Court convicts three defendants of large-scale tobacco smuggling and imposes combined forced labor sentences.

Krimināllieta Nr. 11518001413

K29-0127/16/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016. gada 31. maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A. Dzērve,

piedaloties prokuroram A. Kļaviņam,

aizstāvei I. Feldmanei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu

/pers. B/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 221. panta otrās daļas,

/pers. C/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 221. panta otrās daļas un 221.2 panta pirmās daļas,

/pers. D/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā pēc 221. panta otrās daļas.

Pārbaudījusi krimināllietas materiālus, tiesa

ko nstatēja

/pers. B/ nelikumīgi uzglabāja un realizēja tabakas izstrādājumus lielā apmērā, proti:

/pers. B/ pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā, 2013. gada februārī, no pirmstiesas kriminālprocesā

nenoskaidrotas personas iegādājās akcīzes preces – tabakas izstrādājumus, kas nebija marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa

markām. Iegādātās akcīzes preces tabakas izstrādājumus /pers. B/ pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotā veidā un laikā, bet ne vēlāk

kā 2013. gada 12. februārī nogādāja uz SIA /nosaukums/ teritoriju /adrese/, kur daļu no cigaretēm, kas sastāvēja no ne mazāk kā 3940

gab. cigaretes ”Kent”, 84 000 gab. cigaretes “More”, 20 000 gab. cigaretes “Winston” un 2000 gab. cigaretes “Bayron” noslēpa un

glabāja tās SIA /nosaukums/ angārā-autoservisā zem trepēm, bet daļu no cigaretēm, kas sastāvēja no ne mazāk kā 70 000 gab. cigaretes

“Glamour”, 50 000 gab. cigaretes “Kent” un 126 000 gab. cigaretes “More” /pers. B/ glabāja SIA “/nosaukums/” teritorijā /adrese/,

esošajā kravas automašīnas IVECO, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, piekabē konteinerā, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/.

Turpinot īstenot savu noziedzīgo nodomu, 2013. gada 12. februarī, pamatojoties uz iepriekš norunātu tikšanos par cigarešu

realizāciju SIA “/nosaukums/” teritorijā /adrese/ a, Rīgā, ar automašīnu Volkswagen Transporter, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, kopīgi ieradās līdzapsūdzētie /pers. D/ un /pers. C/. /pers. D/ izkāpa no automašīnas, lai cigarešu iegādes brīdī atrastos SIA

“/nosaukums/” teritorijā, bet /pers. C/ ar automašīnu iebrauca iekšā angārā-autoservisā. Aptuveni pēc 10 minūtēm /pers. C/ ar /pers. B/

ar automašīnu Volkswagen Transporter, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, izbrauca no angāra-autoservisa un piebrauca pie

kravas automašīnas IVECO, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar piekabi-konteineru, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, kura atradās SIA “/nosaukums/” teritorijā. No automašīnas Volkswagen Transporter, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, izkāpa /pers. C/ un /pers. B/. /pers. B/ atvēra kravas automašīnas IVECO, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, piekabi-

konteineru, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un no piekabes-konteinera izņēma daļu no tur glabātajām cigaretēm, kuras

nebija marķētas ar Latvijas Republikas akcīzes preču markām, 2 (divas) kartona kastes ar uzrakstu “More” un 20 000 gab. cigaretēm

iekšā un nodeva (realizēja) tās /pers. C/, kurš minētās kastes iekrāva automašīnas Volkswagen Transporter, reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, bagāžas nodalījumā.

Tādējādā veidā /pers. B/ turpināja glabāt kravas automašīnā IVECO, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, piekabē-

konteinerā, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/:

- cigaretes “Glamour” - 3500 paciņas (70 000 gab.) ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām;

- cigaretes “More” - 5300 paciņas(106 000 gab.) ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām;

- cigaretes “Kent” - 2500 paciņas (50 000 gab.) ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām.

Angārā-autoservisā ar nosaukumu “/nosaukums/”:

- cigaretes “Kent” - 197 paciņas (3 940 gab.) ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām;

- cigaretes “More” - 4200 paciņas (84 000 gab.) ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām;

- cigaretes “Winston” - 1000 paciņas (20 000 gab.) ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām;

- cigaretes “Bayron” - 100 paciņas (2 000 gab.) ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām.

Automašīnā Volkswagen Golf, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/:

- cigaretes “Winston” - 9 paciņas (180 gab.) ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām;

- cigaretes “Kent” - 1 paciņa (20 gab.) bez akcīzes nodokļa markām;

- cigaretes “Matrix” - 1 paciņa (20 gab.) ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām.

Līdz policijas darbinieki aizturēja /pers. B/ un procesuālo darbību rezultātā labprātīgi uzrādīja glabātās cigaretes.

/pers. B/ nelikumīgi uzglabāto kopumā 356 160 gab. cigarešu izstrādājumu kopējā vērtība bija 29 7 55,50 LVL (42 338,50

EUR), kas ir lieli apmēri.

/pers. B/, uzglabājot un realizējot tabakas izstrādājumus, kuri nebija marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām,

pārkāpa likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta otrās un trešās daļas prasības, 2. panta sestās daļas prasības un Ministru kabineta 2005.

gada 30. augusta noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtības” prasības. Likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta otrajā daļā

noteikts, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas

izstrādājumus, par kuriem nav samaksāts akcīzes nodoklis. Savukārt saskaņā ar šā panta trešo daļu Latvijas Republikā aizliegts ražot,

izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, kuri nav marķēti ar Latvijas

Republikas akcīzes nodokļa markām. Saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 2. panta sesto daļu konkrētām darbībām ar akcīzes

precēm nepieciešama speciāla atļauja (licence). Savukārt Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumi Nr. 662 “Akcīzes preču

aprites kārtība” nosaka speciālās atļaujas saņemšanas, akcīzes preču uzskaites, pārvadāšanas uzglabāšanas un aprites kārtību.

Saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta septīto daļu, ja persona veic jebkuras darbības ar akcīzes precēm, neievērojot šā

likuma nosacījumus, Valsts ieņēmumu dienests aprēķina un bezstrīdus kārtībā piedzen valsts budžetā atbilstoši šajā likumā noteiktajām

nodokļu likmēm nesamaksātās nodokļu summas. Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta devīto

daļu par /pers. B/ nelikumīgām darbībām ar tabakas izstrādājumiem aprēķināja nesamaksāto akcīzes nodokli 19 021,45 LVL (27 065,05

EUR).

