Court dismisses complaint against bailiff for deducting fees from state pension within legal limits.

Lietas arhīva Nr. C-1601-20/5

ECLI:LV:REZT:2020:1211.C26160120.2.S

LĒMUMS

2020. gada 11. decembrī

Rēzeknes tiesas tiesnese T.Maļinovska

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ sūdzību par Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 30 zvērinātas tiesu izpildītājas Anitas Briškas

darbībām izpildu lietā Nr. 00131/030/2018 ar piedzinēju Valsts ieņēmumu dienestu.

Aprakstošā daļa

2020.gada 20.oktobrī Rēzeknes tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) sūdzība par Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 30

zvērinātas tiesu izpildītājas Alīnas Zaķes darbībām izpildu lietā Nr. 00131/030/2018 ar piedzinēju Valsts ieņēmumu dienestu.

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norāda, ka 2017.gada 6.aprīlī Rēzeknes tiesa kriminālprocesā, lieta Nr.15830029512, nosprieda apmierināt Valsts

ieņēmumu dienesta pieteikto materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu pilnībā un piedzīt no /pers. A/ valsts labā materiālā kaitējuma kompensāciju

113 897,48 EUR, ieskaitot naudas līdzekļus valsts budžeta kontā Nr. LV67TREL1060001239900, maksājuma saņēmējs Valsts kase.

Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 30 zvērinātas tiesu izpildītājas Anitas Briškas lietvedībā atrodas Rēzeknes tiesas 2018.gada 19.janvārī izdotais

izpildu raksts lietā Nr. 15830029512 par 113 897,48 EUR piedziņu no parādnieka.

2020.gada 15.oktobrī parādnieks saņēma Latvijas Pastā no piedzinēja ierakstīto vēstuli ar aprēķinu Nr.03060/030/2020-APR no 12.09.2020.

par sprieduma izpildes izdevumiem amata atlīdzības takses procentu aprēķinu no 83,26 EUR naudas līdzekļu kopsummu 15,11 EUR apmēra, adresētu

parādniekam pēc adreses: /adrese/.

Aprēķina naudas līdzekļu kopsumma 15,11 EUR tika ieturēta un atskaitīta no parādnieka invaliditātes pensijas ar Valsts sociālās apdrošināšanas

aģentūras Rēzeknes nodaļas starpniecību, uz Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 30 zvērinātās tiesu izpildītājas Anitas Briškas bankas kontu.

Aprēķina naudas līdzekļu kopsummas 15,11 EUR atskaitījums neatbilst Civilprocesa likuma 595.panta 2.daļai, kura nosaka, ka vēršot piedziņu uz

valsts pensijām […] piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu […], bet Civilprocesa likuma 594.panta 1.daļas 3.punkts nosaka,

ka pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, - 30 procentus, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus

minimālās mēneša darba algas apmērā.

Naudas līdzekļu 15,11 EUR atskaitījums neatbilst piedzinēja izdotajam Rīkojumam Nr. 03866/030/2019 no 04.04.2019., kas nosaka , ka

saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. un 597.panta pirmo daļu tiesu izpildītājs dod rīkojumu izdarīt ieturējumus no /pers. A/, personas kods /personas

kods/, izmaksājamiem visa veida pakalpojumiem 122011,56 EUR apmērā. Līdz rīkojuma izpildei saskaņā ar Civilprocesa likuma 595.panta otro daļu

izdarīt ieturējumus 50% apmērā, saglabājot parādniekam visa veida pakalpojumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru

apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Rīkojuma Nr. 03866/030/2019 no 04.04.2019. ietvaros Piedzinējam nav tiesības atskaitīt no VSAA ieturētiem un pārskaitītiem naudas līdzekļiem

no /pers. A/ uz piedzinēja bankas kontu amata atlīdzībai un amata atlīdzības takses procentos (no 83,26 EUR) kopējo naudas summu 15,11 EUR.

Piedzinējs, neskatoties uz to, ka parādniekam invaliditātes pensija ir mazāka par minimālo mēneša darba samaksas apmēru ( pensijas apmērs no

2020.gada jūlija līdz 2020.gada septembra mēnesim, sastāda 315,92 EUR mēnesī) , ieturēja un ieskaitīja aprēķinā norādīto naudas līdzekļu kopsummu

15,11 EUR no parādnieka invaliditātes pensijas ar VSAA starpniecību uz Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 30 zvērinātā tiesu izpildītājas Anitas

Briškas bankas kontu .

