Court fully allows bank's claim for loan repayment, interest, and mortgage enforcement against defaulting borrowers.

Civillietas Nr. C30335414

Lietvedības Nr. C-1224-15/15

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2015.gada 11.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Z.Dundurs,

tiesas sēdes sekretāre A.Kleina, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS „Swedbank” prasībā pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ par parāda

piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

Prasītājs AS „Swedbank” iesniedzis tiesā prasības pieteikumu, kurā norāda, ka 2006.gada 2. novembrī starp ,,Swedbank” AS (iepriekšējais

nosaukums - AS „Hansabanka”) un /pers. B/ (turpmāk – 1.atbildētājs) tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.06-127569-PK (turpmāk - Aizdevuma

līgums), saskaņā ar kuru AS ,,Swedbank” piešķīra aizdevumu 7200 euro apmērā. Aizdevuma summa 7200 euro apmērā tika 09.11.2006. pārskaitīta

1.atbildētājas bankas kontā. Saskaņa ar Aizdevuma līguma noteikumiem 1.atbildētāja par aizdevuma lietošanu apņēmās maksāt procentus, kā arī par

savlaicīgu Aizdevuma līgumā noteikto maksājumu neveikšanu apņēmās maksāt nokavējuma procentus un nokavējuma līgumsodu par

aizdevuma procentu samaksas nokavējumu.

Prasītājs, lai papildus nodrošinātu no aizdevuma līguma izrietošās saistības to nepildīšanas vai nepienācīgas izpildes gadījumā, 2006.gada

2.novembrī ar /pers. C/ (turpmāk – 2.atbildētājs) noslēdza hipotēkas līgumu Nr.06-127569-PK/1 (AS“Hansabanka” kā ķīlas ņēmējs un 2.atbildētājs kā

ieķīlātājs), saskaņā ar kuru 2.atbildētāja ieķīlāja par labu prasītājam nekustamo īpašumu /adrese A/, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr. /numurs A/. Kā arī 2006.gada 2.novembrī noslēdza Galvojuma līgumu Nr.06-127569-PK/2 starp AS “Hansabanka” kā kreditoru un /pers. D/

(turpmāk – 3.atbildētājs) kā galvinieku. Un 2006.gada 2.novembrī noslēdza Galvojuma līgumu Nr.06-127569-PK/3 starp AS “Hansabanka" kā

kreditoru un /pers. E/ (turpmāk – 4.atbildētājs) kā galvinieku. Abi galvinieki apņēmās pildīt saistības kā pats parādnieks.

1.atbildētāja kopš 2009.gada 15.septembra kavēja izsniegtās un neatmaksātās aizdevuma pamatsummas atmaksu. Savukārt aprēķināto procentu

par Aizdevuma izmantošanu maksājums tiek kavēts kopš 2011.gada 15.aprīļa. Līdz ar to 2013. gada 1.jūlijā prasītājs nosūtīja Atbildētājiem paziņojumu

Nr.316RC00-4759A, kurā paziņoja, ka Banka, pamatojoties uz Aizdevuma līguma II daļas 7.4. punkta 1.apakšpunkta nosacījumiem, nekavējoties

atkāpjas no Aizdevuma līguma, kā arī pieprasīja Atbildētājiem pilnībā izpildīt Aizdevuma līguma saistības, samaksājot “Swedbank” AS saskaņā ar

Aizdevuma līgumu saņemto un “Swedbank” AS neatmaksāto aizdevuma summu 6741,16 euro, kā arī procentus.

Atbildētāji saistības nav izpildījuši, tāpēc prasītājs,

pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1943., 1946., 1278., 1319., 1321., 1716., 1720., 1669., 1670., 1672., 1692., 1698., 1702., 1756, 1759.

un 1763.pantu, lūdz tiesu:

1. Piedzīt no /pers. B/ par labu “Swedbank” AS parādu 8717,05 euro apmērā;

2. Noteikt “Swedbank” AS tiesības sprieduma izpildi vērst uz /pers. C/ nekustamo īpašumu /adrese A/;

3. Piedziņas neiespējamības gadījumā parādu piedzīt solidāri no /pers. D/ un /pers. E/;

4. Noteikt, ka Prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no /pers. B/, /pers. D/ un /pers. E/ sešus procentus

gadā no izsniegtās, bet neatmaksātās aizdevuma summas;

5. Piedzīt no /pers. B/, /pers. D/ un /pers. E/ par labu “Swedbank” AS tiesas izdevumus.

Prasības pieteikumu tiesa nosūtīja atbildētājiem paskaidrojumu sniegšanai. Atbildētāji par prasību paskaidrojumus nav snieguši.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, un lūdza lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes, norādot, ka prasību uztur uz prasības pieteikumā

norādītājiem pamatiem.

