Court partially allowed bank's debt collection claim against guarantors for unpaid loan principal and interest.

Lietas Nr. C32388511

Lietas arhīva Nr. CA-0035-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2015.gada 23.martā

Latgales apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģija

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese V.Lohova

tiesneses I.Tabore, V.Sokolova

ar sekretāri K.Karpoviču

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības “Citadele banka” prasībā pret /pers. E/ (lietas izskatīšanas laikā uzvārds mainīts uz –

/uzvārds/) un /pers. F/ par parāda piedziņu sakarā ar /pers. E/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 11.novembra

spriedumu.

Aprakstošā daļa

AS “Citadele banka” 2011.gada 1.decembrī cēla Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā prasību pret /pers. E/ (lietas izskatīšanas laikā uzvārds

mainīts uz – /uzvārds/) un /pers. F/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 19.janvārī /pers. E/ un AS “Parex banka” noslēdza kredīta līgumu, bet 2010.gada 11.februārī

noslēdza vienošanos Nr.1 par kredīta līguma grozījumiem, saskaņā ar kuru AS “Parex banka” piešķīra atbildētājai kredītu 35 000 EUR apmērā ar galīgā

norēķina dienu 2012.gada 18.janvārī (ieskaitot).

AS “Parex banka” un atbildētāja 2007.gada 19.janvārī noslēdza arī ieķīlājuma līgumu, saskaņā ar kuru atbildētāja ieķīlāja aizdevējai nekustamo

īpašumu, kas sastāv no dzīvokļa īpašuma Nr.72, ar kopējo platību 31,4 m2, un pie tā piederošām 3140/354100 kopīpašuma domājamām daļām no

daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala, kas atrodas /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/.

Atbildētājas saistību pastiprināšanai AS “Parex banka” tika iesniegti /pers. F/ 2007.gada 19.janvāra un 2010.gada 11.februāra galvojumi,

saskaņā ar kuriem /pers. F/ uzņēmās kā pats parādnieks atbildēt par saistībām, kas izriet no kredīta līguma, tostarp ne tikai par pamatsummu, bet arī par

procentiem, līgumsodu, kā arī visiem iespējamiem izdevumiem, kas saistīti ar atbildētājas parādu.

Norādīts, ka 2010.gada 1.augustā notikušās uzņēmuma pārejas rezultātā AS “Parex banka” nodeva prasītājai AS “Citadele banka” savas

tiesības un saistības, kas izriet no prasībā minētā kredīta līguma, ieķīlājuma līguma un galvojumiem.

Prasība pamatota ar to, ka kredīta līguma darbības laikā atbildētāja savlaicīgi nepildīja uzņemtās saistības, jo kavēja kredīta pamatsummas un

procentu par kredīta lietošanu maksājumu termiņus, kā rezultātā izveidojās maksājumu parāds. Prasītāja 2011.gada 2.augustā nosūtīja atbildētājiem

paziņojumu par kredīta līguma pirmstermiņa izbeigšanu ar 2011.gada 15.augustu, ko abi atbildētāji saņēma personīgi.

Prasības pieteikumā norādīts, ka no kredīta līguma izrietošo prasījumu kopējais apmērs ir 45 077,09 EUR (31 680,36 LVL), kas sastāv no

neatmaksātās kredīta summas 29 961,25 EUR, nesamaksātajiem procentiem par neatmaksātās kredīta summas lietošanu laika periodā no 2011.gada

29.janvāra līdz 2011.gada 15.augustam 762,22 EUR, līgumsoda par laiku no 2011.gada 28.februāra līdz 2011.gada 15.augustam 374,44 EUR, un

nokavējuma procentiem par laiku no 2011.gada 16.augusta līdz 2011.gada 14.novembrim 13 979,18 EUR.

AS “Citadele banka” lūdza: 1) piedzīt solidāri no atbildētājiem prasītājas labā parādu 45 077,09 EUR (31 680,36 LVL), kas sastāv no

neatmaksātās kredīta pamatsummas 29 961,25 EUR (21 056,89 LVL), nesamaksātajiem procentiem 762,22 EUR (535,69 LVL), līgumsoda

374,44 EUR (263,16 LVL), nokavējuma procentiem 13 979,18 EUR (9824,62 LVL); 2) piedzīt solidāri no atbildētājiem prasītājas labā tiesāšanās

izdevumus; 3) noteikt prasītājai tiesības saņemt solidāri no atbildētājiem likumiskos sešus procentus no simta gadā no neatmaksātā kredīta summas

29 961,25 EUR (21 056,89 LVL).