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 596.panta 1.punktu, kurš nosaka, ka piedziņu nevar vērst uz valsts sociālajiem pabalstiem, parādnieks norāda, ka

saņem asistenta izmantošanas pabalstu, kā 1.grupas redzes invalīds, no kura nevar veikt atskaitījumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 594.panta 1.daļas 3.punkta, 594.panta 3.daļas, 595.panta 2.daļas, 596.panta 1.punktu, 43.panta 4.daļu un

632.pantu 1.punktu, lūdz tiesu atcelt piedzinēja 2020.gada 12.oktobra aprēķinu NR.03060/030/2020-APR par Latgales apgabala tiesas spriedumu

krimināllietā Nr. 15830029512 izpildi kompensācijas piedziņu Valsts ieņēmuma dienesta labā un piedziņas izdevumu piedziņu Piedzinēja labā no sūdzības

iesniedzēja.

27.10.2020. tiesā saņemts zvērinātas tiesu izpildītājas Anitas Briškas paskaidrojums, kurā norādīts, ka sūdzību pēc tajā norādītajiem

motīviem uzskata par pilnībā nepamatotu, lūdz to pilnībā noraidīt (l.l.44.-45.). Norāda, ka pārsūdzētais 12.10.2020. aprēķins Nr. 03060/030/2020-

APR tika sastādīts izpildu lietas Nr. 00131/030/2018 ietvaros, kas tiesu izpildītājas lietvedībā tika uzsākta 30.01.2018., pamatojoties uz izpildu

dokumentu – Rēzeknes tiesas izpildu rakstu krimināllietā Nr.15830029512 par materiālā kaitējuma kompensācijas 113 897,48 EUR piedziņu no

parādnieka /pers. A/ par labu valstij. Izpildu dokuments tika saņemts izpildei no Rēzeknes tiesas.

Pārsūdzētais aprēķins tika sastādīts, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 568.panta otro daļu, un tika nosūtīts parādniekam un piedzinējam.

Aprēķinā norādītā amata atlīdzības summa tika noteikta, pamatojoties uz Tiesu izpildītāju likuma 80.pantu un saskaņā ar 26.06.2012. Ministru

kabineta Noteikumu Nr.451 5.1.punktu, procentos (15%) no faktiski atgūtās summas (no 83,26 EUR):83,26 EUR x 15% = 12,49 EUR. Pamatojoties

uz MK Noteikumu Nr.451 12.punktu, šai summai likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” noteiktajā kārtībā un apmērā (21%) tika pieskaitīts arī PVN

2,62 EUR.

Aprēķinā norādītā amata atlīdzības summa (kopā ar PVN 15,11 EUR) tika aprēķināta un ieturēta no naudas summas 98,37 EUR apmērā, kas šīs

izpildu lietas ietvaros tika ieturēta no parādniekam pienākošās naudas un pārskaitīta tiesu izpildītājas depozīta kontā 07.10.2020. Visas minētās naudas

kustība skaidri tika atspoguļota Lietas kartiņā.

Parādniekam pienākošā nauda šajā gadījumā ir nauda, kuru viņam izmaksa VSAA; pēc viņas rīcībā esošās informācijas – šī nauda ir parādniekam

pienākošā valsts pensija – invaliditātes pensija. VSAA veic ieturējumus no parādniekam pienākošās naudas, pamatojoties uz tiesu izpildītājas

04.04.2019. rīkojumu, kas tika dots šai iestādei, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 575. un 594. pantu, 595.panta otro daļu un 597.pantu. Ņemot

vērā pensijas izmaksas kārtību (vienu reizi mēnesī), arī ieturējumus no pensijas VSAA veic vienu reizi mēnesī.

Uz doto brīdi nekādi citi parādnieka ienākumi netika konstatēti; nekāda parādniekam piederošā manta, uz kuru varētu vērst viņa parāda piedziņu,

arī netika konstatēta. Tāpēc parāda piedziņa tika novirzīta tikai uz vienīgo (uz doto brīdi) parādnieka mantu – viņam pienākošo pensiju.

