Court orders repayment of overpaid funds to insolvent company's administrator under unjust enrichment rules.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and fully allowed the plaintiff's claim for the return of overpaid funds. The plaintiff's administrator had received a payment from a guarantee fund exceeding the creditor's entitled share due to a system error, leaving a balance of EUR 249.74 without legal basis. Since the defendant admitted receiving the funds and failed to contest the claim, the court ruled that the excess amount must be returned to the insolvent company's administrator.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Unjust Enrichment; System Error; Guarantee Fund: When a payment made to a debtor exceeds the amount legally owed due to a system error, the excess constitutes unjust enrichment requiring return to the creditor's administrator in insolvency proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C20158916
Lietas arhīva Nr. C-1589-16/15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2016.gada 29.jūnijā
Liepājas tiesa
tiesnese L.Vīksna,
rakstveida procesā izskatīja civillietu MAS „Liepājas Metalurgs” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu
un
konstatēja:
prasītājs 2016.gada 8.aprīlī iesniedzis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja administrators prasītāja maksātnespējas procesā pieņēma lēmumu veikt parādnieka prioritāro
kreditoru (tajā skaitā, darbinieku) prasījumu segšanu un 2015.gada 12.augustā veica naudas izmaksas parādnieka bijušajiem darbiniekiem pieteikto un
atzīto kreditoru prasījumu apmierināšanai.
Saskaņā ar atbildētājas parakstīto un prasītāja administratoram iesniegto kreditora prasījuma pieteikumu atbildētājas prasījuma apmērs (neto)
bija Ls 1 577,18 jeb EUR 2 244,12. Pēc izmaksu veikšanas no darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļiem (1.maksājums Ls 133,42 jeb EUR
189,84; 2.maksājums EUR 59,55), ko veica Maksātnespējas administrācija, atlikušais nesegtais darbinieka prasījums bija EUR 1 994,74.
Norādīts, ka sistēmas kļūdas dēļ atbildētājai kļūdaini tika pārskaitīti naudas līdzekļi EUR 3 989,48 apmērā, kas ir par EUR 1 994,74 vairāk,
nekā atbildētājai pienākas, līdz ar to naudas līdzekļus EUR 1 994,74 apmērā atbildētājai ir pienākums atmaksāt atpakaļ prasītājam. Atbildētāja labprātīgi
ir atmaksājusi EUR 1 745,00, līdz ar to atlikusī summa ir EUR 249,74. Lūgums veikt kļūdaini pārmaksāto naudas līdzekļu atmaksu atbildētājai tika
izteikts ar elektroniskā pasta starpniecību un nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas pārmaksātos naudas līdzekļus EUR 249,74 apmērā.
Prasība pamatota uz Civillikuma 2389. un 2390.pantu.
Prasītājs lūdzis civillietu iztiesāt rakstveida procesā, bez uzklausīšanas tiesas sēdē. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 pantu tiesa nolikusi
lietas skatīšanu rakstveida procesā ar sprieduma pieejamības dienu 2016.gada 29.jūnijā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmajai daļai atbildētājai uz deklarēto adresi nosūtīts prasības pieteikums paskaidrojumu sniegšanai.
Atbildētāja paskaidrojumus nav sniegusi. Saskaņā ar 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Iztiesājamā civillieta kā maza apmēra prasība izskatāma prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma
30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus.
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Ar Liepājas tiesas 2013.gada 12.novembra spriedumu pasludināts AS “Liepājas Metalurgs” maksātnespējas process.
Prasītājs pieteikumā norādījis, ka sistēmas kļūdas dēļ atbildētājai viņas pieteiktā kreditora prasījuma EUR 1 994,74 vietā no uzņēmuma konta
bez pamata samaksāta divreiz lielāka summa EUR 3 989,48, ko apliecina šāda pārskaitījuma apliecinošs dokuments. Atbildētāja labprātīgi ir atmaksājusi
EUR 1 745,00, līdz ar to atlikusī summa ir EUR 249,74.
Prasība par atbildētājam pārmaksātās naudas atmaksāšanu pamatota ar Civillikuma 2389. un 2390. pantu, kuri paredz atprasījumu jebkāda
pamata trūkuma dēļ.
Civiltiesību doktrīnā atzīts, ka atprasījums jebkāda pamata trūkuma dēļ ir iespējams šādos gadījumos: 1) ja izpildījums ir izdarīts uz spēkā
neesoša tiesiska darījuma pamata vai vispār bez jebkādas izpildījuma devēja un izpildījuma saņēmēja norunas par tiesisku attiecību nodibināšanu; 2)ja
atprasāmais priekšmets ir nonācis atbildētāja mantā nevis ar prasītāja dotu izpildījumu, bet gan citādā veidā.
Tātad, prasījuma izlietošana ir iespējama tad, ja priekšmets no prasītāja mantas bez tiesiska pamata ir nonācis atbildētāja mantā, un nav nozīmes
tam, kādā veidā šī pāreja uz atbildētāja mantu ir notikusi. Prasītājam ir jāpierāda atprasāmā priekšmeta sākotnējā atrašanās viņa mantā un tas, ka šis
priekšmets atrodas atbildētāja mantā bez tiesiska pamata (sk. Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof.