Bez minētā /pers. B/, uzglabājot un realizējot tabakas izstrādājumus, kas nebija marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa

markām, pārkāpa Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasības. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5. panta otrajā daļā noteikts, ka ar

nodokli apliek jebkuru preču importu, ja Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav noteikts citādi. Saskaņā ar Pievienotās vērtības

nodokļa likuma 36. panta pirmo daļu preču importa darījumos ar nodokli ir apliekama importēto preču muitas vērtība, kurai pieskaita

pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un ja šo pakalpojumu vērtība nav iekļauta importēto preču muitas

vērtībā, kā arī preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importa brīdī un

normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču importu, izņemot pievienotās

vērtības nodokli.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 85. panta pirmajā daļā un 123. panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokli valsts budžetā par preču

importu maksā jebkura persona, savukārt nodoklis par preču importu kļūst iekasējams tajā brīdī, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis,

ja Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav noteikts citādi. Valsts ieņēmumu dienests par /pers. B/ nelikumīgām darbībām ar tabakas

izstrādājumiem aprēķināja nesamaksāto pievienotās vērtības nodokli 7 040,76 LVL (10 018,10 EUR) apmērā.

Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 2913 “Par Kopienas Muitas kodeksa izveidi” 202. pantu ievedmuitas parāds rodas, pretlikumīgi

Kopienas muitas teritorijā ievedot ar ievedmuitas nodokli apliekamās preces vai šādas preces pretlikumīgi ievedot citā šīs teritorijas

daļā no brīvās zonas vai brīvās noliktavas. Muitas parāds rodas brīdī, kad preces tiek pretlikumīgi ievestas. Minētajā pantā arī noteikts,

ka parādnieks ir jebkura persona, kas pretlikumīgi ievedusi šādas preces, jebkura persona, kas piedalījusies preču pretlikumīgā ievešanā

un apzinājusies, vai kurai būtu bijis jāapzinās, ka šāda ievešana ir pretlikumīga, un ikviena persona, kas ieguvusi vai turējusi attiecīgās

preces un apzinājusies, vai kurai preču saņemšanas vai iegūšanas brīdī būtu bijis jāapzinās, ka tās ievestas pretlikumīgi. Saskaņā ar

minētās Regulas 214. panta 2. punktu, ja nav iespējams precīzi noteikt, kad muitas parāds radies, tad, nosakot attiecīgajām precēm

piemērojamos muitošanas elementus, jāņem vērā brīdis, kad muitas dienesti secina, ka apstākļos, kuros atrodas preces, radies muitas

parāds, kas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības aprēķināt muitas parādu brīdī, kad attiecīgās preces tiek konstatētas

iekšzemē. Valsts ieņēmumu dienests par /pers. B/ nelikumīgām darbībām ar tabakas izstrādājumiem aprēķināja nesamaksāto muitas

nodokli 5 302,08 LVL (7 544,18 EUR) apmērā.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta zaudējumu aprēķinu /pers. B/ noziedzīga nodarījuma rezultātā valstij ir nodarīti zaudējumi 31

364,29 LVL (44 627,33 EUR) apmērā, nenomaksātā akcīzes nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un muitas nodokļa veidā.

Nodarītais zaudējums uzskatāms par lieliem apmēriem, jo pārsniedz 50 valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmēru.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221. panta otrajā daļā.

/pers. C/ nelikumīgi uzglabāja tabakas izstrādājumus personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, nodarot būtisku kaitējumu, proti:

/pers. C/ pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrota vietā un laikā, bet ne vēlāk kā 2013. gada 12 .februārī, vienojās ar /pers. D/

nelikumīgi iegādāties un uzglabāt tabakas izstrādājumus bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, piešķirot daļu no naudas

līdzekļiem cigarešu iegādei, nodrošinot noziedzīgā nodarījuma īstenošanu ar transportlīdzekli. Realizējot kopīgo nodomu nelikumīgi

iegādāties un uzglabāt tabakas izstrādājumus bez Latvijas Republikas akcīzes preču nodokļa markām 2013. gada 12. februārī /pers. C/,

vadot automašīnu Volkswagen Transporter, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kopā ar /pers. D/ ieradās /adrese/, SIA

“/nosaukums/” teritorijā pie /nosaukums/.

Iebraucot minētajā teritorijā, /pers. D/ izkāpa no automašīnas, lai tabakas izstrādājumu (cigarešu) iekraušanas brīdī atrastos turpat

netālu, bet /pers. C/ realizētu kopīgo nodomu ar /pers. D/ par tabakas izstrādājumu kopīgu iegādi un glabāšanu ar automašīnu

Volkswagen Transporter, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca iekšā angārā- /nosaukums/. Aptuveni pēc desmit

minūtēm /pers. C/ ar automašīnu Volkswagen Transporter, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kopā ar /pers. B/ izbrauca no

angāra- autoservisa un piebrauca pie kravas automašīnas IVECO, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar piekabi-konteineru,

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kura atradās turpat SIA “/nosaukums/” teritorijā. Noziedzīgā nodoma īstenošanai /pers. C/

u n /pers. B/ izkāpa no automašīnas Volkswagen Transporter, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. /pers. B/ atvēra kravas

automašīnas IVECO, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, piekabi-konteineru, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un no

piekabes-konteinera izņēma 2 (divas) kartona kastes ar uzrakstu “More” un nodeva, bet /pers. C/ tās pieņemot (iegādājoties), realizēja

kopīgo nodomu ar /pers. D/, minētās kastes iekrāva glabāšanai automašīnas Volkswagen Transporter, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, bagāžas nodalījumā, kur turpināja tās glabāt līdz plkst. 15.05, kad pie automašīnas pienāca policijas darbinieki un pēc to

uzaicinājuma /pers. C/ labprātīgi uzrādīja automašīnā Volkswagen Transporter, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, glabātās

divas kastes ar cigaretēm “More” 1000 paciņām (20 000 gab.), marķētas ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām.

