Administrative court dismissed complaint against state agency for non-action and damages due to lack of illegal act.

Lietas Nr. A420122724

A42-00036-26/37

ECLI:LV:ADRJJTN:2026:0402.A420122724.5.S

Administratīvā rajona tiesa

Jelgavas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2026. gada 2. aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Aldis Vīksne,

piedaloties pieteicējam /Persona A/ unatbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās Izglītības un zinātnes

ministrijas pārstāvei /Persona B/ un Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvim /Persona C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicēja /Persona A/

pieteikumu par Izglītības kvalitātes valsts dienesta faktiskās rīcības, izskatot pieteicēja iesniegumus un sūdzības,

atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu sniegt atbildes pēc būtības uz pieteicēja iesniegumiem un

sūdzībām, nemantiskā kaitējuma 10 000euro atlīdzinājumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /Persona A/ ar 2022. gada 18. decembra iesniegumu vērsās Izglītības kvalitātes valsts dienestā

(turpmāk – dienests) jautājumā par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem /Pilsēta/ valstspilsētas pašvaldības

(turpmāk – pašvaldība) izglītības iestādes /Izglītības iestāde/ (turpmāk – skola) darbībā, ilgstoši nereaģējot un

pietiekami neiesaistoties izglītojamo starpā izveidojušās iespējamās emocionālās un fiziskās vardarbības

risināšanā. Savukārt 2022. gada 21. decembrī pieteicējs vērsās dienestā saistībā ar pieļautajiem pārkāpumiem

/Datums C/ notikušajā vecāku sapulcē.

Dienesta Uzraudzības departamenta direktors 2022. gada 23. decembrī sniedza pieteicējam atbildi Nr. /Numurs

A/ (turpmāk – 2022. gada 23. decembra atbilde), norādot, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas

(šobrīd Bērnu aizsardzības centrs; turpmāk tekstā – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija) kompetencē ir

izvērtēt iespējamos bērnu tiesību pārkāpumus skolā. Gadījumā, ja no inspekcijas tiks saņemta informācija par

iespējamiem izglītības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem skolas darbībā, dienests pieņems lēmumu

par turpmāko rīcību.

[2] Pieteicējs 2023. gada 11. janvārī ar diviem iesniegumiem vērsās dienestā par /Datums A/ sporta nodarbībā

notikušo vardarbību pret pieteicēja meitu, lūdzot ierosināt krimināllietu pret skolas personālu un nopratināt

skolniekus, skolas direktori, medmāsu un sporta skolotāju; otrajā iesniegumā pieteicējs lūdza nopratināt

skolotāju par situāciju, ievadot ierakstu skolas vadības sistēmā “e-klase”.

2023. gada 13. janvārī pieteicējs ar iesniegumu vērsās dienestā, informējot par notikušajiem vardarbības

gadījumiem pieteicēja meitas klasē un norādot uz skolas bezdarbību konfliktsituāciju risināšanā.

2023. gada 21. janvārī pieteicējs ar iesniegumu vērsās dienestā, norādot, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība

attiecībā uz pieteicēja iepriekšējiem iesniegumiem, jo psiholoģiska un psihiska vardarbība pret bērniem

turpinās.

2023. gada 26. janvārī pieteicējs ar iesniegumu vērsās dienestā, lūdzot nekavējoties uzteikt darbu skolas

direktorei.

2023. gada 30. janvārī pieteicējs ar iesniegumu vērsās dienestā par skolas direktores nekompetenci, nevēlēšanos

pildīt darba pienākumus un risināt ieilgušās problēmas ar klases vecākiem. Dienestam tika lūgt pievienot šo

iesniegumu izskatāmajai lietai un sniegt atbildi par pieteicēja saziņu ar skolas direktori un skolotāju piekritību

un atbilstību dotajai situācijai.

Dienests 2023. gada 13. februārī sniedza pieteicējam atbildi Nr. /Numurs B/ (turpmāk – 2023. gada 13. februāra

atbilde), norādot turpmāk minēto.

[2.1] No skolas direktores skaidrojumā ietvertās informācijas izriet, ka /Datums B/ tika apvienota /Klase A/ un

/Klase B/ klase mācību stundā “Sports un veselība”, kuru vadīja pedagogs /Persona D/. Izglītojamie spēlējuši

kustību spēli „Tautas bumba”, spēlē izmantotas bumbas pildītas ar porolonam līdzīgu materiālu un mīkstu

pārklājumu. Spēles laikā bumba atsitusies pret pieteicēja meitas vēderu, tomēr pēc brīža meitene informējusi

pedagogu, ka vēders vairs nesāp. Pedagogs dienas laikā atkārtoti pārliecinājās, ka meitene jūtas labi. Arī

nākošajās dienās pieteicēja meitai netika novērotas veselības problēmas, meitene esot bijusi smaidīga un

dzīvespriecīga.

[2.2] Pārbaudes laikā apstiprinājās iesniegumā norādītā informācija, ka /Datums A/ mācību stundā “Sports un

veselība” starp pieteicēja meitu un klasesbiedru notikusi konfliktsituācija, kuras rezultātā pieteicēja meita tikusi

pagrūsta. Medicīnas māsa pieteicēja meitai nekonstatēja nopietnu traumu, vienlaikus pielika aukstuma kompresi

un par sniegto palīdzību informēja meitenes māti.

[2.3] Pārbaudes laikā apstiprinājās iesniegumā norādītā informācija, ka skolas /Klase A/ klasē starp atsevišķiem

izglītojamiem dažkārt ir vardarbīgas attiecības. Vienlaikus pārbaudes laikā konstatēts, ka /Klase A/ klases

audzinātāja /Persona E/ iesaistījusies izglītojamo konfliktsituāciju un vardarbības gadījumu risināšanā, tostarp

veikusi pārrunas ar izglītojamiem un viņu vecākiem, informējusi skolas direktori, kā arī izglītojamo savstarpējās

saskarsmes pilnveidošanai piesaistījusi atbalsta personālu. Izglītības psihologs /Persona F/ un sociālie pedagogi

/Persona G/ un /Persona H/ vadījuši /Klase A/ klases audzināšanas stundas savstarpējo attiecību pilnveidošanai,

veikuši individuālas pārrunas ar izglītojamiem un viņu vecākiem. Arī skolas direktores vietnieces izglītības

jomā /Persona I/, /Persona J/ un /Persona K/ ir iesaistījušās konkrētu situāciju /Klase A/ klasē risināšanā, tostarp

veikušas pārrunas ar izglītojamiem un viņu vecākiem.

[2.4] Pārbaudes laikā konstatēts, ka skolas direktore iesaistījusies konfliktsituāciju, tostarp vardarbības /Klase A/

klasē novēršanas jautājumu risināšanā un komunikācijā ar izglītojamo vecākiem.

[2.5] Pārbaudes laikā dienesta Uzraudzības departaments nav guvis apstiprinājumu iesniegumā norādītajam par

skolas direktores, atbalsta speciālistu un /Klase A/ klases audzinātājas bezdarbību izglītojamo konfliktsituāciju

un vardarbības /Klase A/ klasē novēršanā, tostarp nav gūts apstiprinājums par nepietiekamu sadarbību ar

izglītojamo vecākiem. Tādējādi šobrīd dienesta Uzraudzības departamenta rīcībā esošais informācijas kopums

neļauj konstatēt skolas direktores neatbilstību Izglītības likuma 30. panta ceturtajā daļā noteiktajām prasībām.

[3] Pieteicējs 2023. gada 16. februārī ar sūdzību par 2023. gada 13. februāra atbildi vērsās pie dienesta vadītājas,

lūdzot par skolas direktores pieļautajiem pārkāpumiem uzteikt viņai darbu.

2023. gada 17. februārī pieteicējs ar iesniegumu vērsās dienestā par pieļautajiem pārkāpumiem /Datums C/

vecāku sapulces protokola noformēšanā, lūdzot šo iesniegumu pievienot sūdzībai un ņemt to vērā pārbaudes

veikšanā.

2023. gada 24. februārī pieteicējs nosūtīja dienesta vadītājai trīs audioierakstus, kuros pieteicēja meita stāsta par

skolas notikumiem.

Dienesta Uzraudzības departamenta direktors 2023. gada 10. martā sniedza pieteicējam atbildi Nr. /Numurs C/

(turpmāk – 2023. gada 10. marta atbilde) par iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem skolas darbībā, norādot

turpmāk minēto.

[3.1] Pieteicēja iesniegumu saturs attiecībā uz iepriekšējos dienestam un ministrijai iesniegtajos iesniegumos

norādītajiem faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies, savukārt atbilde uz tajos norādīto informāciju

pieteicējam sniegta 2023. gada 13. februāra atbildē.

[3.2] Vienlaikus dienesta Uzraudzības departaments norādīja, ka turpina sekot līdzi skolas veiktajām darbībām

situācijas /Klase A/ klasē uzlabošanā, un 2023. gada 20. februārī bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēja skolu.

Pārbaudes laikā konstatēts, ka izglītojamo konfliktsituāciju gadījumos skola ievēro iekšējo normatīvo

regulējumu “Kārtība, kādā nodrošina izglītojamo drošību skolā un tās organizētajos pasākumos” (turpmāk arī –

skolas iekšējie noteikumi) 2. pielikumā noteikto rīcības plānu. Dienesta Uzraudzības departaments periodiski

sazinās ar direktori un /Pilsēta/Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieci par situāciju /Klase A/ klasē un skolas

veiktajām darbībām mikroklimata uzlabošanā. Esošais informācijas kopums norāda uz atsevišķu /Klase A/

klases izglītojamo uzvedības grūtībām, kuru risināšanā skola iesaistījusi izglītojamo vecākus, kā arī pašvaldības

attiecīgās institūcijas.

[3.3] Šobrīd nav pamata apšaubīt skolas direktores veiktās darbības situāciju /Klase A/ klasē risināšanā un

preventīvu atbalsta pasākumu organizēšanā, kā arī nav pamata apgalvot par nepietiekamu sadarbību ar

izglītojamo vecākiem.

[4] Pieteicējs 2023. gada 13. martā ar iesniegumu vērsās pie dienesta vadītājas, norādot, ka pieteicēja sūdzību

dienesta vadītājas vietā izskatīja dienesta Uzraudzības departamenta direktors. Pieteicējs lūdza dienesta vadītāju

atkārtoti izskatīt 2022. gada 18. decembra un 2023. gada 26. janvāra iesniegumu un sniegt detalizētu atbildi par

katru konkrētu pārkāpumu.

2023. gada 21. martā pēc pieteicēja lūguma dienestā notika klātienes tikšanās.

Pēc minētās tikšanās pieteicējs 2023. gada 23. martā vērsās dienestā, lūdzot sniegt atbildes uz pieteicēja

jautājumiem.

Dienesta Uzraudzības departamenta direktors 2023. gada 13. aprīlī sniedza pieteicējam atbildi Nr. /Numurs D/

(turpmāk – 2023. gada 13. aprīļa atbilde).

[4.1] Pieteicējam norādīts, ka 2023. gada 21. marta tikšanās laikā dienestā pieteicējam sniegtas atbildes uz viņa

jautājumiem, kā arī pieteicējs informēts par pārbaudes rezultātiem.

[4.2] Pieteicēja iesniegumu saturs attiecībā uz iepriekšējos dienestam un ministrijai iesniegtajos iesniegumos

norādītajiem faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies. Atbilde uz tajos norādīto informāciju

pieteicējam sniegta 2023. gada 13. februāra atbildē, kā arī tikšanās laikā.

[4.3] Dienesta Uzraudzības departaments skolai sniedzis vairākus ieteikumus, tostarp izglītojamo vardarbības

gadījumos izstrādāt individuālo uzvedības korekcijas plānu, pilnveidojot komunikāciju ar izglītojamo vecākiem,

sniedzot informāciju par izglītojamo labbūtību un periodiski monitorējot klases mikroklimatu. Turklāt dienesta

Uzraudzības departaments 2023. gada 30. martā bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēja skolu. Pārbaudes laikā

konstatēts, ka skola ņēmusi vērā dienesta Uzraudzības departamenta ieteikumus.

[4.4] Izglītojamo konfliktsituāciju gadījumos skola ievēro skolas iekšējo noteikumu 2. pielikumā noteikto

rīcības plānu.

[5] Pieteicējs 2023. gada 20. aprīlī iesniedza dienesta vadītājai iesniegumu, norādot kopsavilkumu par

pieļautajiem vardarbības gadījumiem skolā, lūdzot dienestu atbildēt par katru iesniegumā norādīto gadījumu.

Dienesta vadītāja vietniece 2023. gada 11. maijā sniedza pieteicējam atbildi Nr. /Numurs E/ (turpmāk – 2023.

gada 11. maija atbilde), norādot, ka dienesta Uzraudzības departaments atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai

kompetencei ir izvērtējis pieteicēja iesniegumos norādīto apstākļu kopumu un savas kompetences ietvaros

sniedzis atbildes uz visiem pieteicēja iesniegumiem, tostarp tikšanās laikā dienestā 2023. gada 21. martā tika

sniegtas atbildes uz pieteicēja jautājumiem. Atbilstoši dienesta kompetencei, kopsakarā izvērtējot skolas veiktās

darbības izglītojamo konfliktsituāciju, tostarp vardarbības situāciju risināšanā un komunikācijā ar izglītojamo

vecākiem, netika konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi.

Atbilstoši Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas kompetencē ir izvērtēt iespējamos bērnu tiesību

pārkāpumus skolā.

