C29786813 / C-1646-15 · Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

Lietas Nr.C29786813

Lietas arhīva Nr.C-1646/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 07.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: priekšsēdētāja D.Dzērviniece

ar sekretāri A.Silakaktiņu

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. B/

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu SIA „Ātrais kredīts” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par naudas piedziņu, un

k o n s t a t ē j a:

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.oktobra lēmumu pieņemts prasītāja – SIA „Ātrais kredīts” maza apmēra prasības

pieteikums pret atbildētāju – /pers. C/ par naudas piedziņu un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 14.novembrī atbildētāja /pers. C/, prasītāja mājas lapā www.atraiskredits.lv aizpildīja reģistrācijas formu,

apliecināja, ka piekrīt Kredītlīguma noteikumiem (Kredīta līguma kopējie noteikumi, kuru AKST kods ir 2379 42BF 1ED2 F955 8CE0 A97F 1FB5 37E0 -

turpmāk tekstā NOTEIKUMI) apstiprināja reģistrāciju un no sava norēķinu konta /numurs/ uz prasītāja norēķinu kontu A/S „Citadele banka” veica reģistrācijas

maksājumu Ls 0,01 apmērā. Atbildētāja izvēlējās kredīta nosacījumus, tos apstiprināja un saņēma no prasītāja Kredītu nosacījumus apstiprinošu īsziņu.

14.11.2012. Prasītājs pārskaitīja pieprasīto kredītu Ls 100,00 apmērā uz atbildētājas norādīto norēķinu kontu, nosakot atmaksas termiņu līdz 13.12.2012. un

procentus par Kredīta lietošanu, par 28 dienam, kas ir Ls 24,00. Kredīta summu un kredīta atmaksas termiņu atbildētāja izvēlējās prasītāja mājas lapā sadaļā

„PIETEIKUMI”. Noteiktajā termiņā (13.12.2012.) atbildētāja doto aizdevumu neatgrieza, kā arī neveica kredīta procentu summas maksu. NOTEIKUMU

9.1. punkts paredz, ka Kredītlīgums stājas spēkā no tā brīža, kad Kredīta ņēmējs apstiprinājis piekrišanu Vispārīgiem noteikumiem, apstiprinājis reģistrāciju,

apstiprinājis kredīta nosacījumus, saņēmis no Kreditora Kredīta nosacījumus apstiprinošu izziņu (3.,4. punkts) un ir noslēgts uz noteiktu laiku. Ja Kredīta ņēmējs

nepilda Kredītlīgumā paredzētās Kredīta ņēmēja saistības, Kredītlīgums paliek spēkā līdz Kredīta ņēmēja saistību pilnīgai izpildei. NOTEIKUMU 2.1. punkts

paredz, ka Kredītlīguma darbības laikā Kreditors apņemas kredīta ņēmējam piešķirt Kredītus un Kredīta ņēmējs apņemas saņemtos Kredītus savlaicīgu

atmaksāt Kreditoram un samaksāt Kredīta maksājumus, Kredīta procentus un Kredīta piešķiršanas komisiju. NOTEIKUMU 4.1. punkts paredz, lai saņemtu

Kredītu, Kredīta ņēmējam ir pienākums izvēlēties Kredīta nosacījumus. Kredīta ņēmējs nosacījumus var izvēlēties tikai pēc piereģistrēšanās. NOTEIKUMU

4.2. punkts - Kredīta nosacījumus izvēlas divējādi: 1) atzīmējot vēlamos Kredīta nosacījumus mājaslapā; 2) Nosūtot Kredīta nosacījumus Kreditoram īsziņas

veidā, saskaņā ar mājas lapā minēto kārtību. NOTEIKUMU 1.13.punktu - Kredīta nosacījumi - Kredīta summa, termiņš, Kredīta maksājums, Maksājuma

diena, maksājuma apmērs un citi nosacījumi. Aizdevuma līguma speciālie noteikumi- nosacījumi, kādus izvēlējusies atbildētāja un prasītājs tiem piekritis. Līdz. ar

to, atbildētājai ir pienākums maksāt nolīgto kredīta procentu summu par Kredīta lietošanu. Prasītājs ar atbildētāju vienojās, ka Kredīta procentu summa par

kredīta pamalsummas lietošanu ir Ls 24,00 par 28 dienām (par kredīta termiņu no 14.11.2012. līdz 13.12.2013.), arī šīs summas atbildētāja nav samaksājusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu un Kredītlīguma speciālajiem noteikumiem, atbildētājai ir pienākums maksāt nolīgtos procentus par aizdevumu izmantošanu.