/pers. C/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar /pers. D/, uzglabājot tabakas izstrādājumus, kas nebija marķēti ar Latvijas

Republikas akcīzes nodokļa markām, pārkāpa likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta otrās un trešās daļas prasības, 2. panta sestās daļas

prasības un Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kartība” prasības. Likuma “Par akcīzes

nodokli” 33. panta otrajā daļā noteikts, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt

alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, par kuriem nav samaksāts akcīzes nodoklis. Savukārt pamatojoties uz šā panta trešo

daļu, Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas

izstrādājumus, kuri nav marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām. Saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 2. panta sesto

daļu konkrētām darbībām ar akcīzes precēm nepieciešama speciāla atļauja (licence). Savukārt Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta

noteikumi Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” nosaka speciālās atļaujas saņemšanas, akcīzes preču uzskaites, pārvadāšanas

uzglabāšanas un aprites kārtību.

Saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta septīto daļu, ja persona veic jebkuras darbības ar akcīzes precēm, neievērojot šā

likuma nosacījumus, Valsts ieņēmumu dienests aprēķina un bezstrīdus kārtībā piedzen valsts budžetā atbilstoši šajā likumā noteiktajām

nodokļu likmēm nesamaksātās nodokļu summas. Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta devīto

daļu par /pers. C/ un /pers. D/ nelikumīgām darbībām ar tabakas izstrādājumiem aprēķināja nesamaksāto akcīzes nodokli 1068,14 LVL

(1519,83 EUR) apmērā.

Bez minētā /pers. C/ personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. D/, uzglabājot tabakas izstrādājumus, kas nebija marķēti

ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, pārkāpa Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasības. Pievienotās vērtības nodokļa

likuma 5. panta otrajā daļā noteikts, ka ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav noteikts

citādi. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 36. panta pirmo daļu preču importa darījumos ar nodokli ir apliekama importēto

preču muitas vērtība, kurai pieskaita pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un ja šo pakalpojumu vērtība

nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā, kā arī preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā dalībvalstī, ja šī vieta ir

zināma preču importa brīdī un normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču

importu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 85. panta pirmajā daļā un 123. panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokli valsts budžetā par preču

importu maksā jebkura persona, savukārt nodoklis par preču importu kļūst iekasējams tajā brīdī, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis,

ja Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav noteikts citādi. Valsts ieņēmumu dienests par /pers. C/ un /pers. D/ nelikumīgām darbībām ar

tabakas izstrādājumiem aprēķināja nesamaksāto pievienotās vērtības nodokli 350,07 LVL (498,10 EUR) apmērā.

Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 2913 “Par Kopienas Muitas kodeksa izveidi” 202. pantu ievedmuitas parāds rodas, pretlikumīgi

Kopienas muitas teritorijā ievedot ar ievedmuitas nodokli apliekamās preces vai šādas vai šādas preces pretlikumīgi ievedot citā šās

teritorijas daļā no brīvās zonas vai brīvās noliktavas. Muitas parāds rodas brīdī, kad preces tiek pretlikumīgi ievestas. Minētajā pantā arī

noteikts, ka parādnieks ir jebkura persona, kas pretlikumīgi ievedusi šādas preces, jebkura persona, kas piedalījusies preču pretlikumīgā

ievešanā un apzinājusies, vai kurai būtu bijis jāapzinās, ka šāda ievešana ir pretlikumīga, un ikviena persona, kas ieguvusi vai turējusi

attiecīgās preces un apzinājusies, vai kurai preču saņemšanas vai iegūšanas brīdī būtu bijis jāapzinās, ka tās ievestas pretlikumīgi.

Saskaņā ar minētās Regulas 214. panta 2. punktu, ja nav iespējams precīzi noteikt, kad muitas parāds radies, tad, nosakot attiecīgajām

precēm piemērojamos muitošanas elementus, jāņem vērā brīdis, kad muitas dienesti secina, ka apstākļos, kuros atrodas preces, radies

muitas parāds, kas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības aprēķināt muitas parādu brīdī, kad attiecīgās preces tiek

konstatētas iekšzemē. Valsts ieņēmumu dienests par /pers. D/ un /pers. C/ nelikumīgām darbībām ar tabakas izstrādājumiem aprēķināja

nesamaksāto muitas nodokli 218,88 LVL (3 11,44 EUR) apmērā.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta zaudējumu aprēķinu /pers. C/ un /pers. D/ noziedzīga nodarījuma rezultātā valstij ir nodarīti

zaudējumi 1 637,09 LVL (2 329,37 EUR) apmērā, nenomaksātā akcīzes nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un muitas nodokļa

veidā.

Tādejādi ar savām darbībām /pers. C/ personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. D/ radīja būtisku kaitējumu valstij,

nodarot ievērojamu mantisku zaudējumu 1 631,09 LVL (2 329,37 EUR) apmērā un apdraudot ar likumu aizsargātās tautsaimniecības

intereses un tiesības uzņēmējdarbības un ekonomikas darbības sfērā, pārkāpjot valsts noteikto tabakas izstrādājumu aprites kārtību,

kropļojot tirgu, veicinot nelegālo tabakas izstrādājumu apriti, kā arī aizskarot likumīgo tabakas izstrādājumu tirgotāju ar likumu

aizsargātās intereses, kā arī ar šo nodokli tiek apliktas preces, kuras kaitīgas cilvēka veselībai un videi, samazinot tādejādi to patēriņu

un saņemot papildus budžetā līdzekļus.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221 .panta otrajā daļā.

Bez tam /pers. C/ nelikumīgi glabāja alkoholiskos dzērienus, nodarot būtisku kaitējumu, proti:

/pers. C/ pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotos laikā un apstākļos, bet ne vēlāk ka līdz 2013. gada 12. februārim iegādājās

vienu 30 l tilpuma kannu ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu 16300 ml.

Iegādāto 30 l tilpuma kannu ar 16300 ml nelikumīgu alkoholisko dzērienu /pers. C/ glabāja sev piederošajā automašīnā

Volkswagen Transporter, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, līdz 2013. gada 12. februārī, atrodoties /adrese/, SIA

“/nosaukums/” teritorijā, viņu plkst. 15.05 aizturēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas 3. biroja l. nodaļas

darbinieki un /pers. C/ labprātīgi uzrādīja nelikumīgi glabāto alkoholisko dzērienu.