[6] Pieteicējs 2023. gada 6. jūnijā ar iesniegumu vērsās pie dienesta vadītājas un Izglītības un zinātnes ministres

par pieteicējam nesniegto atbildi par skolas direktores pārkāpumiem. Pieteicējs atkārtoti lūdza sniegt atbildes

par skolas iekšējo kārtības noteikumu neievērošanu, piemērot sankcijas skolas direktorei par šo noteikumu

neievērošanu.

Dienesta vadītāja 2023. gada 5. jūlijā sniedza pieteicējam atbildi Nr. /Numurs F/ (turpmāk – 2023. gada 5. jūlija

atbilde), norādot turpmāk minēto.

[6.1] Veicot kopumā vairāk kā 20 pieteicēja iesniegumos un to papildinājumos ietverto apgalvojumu pārbaudi,

dienests atbilstoši kompetencei ir sniedzis atbildes uz visiem tajos uzdotajiem jautājumiem, tostarp ir

konstatējis, ka skolas darbībā tiek ievēroti skolas iekšējie noteikumi, kā arī to 2. pielikumā noteiktais rīcības

plāns problēmsituāciju risināšanai, ja izglītojamais saskata draudus savai vai citu personu drošībai, veselībai vai

dzīvībai. Līdz ar to šobrīd dienestam nav pamata izpildīt 2023. gada 6. jūnija iesniegumā ietverto lūgumu un

piemērot soda sankcijas direktorei par šo noteikumu neievērošanu.

[6.2] Attiecībā uz pieteicēja izteikto apgalvojumu par dienesta vadītāja izvairīšanos izvērtēt Uzraudzības

departamenta pieteicējam iepriekš sniegtās atbildes, jāņem vērā, ka pēdējo pieteicējam adresēto atbildes vēstuli

ir parakstījusi dienesta vadītāja vietniece, kura tobrīd dienesta vadītājas ikgadējā atvaļinājuma laikā papildus

pildījusi arī viņas amata pienākumus. Turklāt dienesta vadītāja ir personīgi tikusies ar pieteicēju.

[6.3] Par pieteicēja iesniegto audioierakstu neizvērtēšanu norādīts, ka tajos pieteicēja meita, atbildot uz

pieteicēja uzdotajiem jautājumiem, būtībā jau atkārto pieteicēja iesniegumos aktualizētos jautājumus.

[6.4] Dienests nevar sniegt skaidrojumu par skolas vadības sistēmas “e-klase” pieteicēja meitas dienasgrāmatā

nekorekti veikto ierakstu par viņas medicīnas māsas apmeklējuma iemeslu /Datums A/, tomēr dienesta

Uzraudzības departaments savā atbildes vēstulē pieteicējam norādījis, ka ir gūts apstiprinājums /Datums A/

mācību stundā “Sports un veselība” pieteicēja meitas un viņas klasesbiedru notikušajai konfliktsituācijai, kuras

rezultātā pieteicēja meita tikusi pagrūsta, nevis “nokritusi” kā tas ticis fiksēts minētajā dienasgrāmatā.

[7] Pieteicējs, uzskatot, ka dienests pieļāva būtiskus pārkāpumus pieteicēja iesniegumu izskatīšanā, proti,

nesniedzot atbildes pēc būtības un noteiktajā termiņā, neizvērtējot situāciju, nesniedzot pamatojumu,

nepieņemot lēmumus, ar pieteikumu vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atzīt dienesta rīcību, izskatot

pieteicēja iesniegumus un sūdzības, par prettiesisku, uzlikt pienākumu dienestam sniegt atbildes pēc būtības un

atlīdzināt nemantisko kaitējumu 10 000 euro. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.

[7.1] Pieteicējs laika posmā no 2022. gada 20. decembra līdz 2024. gada 10. janvārim ar vairākiem

iesniegumiem vērsās dienestā par skolas personāla pieļautajiem iekšējās kārtības noteikumu un normatīvo aktu

rupjiem pārkāpumiem, kā arī par dienesta pārkāpumiem.

[7.2] 2023. gada 13. februāra atbilde ir pretēja Ministru kabineta 2013. gada 23. aprīļa noteikumiem Nr. 225

„Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums” (turpmāk – dienesta nolikums), Izglītības likumam, Valsts

pārvaldes iekārtas likumam, Iesniegumu likumam, kā arī labas pārvaldības principam. Atbilde bija vispārīga,

aprakstoša, tāpat kā tajā izdarītie secinājumi. Neviena no pieteicēja iesniegumos minētajām situācijām, kas

attiecas uz pieteicēja meitu, netika nedz aprakstīta, nedz analizēta. Atbilde netika sniegta pēc būtības. Dienesta

faktiskās rīcības pārkāpumi ir acīmredzami.

[7.3] Pieteicējs uz 2023. gada 16. februāra, 17. februāra un 24. februāra iesniegumiem (tostarp 3

audioierakstiem) vēlējās mēneša laikā saņemt dienesta vadītājas atbildi, jo dienesta vadītāja nodrošina dienesta

darbības tiesiskumu un pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto dienesta amatpersonas izdoto

administratīvo aktu vai amatpersonas faktisko rīcību. Tomēr 2023. gada 10. marta (pieteicējs norāda uz 13.

marta atbildi, tomēr atbilstoši dienesta sniegtajai informācijai atbilde sniegta 10. martā, sk. lietas 156. lapa)

atbildi sniedza dienesta Uzraudzības departamenta direktors. Šādā veidā dienesta vadītāja pārkāpa dienesta

nolikuma 16. punktu un nepieņēma lēmumu par apstrīdēto dienesta amatpersonas izdotu administratīvo aktu.

Dienesta Uzraudzības departamenta direktors pats sniedza atbildi uz sūdzību par iepriekš sniegto atbildi, kas

neiztur kritiku. 2023. gada 10. marta atbildē norādīts, ka pieteicēja iepriekš norādītie faktiskie apstākļi nav

mainījušies un atbilde jau tika sniegta 2023. gada 13. februārī. Tāpat norādīts par dienesta veiktajām darbībām

februārī un martā, šādi pamatojot, ka skolas direktore un klases audzinātāja ievēro noteikumus. Šāda atbilde ir

sniegta, nenorādot, kā tieši tas attiecas uz pieteicēja norādītajām situācijām direktores un cita skolas personāla

rīcībā konkrēti attiecībā uz pieteicēja meitas skolā iegūtajām psiholoģiskām un fiziskām traumām. Secināms, ka

pieteicēja sūdzība, kas bija adresēta dienesta vadītājai, netika izskatīta.

[7.4] Pieteicējs 2023. gada 13. martā e-pastā sazinājās ar dienesta vadītāju, sarunājot tikšanos uz 2023. gada 21.

martu plkst. 15.00. Uz tikšanos pieteicējs ieradies viens pats, bet no dienesta puses tikšanās piedalījās dienesta

vadītāja, dienesta Uzraudzības departamenta direktors un /Persona L/, kura sagatavoja atbildes. Pieteicējam

paskaidroja, ka skolas personāls rīkojies atbilstoši skolas iekšējiem noteikumiem un Ministru kabineta 2009.

gada24. novembra noteikumiem Nr. 1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un

to organizētajos pasākumos” (turpmāk – noteikumi Nr. 1338; noteikumi zaudēja spēku 2022. gada 14.

novembrī). Ievērojot, ka pieteicējam pretī sēdēja 3 cilvēki, pieteicējs juta būtisku psiholoģisko ietekmi, tāpēc

pamatot savu viedokli un sniegt pretjautājumus pieteicējam bija neiespējami. Sarunas nobeigumā no dienesta

puses tika secināts, ka viss ir kārtībā un pieteicēju pavadīja ārā, nesniedzot atbildes uz iesniegumā minētajiem

jautājumiem.

[7.5] 2023. gada 23. martā, neskatoties uz to, ka pieteicējs joprojām gaidīja atbildi uz 2023. gada 16. februāra un

2023. gada 13. marta sūdzībām, sakopojot domas attiecībā uz 2023. gada 21. marta tikšanās dzirdēto, pieteicējs

nosūtīja precizējošos jautājumus dienesta vadītājai par dienesta darbībām atbilstoši dienesta nolikumam.

Pieteicējs lūdza sniegt atbildi līdz 7. aprīlim, jeb 2 nedēļu laikā, kas atbilstu Administratīvā procesa likuma 69.

panta otrajai daļai. Tāpat dienestam bija pienākums atbildi sniegt rakstveida, ievērojot Administratīvā procesa

likuma 67. pantu.

2023. gada 23. marta iesniegums tika sniegts ar mērķi, lai dienesta vadītāja, sniedzot atbildi tostarp uz 16.

februāra iesniegumu, būtu spējīga secināt, ka skolas direktores darbības bija prettiesiskas un tam par pamatu

būtu direktores darba uzteikums.

[7.6] Uz pieteicēja 2023. gada 13. un 23. marta sūdzībām pieteicējs saņēma 2023. gada 13. aprīļa atbildi, kurā

tika norādīts, ka 21. marta sapulces laikā viss tika izrunāts un atbildēts. Tajā pašā laikā norādīts, ko šajā situācijā

ir darījis dienests, taču atkal jau nenorāda pilnīgi neko attiecībā uz konkrētām situācijām ar pieteicēja meitu,

kuras tiesības pieteicējs aizstāvēja. Minēto atbildi sniedza dienesta Uzraudzības departamenta direktors, nevis

dienesta vadītāja, pārkāpjot dienesta nolikuma 16. punktu. Pieteicējam arī norādīts, ka atbildes tika sniegtas

mutvārdos 21. marta tikšanās laikā, neņemot vērā, ka pieteicējs vēlējies saņemt atbildes rakstveidā. Turklāt

atbilde netika sniegta divu nedēļu laikā, t. i., līdz 7. aprīlim, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 69. panta

otro daļu.

[7.7] 2023. gada 20. aprīlī pieteicējs dienesta vadītājai nosūtīja sūdzību par vardarbības gadījumu kopsavilkumu

līdz 2023. gada 20. aprīlim, kuros skolas direktore nerīkojās, pārkāpjot skolas iekšējos noteikumus, noteikumus

Nr. 1338, kā arī vairākus citus normatīvos tiesību aktus. Pieteicējs atkārtoti detalizēti aprakstīja situāciju, kad

pieteicēja meita guva vēdera traumu, bet nepieredzējusi sporta skolotāja ļāva izvērtēt 8 gadus vecam bērnam

savu iekšējo orgānu stāvokli, jeb neziņoja par bumbas sitienu nedz medicīniskam personālam, nedz pieteicējam

un meitas mammai, būtiski pārkāpjot skolas iekšējos noteikumus. Pieteicējs norādīja arī uz meitas fizisko

iespaidošanu /Datums D/, kas joprojām nav izvērtēts. Tāpat pieteicējs norādīja par pieteicēja meitai nodarītiem

miesas bojājumiem un psiholoģiskām traumām, kas attiecas arī uz dienestu, jo tieši tāpat kā dome, arī dienests

ignorē pietecēja meitas veselībai nodarītos zaudējumus. Pieteicējs lūdza pieņemt pamatotu un motivētu lēmumu

par skolas direktores darba uzteikumu.

[7.8] Uz iepriekš minēto sūdzību pieteicējs saņēma 2023. gada 11. maija atbildi, kura tika sniegta formāli, bez

numura, pamainot iepriekš rakstīto tekstu, tātad neiedziļinoties iesniegumu būtībā. Dienesta vadītāja vietniece

atsaucās uz Senāta prakses atziņām, taču nenorāda, kur tad pieteicējs bija norādījis uz nepieciešamību sniegt

konkrēta satura vai pieteicēja priekšstata atbildi. Pieteicējs 23. marta iesniegumā lūdza sniegt atbildes uz

konkrētiem jautājumiem, kas attiecas uz pieteicēju un viņa meitu. Savukārt dienests sniedza skaidrojumu par

savām kompetences robežām. Neskatoties uz novēlotu atbildi, arī šajā gadījumā netika sniegts detalizēts vai

jebkāds izvērtējums attiecībā uz 2022. gada 18. decembra un 2023. gada 11. janvāra iesniegumiem par skolas

iekšējo noteikumu, noteikumu Nr. 1338 pārkāpumiem attiecībā uz pieteicēja meitu, sasaistot tos ar skolas

direktores darba uzteikumu.

[7.9] Savā 2023. gada 5. jūnija atbildē dienesta vadītāja bez pamatojuma un, nesniedzot atbildes, tostarp uz

2023. gada 30. janvāra un 2023. gada 23. marta iesniegumiem, norāda, ka skolas darbībā tiek ievērots skolas

iekšējo noteikumu 2. pielikumā noteiktais rīcības plāns problēmsituāciju risināšanai, ja izglītojamais saskata

draudus savai vai citu personu drošībai, veselībai vai dzīvībai. Vienlaikus dienesta vadītāja, stipri pārkāpjot 1

mēneša atbildes sniegšanas termiņu, atbild par /Datums A/ notikumiem ar pieteicēja meitu, atzīstot, ka dienests

nevar sniegt skaidrojumu šādai skolas rīcībai. Dienests nemaz nav iepazinies ar pieteicēja 2023. gada 11. un 13.

janvāra iesniegumiem un kolektīvo 18. decembra iesniegumu.

Dienesta vadītāja sākot ar 2023. gada 16. februāri nesniedza atbildes pēc būtības uz visām sūdzībām un

iesniegumiem, turklāt netika ievērots labas pārvaldības princips.

