Court dismisses appeal against traffic fine for improper lane change causing collision.

Lieta Nr.A42359906 143/AA43-1283-08/6

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 14.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja K.Krastiņa, tiesneses Z.Kupce un L.Vīnkalna,

piedaloties pieteicējam N.L. un viņa pārstāvim A.Č., atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvim Andrim Berkanam un tulcei Anastasijai Lienei Priedniecei, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc N.L. (/dzēsts personas kods/) pieteikuma par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka 2006.gada 1.marta lēmuma Nr.522 atcelšanu, sakarā ar N.L. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 26.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 22.decembrī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības Ceļu policijas bataljona inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.KP097193 (turpmāk – Protokols) par to, ka N.L. 2005.gada 22.decembrī plkst.17:33 Rīgā, pa uzbraukumu no Daugavgrīvas ielas uz Vanšu tiltu vadīja transportlīdzekli VAZ 21102, valsts reģistrācijas numura zīme /dzēsta numura zīme/ (turpmāk – a/m VAZ), un laikus neieņēma attiecīgo malējo stāvokli uz brauktuves, tā rezultātā izraisot sadursmi ar tajā pašā virzienā blakus braucošo transportlīdzekli. Tādejādi nav ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 4.,10. un 83.punkta prasības, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.6panta piektajā daļā.

[2] Ar 2006.gada 4.janvāra Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieka lēmumu Nr.050/KP 097193 (turpmāk – sākotnējais lēmums) N.L. sodīts par LAPK 149.6panta piektajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, uzliekot naudas sodu Ls 10 apmērā.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, N.L. to apstrīdēja.

[3] Ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – atbildētājs) priekšnieka 2006.gada 1.marta lēmumu Nr.522 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmums pamatots šādi. [3.1] No lietā esošiem pierādījumiem izriet, ka transportlīdzekļu sadursme notika pie uzbrauktuves uz Kr.Valdemāra ielu, Vanšu tilta virzienā no Daugavgrīvas ielas puses. Automašīna (turpmāk a/m) Mitsubishi sadursmes brīdī atradās pie uzbrauktuves, braukšanas joslas labajā malējā pusē, bet a/m VAZ transportlīdzekļu sadursmes brīdī atradās pie uzbrauktuves joslas kreisajā malējā pusē. Ar konkrētajiem lietas materiāliem nav nosakāms, kurš no transportlīdzekļu vadītājiem izdarījis otra transportlīdzekļa apsteigšanu. [3.2] A/m VAZ vadītāja rīcība neatbilda CSN 83.punkta prasībām, kas noteic, ka pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā. Ja a/m VAZ vadītājs būtu izpildījis šīs prasības, sadursme nenotiktu.

[4] Nepiekrītot Lēmumam, N.L. (turpmāk – pieteicējs) vērsies Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu, kurā lūdz Lēmumu atcelt. Pieteikums pamatots šādi. [4.1] Pieteicējs nav pārkāpis nevienu CSN punktu. Brīdī, kad uzsācis labā pagrieziena manevru, aiz viņa braucoša a/m Mitsubishi apbrauca pieteicēja automašīnu no labās puses, pārkāpjot nepārtraukto horizontālo apzīmējumu Nr.920 un ceļa zīmes Nr.514 prasības un aizšķērsoja pieteicēja automašīnai ceļu, kā rezultātā notikusi transportlīdzekļu sadursme. [4.2] Krustojumā uzstādīta ceļa zīme Nr.514 „Braukšanas virziens joslā”, kas norāda kustības trajektoriju un to, ka nav jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis. Pieteicējs vadījis automašīnu, pamatojoties uz ceļa zīmes un horizontālā apzīmējuma norādījumiem. [4.3] Lēmumā ir norādīts, ka nav nosakāms, kurš no transportlīdzekļu vadītājiem konkrētajā laikā un vietā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, bet lēmums par pieteicēja sodīšanu atstāts negrozīts.