Vienā 30 l tilpuma kannā esošais 16300 ml caurspīdīgais šķidrums ar specifisku smaržu un stiprumu (etilspirta saturu) attiecīgi

96,2 % pēc tilp. 20oC ir etilspirts. Absolūtais spirta daudzums 16300 ml nelikumīgajā alkoholā ir 15681 ml (15,7 l), kas saskaņā ar

likumu “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.1 pantu atzīstams par daudzumu, kas radījis būtisku kaitējumu.

Ar šādām darbībām /pers. C/, glabājot nelikumīgu alkoholisko dzērienu, apdraud tautsaimniecības intereses ekonomiskās darbības

sfērā, pārkāpj 2004. gada 22. aprīļa “Alkoholisko dzērienu aprites likuma” 9. panta pirmo daļu, kur noteikts, ka alkoholisko dzērienu

ražošana mājas apstākļos, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to

ražošanai paredzētu aparātu, ierīču, iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta, kā arī pārkāpjot

likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta trešo daļu, kur noteikts, ka Latvijas Republikas teritorijā ir aizliegts ražot, pārstrādāt, uzglabāt,

pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām. Minētā likuma panta piektajā daļā noteikts, ka

akcīzes preču konfiskācija par šā likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumiem vai citu normatīvo aktu piemērošana attiecībā uz

pārkāpumiem akcīzes preču apritē neatbrīvo konkrēto personu no saistībām samaksāt nodokli saskaņā ar šo likumu.

Glabājot nelikumīgus alkoholiskos dzērienus, /pers. C/ ir nodarījis arī mantisku zaudējumu cietušajam – valstij – nesamaksātā

akcīzes nodokļa veidā 147,40 LVL, jeb 209,73 EUR apmērā.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.2 panta pirmajā daļā.

/pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās nelikumīgi iegādājās un uzglabāja tabakas izstrādājumus nodarot būtisku

kaitējumu, proti:

/pers. D/ pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotā vietā un laikā, bet ne vēlāk kā 2013. gada 12. februārī, vienojās ar /pers. C/

nelikumīgi iegādāties un uzglabāt tabakas izstrādājumus bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, piešķirot daļu no naudas

līdzekļiem cigarešu iegādei. Realizējot kopīgo nodomu nelikumīgi iegādāties un uzglabāt tabakas izstrādājumus bez Latvijas Republikas

akcīzes preču nodokļa markām, 2013. gada 12. februārī /pers. D/ kopīgi ar /pers. C/ automašīnā Volkswagen Transporter, reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, ieradās /adrese/, SIA “/nosaukums/” teritorijā pie /nosaukums/.

Iebraucot minētajā teritorijā, /pers. D/ izkāpa no automašīnas, lai tabakas izstrādājumu (cigarešu) iekraušanas brīdī atrastos turpat

netālu, bet /pers. C/, realizējot kopīgo nodomu ar /pers. D/ par tabakas izstrādājumu kopīgu iegādi un glabāšanu, ar automašīnu

Volkswagen Transporter, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca iekšā angārā–/nosaukums/. Aptuveni pēc desmit

minūtēm /pers. C/ ar automašīnu Volkswagen Transporter, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kopā ar /pers. B/ izbrauca no

angāra–autoservisa un piebrauca pie kravas automašīnas IVECO, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar piekabi-konteineru,

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kura atradās turpat SIA “/nosaukums/” teritorijā. Noziedzīgā nodoma īstenošanai /pers. C/

u n /pers. B/ izkāpa no automašīnas Volkswagen Transporter, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. /pers. B/ atvēra kravas

automašīnas IVECO, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, piekabi-konteineru, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un no

piekabes-konteinera izņēma divas kartona kastes ar uzrakstu “More” un nodeva, bet /pers. C/ tās pieņemot (iegādājoties), realizēja

kopīgo nodomu ar /pers. D/, minētās kastes iekrāva glabāšanai automašīnas Volkswagen Transporter, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, bagāžas nodalījumā, kur turpināja tās glabāt līdz plkst. 15.05, kad pie automašīnas pienāca policijas darbinieki un pēc to

uzaicinājuma /pers. C/ labprātīgi uzrādīja automašīnā Volkswagen Transporter, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, glabātās

divas kastes ar cigaretēm “More” 1000 paciņām (20 000 gab.), marķētas ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām.

/pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanas ar /pers. C/, uzglabājot tabakas izstrādājumus, kuri nebija marķēti ar Latvijas

Republikas akcīzes nodokļa markām, pārkāpa likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta otrās un trešās daļas prasības, 2. panta sestās daļas

prasības un Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” prasības.

Likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta otrajā daļā noteikts, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt,

pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, par kuriem nav samaksāts akcīzes nodoklis. Savukārt,

pamatojoties uz šā panta trešo daļu, Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt alkoholiskos

dzērienus un tabakas izstrādājumus, kuri nav marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām. Saskaņā ar likuma “Par akcīzes

nodokli” 2. panta sesto daļu konkrētām darbībām ar akcīzes precēm nepieciešama speciāla atļauja (licence). Savukārt Ministru kabineta

2005. gada 30. augusta noteikumi Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” nosaka speciālās atļaujas saņemšanas, akcīzes preču

uzskaites, pārvadāšanas, uzglabāšanas un aprites kārtību.

Saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta septīto daļu, ja persona veic jebkuras darbības ar akcīzes precēm, neievērojot šā

likuma nosacījumus, Valsts ieņēmumu dienests aprēķina un bezstrīda kārtībā piedzen valsts budžetā atbilstoši šajā likumā noteiktajām

nodokļu likmēm nesamaksātas nodokļu summas. Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta devīto

daļu par /pers. D/ un /pers. C/ nelikumīgām darbībām ar tabakas izstrādājumiem aprēķināja nesamaksāto akcīzes nodokli l 068,14 LVL

(l 519,83 EUR) apmērā.

Bez minētā /pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar /pers. C/, uzglabājot tabakas izstrādājumus, kas nebija marķēti

ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, pārkāpa Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasības.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5. panta otrajā daļa noteikts, ka ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja Pievienotās

vērtības nodokļa likumā nav noteikts citādi. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 36. panta pirmo daļu preču importa

darījumos ar nodokli ir apliekama importēto preču muitas vērtība, kurai pieskaita pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar

preču importu un ja šo pakalpojumu vērtība nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā, kā arī preču transportēšanas izmaksas līdz

preču saņēmējam citā dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importa brīdī un normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus

obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču importu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 85. panta pirmajā daļā un 123. panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokli valsts budžetā par preču

importu maksā jebkura persona, savukārt nodoklis par preču importu kļūst iekasējams tajā brīdī, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis,

ja Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav noteikts citādi.