[7.10] Dienests pieteicējam radīja būtisku depresiju, pieteicējs nespēja gulēt. Katru dienu laižot meitu uz skolu,

pieteicējs joprojām saprot, ka meitas tiesības tiks pārkāptas vēl un vēl, jo tieši valsts iestāde ar savu rīcību skolas

direktorei uzliek šo brīvības sajūtu.

[7.11] Pieteicējs dienesta vadītājai vēl vairākkārt izmisīgi lūdza sniegt atbildi uz 2023. gada 23. marta

iesniegumu, piemēram, šāds lūgums bija 2023. gada 7. augustā e-pastā. Pieteicējs sarakstē norādīja uz necienīgu

dienesta darbinieka izturēšanos, norādīja, kāpēc atbilde uz 23. marta iesniegumu ir būtiska. Diemžēl no kopējā

dienesta e-pasta pieteicējs saņēma neparakstītu un cinisku atbildi, ka atbilde jau tika sniegta, prettiesiski

iesniegumu atstājot bez izskatīšanas, tajā pašā laikā nesniedzot atbildi uz 23. marta elektroniski parakstītu

dokumentu. Atkārtoti 7. augustā ar elektronisku parakstu tika nosūtīts iesniegums dienesta darbiniecei /Persona

L/, kura vairākkārt sagatavoja prettiesiskas atbildes uz pieteicēja iesniegumiem.

[7.12] Pieteicējam nācās secināt, ka taisnīgumu attiecībā uz vardarbību no skolas personāla panākt nav

iespējams, tāpēc pieteicējs 2023. gada 14. decembrī vērsās dienestā, lūdzot atlīdzināt nemantisko kaitējumu

7500 euro. 2024. gada 10. janvāra iesniegumā pieteicējs palielināja atlīdzinājuma iesniegumu, norādot, ka

nemantiskā kaitējuma apmērs ir 10 000 euro, jo pieteicējam un viņa meitai nodarīts smags kaitējums. Savukārt

2024. gada 8. februārī pieteicējs papildinājuma nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma iesniegumu, norādot

personas kodu un dzīvesvietas adresi.

Līdz pat pieteikuma iesniegšanas brīdim zaudējumu atlīdzinājuma iesniegums netika izskatīts.

[7.13] Pēdējā gada laikā pieteicējam ir pilnībā zudusi jebkāda ticība dienesta darbībai, dienests turpina ignorēt

pieteicēju un pārkāpt pieteicēja tiesības, akceptējot skolas turpināšanu pārkāpt skolas iekšējos noteikumus,

turklāt skola ir sākusi atriebības kampaņu pret pieteicēju un pieteicēja meitu, pielietojot cita vieda ietekmēšanas

veidus, attiecinot tos uz pieteicēja meitu, par ko ir informēta dienesta vadītāja.

[8] Ministrija 2024. gada 19. martā pieņēma lēmumu Nr. /Numurs G/ (turpmāk – Lēmums), ar kuru noraidīja

pieteicēja 2024. gada 10. janvāra iesniegumu daļā par zaudējuma atlīdzinājumu. Lēmums pamatots ar turpmāk

minētiem argumentiem.

Ministrija Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Atlīdzināšanas likums)

18. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā ar vēstuli Nr. /Numurs H/ ir pagarinājusi lēmuma par zaudējuma

atlīdzinājumu pieņemšanas termiņu līdz 2024. gada 10. aprīlim, informējot par to pieteicēju.

No pieteicēja atlīdzināšanas iesniegumā ietvertajiem faktiem, kas pieteicēja ieskatā pamato tiesības uz

zaudējuma atlīdzinājumu, un ministrijā no dienesta saņemtās informācijas neizriet, ka dienesta vadītājs būtu jau

pieņēmis lēmumu par pieteicēja apstrīdēto dienesta amatpersonas faktisko rīcību, proti, neizriet, ka

apstrīdēšanas process par dienesta amatpersonas faktisko rīcību dienestā būtu pabeigts. Līdz ar to uz Lēmuma

sagatavošanas brīdi nav iespējams konstatēt dienesta rīcības tiesiskumu/prettiesiskumu, kā arī cēloņsakarību

starp nemantisko kaitējumu, kas pieteicēja ieskatā pieteicējam ir radies, un dienesta faktisko rīcību.

[9] Rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu daļā par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu ministrija to neatzīst

un lūdz noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā minētiem argumentiem, papildus norādot turpmāk minēto.

[9.1] No pieteikumam pievienoto dokumentu satura izriet, ka lēmuma par apstrīdēto dienesta amatpersonu

faktisko rīcību (2023. gada 13. marta atbildes; 2023. gada 14. aprīļa atbildes; 2023. gada 11. maija atbildes)

pieņemšana ietilpst dienesta vadītāja kompetencē. Savukārt saistībā ar pieteicēja pieteikumā minēto dienesta

vadītājas 2023. gada 5. jūlijā sniegto atbildi uz pieteicēja 2023. gada 6. jūnija iesniegumu, ministrija paskaidro,

ka no pieteicēja 2024. gada 10. janvāra iesniegumā par kompensācijas pieprasījumu norādītā ministrijas ieskatā

nebija izsecināms pieteicēja mērķis ar 2024. gada 10. janvāra iesniegumu apstrīdēt arī dienesta vadītājas 2023.

gada 5. jūlijā sniegto atbildi pieteicējam (dienesta vadītājas faktisko rīcību). No pieteicēja 2024. gada 10.

janvāra iesnieguma izriet, ka pieteicēja ieskatā nemantiskais kaitējums pieteicējam nodarīts ar šādu dienesta

faktisko rīcību: dienesta sniegto atbildi uz pieteicēja 2023. gada 26. janvāra iesniegumu; dienesta rīcību,

pieteicēja ieskatā nesniedzot pieteicējam atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2023. gada 23. marta iesniegumu;

2023. gada 14. decembra iesniegumu dienestam.

[9.2] Ministrija jau 2023. gada 31. jūlija vēstulē Nr. /Numurs I/ informēja pieteicēju par ministrijas veiktā

izvērtējuma par dienestā laika posmā no 2022. gada 20. decembra līdz 2023. gada 13. jūnijam saņemto

pieteicēja iesniegumu (tai skaitā pieteicēja 2023. gada 6. jūnija iesnieguma) izskatīšanu, tas ir, dienesta

sniegtajām atbildēm pieteicējam, rezultātiem.

[9.3] Tas, ka iestāde nav sniegusi iesniedzējam tādas atbildes uz viņa jautājumiem, kādas iesniedzējs vēlētos

saņemt, nenozīmē, ka iestāde nav izskatījusi vai ir nepareizi un nepietiekami izskatījusi kādu iesniedzēja

iesniegumu.

[10] Rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu dienests norādīja, ka pieteicēja pieteikumā norādītie argumenti

un apsvērumi ir atzīstami par nepamatotiem un pieteikums ir noraidāms. Dienests uztur iepriekš pieteicējam

sniegtajās atbildēs minēto argumentāciju, papildus norādot turpmāk minēto.

[10.1] Attiecībā uz pieteikumā norādīto par skolas direktores profesionālās darbības novērtēšanu dienests

norādīja, ka tā tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi sešos gados. Dienests ir tiesīgs

pieņemt lēmumu par izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības ārkārtas novērtēšanu, ja saņemts

izglītības iestādes dibinātāja vai ministrijas ierosinājums. Ņemot vērā, ka /Datums E/ dienestā pieņemts lēmums

par skolas direktores atbilstību izglītības iestādes vadītāja amatam un līdz pat šim brīdim nedz skolas dibinātājs

– pašvaldība –, nedz ministrija nav ierosinājusi veikt skolas direktores profesionālās darbības ārkārtas

novērtēšanu, kārtējo skolas direktores profesionālās darbības novērtēšanu dienests plāno veikt 2027. gadā.

[10.2] Turklāt līdz šim dienestā nav saņemta arī citu kompetento iestāžu, tostarp Valsts bērnu tiesību

aizsardzības inspekcijas, informācija par skolas darbībā vai tās darbinieku rīcībā konstatētajiem normatīvo aktu

pārkāpumiem, kas būtu par pamatu pieteicēja pieteikumā norādīto dienesta tiesību īstenošanai.

[10.3] Saistībā ar pieteikumā norādīto par dienesta amatpersonu faktiskās rīcības izskatīšanu, norādāms, ka tā

tika izvērtēta un atzīta par atbilstošu gan dienesta vadītājai 2023. gada 21. martā tiekoties ar pieteicēju, gan

dienesta vadītājas vietniecei parakstot pieteicējam ar 2023. gada 11. maija vēstuli, uz ko pieteicējam tika

norādīts dienesta 2023. gada 5. jūlija atbildē. Turklāt atbilstoši dienesta rīcībā esošajai informācijai ministrija kā

augstākā iestāde ir vērtējusi un 2023. gada 31. jūlijā un 7. decembrī sniegusi atbildes pieteicējam par dienesta

rīcību, atzīstot to par tiesisku.

[11] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.

Dienesta un ministrijas pārstāvji tiesas sēdē pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[12] Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicējs laika posmā no 2022. gada 20. decembra līdz 2024. gada 10.

janvārim (sk. pieteikumu, lietas 5.–17. lapa) vairākkārt vērsās dienestā saistībā ar pieteicēja meitas drošības

iespējamu apdraudējumu skolā un lūdza dienestu izvērtēt situāciju saistībā ar skolas darbībā un tās darbinieku

rīcībā konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem (tajā skaitā izglītības iestādes direktores rīcību un atbildību).

Pieteicēja ieskatā dienests nesniedza atbildes pēc būtības, kā arī neveica nepieciešamās darbības, veicot skolas

audzēkņu drošības izvērtējumu skolā, kā arī konstatējot izglītības iestādes (tās darbinieku) atbildību saistībā ar

skolā notikušajiem atgadījumiem.

Savukārt gan dienesta, gan ministrijas ieskatā pieteicējam tika sniegtas atbildes pēc būtības.

Secināms, ka strīds lietā pastāv par to, vai dienests, izskatot pieteicēja iesniegumus, sniedzis pieteicējam

atbildes pēc būtības un noteiktajā termiņā, kā arī vai ir radīts būtisks pieteicēja tiesību vai tiesisko interešu

aizskārums (nemantiskais kaitējums), par kuru būtu nosakāms atlīdzinājums 10 000 euro apmērā.

Attiecīgi turpmāk lietā izvērtējams jautājums, vai dienests ir sniedzis atbildi pēc būtības uz pieteicēja

iesniegumos izteiktajiem iebildumiem un noteiktajā termiņā, un vai ir radīts būtisks pieteicēja tiesību vai

tiesisko interešu aizskārums (nemantiskais kaitējums), par kuru būtu nosakāms atlīdzinājums naudā.

[13] Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 104. panta pirmo teikumu ikvienam ir

tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc

būtības. Tātad regulējums, kādā privātpersona var īstenot savas tiesības saņemt atbildi uz iesniegumu, ietverts

Iesniegumu likumā (šeit un turpmāk redakcijā, kas bija spēkā līdz 2026. gada 28. februārim).

Iesniegumu likuma 2. panta pirmā daļa un 3. panta pirmā daļa noteic, ka privātpersona iesniedz iesniegumu

iestādei, kuras kompetencē ir izskatīt iesniegumā ietverto lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu.

Savukārt Iesniegumu likuma 5. panta pirmā un trešā daļa noteic, ka iestāde iesniegumu izskata, vadoties pēc tā

satura. Iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas

steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

Šīs tiesības tiek īstenotas uz personas iniciatīvas pamata, vēršoties pie valsts kāda tai interesējoša jautājuma

noskaidrošanai. Valsts pienākums atbilstoši šai konstitucionālajai normai ir sniegt atbildi, kurā ir izvērtēti

uzdotie jautājumi un tie motivēti atbildēti. Tādā veidā tiek aktivizēta pilsoniskā sabiedrība un valsts darbība

kļūst caurskatāmāka. Tā kā valsts savus pienākumus īsteno caur dažādām institūcijām, tad Satversmes 104.

panta kontekstā tas nozīmē, ka persona vēršas pie attiecīgās kompetentās institūcijas un saņem kompetentu

atbildi (Senāta 2008. gada 21. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-22/2008, A42250105, 17. punkts).

Tomēr minētā Satversmes norma neparedz tiesības prasīt konkrēta satura atbildi. Nozīme ir tam, ka iestādes

atbildes attiecas uz personas uzdotajiem jautājumiem, nevis tam, vai atbildes saturs precīzi atbilst personas

priekšstatam par vēlamo atbildi (Senāta 2011. gada 17. marta lēmuma lietā Nr. SKA-367/2011 7. punkts, 2010.

gada 26. novembra lēmuma lietā Nr. SKA-785/2010 6. un 8. punkts).

Iestādei ir pienākums sniegt saprotamas atbildes uz personas uzdotajiem jautājumiem, kuri ir iestādes

kompetencē. Ir svarīgi, lai iestāde kopumā atbildētu uz personas uzdotajiem jautājumiem, tādēļ tas vien, ka

iestāde nav sniegusi atsevišķu atbildi uz katru no jautājumiem, nevar būt par pamatu atzinumam, ka atbilde nav

sniegta pēc būtības (Senāta 2009. gada 23. marta lēmuma lietā Nr. SKA-360/2009 10. punkts).

Arī šobrīd aktuālākajās Senāta atziņās ir norādīts, ka Iesniegumu likums negarantē tiesības iesnieguma

iesniedzējam saņemt tādu atbildi pēc būtības uz iesniegto iesniegumu, kādu tas vēlas vai ir iztēlojies.