[5] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst, uzskatot, ka pieteicēja vaina izdarītajā pārkāpumā ir pierādīta pilnībā.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 26.oktobra spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots šādi. [6.1] Lietā nav strīda par to, ka negadījuma vietā ir uzstādītas ceļa zīmes Nr.306 „Kravas automobiļiem braukt aizliegts” un Nr.514 „Braukšanas virziens joslās”. Tāpat lietā nav strīda, ka braukšanas joslu negadījuma vietā no abām pusēm noteica ceļa horizontālais apzīmējums Nr.920. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir pārkāpis CSN 83.punktu un vai pieteicējam konkrētajā situācijā bija jāievēro CSN 83.punkta prasības. [6.2] LAPK 149.6panta piektā daļa, ar kuru pamatots Lēmums, noteic, ka par noteiktā stāvokļa uz brauktuves vai tramvaja sliedēm neieņemšanu pirms nogriešanās vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz trīsdesmit latiem.

Lai pieteicēju sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.6panta piekto daļu, nepieciešams konstatēt, ka persona nav ieņēmusi noteiktu stāvokli uz brauktuves vai tramvaja sliedēm pirms nogriešanās vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, šajā gadījumā - vai persona ieņēma attiecīgo malējo stāvokli, lai nogrieztos pa labi. [6.3] Tiesa noraidīja pieteicēja lūgumu par ekspertīzes nozīmēšanu, jo lietu iespējams izskatīt bez ekspertīzes, vērtējot tos pierādījumus, kas ir izmantoti, pieņemot Lēmumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, kā arī pārējos lietā esošos pierādījumus. [6.4] Tiesa atzina, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem – Protokolu, apskates protokola negadījuma vietas shēmu - ir pierādīta pieteicēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, par ko atbildība paredzēta LAPK 149.6panta piektajā daļā. [6.4.1] Apskates protokola negadījuma vietas shēmā iezīmēts labās puses horizontālais apzīmējums Nr.920, bet nav iezīmēts kreisās puses horizontālais apzīmējums Nr.920. 2006.gada 22.februāra dienesta ziņojumā policijas amatpersona A.B. norāda, ka 2005.gada 22.decembrī negadījuma vietas apskates laikā tika konstatēts, ka uzbrauktuve uz tilta bija bez sniega un ledus (tīrs asfalts) un bija stipri noberzts ceļa horizontālais apzīmējums, kuru nebija iespējams ņemt vērā, jo tas uz brauktuves bija redzams daļēji, ar lieliem intervāliem un vadītājiem nesaprotams.

Tiesa, salīdzinot apskates protokolā iezīmēto labās puses horizontālo apzīmējumu Nr.920 ar lietā esošajās negadījuma vietas fotogrāfijās redzamo labās puses horizontālo apzīmējumu Nr.920 un norādījuma ceļa zīmē Nr.514 norādīto braukšanas trajektoriju, atzīst, ka negadījuma vietas shēma ir pietiekami precīza, lai to varētu izmantot kā pierādījumu. Apskates protokola ceļu satiksmes negadījuma vietas shēmā ir atspoguļots automašīnu stāvoklis negadījuma brīdī. Apskates protokolu un šo shēmu ir parakstījis arī pieteicējs.

Pieteicējs nav izdarījis atzīmes, ka ir iebildumi pret automašīnu stāvokli negadījuma brīdī un to atspoguļojumu shēmā, vai arī kādi citi iebildumi. Apskates protokolā norādīts brauktuves platums 10 metri. No fotogrāfijas Nr.1 ir redzams, ka no kreisā horizontālā ceļa apzīmējuma līdz brauktuves kreisajai malai ir norādīts attālums – 3,65 metri. Tātad brauktuves platums no kreisā horizontālā ceļa apzīmējuma līdz labajai brauktuves malai ir apmēram 6,45 metri. Savukārt gan Apskates protokola negadījuma vietas shēmā, gan pieteicēja iesniegtajā shēmā no pieteicēja a/m VAZ kreisā aizmugurējā stūra līdz kreisajai ceļa apmalei ir 3,8 metri.

Līdz ar to ir secināms, ka pieteicējs ir ieņēmis kreiso malējo stāvokli pirms labā pagrieziena izdarīšanas. [6.4.2] Arī Protokolā norādīts, ka a/m VAZ pa uzbraukumu no Daugavgrīvas ielas uz Vanšu tiltu ar labo pagriezienu uz Kr.Valdemāra ielu veica labo pagriezienu, laicīgi neieņemot attiecīgo malējo stāvokli uz brauktuves, kā rezultātā izraisīja sadursmi ar tanī pašā virzienā blakus braucošu transportlīdzekli. [6.5] Tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka CSN 83.punkts neattiecas uz šo gadījumu, kad ieteicamo kustības trajektoriju regulē CSN 514.zīme.