Valsts ieņēmumu dienests par /pers. D/ un /pers. C/ nelikumīgām darbībām ar tabakas izstrādājumiem aprēķināja nesamaksāto

pievienotās vērtības nodokli 350,07 LVL (498,10 EUR) apmērā.

Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 2913/92 “Par Kopienas Muitas kodeksa izveidi” 202. pantu ievedmuitas parāds rodas,

pretlikumīgi Kopienas muitas teritorijā ievedot ar ievedmuitas nodokli apliekamās preces vai šādas preces pretlikumīgi ievedot citā šās

teritorijas daļā no brīvās zonas vai brīvās noliktavas. Muitas parāds rodas brīdī, kad preces tiek pretlikumīgi ievestas. Minētajā pantā arī

noteikts, ka parādnieks ir jebkura persona, kas ievedusi šādas preces, jebkura persona, kas piedalījusies preču pretlikumīgā ievešanās un

apzinājusies, vai kurai būtu bijis jāapzinās, ka šāda ievešana ir pretlikumīga, un ikviena persona, kas ieguvusi vai turējusi attiecīgās

preces un apzinājusies, vai kurai preču vai iegūšanas brīdī būtu bijis jāapzinās, ka tās ievestas pretlikumīgi. Saskaņā ar minētās Regulas

214. panta 2. punktu, ja nav iespējams precīzi noteikt, kad muitas parāds radies, tad, nosakot attiecīgajām precēm piemērojamos

muitošanas elementus, jāņem vēra brīdis, kad muitas dienesti secina, ka apstākļos, kuros atrodas preces, radies muitas parāds, kas

nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības aprēķināt muitas parādu brīdī, kad attiecīgās preces tiek konstatētas iekšzemē.

Valsts ieņēmumu dienests par /pers. D/ un /pers. C/ nelikumīgām darbībām ar tabakas izstrādājumiem aprēķināja nesamaksāto

muitas nodokli 218,88 LVL (311,44 EUR) apmērā.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta zaudējumu aprēķinu /pers. D/ un /pers. C/ noziedzīgā nodarījuma rezultātā valstij ir nodarīti

zaudējumi l 637,09 LVL (2 329,37 EUR) apmērā, nenomaksātā akcīzes nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un muitas nodokļa veidā.

Tādējādi ar savām darbībām /pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. C/ radīja būtisku kaitējumu valstij,

nodarot ievērojamu mantisku zaudējumu l 637,09 LVL (2 329,37 EUR) apmērā un apdraudot ar likumu aizsargātās tautsaimniecības

intereses un tiesības uzņēmējdarbības un ekonomikas darbības sterā, pārkāpjot valstī noteikto tabakas izstrādājumu aprites kārtību,

kropļojot tirgu, veicinot nelegālo tabakas izstrādājumu apriti, kā arī aizskarot likumīgo tabakas izstrādājumu tirgotāju ar likumu

aizsargātās intereses, kā arī ar šo nodokli tiek apliktas preces, kuras kaitīgas cilvēka veselībai un videi, samazinot tādējādi to patēriņu un

saņemot papildus budžetā līdzekļus.

Ar savām darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221. panta otrajā daļā.

Tiesas sēdē /pers. B/, /pers. D/ un /pers. C/ atzina savu vainu viņiem celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 221. panta otrās daļas,

kā arī /pers. C/ atzina savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 221.2 panta pirmās daļas un lūdza neveikt

pierādījumu pārbaudi.

Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētie /pers. B/, /pers. D/ un

/pers. C/ atzina savu vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās, piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, kam pievienojās prokurors,

aizstāve un cietušā pārstāvis, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzēto vainu.

Tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. B/ nelikumīgi uzglabāja un realizēja tabakas izstrādājumus lielā apmērā un šādas apsūdzētā

darbības kvalificētas pareizi pēc Krimināllikuma 221. panta otrās daļas, kā arī atzīstams par pierādītu, ka /pers. C/ nelikumīgi uzglabāja

tabakas izstrādājumus personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, nodarot būtisku kaitējumu, un šādas apsūdzētā darbības kvalificētas

pareizi pēc Krimināllikuma 221. panta otrās daļas. Vienlaicīgi tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. C/ nelikumīgi glabāja alkoholiskos

dzērienus, nodarot būtisku kaitējumu un šādas apsūdzētā darbības kvalificētas pareizi pēc Krimināllikuma 221.2 panta pirmās daļas, kā

arī pierādīts, ka /pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās nelikumīgi iegādājās un uzglabāja tabakas izstrādājumus, nodarot

būtisku kaitējumu, un šādas apsūdzētā darbības kvalificētas pareizi pēc Krimināllikuma 221. panta otrās daļas

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu (likuma redakcijā līdz 2013. gada 1. aprīlim) apsūdzēto /pers. B/, /pers. D/ un /pers.

C/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 221. panta otrās daļas un /pers. C/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc

Krimināllikuma 221.2 panta pirmās daļas klasificējams kā mazāk smags noziegums, par ko likums paredz alternatīvus soda veidus.

Bez minētā, nosakot sodu, tiesa ņem vērā 2013. gada 1. aprīļa likumā “Grozījumi Krimināllikumā” noteikto.

Atbilstoši šim likumam par Krimināllikuma 221. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu likumdevējs paredzējis sodīt

a r brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu,

konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, savukārt par Krimināllikuma 221.2 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

likumdevējs paredzējis sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu,

vai ar naudas sodu, samazinot brīvības atņemšanas soda un naudas soda maksimālo robežu.

2012. gada 13. decembra likuma “Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī, Pārejas noteikumu 4. punktā

noteikts, ka personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām

Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, ņemot vērā, ka maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst

pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā

stāšanās dienas.

Savukārt Pārejas noteikumu 6. punkta nosacījumi paredz, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma

spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

Minētā likuma norma ir imperatīva tiesību norma, kura tiesai obligāti jāpiemēro ikreiz, kad par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu

Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža.

