Court orders defendant to pay child support based on 30% of minimum wage for two children.

Lietas Nr. C39095116

Lietas arhīva Nr. C-0159-17/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2017.gada 10.janvārī.

Valmieras rajona tiesa

tiesnese M.Ilgaža

ar tiesas sēdes sekretāri M.Mūrnieci,

piedaloties prasītājai /pers. A/ un atbildētājam /pers. B/,

izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ (turpmāk prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. B/ (turpmāk atbildētājs) nepilngadīgo

bērnu: /pers. C/, dzimusi /datums/, un /pers. D/, dzimis /datums/, uzturam valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasības priekšmets ir uzturlīdzekļu piedziņa nepilngadīgo bērnu uzturam. Piedzenamo uzturlīdzekļu

apmērs nepārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam.

Prasītāja īsteno bērnu aprūpi un uzraudzību. Atbildētājs kopā ar prasītāju un bērniem nedzīvo un uzturlīdzekļus bērnu uzturēšanai maksā

neregulāri un nepietiekamā apmērā.

Prasība pamatota uz Civillikuma 177.pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 ”Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos norādījis, ka prasību neatzīst, nepiekrīt prasības pieteikumā norādītajam, ka uzturlīdzekļi tiek

maksāti neregulāri un nepietiekamā apmērā. Atbildētājs veicot maksājumus par dzīvokli, kur šobrīd dzīvo prasītāja ar bērniem un šie maksājumi sastādot

vidēji 100 EUR mēnesī. Tāpat viņš maksājot arī par patērēto elektroenerģiju dzīvoklī, apmaksājot bērniem rēķinus par telekomunikāciju pakalpojumiem,

/pers. D/ sporta nodarbības, veicot apdrošināšanas maksājumus abiem bērniem, tāpat pārskaitot naudas līdzekļus prasītājai un arī abiem bērniem.

Atbildētājs uzskata, ka prasītājai jāpierāda nepieciešamie un pamatotie izdevumi un reālās vajadzības.

Tiesas sēdē prasītāja savu prasību uzturēja pilnā apmērā un lūdza piedzīt no atbildētāja bērnu uzturam uzturlīdzekļus valstī noteiktā

uzturlīdzekļu minimuma apmērā. Prasītāja paskaidroja, ka bērnu uzturam 2016.gada laikā no prasītāja saņēmusi 395 EUR. No šīs summas arī

apmaksātas Valtera sporta nodarbības. Prasītāja uzturlīdzekļu piedziņu vēlas uzsākt ar prasības iesniegšanas dienu tiesā.

Tiesas sēdē atbildētājs prasību neatzina un uzturēja rakstveida paskaidrojumos sniegtos argumentus. Atbildētājs paskaidroja, ka viņš veic

visus maksājumus par mājokli, kurā dzīvo prasītāja un bērni, kā arī dažādus papildus maksājumus un uzskata, ka līdz ar minēto viņš piedalās bērnu

vajadzību nodrošināšanā.

Motīvu daļa

Uzklausījusi prasītājas un atbildētāja paskaidrojumus, novērtējusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Ar prasības pieteikumam pievienotām bērnu dzimšanas apliecību kopijām apstiprināts, ka prasītāja un atbildētājs ir nepilngadīgo bērnu:

/pers. C/ un /pers. D/ vecāki. Ar pušu paskaidrojumiem tiesas sēdē apstiprināts, ka atbildētājs nedzīvo kopā ar prasītāju un bērniem.

Tā kā bērni dzīvo kopā ar prasītāju, kura par bērniem rūpējas un viņus ikdienā apgādā, ir pamats piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus par

labu prasītājai bērnu uzturam.

Civillikuma 179.pants nosaka vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un

māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt, pie tam, pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no

vecākiem vai abiem vecākiem. Minētā panta piektā daļa nosaka, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no

vecākiem neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

No minētās likuma normas nepārprotami izriet, ka bērna uzturam mēnesī nepieciešamo līdzekļu minimālā robeža ir noteikta ar likumu.

Tādejādi neatkarīgi no vecāku mantas stāvokļa, spējām un ienākumiem uzturlīdzekļu apmērs zem valsts noteiktā minimuma nav pieļaujams, jo pretējā

gadījumā tiktu pārkāptas ar likumu noteiktās bērna tiesības uz labvēlīgiem dzīves apstākļiem, pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību un pamatvajadzību

apmierināšanu.

Par vispārzināmu atzīstams, ka bērnu uzturēšanai ir nepieciešami izdevumi pārtikai, apģērbam, apaviem, mājoklim, ārstniecībai, higiēnas

precēm, kā arī izdevumi bērnu attīstībai un atpūtai. Līdz ar to šo izdevumu nepieciešamību un apjomu prasītājai nav jāpierāda.

Tā kā prasītāja lūdz tiesu piedzīt uzturlīdzekļus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam uzturlīdzekļu minimumam, tiesa uzskata, ka nav

nepieciešams izvērtēt pušu mantisko stāvokli un spējas maksāt šos uzturlīdzekļus.

Apmierināms prasītājas lūgums uzturlīdzekļu piedziņu sākt ar 2016.gada 6.septembri.

Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.2.punktam

bērnam no 7 gadu vecuma minimālie uzturlīdzekļi nodrošināmi 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā

darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu minimālā mēneša darba alga 2016.gadā bija 370 EUR. Saskaņā ar

Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumu Nr.383 “Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos Nr.656 (...)”1.punktu

minimālā mēneša darba alga 2017.gadā noteikta 380 EUR.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka atbildētājam bērnu uzturam maksājami 111 EUR mēnesī ik mēnesi katram bērnam par laiku no

2016.gada 6.septembra līdz 2016.gada 31.decembrim, bet no 2017.gada 1.janvāra -114 EUR, taču ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo

uzturlīdzekļu apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.pantu un ņemot vērā bērna intereses, spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Tā kā pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.pantu prasītāja no valsts nodevas samaksas prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu ir atbrīvota,

tad no atbildētāja proporcionāli uzturlīdzekļu apmēram un saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu valsts ieņēmumos piedzenama valsts nodeva 406,80

EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,42 EUR, kopsummā tiesas izdevumi 413,22 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204 1.pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas

izdevumu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42., 43.,93., 97., 190., 193., 204.1, 250.26,,250.27pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgo bērnu

/pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturam 30 (trīsdesmit) procentu apmērā no valstī noteiktās

minimālās mēneša darba algas, kas par laika periodu no 2016.gada 6.septembra līdz 2016.gada 31.decembrim sastāda 111 EUR (simts vienpadsmit

euro) mēnesī ik mēnesi katram bērnam, bet no 2017.gada 1.janvāra sastāda 114 EUR (simts četrpadsmit euro) mēnesī ik mēnesi katram bērnam.

Uzturlīdzekļu piedziņa uzsākama ar 2016. gada 6. septembri.

Uzturlīdzekļi /pers.C//pers. C/ un /pers. D/ uzturam maksājami līdz laikam, kad bērni paši spēs sevi apgādāt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus 413,22 EUR (četri simti trīspadsmit euro un 22

centi), tai skaitā, valsts nodeva 406,80 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,42 EUR.

Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Spriedumam daļā par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms termiņš labprātīgai izpildei 10 ( desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Valmieras

rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese M.Ilgaža