Tiesa piekritusi pieteicēja apgalvojumam, ka kustības trajektoriju regulē 514.zīme, taču atzinusi par nepamatotu apgalvojumu, ka konkrētajā ceļu satiksmes negadījuma vietā, veicot labo pagriezienu, nebija jāievēro CSN 83.punkta prasības. 514.ceļa zīme regulē kustības trajektoriju, braukšanas virzienu joslā, bet tā neatceļ CSN 83.punkta prasības attiecībā uz pienākumu pie krustojuma ieņemt attiecīgu malēju stāvokli, šajā gadījumā - labējo malējo stāvokli, lai izdarītu pagriezienu. [6.6] Ņemot vērā to, ka pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības par attiecīgā malējā stāvokļa neieņemšanu pirms nogriešanās pa labi, tiesa nav vērtējusi pieteicēja paskaidrojumus par to, kurš no automašīnu vadītājiem – pieteicējs vai N.Č.

– apsteidzis otru automašīnu, kā arī to, vai a/m Mitsubishi vadītājs pārkāpa labās puses ceļa horizontālo apzīmējumu. [6.7] Tiesa kritiski vērtējusi N.Č. paskaidrojumus, jo N.Č. ir otra ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā persona, kura var būt ieinteresēta sniegt paskaidrojumus sev par labu. Tāpat tiesa kritiski vērtējusi arī A.K. paskaidrojumus, jo viņš atradās vienā automašīnā ar N.Č. un var būt ieinteresēts sniegt paskaidrojumus par labu N.Č..

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 26.oktobra spriedumu pieteicējs iesniedzis apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā norādīti šādi apstākļi. [7.1] Tiesa nav pievērsusi uzmanību un izanalizējusi notikušā ceļu satiksmes negadījuma galveno cēloni. Pirms krustojuma uzstādīta norādījuma zīme Nr.514. Ne sastādot Protokolu, ne citur nav norādīts, ka pieteicējs būtu pārkāpis noteikumus, kurus nosaka uzstādītā zīme Nr.514. [7.2] Policijas darbinieki nav izpratuši kustības kārtību šajā īpašas konfigurācijas krustojumā. Pieteicējs braucis pa ceļa zīmes Nr.514 norādīto trajektoriju. [7.3] Policijas 2006.gada 16.janvāra pieprasījums Rīgas domes Satiksmes departamentam liecina par to, ka atbildētājam pašam nebija informācijas par uzstādīto ceļa zīmi Nr.514 un precīzu kustības kārtību, kuru nosaka šī zīme.

[8] Atbildētājs paskaidrojumā par apelācijas sūdzību norāda, ka administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta un Lēmums pieņemts, nepārkāpjot tiesību normas. Spriedums lietā ir likumīgs un pilnībā pamatots.

[9] Tiesas sēdē pieteicējs un viņa pārstāvis apelācijas sūdzību un pieteikumu uzturēja. Atbildētāja pārstāvis pieteikumu un apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[10] Noklausījusies pieteicēja, viņa pārstāvja un atbildētāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka N.L. apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[11] Saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Apgabaltiesa, pārbaudījusi pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju, atzīst, ka Administratīvā rajona tiesa N.L. pieteikumā minētos apstākļus ir pārbaudījusi vispusīgi un pareizi, tiesa ir pareizi piemērojusi tiesību normas, kas attiecas uz izskatāmo gadījumu, un tiesas sniegtā argumentācija ir izvērsta un pareiza, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai [6.1]-[6.4] un [6.5] punktā (izņemot [6.5] punktā ietverto motivāciju, ka 514.ceļa zīme regulē kustības trajektoriju krustojumā) un APL 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda. Tādējādi apgabaltiesa atzīst par pareizu pirmās instances tiesas secinājumu, ka Lēmums ir atbilstošs faktiskajiem lietas apstākļiem, pamatots, tiesisks un samērīgs, tādēļ atstājams negrozīts, savukārt pieteikums par Lēmuma atcelšanu ir nepamatots.