Izanalizējot apsūdzētā /pers. B/ personību, noskaidrots, ka viņš:

- agrāk administratīvi sodīts (1. sējums, lietas 51. lapa);

- agrāk sodīts, sodāmība nav dzēsta (1. sējums, lietas 52.-57., 76.-81. lapa), pēdējo reizi ar:

- 2001. gada 12. decembra Rīgas apgabaltiesas spriedumu pēc Krimināllikuma 176. panta trešās daļas, piemērojot Krimināllikuma

51. panta pirmo daļu, ar brīvības atņemšanu uz 11 (vienpadsmit) gadiem 1 (vienu) mēnesi 9 (deviņām) dienām, konfiscējot mantu, ar

policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem (2. sējums, lietas 82.-89. lapa); ar 2010. gada 26. aprīļa Rīgas rajona tiesas lēmumu atbrīvots

pirms termiņa, neizciestais sods – 1 (viens) gads 6 (seši) mēneši 4 (četras) dienas (1. sējums, lietas 52.-57. lapa);

- Slimību profilakses un kontroles centra “Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā par pacientiem ar psihiskiem un

uzvedības traucējumiem un narkoloģiskajiem pacientiem” nav fiksētas ziņas par /pers. B/ (1. sējums, lietas 245. lapa);

- no vārdiem tiesas sēdē noskaidrots, ka dzimis /datums/ , Latvijas Republikas nepilsonis, vidējā-speciālā izglītība, precējies,

apgādājamo nav, agrāk sodīts, strādā SIA /nosaukums/, dzīvo /adrese A/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu pēc Krimināllikuma 221. panta otrās daļas atzīstams tas, ka vainu vaļsirdīgi atzinis un nožēlo izdarīto.

Vienlaicīgi tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 3. punktu par apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli

atzīst to, ka /pers. B/ ir atlīdzinājis daļu no cietušajam radītā kaitējuma, tas ir, 3000 EUR apmērā, kas ir par pamatu atbildību mīkstinoša

apstākļa noteikšanai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli par noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 221. panta otrās daļas atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu

recidīvu.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. panta nosacījumus, proti, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību,

atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un

citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantu tiesa, nosakot apsūdzētajam sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Izanalizējot apsūdzētā /pers. C/ personību, noskaidrots, ka viņš:

- agrāk nesodīts, sodāmība dzēsta (1. sējums, lietas 83.-84. lapa);

- Slimību profilakses un kontroles centra “Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā par pacientiem ar psihiskiem un

uzvedības traucējumiem un narkoloģiskajiem pacientiem” nav fiksētas ziņas par /pers. C/ (1. sējums lietas 245. lapa).

- no vārdiem tiesas sēdē noskaidrots, ka dzimis /datums/, Latvijas Republikas pilsonis, vidējā izglītība, precējies, apgādībā četri

nepilngadīgi bērni, agrāk nesodīts, strādā SIA /nosaukums/, dzīvo /adrese B/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par apsūdzētā /pers. C/ atbildību mīkstinošu apstākli par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu pēc Krimināllikuma 221. panta otrās daļas atzīstams tas, ka vainu vaļsirdīgi atzinis un nožēlo izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. pantu apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc

Krimināllikuma 221. panta otrās daļas nav konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par apsūdzētā /pers. C/ atbildību mīkstinošu apstākli par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu pēc Krimināllikuma 221.2 panta pirmās daļas atzīstams tas, ka vainu vaļsirdīgi atzinis un nožēlo izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. pantu apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc

Krimināllikuma 221.2 panta pirmās daļas nav konstatēti.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. panta nosacījumus, proti, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību,

atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un

citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantu tiesa, nosakot apsūdzētajam sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Izanalizējot apsūdzētā /pers. D/ personību, noskaidrots, ka viņš:

- Slimību profilakses un kontroles centra “Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā par pacientiem ar psihiskiem un

uzvedības traucējumiem un narkoloģiskajiem pacientiem” nav fiksētas ziņas par /pers. D/ (1. sējums, lietas 245. lapa).

- no vārdiem tiesas sēdē noskaidrots, ka dzimis /datums/, Latvijas Republikas pilsonis, vidējā-speciālā izglītība, precējies,

apgādājamo nav, agrāk nesodīts, strādā SIA /nosaukums/, dzīvo /adrese C/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par apsūdzētā /pers. D/ atbildību mīkstinošu apstākli par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu pēc Krimināllikuma 221. panta otrās daļas atzīstams tas, ka vainu vaļsirdīgi atzinis un nožēlo izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. pantu apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. panta nosacījumus, proti, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību,

atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un

citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantu tiesa, nosakot apsūdzētajam sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa secina, ka apsūdzētie /pers. B/, /pers. D/ un /pers. C/ rīkojušies mērķtiecīgi un konkrētajos apstākļos izdarījuši visu, kas no

viņiem atkarīgs, lai noziegumu izdarītu līdz galam, tādējādi apsūdzētie savas intereses nostādot augstāk par sabiedrības interesēm, ir

nodarījuši kaitējumu tautsaimniecības interesēm ekonomiskās darbības sfērā.

Ievērojot apsūdzēto /pers. B/ un /pers. D/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma un apsūdzētā /pers. C/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu

kaitīgumu, proti – apdraudot ar likumu aizsargātās tautsaimniecības intereses un tiesības uzņēmējdarbības un ekonomikas darbības

sfērā, pārkāpjot valstī noteikto tabakas izstrādājumu, bet /pers. C/ arī alkoholisko dzērienu, aprites kārtību, kropļojot tirgu, veicinot

nelegālo tabakas izstrādājumu, aizskarot tirgotāju ar likumu aizsargātās intereses, tiesa uzskata, ka sods apsūdzētajiem nosakāms

piespiedu darba veidā.

Tiesas ieskatā, tieši vaļsirdīgā atzīšanās izdarītajā, tiesas sēdē izteiktā nožēla par izdarīto ir viens no būtiskākajiem

priekšnoteikumiem, kas ļauj tiesai iegūt pārliecību par to, ka vainīgie ir izdarījuši pozitīvus secinājumus un turpmāk centīsies

likumpārkāpumus vairs nepieļaut. Tiesa atzīst, ka apsūdzētie ir mēģinājuši izdarīt secinājumus pēc noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas un

ir centušies iekļauties vispārpieņemtajās sabiedrības uzvedības un morāles normās, ir pastāvīgas dzīves un darba vietas.