Parādnieka uzskats par to, ka ieturējumi no viņa pensijas nav atļauti, jo viņa pensija ir mazāka par minimālo mēneša darba samaksas apmēru, ir

nepareizs un šis nepareizs uzskats, pēc tiesu izpildītājas viedokļa, saistīts ar to, ka parādnieks pilnīgi nepareizi vērtē (1) sava ienākuma veidu un (2) sava

parāda un attiecīgi šīs izpildu lietas kategoriju.

Piedziņa šī konkrētajā gadījumā tika vērsta uz parādnieka valsts pensiju, kas ir atļauts, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 595.panta otrās daļas

normu, saskaņā ar kuru, šajā gadījumā jābūt piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu

ierobežojumi. Cits likums /pers. A/ gadījumā - ir likums „Par valsts pensijām”, kur 36.pantā noteikti ierobežojumi ieturējumiem no valsts pensijām, proti,

noteikts, ka kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no pensijas.

Ņemot vērā, ka informācija par pensiju un tās apmēru ir katras personas privātā informācija, šo informāciju tiesu izpildītājs var pārbaudīt, tikai

saņemot attiecīgus dokumentus no paša /pers. A/.

Tiesu izpildītājas rīcībā nekad nebija un arī uz doto brīdi nav neviena pierādījuma, ka visi vai kāds atsevišķs ieturējums no /pers. A/ pensijas

pārsniedza noteiktos 30% (ieturējumi no /pers. A/ pensijas notiek kopš 07.05.2019.). Arī no tiesai iesniegtajiem paskaidrojumiem un pierādījumiem

nevar secināt, ka kāds no ieturējumiem no /pers. A/ pensijas, tajā skaitā 07.10.2020. izdarītais ieturējums 98,37 EUR apmērā, no kura tika aprēķināta

un ieturēta pašlaik tiesai pārsūdzēta amata atlīdzība, pārsniedza likumā noteikto robežu (30 %).

/pers. A/ neņem vērā sava parāda un attiecīgi šīs izpildu lietas kategoriju – kaitējuma atlīdzība, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu. Šādiem

gadījumiem ieturējuma apmērs noteikts Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 2.punktā, bet nevis 1.punktā – kā to uzskata /pers. A/.

Sakarā ar visu minēto, šī konkrētajā gadījumā ieturējumi no /pers. A/ ienākumiem (no viņa pensijas) nepārsniedza likumā noteiktos 30%, kas

nozīmē, ka tie tika izdarīti pareizi, likumā atļautajā robežā. Līdz ar to tiesu izpildītājam bija tiesības šo naudu izmantot viņa parāda segšanai, tajā skaitā

daļu no šīs naudas novirzīt izpildes izdevumu segšanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 568.pantu, sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 566.panta

pirmo daļu, tiesu izpildītāja amata atlīdzība ietilpst sprieduma izpildes izdevumos. Amata atlīdzība aprēķināta 26.06.2012. Ministru kabineta Noteikumos

Nr.451 noteiktajā kārtībā un apmērā. Papildus paskaidro, ka parādniekam jau tika rakstītas vairākas līdzīgi pamatotas sūdzības šajā izpildu lietā un ne

tikai A.Briškai, bet arī Tiesu izpildītāju padomei un arī tiesai, sk. tiesas lietas Nr. C26123820 un Nr. C26153620. Tāpēc parādniekam ir zināms (jābūt

zināms un saprotams) tiesiskais pamatojums visiem šīs izpildu lietas ietvaros izdarītajiem ieturējumiem no viņam pienākošās naudas (pensijas), tajā skaitā

tiesas viedoklis šajā sakarā.

23.10.2020. piedzinējs Valsts ieņēmumu dienests iesniedza iesniegumu ar lūgumu izskatīt lietu bez Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu

nomaksas veicināšanas pārvaldes Fizisko personu parādu un citu maksājumu atgūšanas daļas pārstāvja klātbūtnes, kurā Valsts ieņēmumu dienests

norādīts kā piedzinējs (l.l.43.).