3.atbildētājs tiesas sēdē paskaidroja, ka prasību neatzīst, uzskatīja, ka nav godīgi prasīt no viņa un 4.atbildētājas parādu, ja dzīvoklis /adrese/,

kura remontam tika sniegts kredīts, tiek izīrēts un 1.atbildētāja saņem par to naudu. Paskaidroja, ka šis dzīvoklis ar bankas palīdzību būtu jāpārdod un ar

iegūto naudu jāsedz kredīts. Galvojuma līgumu neapstrīdēja, apliecināja, ka to ir parakstījis. Ar 1.atbildētāju bija saistības, dzīvojām kopā, piedzima

kopīgais bērns. 1.atbildētāja un 2.atbildētāja nevarēja saņemt kredītu, lai veiktu remonta darbus, tāpēc piekrita būt galvotājs kopīgā dēla dēļ. Pēc dēla

dzimšanas kopdzīve izjuka un viņš pametis dzīvokli.

4.atbildētājs tiesas sēdē paskaidroja, ka prasību neatzīst, jo viņai ar 1.atbildētāju pašreiz nav nekādu sakaru, jo 1.atbildētāja dzīvo Īrijā un izīrē

dzīvokli pa lielu naudas summu. Apliecināja, ka 2006.gada 2.novembrī noslēgusi galvojuma līgumu ar AS “Hansabanka”, kad 1.atbildētāja vēl dzīvoja

Latvijā, nezināja, ka viņa brauks uz ārzemēm. Paskaidroja, ka no viņas algas daļēji tika apmaksāts kredīts, kas izriet no aizdevuma līguma, kas tika

noslēgts starp AS “Hansabanka” un 1.atbildētāju.

1. un 2.atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem tiesai neziņoja, nelūdza atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdi 2.atbildētājai

tika paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz deklarēto dzīvesvietas adresi. Savukārt 1.atbildētājai par tiesas sēdi tika paziņots

saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta pirmo daļu, ievietojot publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” (laidiens Nr.229, 2014.gada

19.novembris).

Šādos apstākļos, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā paredzētos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzina, ka lietu iespējams

izskatīt bez prasītāja pārstāvja un 1. un 2.atbildētāja klātbūtnes.

M o t ī v u d a ļ a

Novērtējot celto prasību kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, noklausoties atbildētāju paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa

uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Tiesa konstatē, ka starp prasītāju un 1.atbildētāju 2006.gada 2.novembrī noslēgts Aizdevuma līgums (lietas 9.-12.lapa). Saskaņā ar minēto

līgumu prasītājs piešķir 1.atbildētājam aizdevumu 7200 euro. Puses vienojušās, ka galīgais aizdevuma atmaksas termiņš tiek noteikts 2026.gada

15.oktobris. 1.Atbildētājs apņēmies veikt aizdevuma atmaksu atbilstoši maksājumu grafikam. Par aizdevuma lietošanu 1.atbildētājs apņēmās maksāt

procentus atbilstoši kredīta atmaksas grafikā noteiktai kārtībai un apmēram, kā arī maksāt nokavējuma procentus 0,16% dienā un nokavējuma līgumsodu

0,16% dienā.

Starp prasītāju un 2.atbildētāju 2006.gada 2.novembrī noslēgts Hipotēkas līgums (lietas 13.-15.lapa), saskaņā ar kuru 2.atbildētāja kā ķīlas

devējs ieķīlāja par labu prasītājam kā ķīlas ņēmējam nekustamo īpašumu /adrese A/, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/.

Hipotēka uz ieķīlāto īpašumu tiek nodibināta kā nodrošinājums prasītāja prasījumiem, kuri tam var rasties pret 1.atbildētāju ar 2006.gada 2.novembrī

starp pusēm noslēgto Aizdevuma līgumu. Pēc pušu vienošanās nodrošināto prasījumu maksimālā summa sastāda 7084,27 euro.

Starp prasītāju un 3.atbildētāju 2006.gada 2.novembrī noslēgts Galvojuma līgums (lietas 16.-17.lapa), saskaņā ar kuru 3.atbildētājs kā galvinieks

uzņēmās saistību atbildēt bankai kā pats parādnieks par 1.atbildētāja saistībām, kas nodibinātas ar 2006.gada 2.novembrī noslēgto Aizdevuma līgumu.