Tiesa nepievienojas prokurora lūgtajam soda veidam /pers. B/, proti, ka viņam nosakāms brīvības atņemšanas sods. Tas vien, ka

ierosināts cits kriminālprocess, nav uzskatāms par pamatu šāda soda veida noteikšanai, turklāt /pers. B/ daļu no kaitējuma ir atlīdzinājis.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka soda mērķi var sasniegt, neizolējot apsūdzētos no sabiedrības.

Ievērojot minēto, lai ievērotu soda un noziedzīga nodarījuma samērības principu, panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu

noregulējumu, tiesa secina, ka apsūdzētajiem sods nosakāms piespiedu darbu veidā, kas sabiedrības labā sasniegs tā piemērošanas mērķi

– veiks audzinošo un preventīvo funkciju.

Saskaņā ar Krimināllikuma 40. pantu piespiedu darbs ir personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko

notiesātais izcieš kā sodu, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām

brīvajā laikā un bez atlīdzības.

Saskaņā ar Krimināllikuma 40. panta otro daļu piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām. Tiesa, izvērtējot

minēto, nekonstatē apstākļus, kuri liegtu apsūdzētajam izpildīt piespiedu darbu.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā piespiedu darbs disciplinēs apsūdzētos. Turklāt apsūdzēto uzvedību piespiedu darbu veikšanas

laikā kontrolēs Valsts probācijas dienests, tādējādi samazinot iespēju izdarīt citus likumpārkāpumus, bet vienlaicīgi sniedzot sabiedrībai

labumu ar savu darbu. Tāpat tiesa ņem vērā ka, piespriežot piespiedu darbu, apsūdzētie tiks iesaistīti sabiedrībai nepieciešamos darbos

bez atlīdzības.

Krimināllikuma 50. panta pirmajā daļā noteikts, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot

spriedumu, vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais

sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos

sodus. Savukārt atbilstoši Krimināllikuma 50. panta otro daļu, ja visi noziedzīgie nodarījumi, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību,

ir kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziegumi, galīgais sods nosakāms, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji

saskaitot piespriestos sodus. Šādā gadījumā kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds

paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds

paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Lemjot par galīgā soda noteikšanu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā 2008. gada 1. jūlija Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā “Sodu piemērošanas politika” izteiktajiem priekšlikumiem,

ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja saskaitīšana.

Galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var tikt piemērota īpašos

gadījumos.

Tiesa atzīst, ka /pers. C/ ir konstatēts viens atbildību mīkstinošs apstāklis par katru noziedzīgo nodarījumu, kas jau ņemts vērā pie

pamatsoda noteikšanas, atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Šādos apstākļos tiesas ieskatā galīgais sods nosakāms, daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus, tiesa atzīst par iespējamu sodu apsūdzētajiem noteikt bez mantas konfiskācijas, arī

Krimināllikuma 221. panta otrās daļas sankcija paredz šādu alternatīvu. Turklāt šajā kriminālprocesā apsūdzēto mantai arests nav uzlikts,

un tiesai šādā gadījumā nebūtu iespējams ievērot Krimināllikuma 42. panta trešajā daļā noteikto, tas ir, konkrēti norādīt, kāda manta

konfiscējama.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētā atzīst savu

vainu. Apsūdzētie, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojuši savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka

Kriminālprocesa likuma 21. pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto

amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību

vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas.

Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departaments nolēmumus lietā Nr. SKK- 232/08).

Apsūdzētajiem pirmstiesas procesā drošības līdzeklis nav piemērots.

Tiesa uzskata, ka ar šāda soda piemērošanu tiks panākts Krimināllikuma 35. panta otrās daļas noteiktais soda mērķis.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 52. pantu soda izciešanas laikā ieskaitāms šajā kriminālprocesā /pers. B/ pavadītais laiks

īslaicīgās aizturēšanas vietā no 2013. gada 12. februāra līdz 2013. gada 14. februārim (divas dienas).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 52. pantu soda izciešanas laikā ieskaitāms šajā kriminālprocesā /pers. C/ pavadītais laiks

īslaicīgās aizturēšanas vietā no 2013. gada 12. februāra plkst. 15.05 līdz 2013. gada 14. februārim plkst. 10.45 (divas dienas).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 52. pantu soda izciešanas laikā ieskaitāms šajā kriminālprocesā /pers. D/ pavadītais laiks

īslaicīgās aizturēšanas vietā no 2013. gada 12. februāra plkst. 15.05 līdz 2013. gada 14. februārim plkst. 10.45 (divas dienas).

Cietušā Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvis pirmstiesas procesā pieteicis kaitējuma kompensāciju 44 837,07 EUR apmērā.

Tiesas sēdē cietušā pārstāvis paskaidroja, ka /pers. B/ daļēji sedzis kaitējuma kompensācija 3000 EUR apmērā, uztur kaitējumu

neatmaksātajā daļā 41 837,07 EUR apmērā, lūdzot piedzīt no /pers. B/ 39 297,97 EUR, solidāri no /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/

2329,37 EUR un no /pers. C/ 209,73 EUR. Apsūdzētie pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina.

Krimināllietā atrodas vairāki Nodrošinājuma Valsts aģentūras izdevumu aprēķini (Nr. 273-KL-2014, Nr. 351-KL-2014, Nr. 190-

KL-2015) par Nodrošinājuma Valsts aģentūrai glabāšanā nodoto lietu glabāšanu un iznīcināšanu (2. sējums, lietas 126., 127., 193.-

194. lapa).

Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 5. punktā noteikts, ka procesuālie izdevumi ir summas, kas izlietotas lietisko

pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai. Minētā likuma 368. panta pirmajā daļā noteikts, ka procesuālos

izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem (..).

No minētajiem aprēķiniem skaidri nav saprotams, kādi izdevumi ir radušies, jo izdevumu aprēķinā Nr. 351-KL-2014 nav iekļauti

izdevumi, kas bija iekļauti rēķinā Nr. 273-KL-2014, kā arī izdevumu aprēķinā Nr. 351-KL-2014 iekļauti izdevumi, kas tika norādīti jau

izdevumu aprēķinā Nr. 273-KL-2014. Šādos apstākļos tiesas ieskatā procesuālie izdevumi, pieņemot nolēmumu, šobrīd nav nosakāmi.