Iesniedzējam šādā situācijā būtībā ir tiesības saņemt atbildi vienīgi par to, kā [iestāde] ir novērtējusi saņemto

informāciju un ko līdz ar to ir izlēmusi ar saņemto informāciju darīt, nevis sniegt detalizētu skaidrojumu par to,

kāpēc [iestāde] saskata pamatu izmantot vai neizmantot sev piešķirtās tiesības [..]. Tas saistīts ar to, ka neviena

tiesību norma neparedz, ka privātpersonām būtu tiesības pieprasīt, lai [iestāde] noteiktā veidā izlemj kādu

jautājumu [..] (Senāta 2025. gada 15. augusta lēmuma lietā Nr. SKA-684/2025,

ECLI:LV:AT:2025:0815.SKA068425.5.L, 9. punkts).

Tiesas ieskatā no iepriekš norādītajām Senāta atziņām izriet, ka apstāklis, ka iestādes atbildes saturs nav

atbilstošs personas gribai, pats par sevi nenozīmē, ka tās rīcība ir prettiesiska un atbilde nav sniegta pēc būtības.

Atbildes sniegšana uz iesniegumu aprobežojas tieši ar atbildi uz iesniegumu un neietver citas faktiskās vai

tiesiskās darbības, kuras iestāde varētu veikt savas kompetences ietvaros.

Jēdziens „atbilde pēc būtības” ir tāda atbilde, kas aptver to jautājumu loku (kopumu), kas ietverts iesniegumā.

Iesniegumu likums piešķir personai tiesības vērst iestādes uzmanību uz iespējamiem pārkāpumiem un saņemt

uz savu iesniegumu atbildi, kurā iestāde var norādīt, ka ir veikusi vai veiks kādas darbības, vai, tieši otrādi, tās

neveiks, jo uzskata to par nelietderīgu u. tml. Privātpersona nevar diktēt iestādei, kādā veidā veicamas tai

deleģētās funkcijas un uzdevumi. Iesniegumu likums neparedz tiesības prasīt konkrētu rīcību, tostarp

izmeklēšanas vai pārbaudes darbību, vai analīzes veikšanu par katru gadījumu atsevišķi, un atzinumu sniegšanu.

Līdz ar to tiesai šajā lietā jāizvērtē, vai dienests savas kompetences ietvaros ir sniedzis motivētas atbildes uz

pieteicēja iesniegumos norādīto iebildumu (jautājumu) kopumu, proti, vai pieteicējs ir saņēmis atbildi pēc

būtības par iesniegumu izskatīšanas rezultātiem un vai dienesta atbildes attiecas (ir saistītas) uz pieteicēja

uzdotajiem jautājumiem.

[14] Dienesta funkcijas un uzdevumi ir dienesta nolikumā. Atbilstoši dienesta nolikuma 3.6. apakšpunktam

dienests kontrolē izglītības procesu un sniedz ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai un saskaņā ar nolikuma

3.10. apakšpunktu dienests organizē izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu. Savukārt

nolikuma 4.18. apakšpunkts paredz, ka dienests izskata privātpersonu, valsts un pašvaldību iestāžu iesniegumus

izglītības iestāžu darbības un izglītības procesa īstenošanas jautājumos.

Attiecīgi secināms, ka atbilstoši Iesniegumu likuma 2. pantā noteiktajai kārtībai pieteicējs var iesniegt

iesniegumu (sūdzību) dienestam, jo dienesta kompetencē ir izskatīt iesniegumā (sūdzībā) norādītos jautājamus

bērna tiesību aizsardzību izglītības jomā un sniegt atbildi uz tiem.

Savukārt saistībā ar pieteicēja iesniegumiem par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu 10 000 euro apmērā

(pieteikuma 17., 18., 19. pielikums, lietas 64.– 69. lapa) konstatējams, ka par minēto jautājuma izlemšanu

kompetentā iestāde ir ministrija (sk. tiesneša 2024. gada 7. marta lēmumu, lietas 2.–3. lapa).

[15] Tiesa lietā konstatē šādus apstākļus un norāda turpmāk minēto.

Pieteicējs laika posmā no 2022. gada 20. decembra līdz 2024. gada 10. janvārim vairākkārt ar iesniegumiem

vērsās dienestā (analogi iesniegumi tika nosūtīti arī citām iestādēm, piemēram, /Pilsēta/ valstspilsētas domei,

Rietumzemgales prokuratūrai, Izglītības un zinātnes ministrijai utt.) par skolas personāla pieļautajiem iekšējās

kārtības noteikumu un normatīvo aktu rupjiem pārkāpumiem, kā arī par dienesta pārkāpumiem.

Tiesa, analizējot iepriekšminētos lietā iesniegtos pieteicēja iesniegumus (turpmāk neatreferējot to pilnu saturu

un uzdotos jautājumus), secina, ka, uzdodot jautājumus par pieteicēja meitu saistībā ar notikumiem ekskursijas

laikā un sporta stundās (par trīs pieteicēja ieskatā vardarbības izpausmes gadījumiem pret pieteicēja meitu), tika

lūgts sniegt atbildi, vai skolas (tās personāla) rīcība šajos gadījumos atbilst normatīvo aktu prasībām, proti,

skolas iekšējiem noteikumiem un noteikumiem Nr. 1338. Tāpat pieteicējs plaši un detalizēti izteicis viedokli par

izglītības sistēmu (skolu) kopumā, kā arī savu skatījumu par nepieciešamajām darbībām (rīcību) skolas vadībai

un personālam problēmjautājumu risināšanā, tajā skaitā par sadarbību ar skolas audzēkņu vecākiem. Vienlaikus

pieteicējs norāda uz pieteicēja konstatēto pārkāpumu esību skolas direktores un personāla darbībās, kā arī lūdz

dienestam veikt pārbaudes un sodīt vainīgās personas.

Savukārt dienests, reaģējot uz iepriekšminētajiem pieteicēja iesniegumiem, sniedza virkni atbilžu (sk.

iesniegumu un atbilžu apkopojumu, lietas 156.–158. lapa, turpmāk neatreferējot to pilnu saturu un uzdotos

jautājumus).

[16] Kā norāda pieteicējs, 2022. gada 20. decembrī (lietas 19.–25. lapa) pieteicējs dienestam informatīvi

nosūtīja vecāku kolektīvo 2022. gada 18. decembra iesniegumu par fiziskas un psiholoģiskās vardarbības

gadījumiem skolas /Klase A/ klasē. Šajā iesniegumā pieteicējs informēja arī par trīs vardarbības izpausmes

gadījumiem pret pieteicēja meitu.

/Datums D/ vardarbīgs zēns stipri knieba sānos pieteicēja meitu, par ko nedz skolotāja, nedz cits skolas

personāls neziņoja. /Datums B/ pieteicēja meita sporta nodarbībā no /Klase B/ klases skolēna ieguva vēdera

traumu, spēlējot traumatismu izrausošo spēli. Par iegūto traumu (saņemto bumbas sitienu) skola nav paziņojusi

vecākiem. Pieteicēja meita skolā pastāvīgi atradās stresa situācijās, redzēja, kā tiek sisti citi bērni, bērni to savā

starpā pārrunāja, baidījās teikt vecākiem, bet teikt skolas personālam bija bezjēdzīgi, jo vardarbība klasē tikai

attīstījās.

[16.1] 2022. gada 21. decembrī (lietas 26.–27. lapa) pieteicējs informācijai dienestam nosūtīja iesniegumu,

norādot uz skolas direktores neētisku, savam amatam neatbilstošu rīcību /Datums C/ vecāku sapulcē, kura tika

protokolēta neatbilstoši vispārpieņemtajām normām un, kā atklājies vēlāk, ir safabricējums.

[16.2] Uz minētiem iesniegumiem dienesta uzraudzības daļas direktors 2022. gada 23. decembrī sniedza atbildi

Nr. /Numurs A/ (lietas 70. lapa), norādot, ka iesniegumi neattiecas uz dienestu, bet rīcība sekos tikai gadījumā,

ja no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas būs norādes par izglītības jomu regulējošo normatīvo aktu

pārkāpumiem.

Pieteicēja ieskatā minētā atbilde nav pamatota, jo izglītības jomu regulējošu normatīvo aktu pārkāpumi

neattiecas uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, bet tieši uz dienestu.

[16.3] Konstatējams, ka atbilde uz iepriekšminētajiem iesniegumiem sniegta (ko nenoliedz arī pats pieteicējs),

bet pieteicēju neapmierina apstāklis, ka dienests nav veicis pārbaudes par pieteicēja ieskatā notikušajiem

normatīvo aktu pārkāpumiem skolā.

Tiesa atkārtoti norāda, ka jēdziens „atbilde pēc būtības” ir tāda atbilde, kas aptver to jautājumu loku (kopumu),

kas ietverts iesniegumā. Iesniegumu likums piešķir personai tiesības vērst iestādes uzmanību uz iespējamiem

pārkāpumiem un saņemt uz savu iesniegumu atbildi, kurā iestāde var norādīt, ka ir veikusi vai veiks kādas

darbības, vai, tieši otrādi, tās neveiks, jo uzskata to par nelietderīgu u.tml. Privātpersona nevar diktēt iestādei,

kādā veidā veicamas tai deleģētās funkcijas un uzdevumi. Iesniegumu likums neparedz tiesības prasīt konkrētu

rīcību, tostarp izmeklēšanas vai pārbaudes darbību, vai analīzes veikšanu par katru gadījumu atsevišķi, un

atzinumu sniegšanu.

Pamatojoties uz minēto, tiesa secina, ka atbilde pēc būtības uz iepriekšminētajiem iesniegumiem sniegta.

[17] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka 2023. gada 11. janvārī (lietas 28.–29. lapa) pieteicējs dienestam nosūtīja

iesniegumu par skolas personāla vardarbības pret pieteicēja meitu slēpšanu. Attiecībā uz dienestu bija tikai viens

lūgums – nopratināt skolas direktori, /Persona M/, skolas medmāsu un sporta skolotāju. Lūgums bija izteikts ar

nolūku, lai izprastu katra skolas darbinieka atbildību situācijā, kad pieteicēja meita sporta nodarbībā no 10

gadus veca zēna gurnu apvidū tika satverta no aizmugures, piepacelta un tad triekta pret zemi. Neskatoties uz to,

ka to redzēja vai notikumu secību precīzi zināja vairākas skolotājas, dienasgrāmatā tika veikts vecāku maldinošs

ieraksts, ka meita nokrita, kas sakrita ar /Persona E/ teikto telefonsarunā tās pašas dienas plkst. 15.29. Līdz ar to

notikums tika apzināti slēpts. Turklāt medicīnas darbinieks pieļāva pārkāpumu, jo par „meitas nokrišanu”

informēja tikai meitas mammu, nevis vecākus.

[17.1] 2023. gada 11. janvārī (lietas 30. lapa) pieteicējs dienestam nosūtīja vēl vienu iesniegumu par skolas

personāla vardarbības pret pieteicēja meitu slēpšanu, tostarp attiecībā uz laika periodu no 2022. oktobra līdz

decembrim. Iesniegumā bija atsauce uz 2022. gada decembra iesniegumiem un vēl vienu 2023. gada 11. janvāra

iesniegumu. Iesniegumā pieteicējs lūdz šo iesniegumu apvienot ar pieteicēja 11. janvāra pirmo iesniegumu;

nopratināt skolotāju /Persona E/ par situāciju ar e-klasi; no e-klases sistēmas pārvaldītāja saņemt informāciju,

kad precīzi tika ievadīta piezīme, ka pieteicēja meita bija pie medmāsas sporta nodarbības laikā.

Visi trīs iesnieguma lūgumi bija adresēti trim iestādēm, ieskaitot dienestu, no kura pieteicējs sagaidīja situācijas

analīzi, atbildi pēc būtības, kā arī faktisko rīcību atbilstoši dienesta nolikumam.

[17.2] 2023. gada 13. janvārī (lietas 31.–32. lapa) pieteicējs nosūtīja dienestam informējošo iesniegumu par

pēdējiem vardarbības gadījumiem, kuros skola attiecībā gan pret vardarbīgajiem, gan cietušajiem bērniem

turpināja pārkāpt skolas iekšējos noteikumus un noteikumus Nr. 1338). Pārkāpumi norisinās jau no 2022. gada

oktobra. Skolas direktore bija informēta par notikumiem. Piesaistīt skolas psihologu varēja vienīgi direktore,

taču tas līdz pat šim brīdim netika darīts.

Skolas administrācijai, ieskaitot direktori, atkarībā no pārkāpuma smaguma pakāpes un ņemot vērā, ka gadījumi

ar vardarbīgu zēnu bija atkārtoti un, lai vardarbības situācijas nesaīsinātos, vardarbīgajam zēnam mācības bija

jānodrošina citā telpā pedagoga un psihologa klātbūtnē.

[17.3] 2023. gada 21. janvārī (lietas 33. lapa) pieteicējs dienestam nosūtīja iesniegumu, kurā norādīja uz

izmisumu un to, ka nepieciešama tūlītēja rīcība attiecībā uz pieteicēja iepriekšējiem iesniegumiem, jo

psiholoģiskā un fiziskā vardarbība pret bērniem turpinās, taču skolas administrācija turpina ignorēt skolas

iekšējo noteikumu un noteikumu Nr. 1338 prasības.

