Insurance insurer's subrogation claim dismissed as loss deemed accidental and not attributable to management negligence.

Lietas arhīva Nr. C-4560-22/95

ECLI:LV:RPT:2022:0921.C68261122.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 21.septembrī

Rīgas pilsētas tiesa

tiesnesis J.Stūrmanis

izskatīja rakstveida procesā, Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, civillietu ERGO Insurance SE Latvijas filiāle vienkāršotās procedūras prasībā pret

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību /Nosaukums A/ par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2022.gada 25.februārī ERGO Insurance SE Latvijas filiāle (turpmāk arī prasītājs) cēlis tiesā prasību pret Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo

sabiedrību (turpmāk arī DzĪKS) /Nosaukums A/ (turpmāk arī atbildētājs) par zaudējumu piedziņu.

Prasītājs pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu,

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunktu, Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779.pantu, "Dzīvojamas mājas

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi" Nr.408, MK noteikumu "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko

apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām" Nr.907, lūdz piedzīt no atbildētāja zaudējumus 1262,32 EUR apmērā un tiesas

izdevumus.

Prasībā norādīts, ka 2021.gada 29.decemrī /adrese/, tika saliets /pers. B/ piederošais un apdrošinātais dzīvoklis Nr.34 (turpmāk -

Dzīvoklis). 2020.gada 9.janvārī DzĪKS /Nosaukums A/ sastādīja aktu, kurā konstatēts „(...)dzīvokļa cauruļvadu sistēmā ir bojājums, kā rezultātā tiek

appludināts apakšējais dzīvoklis(...)".

Kopējais Dzīvoklim noplūdes rezultātā nodarīto zaudējumu apjoms saskaņā ar SIA "GlassBurg" sastādīto tāmi ir 1766,01 EUR.

Pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošā privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līguma (apdrošināšanas polises Nr./numurs/)

noteikumiem, ERGO Insurance SE Latvijas filiāle (turpmāk - ERGO) ir izmaksājusi /pers. B/ apdrošināšanas atlīdzību 1262,32 EUR apmērā par

ūdensvada bojājuma rezultātā nodarīto kaitējumu Dzīvoklim.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu kopīpašumā esošajā daļā ietilpst (.,.) dzīvojamo māju apkalpojošās

inženierkomunikācijas sistēmas. iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā

īpašuma (...).

Minētās likuma normas izpratnē ūdensvads ir uzskatāms par dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju sistēmu (iekārtu).

Lietā nav strīda, ka konkrētajā gadījumā māja /adrese/, ir nodota atbildētāja pārvaldīšanā. Minētā iemesla dēļ ievērojot Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunktā noteikto, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ietver dzīvojamās mājas. tajā

esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu.

Atbildētājam ir tiesības un pienākums pārvaldīt un apsaimniekot mājas kopīpašumā esošas daļas, tai skaitā, bet ne tikai mājas aukstā ūdens

sistēmu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā minēto, atbildētājs, kā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldnieks ir atbildīgs par mājas kopīpašumā esošo daļu un kopējo

inženiertehnisko komunikāciju pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī par tehnisko apkopi un remontu. Ņemot vērā atbildētāja sastādīto aktu par

konstatētajiem bojājumiem, ka ūdens noplūde notika sakarā ar aukstā ūdens sistēmas bojājumu, kas ir daļa no mājas kopējām inženierkomunikācijām.

Atbildētājs ir pilnībā atbildīgs par notikušo ūdens noplūdi un tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.

Prasības pieteikumā norādīts, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

2022.gada 8.martā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam uz juridisko adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un

paskaidrojumu veidlapa rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2022.gada 7.aprīlim, izskaidrojot viņa tiesības.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā iesniedzis, norādot, ka prasību neatzīst, jo 2019. gada 29. decembrī Atbildētāja,

saņemot informāciju par ūdens noplūdi dzīvoklī /adrese/, turpmāk tekstā – Dzīvoklis, nekavējoties nosūtīja darbiniekus (atslēdznieku, santehniķi)

noplūdes novēršanai, kā arī Dzīvokļa, un tam blakus esošo dzīvokļu iespējamo bojājumu mazināšanai.