Pusēm 11.11.2020. tika paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 27.11.2020., un par lēmuma pieejamību 11.12.2020., ar lūgumu paziņot

tiesai noraidījumus, papildus paskaidrojumus un procesuālos lūgumus līdz 23.11.2020. (l.l.55.). Noraidījumi, papildus paskaidrojumi un procesuālie

lūgumi nav iesniegti tiesā.

Novērtējot lietā esošos materiālus, tiesa uzskata, ka sūdzība ir nepamatota un noraidāma sekojošo apsvērumu dēļ:

Motīvu daļa

Tiesa, novērtējusi sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus, novērtējusi iesniegtās sūdzības motīvus, zvērinātas tiesu izpildītājas rakstiskus

paskaidrojumus, visus lietā esošos pierādījumus kopumā, uzskata, ka sūdzība nav pamatota un ir noraidāma sekojošo iemeslu dēļ:

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 548.panta pirmo daļu tiesas un citus šā likuma 539.pantā norādītos nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 73.panta pirmās daļas 1.punktu zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt amata darbības, lai izpildītu

tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus par piedziņu.

Lietā nav strīda, ka ar Rēzeknes tiesas 2017.gada 6.aprīļa spriedumu krimināllietā Nr. 15830029512 (l.l.17.-23.), kurš ar Latgales apgabaltiesas

2017.gada 15.jūnija spriedumu atstāts negrozīts daļā par Valsts ieņēmumu dienesta pieteiktās materiālā kaitējuma kompensācijas piedziņu un no

parādnieka valsts labā piedzīta materiālā kaitējuma kompensācija 113 897,48 EUR (l.l.8.-16.).

Tiesu izpildītājas lietvedībā 2018.gada 30.janvārī uzsākta Izpildu lieta Nr. 00131/030/2018, pamatojoties uz Rēzeknes tiesas izsniegtu un izpildei

nosūtītu izpildu rakstu krimināllietā Nr. 15830029512 par materiālā kaitējuma kompensācijas 113 897,48 EUR piedziņu no parādnieka par labu valstij

(l.l.46.).

Lietā nav pierādījumu, ka parādnieks būtu veicis piespriestās kompensācijas un izpildes izdevumu samaksu Civilprocesa likuma 555.pantā

noteiktajā kārtībā un termiņā un tāpēc uzsākta parāda piespiedu piedziņa.

Parādniekam tika piemērots viens no Civilprocesa likuma 557.pantā norādītājiem piespiedu izpildes līdzekļiem – piedziņas vēršana uz naudu, kas

parādniekam pienākas no citām personām.

2019.gada 4.aprīlī tiesu izpildītāja izpildu lietā sagatavojusi rīkojumu Nr. 03866/030/2019-NOS, ar kuru uzdeva VSAA Rēzeknes reģionālajai

nodaļai izdarīt ieturējumus no parādniekam izmaksājamiem visa veida pakalpojumiem 122 011,56 EUR apmērā, nosakot līdz rīkojuma izpildei izdarīt

ieturējumus 50% apmērā, saglabājot parādniekam visa veida pakalpojumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas [..] (l.l.50.)

No Lietas kartiņas ir redzams, ka parādniekam pienākošā nauda nebija un nav pietiekoša, lai ar vienu ieturējumu dzēstu visus parādnieka parādus

šajā izpildu lietā, naudas ieturējumi notiek pa daļām: periodiski, katru mēnesi un attiecīgi visu parādnieka parādu segšana arī notiek pa daļām.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 568.panta otro daļu, tiesu izpildītāja par sprieduma izpildes izdevumiem sastāda un parādniekam un

piedzinējam nosūta aprēķinu.

2020.gada 12.oktobrī tiesu izpildītāja izpildu lietā sastādīja aprēķinu Nr. 09420/030/2020-NOS (l.l.24.), norādot, ka zvērinātas tiesu izpildītājas

amata atlīdzības takse procentos no summas 83,26 EUR ir 12,49 EUR, bet kopā ar no šīs summas aprēķināto pievienotās vērtības nodokli (2,62 EUR)

sprieduma izpildes izdevumu kopsumma ir 15,11 EUR.