Galvojuma līguma 6.3.punktā 3.atbildētājs kā galvinieks uzņēmās solidāras saistības pret banku atbildēt par parāda samaksu.

Starp prasītāju un 4.atbildētāju 2006.gada 2.novembrī noslēgts Galvojuma līgums (lietas 18.-19.lapa), saskaņā ar kuru 4.atbildētājs kā galvinieks

uzņēmās saistību atbildēt bankai kā pats parādnieks par 1.atbildētāja saistībām, kas nodibinātas ar 2006.gada 2.novembrī noslēgto Aizdevuma līgumu.

Galvojuma līguma 6.3.punktā 4.atbildētājs kā galvinieks uzņēmās solidāras saistības pret banku atbildēt par parāda samaksu.

Tiesa secina, ka minētie līgumi (aizdevuma līgums, hipotēkas līgums un abi galvojuma līgumi) noslēgti atbilstoši Civillikuma prasībām. Tiesas sēdē

netika iegūti pierādījumi, ka līgumi būtu apstrīdēti, līdz ar to tie ir saistoši līdzējiem. Arī 3. un 4.atbildētājs tiesas sēdē apliecināja, ka galvojuma līgumus ir

parakstījuši, tos neapstrīdēja.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/ (lietas 42.-43.lapa) redzams, ka 2.atbildētājai piederošajam nekustamajam īpašumam

/adrese/,

Rīga, kadastra numurs /numurs B/nostiprināta hipotēka par labu prasītājam.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Ar konta pārskatu (lietas 41.lapa) pierādīts, ka prasītājs izsniedzis 1.atbildētājam aizdevumus 7200 euro apmērā, pārskaitot to uz līgumā

norādīto kontu.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Atbilstoši Civillikuma 1943.pantam, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1946.pants nosaka, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Tiesai nav pamats apšaubīt prasītāja norādīto, ka 1.atbildētājs veicis aizdevumu un procentu par aizdevumu lietošanu daļēju samaksu (lietas 24.-

40.lapa).

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1757.pants nosaka, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie

procenti.

Ar lietā esošo parāda aprēķinu (lietas 5.-6.lapa), kas ietverts prasībā, pierādīts, ka 1.atbildētājam uz 2014.gada 7.janvāri bija izveidojies

neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 6741,16 euro un procentu par aizdevuma lietošanu 790,16 euro parāds. Tiesas sēdē netika iegūti pierādījumi,

ka minētā summa vai daļa no tās būtu atmaksāta prasītājam.

Ņemot vērā Civillikuma 1587.pantā noteikto, tiesa atzīst, ka nav pamatoti 3. un 4.atbildētāja iebildumi par to, ka viņiem sakarā ar to, ka

3.atbildētājs vairs nedzīvo kopā ar 1.atbildētāju un 1.atbildētāja dzīvo Īrijā, ir zudis pienākums maksāt par parādu, kas izriet no 1.atbildētājas aizdevuma

līguma. Tiesīgi noslēgts līgums (šajā gadījumā galvojuma līgumi) uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Tāpēc arī apstāklis, ka 1.atbildētāja

dzīvokli, kura remontam tika ņemts aizdevums, izīrē un gūst ienākums, nedod tiesības 3. un 4.atbildētājam atkāpties no saistībām, kuras tie apņēmušies

pildīt, parakstot galvojuma līgumus. Attiecībā uz apstākli, ka no 4.atbildētāja algas daļēji tika apmaksāts kredīts, kas izriet no aizdevuma līguma, tiesa

secina, ka prasītājs lūdz piedzīt nevis visu parādu, bet gan tikai neatmaksāto aizdevuma summu. Turklāt 4.atbildētāja tiesas sēdē neapstrīdēja prasītāja

parāda aprēķina pamatotību, bet uzskatīja, ka parāds nav piedzenams no galvotājiem, jo parādu jādzēš, pārdodot 2.atbildētājas dzīvokli.

Ņemot vērā, ka Aizdevuma līgumā pielīgta aizdevuma lietošanas procentu samaksa, to apmērs, tad tiesa atzīst lietošanas procentu 790,16 euro

pieprasīšanu no 1.atbildētāja par pamatotu.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz parādnieku.

1.atbildētājs parāda samaksu nav pierādījis, līdz ar to tiesai nav pamats apšaubīt parāda esamību un tā aprēķina kārtību.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, kas apgāztu prasītāja norādīto, ka 1.atbildētājs savas no Aizdevuma līguma izrietošās saistības pienācīgi nepilda no

2009.gada.