2020. gada 9. janvārī atbildētāja pārstāvji sakarā ar noplūdi Dzīvoklī sastādīja aktu, kurā tika konstatēts, ka noplūdes izraisošās caurules

bojājums ir radies ārpus koplietošanas komunikācijām. Tātad secināms, ka caurules, kuru bojājums izraisīja apakšējā dzīvokļa appludināšanu, ir paša

Dzīvokļa īpašnieka izbūvētas.

2020. gada 22. jūlijā SIA “GlassBurg”, vienotais reģistrācijas Nr. 40103885314, būvdarbu vadītājs un pārstāvis savā atzinumā konstatēja,

ka ūdens noplūde ir radusies Dzīvokļa vannas istabā un noplūdi izraisošo bojāto cauruli Dzīvokļa īpašnieks pats ir izbūvējis sienā pie ūdens maisītāja un

grīdā zem flīzēm. Atbildētājs norāda, ka vannas istaba ir atsevišķā īpašuma elements, kuru Dzīvokļa īpašnieks saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 11.

panta pirmo daļu bija tiesīgs pārbūvēt.

Atbildētājs dzīvojamās mājas pārvaldīšanas laikā regulāri ir ievērojusi dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo un citu normatīvo tiesību aktu

prasības, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principus, kā arī pienācīgā kārtā ir pildījusi apsaimniekošanas

līguma noteikumus, veicot dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo pārbaudi, tehnisko apsekošanu un

bojājumu novēršanu.

Lietā nav iesniegts neviens pierādījums tam, ka ūdens noplūdes cēlonis ir kopīpašuma komunikāciju bojājums, kā to apgalvo prasītājs.

Neesot pierādījumiem par kopīpašumā esoša ūdens stāvvada bojājumiem, nevar pārmest atbildētājam kādu pielīgtu pienākumu nepienācīgu izpildi, šīs

komunikācijas neapsekošanu, apkopes neveikšanu un neremontēšanu. Tiesu praksē ir atzīts, ka [..] ne līdz ventilim pirms skaitītāja, ne līdz atzaram

(ievadam) pirms ventiļa, bet līdz stāvvada caurulei, kas parasti iet vertikāli no mājas pagraba līdz bēniņiem un kurai plīsuma šajā gadījumā nebija. Par

atzara (ievada) pirms ventiļa un paša ventiļa tehnisko stāvokli atsevišķā īpašumā atbild dzīvokļa īpašnieks (Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijas 2021. gada 2. novembra spriedums lietā Nr. C29443720). Savukārt stāvvada ievadventilis ir atzīstams par atsevišķā īpašuma elementu

Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta otrās daļas 2. punktā izpratnē (Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 9. septembra spriedumu

lietā Nr. C29203520). Tādējādi caurule, kas ir atzars no stāvvada, ar visiem uz tās esošajiem ventiļiem, ir atsevišķa īpašuma elements. Citiem vārdiem–

atsevišķa īpašuma elementi ir līdz kopīpašuma stāvvadiem. Tādējādi šajā gadījumā nekonstatējot, ka noticis ūdens stāvvada bojājums, secināms ka par

attiecīgās plīsušās caurules tehnisko stāvokli bija un ir atbildīgs tieši dzīvokļa īpašnieks, jo tā, ievērojot aktuālās tiesu prakses atziņas, atzīstama par

atsevišķā īpašuma elementu. Ievērojot minēto, secināms, ka iespējamais ūdensvada bojājums virs nolietā dzīvokļa nav saistīts ar Atbildētājam noteiktā

pienākuma veikt obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības nepienācīgu izpildi (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants, Ministru kabineta 2010.

gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes

minimālajām prasībām” 3. punkts un 13. punkta 13.2. apakšpunkts). No Civillikuma 1773. panta secināms, ka zaudējums ir nejaušs - kad tā cēlonis ir

nejaušs notikums vai nepārvaramā vara. Savukārt Civillikuma 1774. pantā noteikts, ka nejaušs zaudējums nevienam nav jāatlīdzina. Tātad gadījumā, ja

par radušos zaudējumu - dzīvokļa noplūšanu nevar vainot ne apsaimniekotāju, ne dzīvokļa īpašnieku, ne kādu trešo personu, ja zaudējums nav bijis

paredzams, radies objektīvu, no personas neatkarīgu apstākļu dēļ, tāpēc, pat ievērojot vislielāko rūpību un čaklību, nebūtu iespējams šādu notikumu

paredzēt un novērst (Bērziņa K. Nejaušs notikums un tā sekas, Jurista vārds, 17.02.2015./7(859)), zaudējums kā nejaušs nevienam nav jāatlīdzina

(Daugavpils tiesas 2021. gada 26. maija spriedums lietā Nr. C29239321, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021. gada 13. decembra

spriedums lietā Nr. C68436621). Turklāt jāuzsver, ka no prasītāja prasības pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka bojājumi ir

radušies Dzīvokļa īpašnieka izbūvētajās caurulēs sienā pie ūdens maisītāja un grīdā zem flīzēm. Šos bojājumus vizuāli nebija iespējams konstatēt.