[12] Attiecībā uz apelācijas sūdzībā norādītajiem papildu argumentiem apgabaltiesa norāda turpmāk minēto. [12.1] Pieteicējs norāda, ka tiesa nav pievērsusi uzmanību ceļu satiksmes negadījuma galvenajam cēlonim. Viņš brauca atbilstoši 514.ceļa zīmē noteiktajam, pa ceļa zīmes Nr.514 norādīto trajektoriju un CSN prasības nav pārkāpis. Policijas darbinieki nav izpratuši kustības kārtību šajā īpašas konfigurācijas krustojumā, ko apliecina arī atbildētāja 2006.gada 16.janvāra pieprasījums Rīgas domes Satiksmes departamentam. Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis norāda, ka konkrētajā gadījumā bija iespējams izdarīt atkāpi no prasības nogriezties no attiecīgā malējā stāvokļa, kā to paredz CSN 88.punkts. Apgabaltiesa konstatē, ka lietā nav strīda par apstākli, ka pirms krustojuma, kurā notikusi automašīnu sadursme, ir uzstādīta 514.ceļa zīme, kā tas ir fiksēts notikuma vietas shēmā ar tajā veiktajiem labojumiem (lietas 36.lapa). Tiesa sēdē dalībnieki apstiprināja, ka ceļa zīme ir atbilstoša fotogrāfijās Nr.2 un Nr. 9 fiksētajai (lietas 44.un 51.lapa). Saskaņā ar CSN 298.punktu norādījuma zīmes ievieš vai atceļ noteiktu ceļu satiksmes režīmu. Atbilstoši 298.11.punktam viens no norādījuma zīmju veidiem ir 514.zīme „Braukšanas virzieni joslā”, kas apzīmē no joslas noteiktos braukšanas virzienus krustojumā. Uz 514.zīmes var būt norādīta informācija par ceļu satiksmes ierobežojumiem krustojumā. Var tikt lietota 514.zīme ar bultu konfigurāciju, kas atbilst noteiktajiem braukšanas virzieniem krustojumā. 514.zīmes darbība attiecas uz visu krustojumu, pirms kura zīme uzstādīta, ja cita 512., 513., 514., 515., 516. un 517.zīme, kas uzstādīta krustojumā, nedod citus norādījumus. Apgabaltiesa piekrīt pieteicēja argumentam, ka braukšanas virziens krustojumā bija regulēts ar 514.ceļa zīmi.

Apgabaltiesas ieskatā konkrētās ceļa zīmes noteiktais satiksmes režīms, kā tas izriet no iepriekš minētās tiesību normas, ir noteikt braukšanas virzienu krustojumā – proti, izbraucot uz tilta, ir atļauts tikai nogriezties pa labi, kā to noteic 514.ceļa zīme. Konkrētā ceļa zīme papildu noteic arī satiksmes režīmu, kas saistīts ar ceļu satiksmes ierobežojumiem, kas ir noteikti krustojumā, proti, krustojumā ir 920.ceļa apzīmējumi no labās un kreisās ceļa nomales, kas liedz transporta līdzekļiem tuvoties brauktuves malām no labās un kreisās puses.

Apgabaltiesa, vadoties no iepriekš minētās tiesību normas, konstatē, ka konkrētā 514.ceļa zīme noteic atļauto braukšanas virzienu krustojumā (šajā gadījumā – nogriezties pa labi), un papildus arī krustojumā noteiktos satiksmes ierobežojumus (920. horizontālos ceļa apzīmējumus gar abām brauktuves malām). 514.ceļa zīme neatceļ kādus noteiktus satiksmes režīmus, tajā skaitā neatceļ CSN 83.punkta prasības attiecībā uz pienākumu pie krustojuma ieņemt attiecīgu malējo stāvokli, šajā gadījumā - labējo malējo stāvokli, lai izdarītu pagriezienu.

Apgabaltiesa atzīst, ka 514.ceļa zīmē ar bultu norādītā trajektorija vietā, kur ir ass pagrieziens (gandrīz par 180 grādiem), ir ar bultu norādīta tuvāk kreisajai brauktuves malai. Tomēr ar bultu norādītā braukšanas trajektorija pie iebraukšanas krustojumā (izbraukšanas uz tilta) ir pietuvināta labajai malai un no kreisās malas attālinās, kas ir redzams šajā ceļa zīmē. Tādējādi pieteicēja norāde, ka viņš braucis atbilstoši 514.ceļa zīmes noteiktajai trajektorijai, nav pamatota, jo šajā zīmē norādītā trajektorija (kas tiešām asa pagrieziena vietā ir tuvināta kreisajai malai) pie iebraukšanas krustojumā (uz tilta) attālinās no kreisās malas un tuvinās labajai brauktuves malai (lietas 44., 51. lapa).