Saskaņā ar NOTEIKUMU 10. punktu „Noslēguma noteikumi”, apakšpunkti: 10.2.-Visus paziņojumus Puses viena otrai sniedz rakstveidā. Puses vienojas, ka

paziņojumi, kas nosūtīti otrai Pusei pa elektronisko pastu vai īsziņas veidā, pēc adreses vai uz numuru, ko Kredīta ņēmējs sniedzis „Ātrais kredīts” lietotāja zonā

reģistrācijas brīdī un Kreditora Mājas lapā. ir pielīdzināmi rakstveida paziņojumiem. Prasītājs nosūtīja atbildētājai vairākus atgādinājumus, paziņojumus,

brīdinājumus uz atbildētājas norādīto elektronisko pasta adresi, atbildētāja nav paziņojusi Kreditoram par adrešu maiņu (ja tāda ir notikusi), nereaģēja uz

prasītāja nosūtītajiem brīdinājumiem un joprojām neuzskatīja par vajadzīgu doto aizdevumu atmaksāt norādītajā termiņā, kā arī nav centusies vienoties ar

prasītāju par citiem atmaksas termiņiem. Atbilstoši Civillikuma 1934.panta, 1943.panta un noslēgtā Līguma noteikumiem atbildētājai ir pienākums atmaksāt

saņemto aizdevuma summu pilnā apmērā un Līgumā norādītajos termiņos un kārtībā. Ņemot vērā, ka atbildētāja neveica kredīta atmaksu saskaņā ar

Kredītlīgumu, Prasītājs saskaņā ar NOTEIKUMU 6.1.punktu uzsāka aprēķināt līgumsodu l % apmērā no laikā neapmaksātās Kredīta summas par katru

nokavēto dienu. Šādu prasību prasītājs pamato ar CL 1716., 1717., 1720.panta 2. punktu, 1721. un 1724.pantu. Atbildētāja izmanto un nav atgriezusi

aizdevuma summu, kā arī nekādi līdz pat šim brīdim nav centusies noslēgt ar prasītāju jaunu parāda atmaksas grafiku. Atbildētāja, izvairās no prasītāja, kas

apgrūtina kontaktu ar atbildētāju atrisināt ārpus tiesas ceļā, līdz ar to prasītājam, lai aizstāvētu savas tiesības ir jāvēršas tiesā savu interešu aizsardzībai. Ņemot

vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1425.pantu, 1587.pantu, 1588.pantu, 1716.pantu, 1720.pantu, 1753.pantu, 1756.pantu, 1764.pantu, l779.pantu,

1843.pantu, 1934.pantu, 1943.pantu, 1946.pantu prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam visu prasības summu Ls 308,25, kas sastāv no

kredīta pamatsummas parāda Ls 100,00, procentiem par kredīta lietošanu Ls 100,00, līgumsoda Ls 100,00 un zaudējumiem Ls 8,25 un tiesas izdevumus, tai

skaitā samaksāto valsts nodevu Ls 50,00 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, kā arī noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma pilnai

izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no neatmaksātās kredīta summas Ls 100,00. sākot ar sprieduma spēkā stāšanās brīdi.

Maza apmēra prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājai 2013.gada 30.oktobrī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, kā arī paziņojums, kurā noteikts

termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2013.gada 28.novembrim un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām

tiesībām.

Noteiktajā termiņā atbildētājas paskaidrojumi tiesā nav saņemti.

Atbildētāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26pantu, tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm, vai, ja tiesa uzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26panta nosacījumiem 2013.gada 02.decembrī nolēma lietu iztiesāt tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā,

tāpēc abas puses likumā noteiktajā kārtībā tika aicinātas uz tiesas sēdi.