Cauruļvada plīsuma vietas, no kurām notika ūdens noplūde, bija iespējams konstatēt tikai pēc sienas un grīdas seguma demontāžas Dzīvoklī. Nav pamata

uzskatīt, ka atbildētājs, rūpīgāk veicot ūdensapgādes sistēmas apsekošanu, varētu paredzēt un novērst kāda ūdens vada savienojuma hermētiskuma

nākotnē iespējamo bojājumu, it sevišķi gadījumos, kad iespējamie cauruļvada bojājumi atrodas zem apdares slāņa (t.sk. grīdas un sienas flīzēm) un vizuāli

nemaz nav aplūkojami (sk. arī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022. gada 21. janvāra spriedumu lietā Nr. C68401421).

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, atbildētājs norāda, ka Dzīvoklī esošo cauruļu bojājums nav radies atbildētāja darbības vai bezdarbības dēļ.

Atbildētājs norāda, ka visas kopīpašuma komunikācijas tiek regulāri apsekotas un ir lietošanai derīgā tehniskā stāvoklī. Atbildētājs ir veicis visas

nepieciešamās darbības, lai mazinātu Dzīvokļa noplūdes bojājumus, neskatoties uz to, ka bojājums ir bijis ārpus atbildētāja atbildības teritorijas, turklāt to

arī nebija iespējams vizuāli konstatēt, neveicot Dzīvokļa vannas istabas apdares demontāžu.

Lūdz atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzību lietā.

Tā kā puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 pantu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko paziņots lietas dalībniekiem.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

Tiesa pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā

ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Kā norādīts tiesību doktrīnā, puses vairāk par tiesu ir ieinteresētas lietas noskaidrošanā un, ievērojot dispozitivitātes principu, tām ir tiesība

izvēlēties tos pierādījumus un aizstāvēšanās līdzekļus, kurus viņas uzskata par lietderīgākiem (sk. Dr.jur. Viadimirs Bukovkis. Civilprocesa mācības

grāmata. Autora izdevums, Rīgā, 1933., 234.1pp.).

Lietā nav strīda, ka 2019.gada 29.decemrī /adrese/, tika saliets /pers. B/ piederošais un apdrošinātais dzīvoklis Nr./numurs/.

2020.gada 9.janvārī DzĪKS /Nosaukums A/ sastādīja aktu, kurā konstatēts „(...)dzīvokļa cauruļvadu sistēmā ir bojājums, kā rezultātā tiek

appludināts apakšējais dzīvoklis(...)".

Lietā nav strīda, ka pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošā privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līguma (apdrošināšanas polises

Nr./numurs/) noteikumiem, ERGO Insurance SE Latvijas filiāle ir izmaksājusi /pers. B/ apdrošināšanas atlīdzību 1262,32 EUR apmērā par ūdensvada

bojājuma rezultātā nodarīto kaitējumu Dzīvoklim.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Lietā pastāv strīds, vai atbildētājs ir vainojams zaudējumu nodarīšanā, dzīvokļa /adrese/, noliešanā.

Lietā iesniegts 2020.gada 9.janvārī DzĪKS /Nosaukums A/ sastādītais akts, kurā konstatēts, ka 34.dzīvokļa vannas istabā dzīvokļa iekšējā

cauruļvadu sistēmā ir bojājums, kura rezultātā tiek appludināts apakšējais dzīvoklis. Lai novērstu turpmākos bojājumus atslēgta ūdens padeve vannas

istabā. Lai atrastu bojājuma vietu, nepieciešams demontēt grīdu vannas istabā.