Pirmstiesas procesā pēc apsūdzētā lūguma piedalījās apsūdzētā /pers. C/ aizstāve I. Feldmane, kurai no valsts līdzekļiem

izmaksājama atlīdzība 44,11 EUR apmērā, un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. pantu /pers. C/ tiek uzlikts par pienākumu segt

aizstāvja izmaksas atlīdzību valsts labā.

Pirmstiesas procesā pēc apsūdzētā lūguma piedalījās apsūdzētā /pers. D/ aizstāve I. Feldmane, kurai no valsts līdzekļiem

izmaksājama atlīdzība 44,11 EUR apmērā, un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. pantu /pers. D/ tiek uzlikts par pienākumu segt

aizstāvja izmaksas atlīdzību valsts labā.

Tiesas procesā pēc apsūdzētā lūguma piedalījās apsūdzētā /pers. B/ aizstāve I. Feldmane, kurai no valsts līdzekļiem izmaksājama

atlīdzība 152,22 EUR apmērā, un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. pantu /pers. B/ tiek uzlikts par pienākumu segt aizstāvja

izmaksas atlīdzību valsts labā.

Dokumentu: divus CD diskus, glabāt kopā ar krimināllietu.

Lietiskos pierādījumus pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā – kartona kastes un plastikāta maisus ar cigaretēm, kas nodrošināti

ar uzlīmēm Security seal no Nr.0F120129296 līdz Nr.0F120129321, kas nodotas glabāšanai Valsts aģentūrai “Nodrošinājuma valsts

aģentūrai” un 30 l polimēra materiāla kannu ar šķidrumu, kas apzīmogota ar drošības uzlīmi “K12-121712, kas nodota glabāšanai Valsts

aģentūrai “Nodrošinājuma valsts aģentūrai” – iznīcināt.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 530. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 221. panta otrajā daļā un sodīt ar

piespiedu darbu uz 280 (divi simti astoņdesmit) stundām.

Uzlikt par pienākumu desmit darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā reģistrēties Valsts probācijas dienestā pēc

adreses: Rīgā, Dzirnavu ielā 91/3.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu /pers. B/ ieskaitīt soda termiņā atrašanos īslaicīgās aizturēšanas vietā no

2013.gada 12.februāra l ī dz 2013.gada 14.februārim, kas saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu, atbilst 16

(sešpadsmit) piespiedu darba stundām.

Drošības līdzekli nepiemērot.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij kaitējuma kompensāciju 39 297,97 (trīsdesmit deviņi tūkstoši divi simti deviņdesmit septiņi

euro, 97 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. B/ valsts ienākumos 152,22 EUR (viens simts piecdesmit divi euro un 22 centi) par zvērināta advokāta veikto

darbu juridiskās palīdzības sniegšanā tiesā un tie iemaksājami: Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV68TREL1060001239300,

BIC kods TRELLV22, nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma

apliecinošu dokumentu.

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta otrajā daļā un sodīt ar

piespiedu darbu uz 140 (viens simts četrdesmit) stundām.

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 2212.panta pirmajā daļā un sodīt ar

piespiedu darbu uz 100 (simts) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, piespriestos sodus daļēji saskaitīt un galīgo sodu noteikt – piespiedu

darbu uz 200 ( divi simti) stundām.

Uzlikt par pienākumu desmit darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā reģistrēties Valsts probācijas dienestā pēc

adreses: Siguldas novads, Sigulda, Gāles ielā 27.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. C/ ieskaitīt soda termiņā atrašanos īslaicīgās aizturēšanas vietā no

2013.gada 12.februāra l ī dz 2013.gada 14.februārim, kas saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu, atbilst 16

(sešpadsmit) piespiedu darba stundām.

Drošības līdzekli nepiemērot.

Piedzīt no /pers. C/ par labu valstij kaitējuma kompensāciju 209,73 (divi simti deviņi euro, 73 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. C/ valsts ienākumos 44,11 EUR (četrdesmit četri euro un 11 euro centi) par zvērināta advokāta veikto darbu

juridiskās palīdzības sniegšanā pirmstiesas procesā un tie iemaksājami: Valsts kase, NMR 90000050138, konts

LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22, nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās,

iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta otrajā daļā un sodīt ar

piespiedu darbu uz 140 ( viens simts četrdesmit) stundām.

Uzlikt par pienākumu desmit darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā reģistrēties Valsts probācijas dienestā pēc

adreses: Rīgā, Dzirnavu ielā 91/3.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. D/ ieskaitīt soda termiņā atrašanos īslaicīgās aizturēšanas vietā no

2013.gada 12.februāra l ī dz 2013.gada 14.februārim, kas saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu, atbilst 16

(sešpadsmit) piespiedu darba stundām.

Drošības līdzekli nepiemērot.

Piedzīt no /pers. D/ valsts ienākumos 44,11 EUR (četrdesmit četri euro un 11 euro centi) par zvērināta advokāta veikto darbu

juridiskās palīdzības sniegšanā pirmstiesas procesā un tie iemaksājami: Valsts kase, NMR 90000050138, konts

LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22, nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās,

iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ par labu valstij kaitējuma kompensāciju 2329,37 (divi tūkstoši trīs simti divdesmit

deviņi euro, 37 centi) apmērā.

Dokumentu: divus CD diskus, glabāt kopā ar krimināllietu.

Lietiskos pierādījumus pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā – kartona kastes un plastikāta maisus ar cigaretēm, kas nodrošināti

ar uzlīmēm Security seal no Nr.0F120129296 līdz Nr.0F120129321, kas nodotas glabāšanai Valsts aģentūrai “Nodrošinājuma valsts

aģentūrai” un 30 l polimēra materiāla kannu ar šķidrumu, kas apzīmogota ar drošības uzlīmi “K12-121712, kas nodota glabāšanai Valsts

aģentūrai “Nodrošinājuma valsts aģentūrai” – iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns sprieduma teksts sagatavots 2016.gada 14.jūnijā.

Tiesnese (personiskais paraksts) A. Dzērve