/pers. E/ iesniedza rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka prasību atzīst daļēji.

Atbildētāja apliecināja, ka prasības pieteikumā norādītie faktiskie apstākļi par kredīta līguma, vienošanās par kredīta līguma grozījumiem un

ieķīlājuma līguma noslēgšanu atbilst patiesībai. Atbildētāja atzina, ka kredīta līguma darbības laikā viņa kavēja kredīta līgumā noteikto maksājumu

samaksu, kā rezultātā viņai izveidojās parāds pret prasītāju, kura 2011.gada 2.augustā paziņoja atbildētājiem par kredīta līguma pirmstermiņa izbeigšanu

ar 2011.gada 15.augustu.

Atbildētāja paskaidroja, ka viņa vairākas reizes pārkāpa aizdevuma atmaksas termiņus, bet pēc tam vienmēr samaksāja gan procentus, gan

pamatsummu. No 2010.gada būtiski samazinājās atbildētājas ienākumi, kā rezultātā viņai izveidojās kredītsaistību parāds. Atbildētājas vairākas reizes

mēģināja vienoties ar bankas pārstāvjiem par jaunu kredīta atmaksas grafiku, kurā būtu noteikti mazāki ikmēneša maksājumi, tomēr vienoties neizdevās.

Ievērojot minētos apstākļus un to, ka aizņēmējai nav līdzekļu, lai uzreiz atmaksātu visu parāda summu, atbildētāja atzina savu parādu pret

prasītāju, bet neatzina prasību piedzīt parādu pilnā apmērā.

Atbildētāja arī norādīja uz to, ka puses varētu noslēgt izlīgumu, ja tām izdotos vienoties par kredīta līguma pagarināšanu un jaunu parāda

atmaksas grafiku.

Atbildētājs/pers. F/ nav iesniedzis tiesā paskaidrojumus vai iebildumus sakarā ar celto prasību.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 11.novembra spriedumu prasība apmierināta daļēji.

No /pers. E/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā no /pers. F/ AS “Citadele banka” labā piedzīts parāds 29 961,25 EUR

(21 056,89 LVL), procenti par aizdevuma lietošanu 762,22 EUR (535,69 LVL) par laika periodu no 2011.gada 29.janvāra līdz 2011.gada

15.augustam, nokavējuma procenti 13 979,18 EUR (9824,62 LVL) par laika periodu no 2011.gada 16.augusta līdz 2011.gada 14.novebrim, līgumsods

374,44 EUR (263,16 LVL) par laika periodu no 2011.gada 28.februāra līdz 2011.gada 15.augustam, tiesas izdevumi – valsts nodeva 863,40 EUR

(606,80 LVL) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 EUR (5,50 LVL), kopā 45 948,32 EUR (32 292,66 LVL). Tiesa noraidīja AS “Citadele

banka” prasību daļā par parāda solidāru piedziņu. Tiesa noteica prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos

sešus procentus gadā.

Tiesa konstatēja, ka 2007.gada 19.janvārī AS “Parex banka” un atbildētāja /pers. E/ noslēdza kredīta līgumu, bet 2010.gada 11.februārī –

vienošanos un atbildētājai tika izsniegti 35 000 EUR. Prasītāja, konstatējot līguma 6.1.punkta pārkāpumu – līgumā noteiktie maksājumu termiņi tika

kavēti ilgāk kā 20 dienas, izmantoja savas tiesības vienpusējā kārtā atkāpties no līguma un 2011.gada 2.augustā nosūtīja paziņojumu par līguma

pirmstermiņa izbeigšanu ar 2011.gada 15.augustu. Saskaņā ar prasītājas aprēķinu atbildētājas neatmaksātā kredīta summa līguma laušanas brīdī bija

29 961,25 EUR, ko atbildētāja neapstrīdēja.

Tiesa atzina, ka saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod saņemtā summa.

Spriedumā konstatēts, ka prasītāja saskaņā ar līguma noteikumiem aprēķināja procentus par aizdevuma summas lietošanu par laika periodu no

2011.gada 29.janvāra līdz 2011.gada 15.augusta 762,22 EUR, tostarp 5,20% par laiku no 2011.gada 29.janvāra līdz 2011.gada 18.jūlijam un 5,79%

par laiku no 2011.gada 18.jūlija līdz 2011.gada 15.augustam.

