērā piedāvājumā tieši norādītā informācija, nebalstot vērtējumu uz

patvaļīgu sniegtās informācijas interpretāciju un pieņēmumiem, kas pēc būtības neatbilst piedāvājumā norādītajam. Tā kā tiesa konstatējusi, ka pieteicēja

piedāvājumā bija paredzējusi izmantot tādus ieguldījumu veidus kā aizdevumi un nodrošinājumi, tiesai nebija pamata pieņemt, ka pieteicēja ar to domājusi

tikai specifisko aizdevuma veidu – mezanīna aizdevumus.

Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka rajona tiesa nav pieļāvusi tiesību normu pārkāpumus, secinot, ka pieteicējas piedāvājums, kurā kā plānotie

ieguldījumu instrumenti bija noteikti arī aizdevumi, neatbilda konkursa nolikuma prasībām.

[14] Senāts nesaskata kļūdas arī rajona tiesas secinājumā saistībā ar pieteicējas argumentiem par vispārīgās vienošanās nenoslēgšanu.

No kasācijas sūdzības argumentiem izriet, ka, pieteicējas ieskatā, pasūtītājas lēmums slēgt iepirkuma līgumu ar vienu pretendentu, pirms tam

nenoslēdzot vispārīgo vienošanos, neatbilst konkursa nolikuma prasībām. Attiecīgais arguments nav pamatots.

Nolikuma 4.5. punkts noteic, ka iepirkuma rezultātā pasūtītāja slēdz vispārīgo vienošanos ar četriem pretendentiem, kuru piedāvājumi ir atzīti par

saimnieciski visizdevīgākajiem, ar nosacījumu, ka piedāvājumus iesniedz un nolikuma minimālajām prasībām atbilst vismaz četri pretendenti (vispārīgā

vienošanās var tikt noslēgta arī ar mazāk nekā četriem pretendentiem, ja piedāvājumus iesniedz mazāk nekā četri pretendenti vai mazāk nekā četri

pretendenti atbilst nolikumā noteiktajām minimālajām prasībām). Savukārt nolikuma 4.5.1. punkts noteic, ka vispārīgās vienošanās ietvaros ar diviem

pretendentiem, kuru piedāvājumi ir atzīti par saimnieciski visizdevīgākajiem, pasūtītāja slēdz iepirkuma līgumus. Ar katru no šiem diviem pretendentiem

tiks noslēgts viens iepirkuma līgums par izaugsmes kapitāla ieguldījumu fonda pārvaldīšanas pakalpojumiem. Vienlaikus šajā nolikuma punktā norādīts, ka

pasūtītājs ir tiesīgs slēgt līgumus arī ar mazāku pretendentu skaitu gadījumā, ja piedāvājumus iesniedz vai nolikumā noteiktajām minimālajām prasībām

atbilst mazāk nekā divi pretendenti.

No minētā izriet, ka pasūtītāja, kaut arī primāri bija iecerējusi noslēgt vispārīgo vienošanos ar vairākiem pretendentiem, lai līguma izpildi pie

noteiktiem nosacījumiem varētu nodot vairākiem izaugsmes kapitāla fondu pārvaldniekiem, tomēr nolikumā paredzēja iespēju noslēgt iepirkuma līgumu arī

tad, ja nolikuma prasībām atbilst tikai viens pretendents. Tādējādi, pretēji pieteicējas argumentam, iepirkuma līguma noslēgšana ar vienu pretendentu, kas

vienīgais ir atzīts par atbilstošu nolikuma prasībām, atbilst nolikumā noteiktajām prasībām.

Pieteicēja arī norādījusi, ka pasūtītājas mērķis bija vispārīgās vienošanās procedūras ietvaros slēgt iepirkuma līgumus ar vismaz diviem

pretendentiem, lai būtu iespējama iepirkuma līguma īstenošana, nepieciešamības gadījumā aizstājot pretendentus. Proti, pieteicēja faktiski uzskata, ka bez

vispārīgās vienošanās noslēgšanas ar vismaz diviem pretendentiem nebija iespējama līguma noslēgšana un izpilde. Tomēr šādam pieteicējas

apgalvojumam nav rodams pamatojums.

Kā to norādījusi pasūtītāja, situācijā, kad nolikuma prasībām atbilst tikai viens pretendents, nav iespējams sasniegt vispārīgās vienošanās mērķi –

nodrošināt, ka, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, ir iespējama fonda pārvaldnieka aizstāšana iepirkuma līguma darbības laikā. Šādā situācijā vispārīgās

vienošanās noslēgšana nav efektīva un lietderīga. No minētā izriet, ka apstāklis, ka nolikuma prasībām atbilst tikai viens pretendents, ietekmē pasūtītājas

ieceri saistībā ar pārvaldnieku aizstāšanu, tomēr nav pamata uzskatam, ka tādēļ līguma noslēgšana un izpilde vispār nebūtu iespējama. Kā jau tika

norādīts, no konkursa nolikuma izriet, ka pasūtītāja bija paredzējusi un uzskatīja par iespējamu situāciju, ka konkursa nolikuma prasībām varētu atbilst arī

tikai viens pretendents, ar ko attiecīgi tiktu noslēgts iepirkuma līgums. Tādējādi šajā gadījumā nav pamata secināt, ka iepirkuma līguma noslēgšana, pirms

tam nenoslēdzot vispārīgo vienošanos ar vismaz diviem pretendentiem, faktiski nebūtu iespējama vai neatbilstu attiecīgā iepirkuma mērķim.

[15] Nav pamatots arī pieteicējas arguments, ka tiesai bija jākonstatē Iepirkumu uzraudzības biroja pārkāpums – pieteicējas atbilstības nolikuma

12.1. punkta nosacījumiem – nevērtēšana.

Senāts piekrīt rajona tiesas norādītajam, un tas izriet arī no Senāta judikatūras, ka neatbilstība kaut vai vienai konkursa nolikuma prasībai ir pamats

piedāvājuma tālākai nevērtēšanai un pretendenta izslēgšanai no turpmākas dalības iepirkumā (Senāta 2013. gada 18. septembra sprieduma lietā

Nr. SKA-772/2013, A420377912, 6. punkts). Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumā ir izvērtēta pieteicējas piedāvājuma atbilstība tehniskās

specifikācijas 3.1.4. punktam. Ņemot vērā, ka tā rezultātā tika konstatēta neatbilstība, kas pati par sevi bija pietiekams pamats pieteicējas piedāvājuma

noraidīšanai, vērtējumam par piedāvājuma atbilstību citām nolikuma prasībām vairs nebija tiesiskas nozīmes, jo tas nevarēja ietekmēt lēmuma rezultātu.

Līdz ar to Iepirkumu uzraudzības birojs varēja atsaukties uz procesuālās ekonomijas principu un nevērtēt pieteicējas pārējos iebildumus, ņemot vērā, ka

to izvērtēšana jebkurā gadījumā nemainītu lēmuma rezultātu.

[16] Apkopojot minēto, atzīstams, ka rajona tiesa nav pieļāvusi kasācijas sūdzībā norādītos pārkāpumus, līdz ar to sprieduma atcelšanai nav

pamata.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348. panta pirmās daļas 1. punktu un 351. pantu, Senāts

nosprieda

atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas 2021. gada 5. marta spriedumu, bet personu apvienības „/pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/”

kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

I. Višķere V. Krūmiņa R. Vīduša