2014.gada 06.novembrī tiesā saņemti atbildētājs /pers. C/ paskaidrojumi –lūgums, kuros norādīts, ka nekad nav atteikusies no galvenā parāda Ls

100,00 apmērā apmaksas un, ja būtu bijuši līdzekļi un darbs, sen jau to būtu izdarījusi. Viņai papildus vēl jāgādā par nepilngadīgo meitu, kura turpina mācības

/nosaukums/, tas arī prasa līdzekļus. Tāpat atbildētāja ir veikusi aizņēmuma pagarinājuma procentu iemaksu. Līdz šim nav izdevies atrast darbu savā profesijā,

fizisku darbu veselības problēmu dēļ nespēj veikt. Nepiekrīt līgumsodam un likumiskajiem procentiem. Nav aizņēmusies naudu, lai iedzīvotos, vai ar domu

neatdot, diemžēl šāda ir valstiskā situācija. Piekrīt aizdevuma atmaksai pa daļām.

Tiesas sēdē prasītāja SIA „Ātrais kredīts” pārstāve /pers. B/ prasību uzturēja pilnā apmērā un paskaidroja, ka pašlaik izlīguma iespējas nav.

Attiecībā uz atbildētājas paskaidrojumu par to, ka viņa būtu veikusi pagarinājuma iemaksu - šādu iemaksu viņa nav veikusi, ir bijis tikai viens santīms pie

reģistrācijas. Pirmais kredīts tika izsniegts par vienu santīmu, bet par nākamo jau bija jāmaksā. Viņai ir jāmaksā šie procenti par 28 dienām. Prasītājs ir

samazinājis procentus un līgumsodu. Tā kā atbildētāja nepildīja saistības, prasītājs vērsās ar pieteikumu brīdinājuma kārtībā, tur radās zaudējumi. Zaudējumos ir

iekļauts arī par izziņas par atbildētājas dzīvesvietu saņemšanu. Kā arī paskaidroja, ka prasītājs nekādus maksājumus no atbildētājas nav saņēmis, atbildētāja nav

sazinājusies ar prasītāju, lai vienotos.

Atbildētāja /pers. C/ – uz tiesas sēdi nav ieradusies, lai gan par tiesas sēdi viņai paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot

pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi, kurā atbildētājai ir pienākums būt sasniedzamai (Civilprocesa likuma 56.panta

piektā daļa), līdz ar ko uzskatāms, ka atbildētājai par tiesas sēdi paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu.

Tiesas sūtījums atgriezts atpakaļ tiesai, ar norādi „beidzies glabāšanas laiks”.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi [..] un no

pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tiesa neatrod pamatu lietas atlikšanai pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209., 210. panta noteikumiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu,

56.1pantu, 156.panta pirmo daļu tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas /pers. C/ piedalīšanās tiesas sēdē, vērtējot atbildētājas neierašanos kā

neattaisnotu, jo atbildētājai par lietas izskatīšanu likumā noteiktā kārtībā ir ticis paziņots, kā arī ņem vērā, ka tiesai ir pienākums lietu izskatīt saprātīgā procesuālā

termiņā.

Noklausoties prasītāja pārstāves viedokli un izvērtējot maza apmēra prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa

atzīst, ka maza apmēra prasība ir apmierināma daļēji.

Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā valūta ir euro un visi

norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas uzsāktas līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu

izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos, konvertē saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un noapaļojot

saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, spriedumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Kā redzams no lietas materiālos esošajiem 2012. gada 14.novembra kredīta līguma vispārīgajiem noteikumiem ar AKST kods ir 2379

42BF 1ED2 F955 8CE0 A97F 1FB5 37E0, maksājuma par reģistrācijas veikšanu un kredīta līguma noteikumu apstiprināšanu (lpp. 11-12,

19), 2012. gada 14.novembrī no atbildētājas /pers. C/ konta Nr. /numurs/ tika apstiprināta reģistrācija kredīta saņemšanai no SIA „Ātrais

kredīts”, kā arī apliecināta piekrišana kredītlīguma noteikumiem ar AKST kods ir 2379 42BF 1ED2 F955 8CE0 A97F 1FB5 37E0 (lpp. 18).

No lietas materiālos esošā Aizdevuma līguma pielikuma (Aizdevuma līguma speciālie noteikumi) (lpp. 13) un maksājuma

uzdevuma (lpp. 17) izriet, ka 2012.gada 14.novembrī atbildētāja ir saņēmusi aizdevumu euro 142,29 (Ls 100,00) apmērā ar atmaksas

termiņu 2012.gada 13.decembris.