[17.4] Ievērojot, ka rīcība uz iepriekš sūtītajiem iesniegumiem nesekoja, cietušo bērnu vecāki bija bezizejas

stāvoklī. Līdz ar to 2023. gada 26. janvāra (lietas 34.–37.lapa) iesniegumā vecāki lūdza uzteikt skolas direktorei

darbu. Saskaņā ar dienesta nolikumu, dienests ir kompetentā iestāde, kas organizē izglītības iestāžu vadītāju

profesionālās darbības novērtēšanu. Neskatoties uz to, ka iesniegumā bija minēts, ka tas dienestam ir

informatīvs, tomēr dienestam tas bija saistošs.

[17.5] 2023. gada 30. janvārī (lietas 38.–43. lapa) pieteicējs nosūtīja iesniegumu par skolas direktores

nevēlēšanos pildīt savus darba pienākumus, risināt ieilgušas problēmas ar klases vecākiem, tāpēc pret pieteicēju,

kā pret aktīvāko vecāku, Valsts policijā sniedza safabricētu administratīvo lietu. Pieteicējs dienestam lūdza šo

iesniegumu pievienot izskatāmai lietai un sniegt atbildi par pieteicēja saziņu ar skolas direktori un klases

audzinātāju.

[17.6] Pieteicējs norāda, ka uz iepriekš minētiem iesniegumiem pieteicējs saņēma 2023. gada 13. februāra

atbildi, kura bija pretēja dienesta nolikumam, Izglītības likumam, Valsts pārvaldes iekārtas likumam,

Iesniegumu likumam, kā arī labas pārvaldības principam. Atbilde bija vispārīga, aprakstoša, tāpat kā tajā

izdarītie secinājumi. Neviena no pieteicēja iesniegumos minētajām situācijām, kas attiecas uz pieteicēja meitu,

netika nedz aprakstīta, nedz analizēta. Atbilde netika sniegta pēc būtības. Dienesta faktiskās rīcības pārkāpumi

bija acīmredzami.

[18] Dienesta Uzraudzības departamenta direktors 2023. gada 13. februārī sniedza pieteicējam atbildi Nr.

/Numurs B/ (lietas 71.–72. lapa) uz iepriekšminētajiem iesniegumiem (2023. gada 12. janvāra, 2023. gada 16.

janvāra, 2023. gada 23. janvāra, 2023. gada 26. janvāra, 2023. gada 30. janvāra, 2023. gada 31. janvāra,

reģistrēšanas datumi dienestā) par iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem skola darbībā. 2023. gada 13.

februāra atbildē norādīts turpmāk minētais.

[18.1] No skolas direktores skaidrojumā ietvertās informācijas izriet, ka /Datums B/ pedagoga pārejošas darba

nespējas dēļ tika apvienota /Klase A/ un /Klase B/ klase mācību stundā „Sports un veselība”, kuru vadīja

pedagogs /Persona D/. Izglītojamie spēlējuši kustību spēli „Tautas bumba”, spēlē izmantotas bumbas pildītas ar

porolonam līdzīgu materiālu un mīkstu pārklājumu. Spēles laikā bumba atsitusies pret pieteicēja meitas vēderu,

tomēr pēc brīža meitene informējusi pedagogu, ka vēders vairs nesāp. Pedagogs /Persona D/ dienas laikā

atkārtoti pārliecinājusies, ka meitene jūtas labi. Arī nākošajās dienās pieteicēja meitai netika novērotas veselības

problēmas, meitene esot bijusi smaidīga un dzīvespriecīga.

[18.2] Pārbaudes laikā apstiprinājās iesniegumā norādītā informācija, ka /Datums A/ mācību stundā „Sports un

veselība” starp pieteicēja meitu un klasesbiedru notikusi konfliktsituācija, kuras rezultātā pieteicēja meita tikusi

pagrūsta. No skolas direktores skaidrojumā ietvertās informācijas izriet, ka medicīnas māsa pieteicēja meitai

nekonstatēja nopietnu traumu, vienlaikus pielika aukstuma kompresi un par sniegto palīdzību informēja

meitenes māti. Vienlaikus no skaidrojumā ietvertās informācijas izriet, ka minētās dienas vakarā pieteicēja meita

apmeklējusi peldēšanas nodarbību peldbaseinā, bijusi aktīva un nekas neliecinājis par veselības problēmām.

Skolas direktore informēja, ka veiktas pārrunas ar izglītojamo par sociāli pieņemamu konfliktu risināšanu.

[18.3] Pārbaudes laikā apstiprinājās iesniegumā norādītā informācija, ka skolas /Klase A/ klasē starp

atsevišķiem izglītojamiem dažkārt ir vardarbīgas attiecības. Vienlaikus pārbaudes laikā konstatēts, ka /Klase A/

klases audzinātāja /Persona E/ iesaistījusies izglītojamo konfliktsituāciju un vardarbības gadījumu risināšanā,

tostarp veikusi pārrunas ar izglītojamiem un viņu vecākiem, informējusi skolas direktori, kā arī izglītojamo

savstarpējās saskarsmes pilnveidošanai piesaistījusi atbalsta personālu. Izglītības psihologs /Persona F/ un

sociālie pedagogi /Persona G/ un /Persona H/ vadījuši /Klase A/ klases audzināšanas stundas savstarpējo

attiecību pilnveidošanai, veikuši individuālas pārrunas ar izglītojamiem un viņu vecākiem. Arī skolas direktores

vietnieces izglītības jomā /Persona I/, /Persona J/ un /Persona K/ ir iesaistījušās konkrētu situāciju /Klase A/

klasē risināšanā, tostarp veikušas pārrunas ar izglītojamiem un viņu vecākiem.

[18.4] Pārbaudes laikā konstatēts, ka skolas direktore iesaistījusies konfliktsituāciju, tostarp vardarbības /Klase

A/ klasē novēršanas jautājumu risināšanā un komunikācijā ar izglītojamo vecākiem. Situāciju risināšanā

direktore iesaistījusi /Pilsēta/ izglītības pārvaldes galveno speciālisti bērnu tiesību aizsardzības jautājumos

/Persona N/ un Iekļaujošās izglītības atbalsta centra vadītāju /Persona O/. Skolas direktore 2022. gada 30.

novembrī organizējusi starpinstitucionālo tikšanos, kurā lūgusi pašvaldības atbalstu skolotāja palīga

nodrošināšanai. Direktore /Datums C/ organizējusi /Klase A/ klases izglītojamo vecāku sapulci, kurā izglītojamo

vecākus informēja par vardarbības un konfliktsituāciju risināšanas kārtību, tostarp informēja par iekļaujošās

izglītības būtību un tiesiskajiem aspektiem, kā arī informēja par skolas veiktajām darbībām mikroklimata /Klase

A/ klasē uzlabošanā.

[18.5] Izvērtējot Valsts izglītības informācijas sistēmā ierakstītās ziņas par /Klase A/ klases pedagoga palīga

/Persona M/ iegūto izglītību un profesionālo kvalifikāciju, konstatēts, ka tā atbilst normatīvos aktos noteiktajām

prasībām, kā arī uz /Persona M/ nav attiecināmi normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi strādāt izglītības

iestādē. Vienlaikus skolas direktores skaidrojumā ietvertās informācijas izriet, ka /Persona M/ ir labs kontakts ar

izglītojamiem. Skolā novērots, ka izglītojamie vēlas apskaut /Persona M/, vēlas pastāstīt par saviem hobijiem,

sasniegumiem, interešu izglītības pulciņiem. No direktores sniegtās informācijas izriet, ka /Persona M/ no

izglītojamiem nav ievākusi konfidenciālu informāciju.

[18.6] Skolas direktore informēja, ka medicīnas māsa sniedz izglītojamiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību

un par minēto informē izglītojamo vecākus. Direktore noliedz, ka izglītojamiem būtu ierobežojumi apmeklēt

medicīnas māsu, papildus informējot, ka pedagogiem aktualizēts jautājums par medicīnas māsas iesaisti

izglītojamo veselības problēmu gadījumos.

[18.7] Pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece /Persona P/ pārzina situāciju skolas /Klase A/ klasē.

Viņa informēja, ka skolas direktore jau no mācību gada sākuma ir iesaistījusies situāciju /Klase A/ klasē

risināšanā, tostarp tikusies ar vecākiem un sniegusi atbildes, kā arī lūgusi pašvaldības speciālistu iesaisti. Šobrīd

/Klase A/ klasē papildus strādā skolotāja palīgs, kā arī izglītojamiem organizētas vairākas Džimbas vardarbības

mazināšanas nodarbības. /Persona P/ informēja, ka turpinās uzraudzīt situāciju skolā, sniedzot metodisko

atbalstu izglītības iestādei, tostarp konstruktīvai sadarbībai ar izglītojamo vecākiem.

[18.8] Pārbaudes laikā dienesta Uzraudzības departaments nav guvis apstiprinājumu iesniegumā norādītajam par

skolas direktores, atbalsta speciālistu un /Klase A/ klases audzinātājas bezdarbību izglītojamo konfliktsituāciju

un vardarbības /Klase A/ klasē novēršanā, tostarp nav gūts apstiprinājums par nepietiekamu sadarbību ar

izglītojamo vecākiem. Tādējādi šobrīd dienesta Uzraudzības departamenta rīcībā esošais informācijas kopums

neļauj konstatēt skolas direktores neatbilstību Izglītības likuma 30. panta ceturtajā daļā noteiktajām prasībām.

Vienlaikus pieteicējs aicināts veidot konstruktīvu, lietišķu un cieņpilnu komunikāciju ar izglītības iestādes

darbiniekiem, lai pārrunātu neskaidros jautājumus, sniegtu priekšlikumus un vienotos par turpmāko sadarbību.

Dienesta Uzraudzības departaments ar skolas direktori un Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieci /Persona P/

pārrunājis iespējamos situācijas risinājumus, tostarp vardarbības starp izglītojamiem mazināšanā.

[19] Tiesas vērtējumā dienests 2023. gada 13 februāra atbildē ir sniedzis atbildi pēc būtības uz pieteicēja

iesniegumiem (2023. gada 12. janvāra, 2023. gada 16. janvāra, 2023. gada 23. janvāra, 2023. gada 26. janvāra,

2023. gada 30. janvāra, 2023. gada 31. janvāra, reģistrēšanas datumi dienestā) par iespējamiem normatīvo aktu

pārkāpumiem pašvaldības skola darbībā.

Apstāklis, ka 2023. gada 13. februāra atbildē dienests analizējis notikumus, sniedzis viedokli un paskaidrojumus

saistībā ar pieteicēja iesniegumos izteikto viedokli un norādīto informāciju, kas nesakrīt ar pieteicēja skatījumu

un viedokli (piemēram, nav konstatējis pārkāpumus skolas direktores rīcībā) vai ar pieteicēja ieskatā nav

sniedzis atbildē pietiekamu skaidrojuma detalizāciju, nav par pamatu secinājumam, ka dienests nebūtu sniedzis

atbildi pēc būtības. Tāpat secināms, ka dienests veicis pārbaudi skolā par pieteicēja norādītajiem apstākļiem un

atbildēs sniedzis tiesas ieskatā pilnīgu informāciju par pārbaudes rezultātiem.

Vērtējot, vai dienests, sniedzot atbildi, ir ievērojis Iesnieguma likuma 5. panta trešā daļā noteikto viena mēneša

termiņu atbildes sniegšanai, tiesa konstatē, ka atbilde ir sniegta noteiktajā termiņā (ievērojot, ka 2023. gada 11.

un 12. februāris bija brīvdienas).

[20] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka 2023. gada 16. februārī (lietas 44.–46. lapa) pieteicējs ar sūdzību par

2023. gada 13. februāra atbildi vērsās pie dienesta vadītājas. Pieteicējs lūdza izskatīt iesniegumu, saredzot

skolas direktores pārkāpumus un lūdzot uzteikt viņai darbu. Tāpat pieteicējs norādīja argumentus, kāpēc 2023.

gada 13. februāra atbilde nav pareiza.

Papildinot 2023. gada 16. februāra sūdzību, pieteicējs 2023. gada 23. februārī iesniedza 2023. gada 17. februāra

(lietas 47.–52. lapa) papildinājumu par prettiesisku, safabricētu /Datums C/ vecāku sapulces protokolu.

Pieteicējs informēja par cinisku skolas direktores rīcību sapulces laikā attiecībā pret cietušo bērnu vecākiem.

2023. gada 24. februārī (lietas 53.–54. lapa) pieteicējs dienestam nosūtīja 2023. gada 26. janvāra kolektīvā

iesnieguma papildinājumus ar trīs audio pielikumiem, kuros pieteicēja 8 gadus veca meita emocionāli stāstīja

par skolas notikumiem, kad viņa vairākkārt cieta vardarbībā, taču skolas personāls atbilstoši skolas iekšējiem

noteikumiem un noteikumiem Nr. 1338 nereaģēja. Savukārt dienests, kā tas izriet no 2023. gada 13. februāra

atbildes, pārkāpumus neanalizēja. Pieteicējs dienestam norādīja, ka uztur 2023. gada 26. janvāra iesniegumā

ietverto prasījumu, ņemot vērā visu kopsakarā un citu vecāku sūdzības par skolas prettiesiskām darbībām,

lūdzot uzteikt skolas direktorei darbu.

Ņemot vērā, ka pieteicējs jau bija iesniedzis 16. februāra sūdzību, tostarp par 26. janvāra atbildi, būtiski ka

dienesta vadītājai bija jāsaprot, ka 2023. gada 24. februāra iesnieguma papildinājumu un audioieraksti ir

attiecināmi uz 16. februāra sūdzību.

[20.1] Pieteicējs arī norāda, ka uz iepriekš minētiem trim iesniegumiem pieteicējs mēneša laikā vēlējās saņemt

dienesta vadītājas atbildi, jo dienesta vadītāja nodrošina dienesta darbības tiesiskumu un pieņem lēmumu par

privātpersonas apstrīdēto dienesta amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai amatpersonas faktisko rīcību.