Pirmās instances tiesa konstatēja, ka saskaņā ar kredīta līguma 6.4.punktu paredzētas tiesības saņemt nokavējuma procentus no summas, ko

prasītāja nav saņēmusi pēc līguma izbeigšanas. Saskaņā ar 2010.gada 11.februāra vienošanās 2.10.punkta noteikumiem prasītājai bija pielīgtas tiesības

saņemt nokavējuma procentus 0,5% dienā no neatmaksātās summas un saskaņā ar prasītājas aprēķinu nokavējuma procenti par laika periodu no

2011.gada 16.augusta līdz 2011.gada 14.novembrim ir 13 979,18 EUR.

Tiesa atzina, ka aprēķinātie procenti piedzenami saskaņā ar Civillikuma 1753 pantu, kas paredz maksāt procentus par naudas lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, un saskaņā ar 1756.pantu, kas nosaka pienākumu maksāt procentus pamatojoties uz tiesisku darījumu vai likumu.

Tiesa konstatēja, ka kredīta līguma 6.2.punktā bija pielīgts atbildētājas pienākums maksāt līgumsodu 0,25% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās

summas par katru kavējuma dienu. Līdz ar to prasītāja aprēķināja līgumsodu par kavētajiem maksājumam no 2011.gada 28.februāra līdz līguma

izbeigšanas dienai 374,44 EUR.

Tiesa atzina pienākumu maksāt aprēķināto līgumsodu saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu.

Tiesa konstatēja, ka atbildētāja nekādus iebildumus pret prasību nav cēlusi, nav apstrīdējusi ne parāda esamību, ne prasībā norādīto parāda

apmēru, un secināja, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret celto prasību un savos rakstveida paskaidrojumos atbildētāja parādu pēc būtības atzina.

Tiesa konstatēja, ka 2007.gada 19.janvārī un 2010.gada 11.februārī starp AS “Parex banka” un atbildētāju /pers. F/ noslēgts galvojuma

līgums, saskaņā ar kuru galvinieks uzņēmās pienākumu kā pats parādnieks atbildēt pilnā apmērā aizdevējam par zaudējumiem, kas pēdējam var rasties

sakarā ar noslēgto līgumu un vienošanos.

Pirmās instances tiesa atsaucās uz Civillikuma 1670.-1674.pantā ietverto solidāras saistības tiesisko regulējumu, kā arī 1692.pantā noteikto

galvojuma definīciju un atzina, ka atbilstoši Civillikuma 1674.panta noteikumiem solidāras saistības rodas, kad izpildījuma priekšmets ir nedalāms,

savukārt galvojums pēc savas būtības ir saistības pastiprināšanas līdzeklis – blakus saistība, kuras uzdevums ir kalpot par galvenā parāda izpildes

nodrošinājumu. Tiesa atzina, ka galvenā parādnieka un galvinieka saistība nav atzīstama par solidāru, jo galvinieks neaizstāj galveno parādnieku, blakus

saistība pastāv kopā ar galveno saistību un prasības summas piedziņa no /pers. F/ izdarāma tikai tādā gadījumā, ja parāda piedziņa no atbildētājas /pers.

E/ pilnībā vai daļēji nebūs iespējama.

/pers. E/ iesniedza apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas spriedumu, norādot, ka pārsūdz spriedumu pilnā apmērā.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja vērsa uzmanību uz apstākli, ka atbildētājs /pers. F/ iesniedza pirmās instances tiesai lūgumu par lietas

izskatīšanas atlikšanu, kam pievienoja Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā izsniegtu darba nespējas lapu un izrakstu no pacienta medicīnas

kartes par atbildētājam noteikto mājas režīmu no 2013.gada 8.novembra līdz 2013.gada 15.novembrim. Atbildētājs/pers. F/ pirmo reizi pieteica lūgumu

par lietas izskatīšanas atlikšanu, kam pievienoja likuma prasībām atbilstošu pamatojumu. Atbildētājas skatījumā tiesa, piekrītot prasītājas pārstāves

viedoklim, ka /pers. F/ ir jurists un zina par iespēju laicīgi nodrošināt pārstāvja piedalīšanos tiesas sēdē, un atzīstot atbildētāja vai viņa pilnvaroto pārstāvju

neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu, pārkāpa likumā “Par tiesu varu”, kā arī Civilprocesa likumā noteiktos lietu izskatīšanas pamatprincipus,

tostarp sacīkstes principu.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas skatījumā tiesai nebija pamata taisīt tādu spriedumu, kurā tika apmierināta prasība daļā par parāda, procentu,

līgumsoda un tiesas izdevumu piedziņu, bet noraidīta prasība daļā par parāda solidāru piedziņu. Tā kā atbilstoši Civillikuma 1674.panta noteikumiem šajā

gadījumā nav iespējama solidāra piedziņa, tad atbildētājas ieskatā tiesai nebija pamata nodalīt prasījuma daļu no kopējā prasījuma un prasība bija

noraidāma pilnībā sakarā ar to, ka prasības pamats tika norādīts nekorekti. Atbildētāja uzskata, ka tiesa pārkāpa prasījuma robežas un tādējādi

ierobežoja atbildētāju tiesības, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 89., 91., 92.pantā.

Atbildētājas ieskatā tiesa pārkāpa Civilprocesa likuma 226.panta noteikumus, jo neņēma vērā atbildētājas izteikto izlīguma piedāvājumu un

gatavību vienoties ar prasītāju par jauna kredītlīguma noteikumiem un turpmākiem ikmēneša maksājumiem.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdza tiesu atcelt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas spriedumu un nosūtīt civillietu jaunai izskatīšanai pirmās

instances tiesai.

Saskaņā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja I.Bičkoviča 2014.gada 5.novembra lēmumu Civilprocesa likuma 32.1 panta trešās daļas kārtībā

civillieta AS “Citadele banka” prasībā pret /pers. E/ un /pers. F/ par parāda piedziņu nodota izskatīšanai Latgales apgabaltiesai.

AS “Citadele banka” iesniedza Latgales apgabaltiesai iebildumus par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu un apelācijas tiesvedības

ierosināšanu. Prasītāja norādīja, ka tā uzskata apelācijas sūdzību par pilnībā nepamatotu un noraidāmu. Turklāt prasītājas ieskatā šajā lietā nebija nekāda

likumiska pamata apelācijas tiesvedības ierosināšanai, tāpēc apelācijas sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama atpakaļ iesniedzējai sakarā ar

apelācijas sūdzības iesniegšanas procesuālā termiņa nokavējumu bez attaisnojoša iemesla, kā arī pirmās instances tiesneses pieļautajiem būtiskajiem

procesuālajiem pārkāpumiem, izskatot pieteikumu par nokavētā termiņa atjaunošanu.

Uz tiesas sēdi atbildētāja un apelācijas sūdzības iesniedzēja /pers. E/ (tiesvedības laikā uzvārds mainīts no /uzvārds/) un atbildētājs /pers. F/

neieradās, par neierašanās iemesliem tiesai neziņoja. Tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez neieradušos lietas dalībnieku klātbūtnes, kuriem par tiesas sēdi

paziņots likumā noteiktajā kārtībā, un nepastāv Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā norādītie apstākļi lietas izskatīšanas atlikšanai.

Prasītājas AS “Citadele banka” pilnvarotā pārstāve /pers. J/ apelācijas sūdzību neatzina, uzturēja prasību pilnā apmērā, uzskata, ka likumdevējs

nav ierobežojis saņemt līgumā noteiktos procentus arī pēc līguma izbeigšanas. Norādīja, ka banka piekrīt parāda subsidārai piedziņai, kas atbilst arī

judikatūrai, uzskata, ka tiesa nav pārkāpusi prasības robežas, noraidot daļā par solidāro piedziņu. Prasītājas pārstāve nepiekrita apelācijas sūdzībā

norādītajam par izlīguma noslēgšanu, jo izlīgums iespējams tad, ja to vēlas abas puses. Norādīja arī, ka atbildētāja nav vērsusies bankā, lai pārrunātu

iespējamo izlīgumu.

Motīvu daļa.

Novērtējot pušu argumentus kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas

sūdzībā izteiktie argumenti nav pamatoti, kā arī nav konstatēti Civilprocesa likuma 427.pantā norādītie apstākļi, lai atceltu pirmās instances tiesas

spriedumu, kā tas lūgts apelācijas sūdzībā.