Atbilstoši Civillikuma 1537.pantam, ja līgumu slēdz starp klātneesošiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma piedāvātāju ir

sasniegusi saņēmēja beznosacījuma piekrišana.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.pantu, Distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju,

pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē publicētas

reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas nosūtīšanas vai

pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.

Faksimilu, automātisko atbildētāju un distances saziņas līdzekļus, kurus izmantojot iespējams individuāls kontakts ar patērētāju, ražotājs, pārdevējs vai

pakalpojuma sniedzējs var izmantot tikai tādā gadījumā, ja saņemta patērētāja nepārprotama piekrišana. Distances līgums izpildāms ne vēlāk kā 30 dienu laikā

no dienas, kad ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs saņēmis pasūtījumu no patērētāja, ja vien līgumslēdzējas puses nav vienojušās citādi.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pušu starpā tika noslēgts distances līgums par finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar kredīta līguma Vispārīgo noteikumu 2.1. un 2.6.1.punktu kredīta ņēmējam ir pienākums savlaicīgi atmaksāt kreditora

piešķirto kredītu, veikt maksājumu, kredīta procentu maksājumu un kredīta piešķiršanas komisiju.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Savukārt

saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas

izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

Kā redzams no lietas materiālos esošā kredīta līguma pielikuma (Aizdevuma līguma speciālie noteikumi) (lpp. 13), kas satur

informāciju par kredīta ņēmēja izvēlētajiem kredīta nosacījumiem, aizdevums euro 142,29 (Ls 100,00) apmērā atbildētājai tika piešķirts

uz 28 dienām (līdz 2012.gada 13.decembrim).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētājas paskaidrojumos norādīto faktu, ka viņa ir veikusi aizņēmuma pagarinājuma procentu iemaksu, jo

prasītājs nepiekrīt šādam apgalvojumam, savukārt atbildētāja nav iesniegusi nekādus pierādījumus, ka aizņēmuma pagarinājuma procentu iemaksa būtu tikusi

veikta.

Atbildētāja nav iesniegusi nekādus pierādījumus tam, ka viņa būtu veikusi viņai izsniegtā aizdevuma euro 142,29 (Ls 100,00)

samaksu prasītājam, kā arī atbildētāja savos paskaidrojumos ir atzinusi, ka pamatsummas apmēru atzīst. Līdz ar to tiesa atzīst, ka ir

pamats piedzīt minēto naudas summu no atbildētājas par labu prasītājam.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu

pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic,

ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Kā redzams no lietas materiālos esošā aprēķina (lpp. 21), prasītājs ir aprēķinājis kredīta lietošanas procentus no 2012.gada

14.novembra līdz 2013.gada 24.septembrim euro 381,78 (Ls 268,32) apmērā, taču lūdz tos piedzīt pamatparāda euro 142,29 (Ls

100,00) apmērā.

No Aizdevuma līguma speciālajiem noteikumiem (lpp. 13) tiesa konstatē, ka ar minētajiem noteikumiem puses ir vienojušās aizdevuma pamatsummas

euro 142,29 (Ls 100,00) lietošanai piemērot līgumiskos lietošanas procentus euro 34,15 (Ls 24,00) uz 28 dienām, un konkrēti, par laika periodu no

2012.gada 14.novembra līdz 2012.gada 13.decembrim.

Ņemot vērā to, ka ne minētais Aizdevuma līguma pielikums (Aizdevuma līguma speciālie noteikumi), ne arī kāds cits lietas

materiālos esošais rakstveida pierādījums, ieskaitot pušu starpā noslēgto kredīta līgumu, nesatur apstiprinājumu tam, ka puses būtu

pielīgušas atbildētājai pienākumu maksāt kredīta lietošanas procentus tādā apmērā, kas pārsniedz euro 34,15 (Ls 24,00), tiesa uzskata, ka

no atbildētājas piedzenami pielīgtie kredīta lietošanas procenti euro 34,15 (Ls 24,00) apmērā. Savukārt prasība daļā par pielīgto kredīta

lietošanas procentu - euro 347,63 (Ls 244,32) apmērā piedziņu ir noraidāma.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda

persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Saskaņā ar

Civillikuma 1717.panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav

aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz kreditora tiesību

prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu

vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Kā redzams no kredīta līguma Vispārīgo noteikumu 6.1.punkta, ja kredīta ņēmējs neveic kredīta atmaksu kredīta atmaksas dienā, tas maksā kreditoram

līgumsodu 1% apmērā no termiņā nesamaksātās kredīta summas par katru nokavēto dienu.

Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija un tā uzdevums ir ietekmēt parādnieka saistību izpildi, nevis nodrošināt kreditoram labumu

papildus parādnieka pamatsaistībai. Līgumsods nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors ir tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina (peļņas avots), un tiesiskajās

attiecībās sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips.

Tiesa secina, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā atbildētāja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir atzīstama par patērētāju.

Tādējādi pušu starpā noslēgtā līguma noteikumi ir izvērtējami līgumslēdzēju pušu vienlīdzīguma un taisnīguma aspektā atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības

likumam.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts noteic, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek

patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu

izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājas pieļautie saistību pārkāpumi, neveicot maksājumus līgumā noteiktā apmērā un termiņā, ir radījuši prasītājam

tiesības uz līgumsoda saņemšanu.

Prasītājs aprēķinājis līgumsodu par laika periodu no 2012.gada 14.decembra līdz 2013.gada 24.septembrim par 285 kavējuma dienām euro 405,52 (Ls

285,00) apmērā, bet lūdz to piedzīt euro 142,29 (Ls 100,00) apmērā.

Prasītāja aprēķinātā līgumsoda summa nepārsniedz pamatparāda lielumu, taču pie konkrētās lietas apstākļiem, tiesa atzīst, ka pieprasītais līgumsods šajā

gadījumā ir vērtējams kā pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas un nepienācīgās izpildīšanas radīto zaudējumu, attiecībā pret atbildētāju un viņas neizpildītajām

saistībām.

Konkrētajā gadījumā prasītājs uz konkrētiem zaudējumiem, ko tam radījusi pamatparāda un lietošanas procentu savlaicīga nesamaksāšana, nav norādījis.

Turklāt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212/2008, izvērtējot normas par līgumsodu kopsakarā

ar taisnīguma un samērīguma principu, ir nonācis pie atzinuma, ka līgumsoda samazināšanas iespēja nav izslēgta [..]. Jautājums par līgumsoda samērīgumu un

taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma

5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem.

Saskaņā ar Civillikuma 17241.panta noteikumiem, tiesas kompetencē ietilpst izvērtēt piemērota līgumsoda samērīgumu. Turklāt, atbilstoši jau stabili

noteiktajai tiesu praksei, atzīstams, ka līgumsods ir aprobežots arī ar citiem noteikumiem un taisnīguma principu, līdz ar ko tiesai ir tiesības, un pat pienākums

pielīgto līgumsodu samazināt, ja tas ir atzīstams par nesamērīgu.

Izskatāmās lietas ietvaros līgumā pielīgto līgumsodu 1% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas, tiesa atzīt par nesamērīgu un netaisnīgu, un atzīst, ka

prasītāja pieprasītais līgumsods ir samazināms.

Papildus tiesa ņem vērā, ka likumdevējs ar 2014.gada 01.janvāri ir paredzējis līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) aprobežot ar 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra (Civillikuma 1716.pants).

Šādā likuma normas iestrādne norāda uz to, ka likumdevējs ir atzinis par taisnīgu līgumsodu 10% apmērā no pamatparāda.

Pamatojoties uz augstāk minētajiem apsvērumiem, tiesa atzīt, ka līgumsoda apmērs, kas piemērojams atbildētājai, samazināms līdz 10% no nesamaksāta

pamatparāda.

Līdz ar to līgumsoda apmērs par maksājumu kavējumu nosakāms euro 14,23 (Ls 10,00) apmērā. Tādējādi tiesas ieskatā tieši šādā, euro 14,23 (Ls

10,00) apmērā prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir apmierināma, bet prasība daļā par līgumsoda euro 128,06 (Ls 90,00) piedziņu ir noraidāma kā

nepamatota.