Tomēr 2023. gada 13. marta atbildi sniedza dienesta Uzraudzības departamenta direktors. Šādā veidā dienesta

vadītāja pārkāpa dienesta nolikuma 16. punktu un nepieņēma lēmumu par apstrīdēto dienesta amatpersonas

izdotu administratīvo aktu.

Dienesta Uzraudzības departamenta direktors pats sniedza atbildi uz sūdzību par iepriekš sniegto atbildi, kas

neiztur kritiku. Ievērojot, ka Uzraudzības departamenta direktoram bija pašam jāvērtē savs darbs, kas ir

prettiesiski, viņš, protams, to nav bijis spējīgs izdarīt. 2023. gada 13. marta atbildē norādīts, ka pieteicēja

iepriekš norādītie faktiskie apstākļi nav mainījušies un atbilde jau tika sniegta 2023. gada 13. februārī. Tāpat

norādīts par dienesta veiktajām darbībām februārī un martā, šādi pamatojot, ka skolas direktore un klases

audzinātāja ievēro skolas iekšējos noteikumus un noteikumus Nr. 1338. Šāda atbilde ir sniegta, nenorādot, kā

tieši tas attiecas par pieteicēja norādītajām situācijām direktores un cita skolas personāla rīcībā konkrēti attiecībā

uz pieteicēja meitas skolā iegūtajām psiholoģiskām un fiziskām traumām. Proti, 2023. gada 13. marta atbilde

neattiecas uz pieteicēja iesniegumiem, bet gan uz citām situācijām, kas neattiecas uz pieteicēja meitu. Sniegtajā

atbildē apšaubīts pieteicēja iesniegumos norādītās informācijas patiesums, bet nav saprotams, kā tika nonākts

līdz tādam secinājumam, ņemot vērā, ka netika izvērtētas konkrētās situācijas ar pieteicēja meitas iesaisti.

Secināms, ka pieteicēja sūdzība, kas bija adresēta dienesta vadītājai, netika izskatīta.

[20.2] Kā izriet no lietas materiāliem, dienesta Uzraudzības departamenta direktors 2023. gada 10. martā

sniedza pieteicējam atbildi Nr. /Numurs C/ (lietas 73. lapa) uz pieteicēja 2023. gada 16. februāra, 2023. gada

17. februāra, 2023. gada 23. februāra un 2023. gada 24. februāra iesniegumu. Dienesta 2023. gada 13. marta

atbildē norādīts turpmāk minētais.

Pieteicēja iesniegumu saturs attiecībā uz iepriekšējos dienestam un ministrijai iesniegtajos iesniegumos

norādītajiem faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies, savukārt atbilde uz tajos norādīto informāciju

pieteicējam sniegta 2023. gada 13. februāra atbildē.

Vienlaikus dienesta Uzraudzības departaments norādīja, ka turpina sekot līdzi skolas veiktajām darbībām

situācijas /Klase A/ klasē uzlabošanā, un 2023. gada 20. februārī bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēja skolu.

Veiktas pārrunas ar skolas direktori un /Klase A/ klases audzinātāju, vērotas izglītojamo savstarpējās attiecības

/Klase A/ klasē. Pārbaudes laikā konstatēts, ka izglītojamo konfliktsituāciju gadījumos skola ievēro skolas

iekšējo noteikumu 2. pielikumā noteikto rīcības plānu. Dienesta Uzraudzības departaments periodiski sazinās ar

direktori un /Pilsēta/ Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieci par situāciju /Klase A/ klasē un skolas veiktajām

darbībām mikroklimata uzlabošanā. Esošais informācijas kopums norāda uz atsevišķu /Klase A/ klases

izglītojamo uzvedības grūtībām, kuru risināšanā skola iesaistījusi izglītojamo vecākus, kā arī pašvaldības

attiecīgās institūcijas.

Šobrīd nav pamata apšaubīt skolas direktores veiktās darbības situāciju /Klase A/ klasē risināšanā un preventīvu

atbalsta pasākumu organizēšanā, kā arī nav pamata apgalvot par nepietiekamu sadarbību ar izglītojamo

vecākiem.

[20.3] Tiesas vērtējumā dienests 2023. gada 10. marta atbildē ir sniedzis atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2023.

gada 16. februāra, 2023. gada 17. februāra, 2023. gada 23. februāra un 2023. gada 24. februāra (reģistrēšanas

datumi dienestā) iesniegumiem par iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem skolas darbībā, tostarp arī par

nepietiekamu sadarbību ar izglītojamo vecākiem.

Tāpat tiesa, analizējot pieteicēja iepriekšminētajos iesniegumos ietvertos paskaidrojumus un jautājumu būtību,

secina, ka pieteicēja iesniegumu saturs attiecībā uz iepriekšējos dienestam un ministrijai iesniegtajos

iesniegumos norādītajiem faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies, un ka pieteicējam dienests jau

sniedza atbildi 2023. gada 13. februāra atbildē. Papildus konstatējams, ka dienests ir veicis arī neplānotu

pārbaudi skolā, par kuras rezultātiem arī informējis pieteicēju 2023. gada 10. marta atbildē.

Pieteicējs norāda, ka dienesta vadītāja pārkāpa dienesta nolikuma 16. punktu un nepieņēma lēmumu par

apstrīdēto dienesta amatpersonas izdotu administratīvo aktu.

Kā izriet no nolikuma 16. punkta, dienesta vadītājs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto dienesta

amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai amatpersonas faktisko rīcību [...].

Tiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā dienestā tika saņemti pieteicēja iesniegumi (Iesnieguma likuma izpratnē),

kas saturēja atkārtotu pieteicēja viedokli par iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem skolas darbībā, tostarp

arī par nepietiekamu sadarbību ar izglītojamo vecākiem, kā arī tika ietverts lūgums atbrīvot no amata skolas

direktori (sk., piemēram, lietas 53. lapu).

Kopsakarā ar iepriekšminēto, secināms, ka pieteicējam pastāvēja tikai tiesības saņemt atbildi pēc būtības.

Savukārt dienestam (Uzraudzības departamentam) no tiesību normām neizrietēja pienākums izdot

administratīvo aktu, kuru pieteicējs varētu apstrīdēt augstākai amatpersonai.

Tiesa atkārtoti norāda pieteicējam, ka privātpersona nevar diktēt iestādei, kādā veidā veicamas tai deleģētās

funkcijas un uzdevumi. Iesniegumu likums neparedz tiesības prasīt konkrētu rīcību, tostarp izmeklēšanas vai

pārbaudes darbību, vai konkrēta satura administratīvā akta izdošanu, kā to vēlas pieteicējs izskatāmajā

gadījumā.

Tāpat no pieteicēja augstāk minētajiem iesniegumiem neizriet skaidras norādes, ka pastāvēja šaubas par dienesta

amatpersonu objektivitāti (Iesnieguma likuma 5. panta otrā daļa).

Vērtējot, vai dienests, sniedzot atbildi, ir ievērojis Iesnieguma likuma 5. panta trešā daļā noteikto viena mēneša

termiņu atbildes sniegšanai, tiesa konstatē, ka atbilde sniegta, ievērojot noteikto procesuālo termiņu.

[21] Kā norāda pieteicējs pieteikumā, 2023. gada 13. martā (lietas 55. lapa) pieteicējs ar iesniegumu vērsās

dienestā (adresēts /Persona R/), norādot, ka dienests neuzklausa savstarpēji nesaistītus bērnu vecākus, bet tic

tikai un vienīgi skolas direktorei. Pieteicējs norādīja, ka dienesta vadītājas vietā atbildes sniedz dienesta

Uzraudzības departaments direktors, kas neatbilst dienesta nolikumam. Tāpat pieteicējs norādīja, ka dienests

analizē situāciju tagadnē, bet par konkrētām situācijām līdz 2023. gada janvāra beigām atbilde netiek sniegta.

Pieteicējs atkārtoti lūdza detalizētu atbildi par katru konkrētu pārkāpuma analīzi. Pēc būtības pieteicējs dienesta

vadītājai apstrīdēja 2023. gada 10. marta atbildi.

[21.1] Vienlaicīgi ar apstrīdēšanas iesniegumu pieteicējs 2023. gada 13. martā e-pastā sazinājās ar dienesta

vadītāju, sarunājot tikšanos uz 2023. gada 21. martu plkst. 15.00.

Uz tikšanos pieteicējs ieradies viens pats, bet no dienesta puses tikšanās piedalījās dienesta vadītāja, dienesta

Uzraudzības departamenta direktors un /Persona L/, kura sagatavoja atbildes. Pieteicējam paskaidroja, ka skolas

personāls rīkojies atbilstoši skolas iekšējiem noteikumiem un noteikumiem Nr. 1338. Ievērojot, ka pieteicējam

pretī sēdēja 3 cilvēki, pieteicējs juta būtisku psiholoģisko ietekmi, tāpēc pamatot savu viedokli un sniegt

pretjautājumus pieteicējam bija neiespējami. Sarunas nobeigumā no dienesta puses tika secināts, ka viss ir

kārtībā un pieteicēju pavadīja ārā, nesniedzot atbildes uz iesniegumā minētajiem jautājumiem.

[21.2] 2023. gada 23. martā (lietas 56. lapa), neskatoties uz to, ka pieteicējs joprojām gaidīja atbildi uz 2023.

gada 16. februāra un 2023. gada 13. marta sūdzībām, sakopojot domas attiecībā uz 2023. gada 21. marta

tikšanās dzirdēto, pieteicējs nosūtīja precizējošos jautājumus dienesta vadītājai par dienesta darbībām atbilstoši

dienesta nolikumam. Pieteicējs lūdza sniegt atbildi līdz 7. aprīlim, jeb 2 nedēļu laikā, kas atbilstu Administratīvā

procesa likuma 69. panta otrajai daļai. Tāpat dienestam bija pienākums atbildi sniegt rakstveida, ievērojot

Administratīvā procesa likuma 67. pantu.

2023. gada 23. marta iesniegums tika sniegts ar mērķi, lai dienesta vadītāja, sniedzot atbildi tostarp uz 16.

februāra iesniegumu, būtu spējīga secināt, ka skolas direktores darbības bija prettiesiskas un tam par pamatu

būtu direktores darba uzteikums.

[21.3] Uz pieteicēja 2023. gada 13. un 23. marta sūdzībām pieteicējs saņēma 2023. gada 13. aprīļa atbildi, kurā

tika norādīts, ka 2023. gada 21. marta sapulces laikā viss tika izrunāts un atbildēts. Tajā pašā laikā norādīts, ko

šajā situācijā ir darījis dienests, taču atkal jau nenorāda pilnīgi neko attiecībā uz konkrētam situācijām ar

pieteicēja meitu, kuras tiesības pieteicējs aizstāvēja. Minēto atbildi sniedza dienesta Uzraudzības departamenta

direktors, nevis dienesta vadītāja, pārkāpjot dienesta nolikuma 16. punktu. Pieteicējam arī norādīts, ka atbildes

tika sniegtas mutvārdos 2023. gada 21. marta tikšanās laikā, neņemot vērā, ka pieteicējs vēlējies saņemt atbildes

rakstveidā. Turklāt atbilde netika sniegta divu nedēļu laikā, t. i., līdz 7. aprīlim, saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 69. panta otro daļu.

Atbildē norādīts, ka skola ievēro skolas iekšējos noteikumos noteikto rīcības plānu, nepamatojot savu rīcību

atbilstoši dienesta nolikumam, par ko pieteicējs detalizēti jautāja savā 2023. gada 23. marta iesniegumā. Abi

iesniegumi atkal palika bez atbildes, vēl jo vairāk, atbildi atkal sniedza trešā persona, nevis dienesta vadītāja

saskaņā ar dienesta nolikuma 16. punktu. Uz pieteicēja 2022. gada 18. decembra kolektīvo iesniegumu un 2023.

gada 11. janvāra diviem iesniegumiem, kuros minēti konkrēti pārkāpumi pret pieteicēja meitu, joprojām netika

sniegta atbilde, bet gan vispārīga atbilde par skolas rīcību, kas nedz pieteicēju, nedz pieteicēja meitu neskar.

[22] Kā izriet no lietas materiāliem, dienesta Uzraudzības departamenta direktors 2023. gada 13. aprīlī sniedza

pieteicējam atbildi Nr. /Numurs D/ (lietas 74. lapa, sk. arī pavadvēstuli, lietas 106. lapa) uz 2023. gada 13.

marta, 2023. gada 22. marta un 2023. gada 23. marta iesniegumiem par dienesta pārbaudes rezultātiem skolas

darbībā.

Pieteicējam norādīts, ka 2023. gada 21. marta tikšanās laikā dienestā pieteicējam sniegtas atbildes uz viņa

jautājumiem, kā arī pieteicējs informēts par pārbaudes rezultātiem.

Pieteicēja iesniegumu saturs attiecībā uz iepriekšējos dienestam un ministrijai iesniegtajos iesniegumos

norādītajiem faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies. Atbilde uz tajos norādīto informāciju

pieteicējam sniegta 2023. gada 13. februāra atbildē, kā arī tikšanās laikā.