Tādēļ minētā zīme neatceļ CSN 83.punkta prasības un nav tām pretrunā. Tādēļ pieteicēja argumentu par to, ka viņš ir braucis atbilstoši uzstādītās 514.ceļa zīmes noteiktajai trajektorijai, apgabaltiesa atzīst par nepamatotu. [12.2] Pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka šajā gadījumā, atbilstoši 514.ceļa zīmes noteiktajam un ievērojot to, ka tajā vietā ir ass pagrieziens, ir piemērojama CSN 88.punktā minētā atkāpe. CSN 88.punkts noteic, ja transportlīdzekļa gabarītu vai citu iemeslu dēļ nav iespējams nogriezties no attiecīgā malējā stāvokļa, ir atļauta atkāpe no šīs prasības, ja tas netraucē citu transportlīdzekļu kustību.

Minētā tiesību norma atļauj atkāpi tikai gadījumā, ja šīs atkāpes izdarīšana netraucē citu transportlīdzekļu kustību. Nav strīda, ka atbilstoši ceļa apzīmējumiem pirms krustojuma, kurā notika sadursme, ceļam ir viena braukšanas josla vienā braukšanas virzienā.

Norādījuma zīmes ievieš noteiktu režīmu – tajā skaitā braukšanas virzienu (nevis braukšanas trajektoriju, kā to nepamatoti norāda pieteicējs). Trajektoriju jāizvēlas autovadītājam, ievērojot mašīnas gabarītus un citus apstākļus uz ceļa. Tajā skaitā ir jānovērtē to, vai uz ceļa atrodas arī citi transporta līdzekļi, un, veicot pagrieziena manevru, jāievēro arī parējās CSN prasības, tostarp CSN 91.punkta prasības, kas paredz, ja transportlīdzekļu braukšanas trajektorijas krustojas, bet braukšanas secība šajos noteikumos nav reglamentēta (kā tas ir gadījumā, ja uz vienas braukšanas joslas vienā braukšanas virzienā blakus atrodas divas automašīnas, kur viena no tām apsteidz otru), ceļu dod transportlīdzekļa vadītājs, kuram transportlīdzeklis tuvojas no labās puses. Apgabaltiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā, pieteicējam izdarot atkāpi, ko pieļauj CSN 88.punkts, notika automašīnu sadursme, un otra a/m VOLVO krustojuma vietā, tāpat kā pieteicējs veicot pagriezienu pa labi, atradās krustojumā tuvāk labajai brauktuves malai pirms labā pagrieziena veikšanas. Vadoties no minētā, apgabaltiesa secina, ka pieteicējs, izdarot atkāpi no CSN 83.punkta noteikumiem, nav rīkojies atbilstoši CSN 88.punktā atļautajam izņēmumam, jo ar savu rīcību ir traucējis citam transportlīdzeklim izdarīt tādu pašu manevru. Tādējādi šajā gadījumā CSN 88.punkta piemērošanai nav pamata. Kā jau minēts, CSN 83.punkts noteic, ka pirms nogriešanās pa labi transportlīdzekļa vadītājam uz brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā. Ņemot vērā pretrunīgos pierādījumus lietā, atbildētājs nav konstatējis, kura no automašīnām – vai a/m VAZ, vai otra a/m VOLVO, ir veikusi apsteigšanu. Ievērojot to, ka a/m VOLVO pirms krustojuma atradās pieteicējam labajā pusē, un kā konstatējis atbildētājs, nepārkāpjot 920.ceļa apzīmējumu no labās brauktuves malas, apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs nav ievērojis CSN 83.punkta prasības, jo ne tikai nav ieņēmis labo malējo stāvokli, bet nav to izdarījis arī laikus, kas deva iespēju citam transportlīdzeklim šo stāvokli ieņemt. Ievērojot iepriekšminēto, apgabaltiesa pieteicēja iebildumus atzīst par nepamatotiem, savukārt Lēmumu par atbilstošu tiesību normām un pamatotu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt N.L. pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka 2006.gada 1.marta lēmuma Nr.522 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja K.Krastiņa

Tiesneses Z.Kupce

L.Vīnkalna