Ņemot vērā, ka pirmās instances tiesas spriedums tika pārsūdzēts apelācijas kārtībā pilnā apmērā, apelācijas instances tiesa atzīst, ka celtā

prasība apmierināma daļēji, piedzenot prasībā lūgtajā apmērā pamatparāda summu, procentus par kapitāla lietošanu un līgumsodu par laiku līdz līguma

izbeigšanai un daļēji apmierinot prasību par kavējuma procentu piedziņu no neatdotās summas par laiku pēc līguma izbeigšanas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tajā lūgtajā

apjomā un atbilstoši 430.panta trešajai daļai fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti

apelācijas sūdzībā.

Pirmās instances tiesa ir konstatējusi un lietā nepastāv strīds, ka atbildētāja /pers. E/ ir noslēgusi kredīta līgumus ar prasītāju un saņēmusi

aizdevuma summu 35 000 EUR. Konstatēts un nav strīda, ka /pers. F/ ar prasītāju noslēdzis galvojuma līgumu, uzņemoties kā pats parādnieks atbildēt

par /pers. E/ saistībām pret banku.

Tāpat konstatēts un nepastāv strīds par faktu, ka prasītāja ar 2011.gada 15.augustu vienpusēji atkāpās no aizdevuma līguma, jo šāda tiesība bija

paredzētā līgumā par maksājumu kavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama, ja šāda tiesība bija noteikti pielīgta. Līgums ir izbeigts, kad

tiesīgā puse paziņo par atkāpšanos.

Kā pareizi atzina pirmās instances tiesa, uz līguma izbeigšanas dienu neatmaksātā aizdevuma summa bija 29 961,25 EUR, ko atbildētājai

saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod izbeidzoties līgumam.

Pirmās instances tiesa pamatoti atzina arī atbildētājas pienākumu samaksāt saskaņā ar Civillikuma 1753. un 1756. pantu nolīgtos procentus par

naudas lietošanu 762,22 EUR un saskaņā ar 1716.pantu līgumsodu 374,44 EUR, kas bija uzkrājušies līdz 2011.gada 15.augustam.

Pirmās instances tiesa nepamatoti atzina prasītājas tiesības saņemt kredīta līguma 6.4.punktā noteiktos nokavējuma procentus līgumā

paredzētajā apmērā – 0,5 % dienā no summas, ko prasītāja nav saņēmusi pēc līguma izbeigšanas, t.i., rēķinot tos no pamatparāda, nokavējuma procentu

un līgumsoda kopsummas 31097,91 EUR (29 961,25 + 762,22+374,44) un piedzenot par laiku no 2011.gada 16.augusta līdz 2011.gada

11.novembrim (91 diena) nokavējuma procentus 13 979,18 EUR.

Prasītājai ir tiesības prasīt nokavējuma procentus par parāda summu, ko tā nav saņēmusi no atbildētājiem pēc kredīta līguma izbeigšanās.

Tomēr prasītājas rīcība, nosakot nokavējuma procentu apmēru 0,5 % dienā, kas sastāda 180 % gadā, neatbilst Civillikuma 1.pantā nostiprinātajām labas

ticības principam, jo veicina nepamatotu iedzīvošanos, tā kā prasībā lūgtā nokavējuma summa par nepilniem trīs mēnešiem - 13 979,18 EUR sastāda

gandrīz pusi no pamatparāda. Bez tam, minētais nokavējuma procentu noteikšanas veids neatbilst pastāvošajai judikatūrai, atbilstoši kurai pēc līguma

izbeigšanas nav piemērojami līgumā ietvertie noteikumi.

Ar atkāpšanos no līguma mainās pušu tiesības un pienākumi, jo aizņēmējam ir pienākums uzreiz atdot visu summu, ko tas ir parādā aizdevējam,

bet aizdevējs vairs nevar piemērot līgumā noteiktās procentu likmes, jo līguma vairs nav.

Minētais skaidrojums dots Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 30. janvāra spriedumā lietā SKC-644/2013 par norēķināšanās pienākumu pēc

līguma izbeigšanās, norādot, ka “..vairs nepastāv līgumisks (juridisks) pamats piemērot bijušā līguma noteikumus par līgumiskajiem procentiem

un līgumsodu. Prasītājam bez šaubām ir tiesības saņemt kredīta nedzēsto pamatsummu, kā arī procentus un līgumsodu, kas uzkrājušies līdz

līguma izbeigšanas brīdim, un tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas pie citas personas – tad no līguma izbeigšanas brīža arī likumiskos procentus

saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu.” .