Dienesta Uzraudzības departaments skolai sniedzis vairākus ieteikumus, tostarp izglītojamo vardarbības

gadījumos izstrādāt individuālo uzvedības korekcijas plānu, pilnveidojot komunikāciju ar izglītojamo vecākiem,

sniedzot informāciju par izglītojamo labbūtību un periodiski monitorējot klases mikroklimatu. Turklāt dienesta

Uzraudzības departaments 2023. gada 30. martā bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēja skolu. Pārbaudes laikā

konstatēts, ka skola ņēmusi vērā dienesta Uzraudzības departamenta ieteikumus.

Izglītojamo konfliktsituāciju gadījumos skola ievēro skolas iekšējo noteikumu 2. pielikumā noteikto rīcības

plānu. Skolas tīmekļa vietnē pieejama informācija par atbalsta grupas darbības regulējumu, kā arī atbalsta

grupas speciālistu kontaktinformācija, tostarp psihologu.

[23] Tiesas vērtējumā dienests 2023. gada 13. aprīļa atbildē ir sniedzis atbildi pēc būtības uz pieteicēja

iesniegumiem (2023. gada 13. marta, 2023. gada 22. marta un 2023. gada 23. marta, reģistrēšanas datumi

dienestā) par dienesta pārbaudes rezultātiem skolas darbībā.

Tāpat tiesa, analizējot pieteicēja iepriekšminētajos iesniegumos ietvertos paskaidrojumus un jautājumu būtību,

secina, ka pieteicēja iesniegumu saturs attiecībā uz iepriekšējos dienestam un ministrijai iesniegtajos

iesniegumos norādītajiem faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies, un ka pieteicējam dienests jau

sniedza atbildi 2023. gada 13. februāra atbildē.

Papildus konstatējams, ka 2023. gada 21. martā sapulces laikā tika izrunāts un atbildēts uz iepriekšminētajos

iesniegumos pieteicēja izteiktajiem jautājumiem un viedokļiem par situāciju skolā (minētais apstāklis izriet no

tiesas sēdē nopratināto liecinieku /Persona R/ un /Persona S/ liecībām, sk. tiesas sēdes protokolu,lietas 212.–

214. lapa, 240.–241. lapa).

Tiesas ieskatā nav būtiskas nozīmes pieteicēja norādītajam apstāklim, ka pieteicējam sapulcē pretī sēdēja 3

cilvēki un pieteicējs juta būtisku psiholoģisko ietekmi (tāpēc pamatot savu viedokli un sniegt pretjautājumus

pieteicējam bija neiespējami). Tiesa norāda, ka pieteicējam bija tiesības sapulcē ierasties ar pārstāvi (ja

pieteicējam bija nepieciešams kādas personas atbalsts), vai arī lūgt pārtraukumu (vai rīkot atkārtotu sapulci), ja

bija nepieciešams, kā norāda pats pieteicējs „sakopot domas”. Savukārt no liecinieku sniegtajām liecībām šādu

apstākļu vai lūgumu esība sapulcē neizriet. Līdz ar to tiesai nav pamata secinājumam, ka 2023. gada 21. marta

sapulcē netika atbildēts uz visiem pieteicēju interesējošiem jautājumiem.

Vērtējot, vai dienests, sniedzot atbildi, ir ievērojis Iesnieguma likuma 5. panta trešā daļā noteikto viena mēneša

termiņu atbildes sniegšanai, tiesa konstatē, ka atbilde sniegta, ievērojot noteikto procesuālo termiņu.

Izskatāmajā gadījumā nav piemērojams Administratīvā procesa likuma 69. panta otrās daļas regulējums, jo

netika izdots administratīvais akts.

[24] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka 2023. gada 20. aprīlī (lietas 57.–61. lapa) pieteicējs dienesta vadītājai

nosūtīja sūdzību par vardarbības gadījumu kopsavilkumu līdz 2023. gada 20. aprīlim, kuros skolas direktore

nerīkojās, pārkāpjot skolas iekšējos noteikumus, noteikumus Nr. 1338, kā arī vairākus citus normatīvos tiesību

aktus. Pieteicējs atkārtoti detalizēti aprakstīja situāciju, kad pieteicēja meita guva vēdera traumu, bet

nepieredzējusi sporta skolotāja ļāva izvērtēt 8 gadus vecam bērnam savu iekšējo orgānu stāvokli, jeb neziņoja

par bumbas sitienu nedz medicīniskam personālam, nedz pieteicējam un meitas mammai, būtiski pārkāpjot

skolas iekšējos noteikumus. Pieteicējs norādīja arī uz meitas fizisko iespaidošanu /Datums D/, kas joprojām nav

izvērtēts. Tāpat pieteicējs norādīja par pieteicēja meitai nodarītiem miesas bojājumiem un psiholoģiskām

traumām, kas attiecas arī uz dienestu, jo tieši tāpat kā dome, arī dienests ignorē pietecēja meitas veselībai

nodarītos zaudējumus. Pieteicējs lūdza pieņemt pamatotu/motivētu lēmumu par skolas direktores darba

uzteikumu.

Pieteicējs norāda, ka uz iepriekš minēto sūdzību pieteicējs saņēma 2023. gada 11. maija atbildi, kas nebija

numurēta un tika sniegta novēloti. Dokumenta nosaukuma beigās esošais simbols “(3)” norāda uz cinisku

atbilžu dokumentu kopēšanu, nepievēršot uzmanību un neveltot laiku atbildes nosaukuma maiņai, bet pati

atbilde tika sniegta formāli, bez numura, pamainot iepriekš rakstīto tekstu, tātad neiedziļinoties iesniegumu

būtībā. Dienesta vadītāja vietniece atsaucās uz Senāta prakses atziņām, taču nenorāda, kur tad pieteicējs bija

norādījis uz nepieciešamību sniegt konkrēta satura vai pieteicēja priekšstata atbildi.

Pieteicējs 23. marta iesniegumā lūdza sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas attiecas uz pieteicēju un

viņa meitu. Savukārt dienests sniedza skaidrojumu par savām kompetences robežām. Neskatoties uz novēlotu

atbildi, arī šajā gadījumā netika sniegts detalizēts vai jebkāds izvērtējums attiecībā uz 2022. gada 18. decembra

un 2023. gada 11. janvāra iesniegumiem par skolas iekšējo noteikumu, noteikumu Nr. 1338 pārkāpumiem

attiecībā uz pieteicēja meitu, sasaistot tos ar skolas direktores darba uzteikumu.

[25] Kā izriet no lietas materiāliem, dienesta vadītāja vietniece 2023. gada 11. maijā sniedza pieteicējam atbildi

Nr. /Numurs E/ (lietas 75. lapa, sk. arī dienesta izdruku, lietas 107. lapa) uz pieteicēja 2023. gada 14. aprīļa un

21. aprīļa iesniegumiem, kuros pausta neapmierinātība ar dienesta Uzraudzības departamenta sniegtajām

atbildēm, tostarp uz pieteicēja 2023. gada 16. februāra un 2023. gada 23. marta iesniegumiem, un par 2023.

gada 13. aprīļa atbildi par pārbaudes rezultātiem skolā.

Dienests atbildē norādīja, ka Uzraudzības departaments atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir

izvērtējis pieteicēja iesniegumos norādīto apstākļu kopumu un savas kompetences ietvaros sniedzis atbildes uz

visiem pieteicēja iesniegumiem, tostarp tikšanās laikā dienestā 2023. gada 21. martā tika sniegtas atbildes uz

pieteicēja jautājumiem. Atbilstoši dienesta kompetencei, kopsakarā izvērtējot skolas veiktās darbības

izglītojamo konfliktsituāciju, tostarp vardarbības situāciju risināšanā un komunikācijā ar izglītojamo vecākiem,

netika konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi.

Atbilstoši Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas kompetencē ir izvērtēt iespējamos bērnu tiesību

pārkāpumus skolā.

[26] Tiesas vērtējumā dienests 2023. gada 11. maija atbildē ir sniedzis atbildi pēc būtības uz pieteicēja

iesniegumiem (2023. gada 14. aprīļa un 2023. gada 21. aprīļa, reģistrācijas datumi dienestā), kuros pausta

neapmierinātība ar dienesta Uzraudzības departamenta sniegtajām atbildēm, tostarp uz pieteicēja 2023. gada 16.

februāra un 2023. gada 23. marta iesniegumiem, un par 2023. gada 13. aprīļa atbildi par pārbaudes rezultātiem

skolā. Papildus konstatējams, ka dienests ir veicis arī pārbaudi skolā, par kuras rezultātiem informējis pieteicēju

jau 2023. gada 10. marta atbildē.

Tāpat atkārtoti norādāms, ka privātpersona nevar diktēt iestādei, kādā veidā veicamas tai deleģētās funkcijas un

uzdevumi. Iesniegumu likums neparedz tiesības prasīt konkrētu rīcību, tostarp izmeklēšanas vai pārbaudes

darbību, vai konkrēta satura administratīvā akta izdošanu, kā to vēlas pieteicējs izskatāmajā gadījumā

(disciplinārlietas ierosināšana direktorei un darba uzteikums).

Tiesa nepiekrīt pieteicējam, ka atbilde tika sniegta novēloti, jo atbilde tika sniegta uz pieteicēja 2023. gada 14.

aprīļa un 21. aprīļa iesniegumiem, bet ne uz 2023. gada 16. februāra un 2023. gada 23. marta iesniegumiem, vai

uz 2022. gada 18. decembra un 2023. gada 11. janvāra iesniegumiem (par skolas iekšējo noteikumu un

noteikumu Nr. 1338 pārkāpumiem attiecībā uz pieteicēja meitu un pieteicēja ieskatā nepieciešamo skolas

direktores darba uzteikumu), uz kuriem tiesas ieskatā atbildes pēc būtības jau tika sniegtas iepriekš analizētajās

dienesta atbildēs. Minētais vērtējams kopsakarā ar apstākli, ka arī pats pieteicējs norāda, ka iesniegumos

atkārtoti detalizēti aprakstīja situāciju skolā saistībā ar pieteicēja meitu un skolas darbinieku rīcību, pieteicēja

ieskatā būtiski pārkāpjot skolas iekšējos noteikumus.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, secināms, ka dienests, sniedzot atbildi, ir ievērojis Iesnieguma likuma 5. panta

trešajā daļā noteikto viena mēneša termiņu atbildes sniegšanai.

[27] Kā norāda pieteicējs pieteikumā, izjūtot vēl lielāku izmisumu, ka pieteicējs nevar pasargāt savas meitas

tiesības, bezspēcību un depresiju, ka arī nākošajā mācību gadā skolas direktores vadītajā skolā turpināsies

psiholoģiska un fiziska vardarbība, pieteicējs 2023. gada 6. jūnijā (lietas 62. lapa) ar iesniegumu vērsās pie

dienesta vadītājas un Izglītības un zinātnes ministres par to, ka dienests nesniedz atbildi, atkārtoti akcentējot

dažus no gadījumiem.

Uz minēto iesniegumu pieteicējs saņēma 2023. gada 5. jūlija atbildi, kuru parakstīja dienesta vadītāja. Pēc

būtības šai atbildei bija jābūt uz pieteicēja 2023. gada 16. februāra sūdzību, taču atbildē skaidri norādīts, ka

atbilde ir uz 6. jūnija iesniegumu.

Savā atbildē dienesta vadītāja bez pamatojuma un, nesniedzot atbildes tostarp uz 2023. gada 30. janvāra un

2023. gada 23. marta iesniegumiem, norāda, ka skolas darbībā tiek ievērots skolas iekšējo noteikumu 2.

pielikumā noteiktais rīcības plāns problēmsituāciju risināšanai, ja izglītojamais saskata draudus savai vai citu

personu drošībai, veselībai vai dzīvībai. Vienlaikus dienesta vadītāja, stipri pārkāpjot 1 mēneša atbildes

sniegšanas termiņu, atbild par /Datums A/ notikumiem ar pieteicēja meitu, atzīstot, ka dienests nevar sniegt

skaidrojumu šādai skolas rīcībai. Dienests nemaz nav iepazinies ar pieteicēja 2023. gada 11. un 13. janvāra

iesniegumiem un kolektīvo 18. decembra iesniegumu.

Pieteicēja ieskatā, dienesta vadītāja sākot ar 2023. gada 16. februāri nesniedza atbildes pēc būtības uz visām

sūdzībām un iesniegumiem, turklāt netika ievērots labas pārvaldības princips.

[28] Tiesa konstatē, ka dienesta vadītāja 2023. gada 5. jūlijā sniedza pieteicējam atbildi Nr. /Numurs F/ (lietas

76. lapa) uz pieteicēja 2023. gada 6. jūnija iesniegumu, kurā izteiktas sūdzības par dienesta rīcību pieteicēja

iesniegumos, kas tostarp adresētas ministrijai, skolai, pašvaldībai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai

un Valsts policijai, aktualizēto jautājumu izskatīšanā. 2023. gada 5. jūlija atbildē norādīts turpmāk minētais.

Veicot kopumā vairāk kā 20 pieteicēja iesniegumos un to papildinājumos ietverto apgalvojumu pārbaudi,

dienests atbilstoši kompetencei ir sniedzis atbildes uz visiem tajos uzdotajiem jautājumiem, tostarp ir

konstatējis, ka skolas darbībā tiek ievēroti skolas iekšējie noteikumi, kā arī to 2. pielikumā noteiktais rīcības

plāns problēmsituāciju risināšanai, ja izglītojamais saskata draudus savai vai citu personu drošībai, veselībai vai

dzīvībai. Līdz ar to šobrīd dienestam nav pamata izpildīt 2023. gada 6. jūnija iesniegumā ietverto lūgumu un

„piemērot soda sankcijas direktorei par šo noteikumu neievērošanu”.