Šo aprēķinu apstrīd sūdzības iesniedzējs.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 76.panta pirmo daļu tiesu izpildītājs aprēķina atlīdzību par amata darbībām un ar tām saistītos izdevumus un

iekasē aprēķinātās summas. Atbilstoši šā likuma 79.pantam par katru amata darbību, ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, viņam ir tiesības ņemt atlīdzību.

Atlīdzības apmēru par zvērināta tiesu izpildītāja amata darbībām nosaka atbilstoši taksei. Amata atlīdzība apliekama ar PVN Pievienotās vērtības nodokļa

likumā noteiktajā apmērā. Savukārt saskaņā ar 80.pantu zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses nosaka Ministru kabinets.

Līdz ar to amata atlīdzības takses noteiktas 2012.gada 26.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju

amata atlīdzības taksēm”. Atbilstoši to 2.punktā noteiktajam šajā gadījumā – par amata darbībām, kuras tiesu izpildītāja veic izpildu lietā par piedziņu,

amata atlīdzība tiek noteikta, summējot šo noteikumu 3. un 5.punktā paredzētās amata atlīdzības takses. Tātad šie noteikumi paredz, kādā apmērā no

piedzenamās summas maksājama amata atlīdzība. Šai summai klāt nāk amata atlīdzība procentos no atgūtās summas, kā arī tiek piemērots PVN.

Nav strīda, ka šīs izpildu lietas ietvaros oktobrī tika ieturēta no parādniekam pienākošās naudas un 12.10.2020.pārskaitīta piedzinēja kontā

summa 83,26 EUR , ir Lietas kartiņa (l.l.47).

Summa 15,11 EUR ir tiesu izpildītājas amata atlīdzība, kura norādīta 2020.gada 12.oktobra aprēķinā un aprēķināta saskaņā ar 2012.gada

26.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” 5.1.punktu procentos no atgūtās

summas 83,26 EUR (15% no 83,26=12,49 EUR), summai 12,49 EUR pieskaitot PVN (21% no 12,49=2,62 EUR), kas kopsummā ir 15,11 EUR

(12,49+2,62=15,11 EUR).

Ņemot vērā augstāk norādīto argumentāciju un tiesību aktus, ir pamats atzīt, ka sastādot aprēķinu, tiesu izpildītāja ir rīkojusies saskaņā ar

normatīvo aktu prasībām un atbilstoši tajos norādītajai kārtībai.

Sūdzības iesniedzēja viedoklis, ka aprēķins ir atceļams, jo aprēķinā norādītā amata atlīdzība 15,11 EUR nevarēja tikt atskaitīta no viņa invaliditātes

pensijas, kuras apmērs ir mazāks par minimālās mēnešalgas apmēru, un vispār no VSAA ieturējumiem no pensijas, ir nepamatots sekojošo apsvērumi

dēļ:

Civilprocesa likuma 568.panta pirmajā daļā norādīts, ka sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts

izpildei, sprieduma labprātīga izpilde vai sprieduma izpilde tieši piedzinējam neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 566.panta pirmās daļās noteikumiem sprieduma izpildes izdevumos ietilpst arī tiesu izpildītāja amata atlīdzība .

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 568.panta ceturto daļu sprieduma izpildes izdevumi ieturami no parādnieka vai piedzinēja, vai tiesu izpildītājs uz

sastādītā aprēķina pamata izraksta rēķinu un nodod to piespiedu izpildei.

Šajā gadījumā piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam, jo piedziņa izdarāma valsts ienākumos (

Civilprocesa likuma 567.panta otrā daļa) .

Līdz ar to, tiesu izpildītāja ir pamatoti ieturēja no parādnieka amata atlīdzību .

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka mēneša piedziņa ir veikta nepamatoti nepiemērojot viņam Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 3.punkta

noteikumus, kas nosaka, ka pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem

maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai 30 procentus, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai

pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā.

Šī tiesību norma konkrētajā gadījumā nav piemērojama, jo apskatāmās izpildu lietas kategorija ir kaitējuma atlīdzība, kas radīta ar noziedzīgu

nodarījumu, jo tiek izpildīts spriedums krimināllietā daļā par ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 2.punktu, piedzenot kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu, no

parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda

dzēšanai – 50 procentus, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas [..].