Līdz ar to prasītājai saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ir tiesības par prasībā norādīto laiku no 2011.gada 16.augusta līdz 2011.gada

11.novembrim saņemt atlīdzību procentos par tās kapitāla – neatdotās summas 31 097,91 EUR lietošanu un atbilstoši 1765.pantam atlīdzības apmērs

nosakāms likumisko procentu, kas ir 6% gadā, apmērā. Par prasībā norādīto 91 dienu atlīdzības apmērs likumisko procentu apmērā sastāda 467 EUR,

kas piedzenami no atbildētājas.

/pers. E/ apelācijas sūdzībā norādītais apstāklis, ka lieta pirmās instances tiesā tika izskatīta bez atbildētāja /pers. F/ klātbūtnes nevar būt par

pamatu sprieduma atcelšanai un lietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. Civilprocesa likuma 427.panta pirmās daļas 2.punktā

paredzēts, ka spriedums atceļams, ja tiesa izskatījusi lietu, pārkāpjot procesuālās tiesību normas, kas nosaka pienākumu paziņot lietas dalībniekam par

tiesas sēdes laiku un vietu. Lietā nav strīda, ka /pers. F/ par tiesas sēdi tika paziņots likumā noteiktajā kārtībā un viņš iesniedzis tiesai lūgumu par lietas

izskatīšanas atlikšanu. Kā redzams no tiesas sēdes protokola, tad abu atbildētāju neierašanās uz tiesas sēdi tika atzīta par neattaisnojošu, tāpēc tiesai

nebija pamata lietas izskatīšanas atlikšanai. Pie tam, pats /pers. F/ nav pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu un nav norādījis uz savu tiesību

pārkāpumu lietas izskatīšanas gaitā, kā arī vispār nav cēlis iebildumus sakarā ar celto prasību.

Nepamatots ir arī apelācijas sūdzībā norādītais arguments, ka pirmās instances tiesa būtu pārkāpusi prasības robežas, piedzenot prasībā lūgto

parādu, bet noraidot prasījumu par solidāro piedziņu. Prasības priekšmets ir prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas izsniegto aizdevumu. Savukārt

prasības pamats ir apstāklis, ka izbeigts kredīta līgums, kas piešķīra atbildētājai tiesības atdot aizdevumu pa daļām noteiktā termiņā. Solidārā atbildība ir

veids, kādā prasītājs vēlas saņemt savu aizskarto tiesību apmierinājumu no atbildētājiem. Tāpēc tiesai apmierinot prasību daļēji – piedzenot parādu no

viena atbildētāja un piedziņas neiespējamības gadījumā no otra atbildētāja, netiek pārkāpts ne prasības priekšmets, ne pamats, ne prasījuma robežas.

Nav pamata atzīt arī, ka pirmās instances tiesa būtu pārkāpusi Civilprocesa likuma 226.pantu, kas nosaka pušu tiesības noslēgt lietā izlīgumu

jebkurā procesa stadijā. Minētajā pantā norādītā tiesība pieder abām pusēm, kuru tās var realizēt brīvprātīgi un pēc savstarpējas vienošanās. Rakstveidā

noslēgtais izlīgums saskaņā ar Civilprocesa 227.panta nosacījumiem iesniedzams tiesā, ko atbilstoši 228.pantam tiesa apstiprina, ja atzīst par atbilstošu

likuma prasībām, pirms tam noskaidrojot, vai puses labprātīgi vienojušās par tā noslēgšanu. Konkrētajā lietā tiesai netika iesniegts apstiprināšanai pušu

rakstveidā noslēgts izlīgums, un, kā norādīja prasītājas pārstāve, pārrunas par izlīgumu vispār nav notikušas.

Pirmās instances tiesa ir pamatoti apmierinājusi prasību daļā par pamatparāda, lietošanas procentu un līgumsoda piedziņu, bet nesamērīgi ir

piedzinusi nokavējuma procentus no pēc līguma izbeigšanas neatdotās summas.

Pirmās instances tiesa pamatoti noraidīja prasību par parāda solidāru piedziņu no abiem atbildētājiem, piedzenot parādu no aizņēmējas un

piedziņas neiespējamības gadījumā piedzenot to no galvotāja. Minētā piedziņas kārtība arī netika apstrīdēta apelācijas sūdzībā.