No lietā iesniegtā SIA “GlassBurg” apsekošanas atzinuma redzams, ka objektā /adrese/ vannas istabā atrasta ūdens noplūde. Pēc apdares

demontāžas un cauruļu atvēršanas konstatēts, ka dzīvoklī esošās caurules saplēstas divās vietās, caurules nepieciešams nomainīt.

No apsekošanas aktam pievienotajām fotogrāfijām redzams, ka dzīvokļa vannas istabā ir plīsis ūdensvads, kurš pievienots kopīpašumā esošajam

ūdensvadam. Prasītāja iesniegtās fotogrāfijas nepārprotami pierāda faktu, ka namā nav bojātas kopīpašuma inženierkomunikācijas, bet gan dzīvokļa

vannas istabā esošās caurules.

Tiesa atzīst, ka lietā nav iesniegts neviens pierādījums, ka ūdens noplūde notikusi tieši no kopīpašumā esošā ūdensvada, par kura tehnisko stāvokli

atbild atbildētājs.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantā ir noteiktas obligātās pārvaldīšanas darbības, kas jānodrošina dzīvokļu īpašniekiem. Ministru

kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajām prasībām” 3.punkts noteic, ka Dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko

stāvokli nosaka vizuālajā apskatē. Vizuāli neapskata dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī iekārtu un inženiertīklu daļas, kurām būves tehniskā

risinājuma dēļ nevar piekļūt.

Savukārt saskaņā ar minēto noteikumu 13.punkta 13.2.apskšpunktu divas reizes gadā dzīvojamās mājas koplietošanas telpu grupās un citās

kopīpašumā esošajās telpu grupās un daļās veicama inženiertīklu vizuālā apskate saskaņā ar šo noteikumu 3. punktu, tostarp, ūdensapgādes sistēmai, un

šīs darbības ir obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības.

Termina ”vizuāls” nozīme tiek skaidrota kā „tāds, ko var redzēt, jeb tāds, kas uztverams ar redzi” (Latviešu valodas vārdnīca. R.:Avots, 2006,

1188.lpp.).

Lietā nav iesniegts neviens pierādījums, ka atbildētājs vizuālās apskates laikā būtu konstatējis kādu dzīvojamās mājas inženiertīklu daļas bojājumu,

vai, ka ir plīsis kāds kopīpašumā esošs ūdensvads.

No lietā iesniegtajām dzīvokļa vannas istabas fotogrāfijām un apsekošanas atzinuma, redzams, ka ūdens radījis defektus vannas istabā, kas liecina,

ka ūdens ir plūdis no caurules, kas ir atzars no stāvvada, nevis no ūdens stāvvada.

Tiesa atzīst faktu, ka nav pamata uzskatīt, ka apsaimniekotājs, rūpīgāk veicot ūdensapgādes sistēmas apsekošanu, varētu paredzēt un novērst kāda

dzīvokļa īpašumā esoša ūdensvada nākotnē iespējamo bojājumu.

Pretējo prasītājs nav pierādījis, nav iesniedzis pierādījumus, ka veicot vizuālo apsekošanu šāds defekts, vai defekta iespējamība nākotnē ir

iespējama.

Lietā nav iesniegts neviens pierādījums tam, ka ūdens noplūdes cēlonis ir kopīpašuma komunikāciju bojājums, kā to apgalvo prasītājs. No prasītāja

iesniegtā SIA “GlassBurg” apsekošanas atzinuma redzams, ka objektā /adrese/ vannas istabā atrasta ūdens noplūde. Pēc apdares demontāžas un cauruļu

atvēršanas konstatēts, ka dzīvoklī esošās caurules saplēstas divās vietās, caurules nepieciešams nomainīt.

Tiesa atzīst, ka plīsis ūdensvads, kas atrodas atsevišķā īpašumā un par kura uzturēšanu, apkopi un remontu atbildība ir jāuzņemas atsevišķā

dzīvokļa īpašuma īpašniekam.

Neesot pierādījumiem par kopīpašumā esoša ūdens stāvvada bojājumiem, nevar pārmest apsaimniekotājam kādu pielīgtu pienākumu nepienācīgu

izpildi, šīs komunikācijas neapsekošanu, apkopes neveikšanu un neremontēšanu.