K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.-R.: Mans īpašums,1998,665.lpp.).
Lai izvērtētu, vai iesniegtā prasība par naudas piedziņu ir pamatota, tiesai jākonstatē, vai minētā naudas summa atrodas pie atbildētāja bez
tiesiska pamata un vai šie naudas līdzekļi pieder prasītājam.
Lietā iesniegts bankā veikta maksājuma apliecinājums, minētais dokuments apliecina, ka no prasītāja konta 2015.gada 12.augustā atbildētājai
pārskaitīti
EUR 3 989,48. Līdz ar to prasītājs ir pierādījis, ka atprasāmais priekšmets sākotnēji ir atradies viņa mantā.
Izvērtējot, vai prasības pieteikumā norādītā naudas summa EUR 1 994,74 atrodas pie atbildētājas bez tiesiska pamata tiesa ņem vērā, ka
atbildētāja ar prasītāju ir atradusies darba tiesiskajās attiecībās laikā no 1986.gada 4.augusta līdz 2013.gada 20.decembrim. Prasītāja maksātnespējas
procesa pasludināšanas dēļ, atbilstoši Maksātnespējas likuma prasībām atbildētāja maksātnespējas procesā uzņēmuma administratoram pieteikusi
kreditora pretenziju par neizmaksātās darba samaksas piedziņu Ls 15,20 apmērā, par atlīdzības par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piedziņu Ls 97,31
apmērā, atlaišanas pabalsta Ls 1464,67 piedziņu, kopā par Ls 1 577,18 jeb EUR 2 244,12 piedziņu.
2013.gada 23.decembrī administrators pieņēmis lēmumu atzīt atbildētājas pieteikto kreditora pretenziju Ls 1 577,18 jeb EUR 2 244,12 apmērā.
Tiesai nav informācijas, ka minētais administratora lēmums būtu pārsūdzēts.
Līdz ar to pēc izmaksu veikšanas no darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļiem
(1.maksājums Ls 133,42 jeb EUR 189,84; 2.maksājums EUR 59,55), ko veica Maksātnespējas administrācija, atlikušais nesegtais darbinieka
prasījums pret prasītāju bija EUR 1 994,74 (EUR 2 244,12–EUR 189,84–EUR 59,55= EUR 1 994,74).
Atbildētāja nav apstrīdējusi, ka ir iepriekš minētās summas no garantiju fonda saņēmusi, līdz ar to atbildētājai bija likumīgs pamats saņemt no
prasītāja atlikušos
EUR 1 994,74, kuru samaksa atbildētājai izriet no darba tiesiskajām attiecībām, kuras pastāvēja starp pusēm.
Konstatēts, ka prasītājs atbildētājai samaksājis EUR 3 989,48, kas divas reizes pārsniedz to summu, kuru atbildētājai bija likumīgs pamats
saņemt. 2015.gada 21.augustā atbildētāja ir labprātīgi atmaksājusi EUR 1 745,00, ko apliecina lietā iesniegtais maksājums, tādējādi no prasītāja
līdzekļiem izmaksātā un atbildētājai pārmaksātā summa EUR 249,74 atrodas pie atbildētājas bez jebkāda tiesiska pamata.
Tiesa nekonstatē, ka pušu starpā būtu kādas citas saistības vai tiesas nolēmums, kas juridiski pamatotu un attaisnotu konkrēto prasītājam
piederošo naudas līdzekļu atrašanos atbildētājas mantā.
Prasītājs līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā ir lūdzis atbildētāju labprātīgi atmaksāt pārmaksāto naudu, nosūtot brīdinājumus gan
elektroniskā veidā, gan ierakstītā pasta sūtījumā.
Tiesa uzskata, ka prasītājs ir pierādījis, ka atbildētājai izmaksātie naudas līdzekļi
EUR 249,74 apmērā atrodas pie atbildētājas bez tiesiska pamata. Ņemot vērā augstāk minētos apstākļus prasība ir pamatota un apmierināma.
Prasītājs, iesniedzot prasību, no tiesas izdevumu samaksas atbrīvots saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Atbilstoši minētajam no atbildētājas valsts budžetā ir piedzenami nesamaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva EUR 71,14 un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā, t.i., EUR 3,26 (lietas 1.lapa).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, atbildētājai nosakāmas tiesības labprātīgai sprieduma izpildei - piespriesto maksājumu nomaksai.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 190., 192., 193., 199., 204.1, 250.27pantu, tiesa
no s pri e da :
Apmierināt prasību pilnībā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ par labu maksātnespējīgai AS „Liepājas Metalurgs”, reģ. Nr.40003014197, kļūdaini
pārskaitītos naudas līdzekļus EUR 249,74 apmērā (divi simti četrdesmit deviņi euro un septiņdesmit četri centi), nosakot, ka piespriestā summa
ieskaitāma AS „Citadele banka”, konts Nr. LV83PARX0000004670019.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ valsts labā valsts nodevu
EUR 71,14 (septiņdesmit viens euro un četrpadsmit centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,26 (trīs euro un divdesmit seši
centi).
Noteikt atbildētājam termiņu 10 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas tā labprātīgai izpildei.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā, ja pastāv kāds
no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese L.Vīksna