Ar lietā esošo prasītāja 2013.gada 1.jūlija paziņojumu atbildētājiem (lietas 20.lapa) un Latvijas pasta Vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu

sarakstiem (lietas 21.-23.lapa) pierādīts, ka prasītājs atkāpjas no Aizdevuma līguma un pieprasa Aizdevuma līguma saistību tūlītēju izpildi pirms termiņa.

Ņemot vērā, ka 1.atbildētājs saistības pienācīgi nepilda no 2009.gada 15.septembra, tiesa atzīst, ka prasītājam bija tiesības saskaņā ar

Aizdevuma līgumu noteikumiem pieprasīt neatmaksāto aizdevuma pamatsummu, aizdevuma lietošanas procentus, kā arī piemērot līgumā noteiktās

sankcijas līdz brīdim, kad prasītājs pieprasījis izpildīt visas saistības pirms līgumos noteiktajiem termiņiem.

Ņemot vērā, ka iestājies parādnieka nokavējums un prasītājs saskaņā ar pušu noslēgto Aizdevuma līguma 7.4.punktu izmantojis pieprasīt pirms

termiņa atmaksāt visu parādu, tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti pieprasījis nokavējuma procentus 684,91 euro apmērā par laika periodu no 2011.gada

15.aprīļa līdz 2013.gada 15.jūnijam.

Civillikuma 1763.panta 1.punkts nosaka, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Prasītājs norāda, ka 1.atbildētāja parāds sastāv tostarp arī no nokavējuma līgumsoda par aizdevuma līgumā paredzēto procentu maksājumu

kavējumu par laika periodu no 2011.gada 15.maija līdz 2013.gada 15.jūnijam 500,82 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda

apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Saskaņā ar Civillikuma 1721.pantu, ja kāds izpilda tikai daļu no savas saistības, tad tomēr viņam jāsamaksā viss līgumsods, bet ne tikai samērīga

daļa.

Ņemot vērā to, ka atbildētāji pieļāvuši nepienācīgu saistību izpildi, nav atmaksājuši parādu, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt līgumā

noteikto līgumsoda piedziņu, ievērojot Civillikuma 1716.panta, 1717.panta, 1721.panta noteikumus, jo līgumsoda samaksa un tā apmērs starp pusēm

pielīgts.

Aprēķinātā līgumsoda apmērs pierādīts ar aprēķinu (lietas 24.-40.lapa).

Tiesa atzīst prasītāja līgumsoda prasījumu par samērīgu. Tiesa atzīst, ka prasītāja līgumsoda aprēķins nav pretējs Civillikuma 1.pantā noteiktajam

labas ticības principam un tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto līgumsoda aprēķinu. Tiesa uzskata, ka pieprasītais līgumsods ir samērīgs ar

pamatparādu. Turklāt atbildētāji šādu aprēķinu nav apstrīdējuši. Tiesa uzskata, ka aprēķinātais līgumsods liecina par līguma nosacījumu godprātīgu izpildi,

jo nav vērsts uz nepamatotu iedzīvošanos uz atbildētāju rēķina.

Tāpat, tiesa atzīst, ka procenti pieprasītajā apmērā nav pretēji labiem tikumiem, pielīgtie procenti pilda atlīdzības, par naudas atvēlējuma

daudzuma un lietošanas ilgumu, atlīdzības funkciju. Tādējādi, tiesai nav pamata atzīt līguma noteikumus par procentu maksāšanas pienākumu par

netaisnīgiem attiecībā pret atbildētājiem no patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskā regulējuma viedokļa.

Konkrētajā gadījumā līgumsods noteikts aizdevuma neatmaksāšanas gadījumā, kas pilnībā atkarīgs no atbildētāju rīcības. Tā kā līgumsoda

apjomam likumā nav noteikti ierobežojumi, un tā samaksas pienākums iestājas tikai parādnieka vainas dēļ, tiesa atzīst prasītāja tiesības prasīt līgumsodu

par laika periodu no 2011.gada 15.maija līdz 2013.gada 15.jūnijam 500,82 apmērā.

Prasības summas apmērs pierādīts ar lietā esošo aprēķinu, jo nav apstrīdēts (Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa). Arī Civillikuma

1838.panta izpratnē samaksas pierādījums gulstas uz parādnieku.

Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Civillikuma 1.pantā norādītais labas ticības princips

nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses

intereses.

Tiesa ņem vērā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 7.marta spriedumā lietā Nr. SKC – 115/2011 minēto, ka galvojuma

un solidārām saistībām ir procesuāla līdzdalība, tas ir, prasījumu var vērst gan pret galvinieku, gan parādnieku, taču no materiālo tiesību viedokļa atšķirība

ir būtiska: solidāri saistītie nes atbildību, ko vēlāk dala savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību

pilnā apmērā.