[29] Tiesas vērtējumā dienests 2023. gada 5. jūlijā sniedza pieteicējam atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2023.

gada 6. jūnija (saņemšanas datums dienestā) iesniegumu, kurā izteiktas sūdzības par dienesta rīcību, kas minētas

pieteicēja iesniegumos (minētais iesniegums adresēts arī ministrijai, skolai, pašvaldībai, Valsts bērnu tiesību

aizsardzības inspekcijai un Valsts policijai, aktualizēto jautājumu izskatīšanā).

Konstatējams, ka dienests atbilstoši kompetencei ir sniedzis atbildes uz visiem 2023. gada 6. jūnija iesniegumā

uzdotajiem jautājumiem, tostarp ir konstatējis, ka skolas darbībā tiek ievēroti skolas iekšējie noteikumi un to 2.

pielikumā noteiktais rīcības plāns problēmsituāciju risināšanai, ja izglītojamais saskata draudus savai vai citu

personu drošībai, veselībai vai dzīvībai. Tāpat norādīts, ka dienestam nav pamata izpildīt 2023. gada 6. jūnija

iesniegumā ietverto lūgumu un „piemērot soda sankcijas direktorei par šo noteikumu neievērošanu ”.

Tiesa nepiekrīt pieteicējam, ka atbilde tika sniegta novēloti, jo atbilde tika sniegta uz pieteicēja 2023. gada 6.

jūnija iesniegumu pēc būtības, bet nav uztverama, kā atbildes sniegšana uz 2023. gada 30. janvāra, 2023. gada

16. februāra vai 2023. gada 23. marta pieteicēja iesniegumiem, uz kuriem tiesas ieskatā atbildes pēc būtības jau

tika sniegtas iepriekš analizētajās dienesta atbildēs. Minētais vērtējams kopsakarā ar apstākli, ka arī pats

pieteicējs norāda, ka 2023. gada 6. jūnija iesniegumā atkārtoti “akcentējis dažus no gadījumiem skolā”.

Attiecīgi secināms, ka dienests, sniedzot atbildi, ir ievērojis Iesnieguma likuma 5. panta trešajā daļā noteikto

viena mēneša termiņu atbildes sniegšanai.

[30] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka vēl vairākkārt izmisīgi lūdza dienestam sniegt atbildi uz 2023. gada 23.

marta iesniegumu, piemēram, šāds lūgums bija 2023. gada 7. augustā e-pastā (lietas 63. lapa). Pieteicējs

sarakstē norādīja uz necienīgu dienesta darbinieka izturēšanos, norādīja, kāpēc atbilde uz 2023. gada 23. marta

iesniegumu ir būtiska. Diemžēl no kopējā dienesta e-pasta pieteicējs saņēma neparakstītu un cinisku atbildi, ka

atbilde jau tika sniegta, prettiesiski iesniegumu atstājot bez izskatīšanas, tajā pašā laikā nesniedzot atbildi uz

2023. gada 23. marta elektroniski parakstītu dokumentu. Atkārtoti 2023. gada 7. augustā lietas ar elektronisku

parakstu tika nosūtīts iesniegums (lietas 76. lapa) dienesta darbiniecei /Persona L/, kura vairākkārt sagatavoja

prettiesiskas atbildes uz pieteicēja iesniegumiem.

Katru reizi, nosūtot e-pastu ar elektroniski parakstīto dokumentu, tas tiek reģistrēts, taču atbildes uz reģistrēto

dokumentu netiek sniegtas. Piemēram: 1) 2023. gada 7. augusta e-pasts un pievienotais dokuments tika

reģistrēts ar Nr. /Numurs J/; 2) 2023. gada 23. augusta iesniegums tika reģistrēts ar Nr. /Numurs K/; 3) 2023.

gada 14. decembra iesniegums tika reģistrēts ar Nr. /Numurs L/; 4) 2024. gada 10. janvāra iesniegums tika

reģistrēts ar Nr. /Numurs M/; 5) 2024. gada 8. februāra iesnieguma papildinājumi tika reģistrēti ar Nr. /Numurs

N/.

[30.1] Tiesas vērtējumā dienests 2023. gada 7. augustā (lietas 76. lapa) sniedza pieteicējam atbildi pēc būtības

uz pieteicēja 2023. gada 7. augusta iesniegumu (saņemšanas datums dienestā), kurā pieteicējs atkārtoti lūdz

sniegt atbildi uz 2023. gada 23. marta iesniegumu, norādot, ka atbildes jau tika sniegtas. Minētam apstāklim

piekrīt arī tiesa, proti, ka atbildes uz iesniegumā norādīto iesniegumu jau tika sniegta iepriekš (Iesnieguma

likuma 7. panta piektās daļas 5. punkts), kā tika secināts iepriekš spriedumā [23]. Tāpat secināms, ka dienests,

sniedzot atbildi, ir ievērojis Iesnieguma likuma 5. panta trešā daļā noteikto viena mēneša termiņu atbildes

sniegšanai.

[30.2] Papildus tiesa konstatē, ka uz 2023. gada 14. decembra iesniegumu (lietas 64.–66. lapa), 2024. gada 10.

janvāra iesniegumu (lietas 67.–68. lapa) un 2024. gada 8. februāra iesnieguma papildinājumi (lietas 69. lapa)

dienests 2024. gada 28. februārī ir sniedzis atbildi (lietas 83. lapa), norādot, ka ministrijai kā augstākai iestādei

jāaizvērtē zaudējumu atlīdzinājuma tiesiskais pamats un jāpieņem atbilstošs lēmums (sk. arī tiesneša 2024.

gada 7. marta lēmumu, lietas 2.–3. lapa).

Ņemot vērā, ka iepriekšminēto pieteicēja iesniegumu mērķis bija saņemt no dienesta nemantiskā kaitējuma

atlīdzinājumu, tiesas vērtējumā atbilde uz iepriekš minētajiem iesniegumiem tika sniegta.

Tiesas ieskatā arī dienesta 2024. gada 28. februāra atbildē izteiktā rakstveida atvainošanās ir samērīga un

atbilstoša dienesta izdarītajam procesuālajam pārkāpumam, proti, savlaicīgai atbildes nesniegšanai uz

minētajiem iesniegumiem.

[31] Kā jau tiesa konstatēja iepriekš, Senāts ir norādījis, ka Iesniegumu likums negarantē tiesības iesnieguma

iesniedzējam saņemt tādu atbildi pēc būtības uz iesniegto iesniegumu, kādu tas vēlas vai ir iztēlojies.

Iesniedzējam šādā situācijā būtībā ir tiesības saņemt atbildi vienīgi par to, kā [iestāde] ir novērtējusi saņemto

informāciju un ko līdz ar to ir izlēmusi ar saņemto informāciju darīt, nevis sniegt detalizētu skaidrojumu par to,

kāpēc iestāde saskata pamatu izmantot vai neizmantot sev piešķirtās tiesības. Tas saistīts ar to, ka neviena

tiesību norma neparedz, ka privātpersonām būtu tiesības pieprasīt, lai iestāde noteiktā veidā izlemj kādu

jautājumu (Senāta 2025. gada 15. augusta lēmuma lietā Nr. SKA-684/2025,

ECLI:LV:AT:2025:0815.SKA068425.5.L, 9. punkts). Tas vien, ka dienests nav sniedzis atsevišķu atbildi,

izvērtējot katru iesniegumos norādīto situāciju, nevar būt par pamatu tiesas atzinumam, ka atbilde nav sniegta

pēc būtības.

Tiesa, iepazinusies ar virkni pieteicēja iesniegumu saturu un dienesta sniegtajām atbildēm, konstatē, ka

pieteicējs ar saviem jautājumiem pēc būtības pauž savu attieksmi pret dienestu, skolu un izglītības sistēmu

kopumā. Tāpat secināms, ka iesniegumos ietvertā informācija noformulēta izaicinoši un tendenciozi (piemēram,

jau sākotnēji apšaubot skolas personāla kompetenci, norādot uz veiktajiem pārkāpumiem, pieprasot sodīt

vainīgās persona utt.). Arī jautājumi uzdoti, jau sākotnēji ietverot tendenciozu apgalvojumu par skolas rīcības

prettiesiskumu vai personāla nekompetenci (piemēram, „Jūsu rīcības dēļ vakar tika piekauts kārtējais bērns”, sk.

lietas 41. lapu), tāpēc uz tiem pēc būtības ir grūti vai pat neiespējami atbildēt, sniedzot tikai faktos balstītas

atbildes. Proti, iesniegumos un pieteikumā izteikti iebildumi, piemēram, par to, ka iestāde nav atbildējusi uz

katru iesniegumā ietverto sūdzību vai jautājumu, un noraidījusi kādu pieteicēja interesēs izvirzītu prasību vai

neesot apmierinājusi visus pieteicējas interesēs izteiktos lūgumus, ar to acīmredzami domājot, ka nav

apmierināta pieteicēja prasība atbrīvot no pienākumu veikšanas skolas direktori. Taču šādu iesniegumu

iesniegšana nav pamatojama, lai panāktu attiecīgo mērķi.

Tiesa no pieteikuma un tā papildinājumiem pārliecinās, ka pieteicēja uzskats par iestādes sniegto atbilžu

nepareizību pamatojas nevis uz atbildes būtību, bet gan uz neapmierinātību par to, ka iestāde nav apmierinājusi

visus pieteicēja iesniegumos izvirzītos prasījumus vai lūgumus.

Attiecībā par no iesniegumiem izrietošo pieteicēja vēlmi, proti, lai dienests izvērtētu skolas direktores un citu

darbinieku rīcību, tiesa norāda, ka atbildes sniegšana uz iesniegumu aprobežojas tieši ar atbildi uz iesniegumu

un neietver citas faktiskās vai tiesiskās darbības, kuras iestāde varētu veikt savas kompetences ietvaros (Senāta

2007. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. SKA-69/2007, A42157904, 8. punkts).

Atsaucoties uz Satversmes 104. pantu un Iesniegumu likumu, nevar prasīt, lai, atbildot uz iesniegumu, iestāde

veiktu darbības, kuras nav reglamentētas ar minētajām normām. Vienlaikus pieteicējam nav subjektīvu tiesību

prasīt, lai tiktu izvērtēts kādas iestādes vai amatpersonas rīcības tiesiskums un saņemt šīs pārbaudes rezultātus.

[32] Balstoties uz iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie un lietā iepriekš analizētie pieteicēja

iesniegumi dienestā ir izskatīti Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā un uz tiem ir sniegtas atbildes pēc būtības

atbilstoši iesniegumu saturam.

[33] Pieteicējs pieteikumā lūdz atlīdzināt nemantisko kaitējumu 10 000 euro apmērā, norādot, ka dienests

pieteicējam radīja būtisku depresiju, pieteicējs nespēja gulēt. Katru dienu laižot meitu uz skolu, pieteicējs

joprojām saprot, ka meitas tiesības tiks pārkāptas vēl un vēl, jo tieši valsts iestāde ar savu rīcību skolas

direktorei uzliek šo brīvības sajūtu. Līdz šim ir novērojama nepieļaujama dienesta nostāja, ņemot vērā

ievērojami lielāku dienesta resursus ar 50 darbiniekiem, attiecībā pret pieteicēju vienu, kurš ziņo par

novērotājiem pārkāpumiem, īpaši uzsverot pārkāpumus pret pieteicēju un savu meitu. Ja dienests nespēj ievērot

dienesta nolikumu, dienests būtu likvidējams.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92. pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu vai nemantisko kaitējumu,

kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. No Atlīdzināšanas likuma 1. panta izriet,

ka likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz

atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes

iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību. Tāpat arī no Atlīdzināšanas likuma 4.

panta pirmās daļas izriet, ka iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu

vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski

nav rīkojusies.

Līdz ar to no minētajām normām izriet, ka pamats atlīdzinājumam ir prettiesisks administratīvais akts vai

prettiesiska faktiskā rīcība.

Tā kā pieteicējs ir saņēmis atbildes pēc būtības uz iesniegumiem (nav konstatējama dienesta prettiesiskā rīcība),

kā arī nav konstatējams termiņa kavējums atbilžu sniegšanā, prasījums par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu

10 000 euro ir nepamatots un noraidāms.

[34] Senāts ir atzinis, ka tiesai ir jāatbild uz tiem argumentiem un tādā veidā, lai sniegtu atbildi uz izšķiramo

jautājumu pēc būtības. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu

vai atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no

tiesību viedokļa (Senāta 2020. gada 10. septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-74/2020 7. punkts).

Ievērojot minēto atziņu un to, ka tiesa ir rūpīgi iepazinusies ar pieteikuma un papildinājumu saturu, un lietas

dalībnieku izteiktajiem apsvērumiem, tiesa nesniegs detalizētu novērtējumu katram lietas dalībnieka

norādītajam argumentam.

[35] Papildus norādāms, ka saskaņā ar Iesniegumu likuma 10. panta otro daļu tiesas spriedums, ar kuru izskatīts

pieteikums saistībā ar iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā atbildes sniegšana, nepienācīga sniegšana vai

nesniegšana uz iesniegumu Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, nav pārsūdzams.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Iesniegumu likuma 10. panta otro daļu, Administratīvā procesa likuma 246.–251. pantu, 289.

pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt pilnībā /Persona A/ pieteikumu par Izglītības kvalitātes valsts dienesta faktiskās rīcības, izskatot

pieteicēja iesniegumus un sūdzības, atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu sniegt atbildes pēc būtības

uz pieteicēja iesniegumiem un sūdzībām, nemantiskā kaitējuma 10 000euro atlīdzinājumu.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnesis A. Vīksne