Tiesu praksē ir atzīts, ka [..] ne līdz ventilim pirms skaitītāja, ne līdz atzaram (ievadam) pirms ventiļa, bet līdz stāvvada caurulei, kas parasti iet

vertikāli no mājas pagraba līdz bēniņiem un kurai plīsuma šajā gadījumā nebija. Par atzara (ievada) pirms ventiļa un paša ventiļa tehnisko stāvokli

atsevišķā īpašumā atbild dzīvokļa īpašnieks (sk., Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 2.novembra spriedumu lietā Nr.

C29443720). Savukārt stāvvada ievadventilis ir atzīstams par atsevišķā īpašuma elementu Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta otrās daļas 2. punktā

izpratnē (sk. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 9. septembra spriedumu lietā Nr. C29203520).

Tādējādi tiesa atzīst, ka caurule, kas ir atzars no stāvvada, ar visiem uz tās esošajiem ventiļiem, ir atsevišķa īpašuma elements. Citiem vārdiem –

atsevišķa īpašuma elementi ir līdz kopīpašuma stāvvadiem. Tādējādi šajā gadījumā nekonstatējot, ka noticis ūdens stāvvada bojājums, secināms ka par

attiecīgās plīsušās caurules tehnisko stāvokli bija un ir atbildīgs tieši dzīvokļa īpašnieks, jo tā, ievērojot aktuālās tiesu prakses atziņas, atzīstama par

atsevišķā īpašuma elementu.

Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka /adrese/ vannas istabā notikušais ūdensvada bojājums nav saistīts ar atbildētājam noteiktā pienākuma veikt obligāti

veicamās pārvaldīšanas darbības nepienācīgu izpildi (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pants, Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra

noteikumu Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”

3.punkts un 13.punkta 13.2. apakšpunkts).

No Civillikuma 1773.panta secināms, ka zaudējums ir nejaušs - kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā vara. Savukārt Civillikuma

1774.pants nosaka, ka nejaušs zaudējums nevienam nav jāatlīdzina.

Tātad gadījumā, ja par radušos zaudējumu - dzīvokļa noplūšanu nevar vainot ne apsaimniekotāju, ne dzīvokļa īpašnieku, ne kādu trešo personu, ja

zaudējums nav bijis paredzams, radies objektīvu, no personas neatkarīgu apstākļu dēļ, tāpēc, pat ievērojot vislielāko rūpību un čaklību, nebūtu iespējams

šādu notikumu paredzēt un novērst (sk. K.Bērziņa "Nejaušs notikums un tā sekas", Jurista vārds, 17.02.2015./7(859)), zaudējums kā nejaušs

nevienam nav jāatlīdzina.

Tā kā izskatāmajā lietā tiesa nekonstatē apsaimniekotāja prettiesisku rīcību -bezdarbību, kas būtu cēloniskā sakarā ar radušajiem zaudējumiem

dzīvokļa applūšanas dēļ, tiesa nekonstatē apsaimniekotāja rūpības un čaklības trūkumu, līdz ar to šajā gadījumā secināms, ka zaudējumi ir nejauši un nav

atlīdzināmi.

Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmā daļa nosaka, ka apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība,

izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.

Tiesas ieskatā minētā norma pati par sevi nav pamats zaudējumu piedziņai bez zaudējumu nodarīšanas faktisko apstākļu un zaudējumu atlīdzības

piedziņai nepieciešamo priekšnoteikumu izvērtēšanas.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka nav tiesiska pamata apmierināt prasītāja lūgumu par zaudējumu 1262,32 EUR piedziņu.

Civilprocesa likuma 44.panta trešā daļa nosaka, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu

atbildētājam.

Atbildētājs lūdz no prasītāja piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus 182,61 EUR apmērā.

Lietā prasība tiek noraidīta, tāpēc saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a apakšpunktu, trešo un ceturto daļu, no

prasītāja par labu atbildētājam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 182,61 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, prasītājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 97., 190., 204.,1 250.25 panta, tiesa

nosprieda:

noraidīt ERGO Insurance SE Latvijas filiāles vienkāršotās procedūras prasību pret Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību /Nosaukums A/ par

zaudējumu 1262,32 EUR apmērā piedziņu.

Piedzīt no ERGO Insurance SE Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr.40103599913, par labu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai

sabiedrībai /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./numurs/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 182,61 EUR (viens simts

astoņdesmit divi euro, 61 cents).

Noteikt ERGO Insurance SE Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr.40103599913, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam, lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2

pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2022.gada 21.oktobrī

Tiesnesis J.Stūrmanis