Šī norma ir speciālā attiecībā pret Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 3.punktā ietverto, kas nosaka piedziņu visos pārējos piedziņas

veidos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 595.panta otro daļu, vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām,

piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi.

Likuma “Par valsts pensijām” 36. panta otrā daļa nosaka, ka ieturējumi no valsts pensijas aprēķināmi no pensijas saņēmējam izmaksājamās

summas. Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no pensijas.

Saskaņā ar VSAA 2020.gada 9.oktobra izziņu Nr. E49683486 (l.l.26) parādnieka valsts invaliditātes pensija ar piemaksu no 01.10.2020. ir

327,92 EUR.

Nav pamata uzskatīt, ka tiesu izpildītāja nepareizi aprēķinājusi no parādnieka saņemtās invaliditātes pensijas un piemaksas pie tās veiktos

ieturējumus, jo ieturējums 98,37 EUR, ir 30% no parādnieka pensijas apmērā (30% no 327,92=98,37 EUR) un tiek saglabāta pensija 229,55 EUR,

kas ir virs 50% no minimālās mēneša darba algas (50% no 430=215 EUR). Aprēķins atbilst iepriekš minētajam tiesiskajam regulējumam.

No ierakstiem Lietas kartiņā ir redzams, ka pārsūdzētajā aprēķinā norādītā amata atlīdzība 15,11 EUR tika ieturēta no ieturētās kopējās summas

98,37 EUR (tas ir, ikmēneša ieturējuma summas, ko veic VSAA), kas tika saņemta tiesu izpildītājas depozīta kontā 2020.gada 12.oktobrī. No Lietas

kartiņas ierakstiem redzams, ka naudas daļa 83,26 EUR novirzīta pamatparāda segšanai, pārskaitot to valsts budžetā (l.l.47.).

Tādējādi nav konstatējams, ka sakarā ar tiesu izpildītājas 2020.gada 12.oktobra aprēķinu no parādnieka būtu ieturēta summa, kas pārsniedz 30%

no parādnieka pensijas.

Līdz ar to, tiesa nekonstatē, ka ieturējumi no parādnieka invaliditātes pensijas sakarā ar tiesu izpildītājas 2020.gada 12.oktobra aprēķinu tiktu

veikti neievērojot Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 2. punktā vai likuma “Par valsts pensijām” 36. pantā noteiktos ierobežojumus.

Tiesa uzskata, ka sūdzības iesniedzēja atsauce uz Civilprocesa likuma 596.panta 1.punktu, kurš aizliedz vērst piedziņu uz valsts sociālajiem

pabalstiem, nav pamatota.

Nav strīda, ka piedziņa tiek vērsta uz sūdzības iesniedzēja valsts invaliditātes pensiju. Saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” 7. panta 2. punktu

invaliditātes pensija ir viens no valsts pensijas veidiem. Savukārt šī likuma 36.pants atļauj veikt ieturējumus no valsts pensijas pamatojoties uz tiesas

nolēmumiem [..].

Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 3.pantu, kas izsmeļoši uzskaita valsts sociālo pabalstu veidus, invaliditātes pensija nav minētā kā valsts

sociālais pabalsts.

Sūdzības iesniedzējs saņem pabalstu pirmās gripas redzes invalīdam asistenta izmantošanai, tas ir valsts sociālais pabalsts invalīdam, kuram

nepieciešama kopšana, bet uz šo pabalstu piedziņa nav vērsta.

Rezumējot visu minēto, tiesa nekonstatē tiesu izpildītājas darbību vai bezdarbību, ar kuru tiesu izpildītāja būtu pārkāpusi normatīvo aktu prasības.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 5., 229., 230, 231., 632. pantiem, tiesa

nolēma

/pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr. 30 zvērinātas tiesu izpildītājas Anitas Briškas darbībām

izpildu lietā Nr.00131/030/2018 ( tiesu izpildītājas 2020.gada 12.oktobra aprēķina Nr. 09420/030/2020-NOS atcelšanu) noraidīt.

Par lēmumu var iesniegt blakus sūdzību Latgales apgabaltiesai desmit dienu laikā no lēmuma sastādīšanas dienas (2020.gada 11.decembris),

blakus sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnese T.Maļinovska