Tādējādi celtā prasība ir apmierināma daļēji, piedzenot AS “Citadele banka” labā no parādnieces /pers. E/, bet piedziņas neiespējamības

gadījumā no galvotāja /pers. F/ aizdevuma pamatparādu 29 961,25 EUR, procentus par aizdevuma lietošanu 762,22 EUR un līgumsodu 374,44 EUR

par laika periodu no 2011.gada 29.janvāra līdz 2011.gada 15.augustam, kā arī nokavējuma procentus par neatdoto parāda summu pēc līguma

izbeigšanās 467 EUR par laika periodu no 2011.gada 16.augusta līdz 2011.gada 11.novembrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli apmierinātajai prasības daļai.

Prasība tika celta par 45 077,09 EUR ( 31 680,36 Ls) piedziņu, no kuras tika samaksāta valsts nodeva 863,40 EUR ( 606,80 Ls). Iesniedzot

prasību valsts nodeva tika aprēķināta atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta”e” apakšpunktam, redakcija, kas bija spēkā uz

prasības celšanas dienu 2011.gada 1.decembri un kas noteica sekojošu aprēķināšanas kārtību: prasībai no 20 001 Ls līdz 100 000 Ls – 490 Ls plus 1

procents no prasības summas, kas pārsniedz 20 000 Ls.

Prasība apmierināta par summu 31 564,91 EUR (22 183,95 Ls). Valsts nodeva no apmierinātās prasības summas sastāda: 490 Ls + (1% no

2183,95 Ls) = 490 + 21,84 = 511,84 Ls jeb 728,28 EUR, kas piedzenama no atbildētājiem prasītājas labā. Tāpat prasītājas labā piedzenami ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, kas iemaksāti, ceļot prasību 7,83 EUR (5,50 Ls).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no

pamatparāda summas.

Rezolutīvā daļa.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.-434.pantu

no s p r ie d a

apmierināt daļēji akciju sabiedrības „Citadele banka” prasību pret /pers. E/ (līdz uzvārda maiņai /uzvārds/) un /pers. F/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. E/ (līdz uzvārda maiņai /uzvārds/), personas kods /personas kods/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā

no /pers. F/, personas kods /personas kods/, akciju sabiedrības „Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, labā parādu 29 961,25 EUR

(divdesmit deviņi tūkstoši deviņi simti sešdesmit viens euro 25 centi), procentus par aizdevuma lietošanu 762,22 EUR (septiņi simti sešdesmit divi euro

22 centi) par laika periodu no 2011.gada 29.janvāra līdz 2011.gada 15.augustam, līgumsodu 374,44 EUR (trīs simti septiņdesmit četri euro 44 centi)

par laika periodu no 2011.gada 28.februāra līdz 2011.gada 15.augustam un nokavējuma procentus 467 EUR ( četri simti sešdesmit septiņi euro) par

laika periodu no 2011.gada 16.augusta līdz 2011.gada 14.novembrim, pavisam kopā 31 564,91 EUR ( trīsdesmit viens tūkstotis pieci simti sešdesmit

četri euro 91 cents).

Piedzīt no /pers. E/ (līdz uzvārda maiņai /uzvārds/), personas kods /personas kods/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā

no /pers. F/, personas kods /personas kods/, akciju sabiedrības „Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, labā tiesas izdevumus – valsts nodevu

728,28 EUR (septiņi simti divdesmit astoņi euro 28 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 EUR (septiņi euro 83 centi), kopā 736,11

EUR (septiņi simti trīsdesmit seši euro 11 centi).

Pārējā daļā akciju sabiedrības „Citadele banka” prasību pret /pers. E/ (līdz uzvārda maiņai /uzvārds/) un /pers. F/ noraidīt.

Noteikt akciju sabiedrībai „Citadele banka”, reģistrācijas Nr.40103303559, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

likumiskos procentus 6% (seši) procenti gadā no pamatparāda summas 29 961,25 EUR.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā augstākās tiesas Civillietu departamentā, 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas

2015.gada 7.aprīļa, iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu 284,57 EUR.

Tiesas sēdēs priekšsēdētāja tiesnese V.Lohova

Tiesnese V.Sokolova

Tiesnese I.Tabore