Līdz ar to pamatots ir prasītāju prasījums, ka parāda piedziņa no 3.un 4.atbildētāja nosakāma parāda piedziņas neiespējamības gadījumā no

1.atbildētāja.

Ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem pilnībā ir pierādīti apstākļi un fakti, kādi norādīti prasības pieteikumā. Atbildētāji savas saistības

pret prasītāju nav izpildījuši prasībā norādītajā apmērā un termiņā. Tādējādi parāds no 3. un 4.atbildētāja par labu prasītājam piedzenams gadījumā, ja

parādu nevar piedzīt no 1.atbildētājas.

Saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Lietā nodibināts, ka saskaņā ar Hipotēkas līgumu par labu prasītājam nostiprināta hipotēka uz 2.atbildētājai piederošo nekustamo īpašumu

/adrese A/, lai nodrošinātu prasījumus, kas izriet no Aizdevuma līguma. Minētais nozīmē, ka pamatsaistības izpilde notiks arī uz hipotēkas (komercķīlas)

rēķina un iestājas Civillikuma 1329. un 1330.pantā paredzētās sekas.

No Civillikuma 1329.panta, izriet, ka ķīlas pārdošanas rezultātā ieņemtajām summām, kad tās ir lielākas par nodrošinājuma apmēru, ir

atdodamas ķīlas dēvējam. Savukārt ķīlas devējam ir regresa tiesības pret galveno parādnieku tādā apmērā, kādā ķīlas devējs apmierina kreditoru.

Saskaņā ar Civillikuma 1319.pantu, ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās

lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs, iesniedzot prasību, samaksājis valsts nodevu 570,60 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus kopsummā 20,35 euro, kas

piedzenami no 1., 3. un 4.atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu no 1., 3. un 4.atbildētāja valsts ienākumos piedzenami iepriekš prasītāja neapmaksātie tiesas

izdevumus (ar tiesas pavēstu piegādāšanu saistītos izdevumus) 9,30 euro apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru. Tiesa atzīst par pamatotu lūgumu noteikt prasītājam tiesības saņemt

likumiskos nokavējuma procentus 6% līdz sprieduma izpildei saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmo daļu, ņemot vērā piedzenamās summas apmēru, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājiem nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 194., 195. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

Apmierināt prasību pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, parādu 8717,05 euro apmērā,

kas sastāv no izsniegtā un neatmaksātā aizdevuma 6741,16 euro apmērā, aprēķinātajiem un nesamaksātajiem procentiem par aizdevuma izmantošanu

790,16 euro apmērā par periodu no 15.04.2011. līdz 15.06.2013., nokavējuma procentiem par aizdevuma atmaksas termiņa kavējumu 684,91 euro

apmērā par periodu no 15.04.2011. līdz 15.06.2013. un līgumsoda par procentu samaksas kavējumu 500,82 euro apmērā par periodu no 15.05.2011.

līdz 15.06.2013.

Noteikt AS „Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, tiesības sprieduma izpildi vērst uz ķīlas devējam /pers. C/, personas kods /personas

kods/, piederošo nekustamo dzīvokļa īpašumu /adrese/, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/, kadastra numurs /numurs

/, nostiprinātās hipotēkas apmērā.

Piedziņas neiespējamības gadījumā parādu 8717,05 euro apmērā piedzīt solidāri no /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/,

personas kods /personas kods/.

Noteikt AS „Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/,

likumiskos sešus procentus gadā no simta no neatmaksātās parāda pamatsummas 6741,16 euro apmērā, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto,

ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, par

labu AS „Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, samaksātos tiesas izdevumus 570,60 euro apmērā.

Naudas samaksa par labu prasītājam veicama, iemaksājot to prasītāja kontā LV66HABA0001408028920, banka AS „Swedbank”.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/,

valsts ienākumos neapmaksātos tiesas izdevumus (ar tiesas pavēstu piegādāšanu saistītos izdevumus) 9,30 euro apmērā.

Naudas samaksa par labu valstij veicama, ieskaitot to Tiesu administrācijas kontā. Saņēmējs: Tiesu administrācija, Reģistrācijas nr.

90001672316, Konta Nr. LV51TREL2190458019000, Saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22. Iemaksas mērķis: 21499, kā arī norāda

datus personas vai lietas identificēšanai (lietas numurs, fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods).

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienas pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Faktiskā pilna sprieduma sastādīšanas diena ir 2015.gada 4.marts.

Tiesnesis Z.Dundurs