Prasītājs ir lūdzis piedzīt no atbildētājas zaudējumus euro 11,74 (Ls 8,25) apmērā, kas izriet no ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto

izdevumu samaksu un maksas par atbildētājas deklarētās dzīvesvietas izziņas saņemšanu.

Kā redzams no lietas materiāliem, ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2013.gada 12.septembra lēmumu ir

atstāts bez izskatīšanas pieteicēja SIA „Ātrais kredīts” pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret parādnieku

/pers. C/ (lpp. 20).

No lietas materiāliem pievienotā 2013.gada 25.jūlija maksājuma uzdevuma redzams, ka prasītājs ir ieskaitījis valsts kases kontā

euro 12,81 (Ls 9,00), kā maksājuma mērķi norādot – maksa par izziņu par /pers. C/, /pers. M/, /pers. N/ (lpp. 23)

Tiesa uzskata, ka nav pamata apmierināt prasību daļā par prasītāja norādīto zaudējumu, ko veido ar brīdinājuma izsniegšanu

saistītie izdevumi euro 11,74 (Ls 8,25) apmērā un maksa par atbildētājas deklarētās dzīvesvietas izziņas saņemšanu euro 12,81 (Ls

9,00), piedziņu.

Ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi nav atzīstami par ar konkrētās lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem vai arī

zaudējumiem materiālo tiesību izpratnē.

Tāpat par zaudējumiem materiālo tiesību izpratnē nav atzīstami prasītāja izdevumi, kas saistīti ar atbildētājas deklarētās

dzīvesvietas izziņas saņemšanu, savukārt tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas.

Augstākās tiesas spriedumos ir atzīts, ka jautājums par viena procesa ietvaros samaksāto tiesāšanās izdevumu piedziņu nevar tikt

izlemts citā, pavisam jaunā tiesvedības procesā, šo prasījumu pamatojot ar Civillikuma normām par zaudējumu atlīdzināšanu

(Civillikuma 1770.- 1792.pants). Materiālās tiesību normas nav piemērojamas strīdos par izdevumu atlīdzību (sk., piemēram,

Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 21.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-6, 2011.gada 6.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-143, 2013.gada

30.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC- 965).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam atzīstamas tiesības par laiku no līdz sprieduma izpildei /izsoles dienai/

saņemt no atbildētājas likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir seši procenti no simta gadā, ievērojot

Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, no atbildētājas prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi euro 75,84 (Ls 53,30), ko veido

valsts nodeva euro 71,14 (Ls 50,00) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro 4,70 (Ls 3,30).

Kā redzams no lietas materiāliem, lietā ir sūtītas astoņas pavēstes pusēm, līdz ar to konkrētajā lietā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa ir euro

14,00 (Ls 9,84). Ņemot vērā, ka no atbildētājas prasītāja labā piedzenami prasītāja samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro 4,70 (Ls 3,30)

apmērā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu atlikusī ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa euro 9,31 (Ls 6,54) apmērā piedzenama no atbildētājas

par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas prasībām nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189-195.pantu, 204.1pantu, 250.26pantu, 250.27pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

maza apmēra prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Ātrais kredīts”, reģistrācijas numurs 40103183139, neatmaksāto kredīta summu euro

142,29 (Ls 100,00), pielīgtos kredīta lietošanas procentus par laiku no 2012.gada 14.novembra līdz 2012.gada 13.decembrim euro 34,15 (Ls

24,00), līgumsodu euro 14,23 (Ls 10,00), kā arī tiesas izdevumus 75,84 euro (Ls 53,30) apmērā, kopsummā euro 266,51 (divi simti sešdesmit seši euro

51 cents) (Ls 187,30).

Atzīt SIA „Ātrais kredīts” tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus - 6 %

gadā, kas aprēķināmi no neatmaksātās kredīta summas euro 142,29 (Ls 100,00).

Prasību daļā par procentu euro 347,63 (Ls 244,32), līgumsoda euro 128,06 (Ls 90,00) un zaudējumu euro 11,74 (Ls 8,25) apmērā piedziņu noraidīt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 9,31 (deviņi euro 31 cents) (Ls 6,54),

kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C-1646/15.

Noteikt /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese D.Dzērviniece