Court orders defendant to pay utility debt, interest, and court costs for non-payment of services.

ECLI:LV:RIRT:2017:1113.C33596316.1.S

Lietas arhīva Nr. C-1300-17/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 13.novembrī

Rīgas rajona tiesas

tiesnese I.Bāliņa,

ar sekretāri A.Bukbārdi,

piedaloties akciju sabiedrības „OLAINES ŪDENS UN SILTUMS” pilnvarotai pārstāvei /pers. A/,

izskatīja atklātā tiesas civillietu akciju sabiedrības “OLAINES ŪDENS UN SILTUMS” prasībā pret /pers. B/ par komunālo maksājumu parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016gada 22.jūnijā tiesā saņemta sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ OLAINES ŪDENS UN SILTUMS” (turpmāk- prasītāja) prasība

pret /pers. B/ (turpmāk- atbildētāja) par komunālo maksājumu parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā ar tā grozījumiem, kas saņemti 2017.gada 3.aprīlī, norādīts, ka, no 2004.gada 2.jūnija atbildētājas īpašumā atrādās dzīvoklis

Nr. 39, /adrese/ (turpmāk – dzīvokļa īpašums).

Augstāk minētajā dzīvoklī dzīvokļa īpašumā atbildētāja nav reģistrējusi savu dzīvesvietu.

Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums ar atbildētāju noslēgts 2004.gada 14.jūnijā.

Kopš 2010.gada janvāra atbildētāja ir sākusi uzkrāt parādu par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem. 2015.gada 23.septembrī prasītāja nosūtījusi

atbildētājai brīdinājumu par parāda samaksu. Šajā sakarā atbildētāja bija kontaktējusies ar prasītāju telefoniski, un pēc tam saņemta atbilde

elektroniskajā pastā, kur viņa apņēmās pakāpeniski segt parādu. Diemžēl savu apņemšanos atbildētāja nepilda, un parāda summa tikai pieaugusi.

Komunālo maksājumu izcenojumi apstiprināti ar Sabiedriskā regulatora lēmumiem, bet apsaimniekošanas maksājumi noteikti ar Olaines novada

domes un prasītāja lēmumiem.

Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 1., 23., 36., 41., 44., 127, Civillikuma 1770., 1775., 1779.pantiem, Dzīvokļa īpašuma likuma

10.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2010.gada

1.janvāra līdz 2016.gada 2.septembrim pamatparādu 3417,51 euro apmērā, nokavējuma procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu tiek

aprēķinātu 6% gadā par laika periodu no 2010.gada 1.janv;āra līdz 2016.gada 1.janv;ārim 359 euro apmērā, kopā 3776,51 euro, un tiesas izdevumus

385,43 euro (380,73 euro – valsts nodeva par prasības iesniegšanu un 4,70 euro ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi), pavisam kopā 4161,94 euro;

piedzīt papildus no atbildētājas valsts nodevu 5,07 euro apmērā.

[2] Atbildētājas paskaidrojumi tiesā nav saņemti, lai gan atbildētāja informēta par lietas izskatīšanas laiku un vietu likumā noteiktā kārtībā.

2016.gada 29.jūnijā atbildētājai ir nosūtīts prasības pieteikums. 2017.gada 20.aprīlī atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietu ir nosūtīta pavēste par

tiesas sēdi 2017.gada 30.oktobrī plkst.13:00. Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies un paskaidrojumus nav sniegusi.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās

personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas

juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu.

Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājai ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā

ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā, pusēm par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes.

[3] Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers. A/ uzturēja prasību, pamatojoties uz prasībā minētiem apstākļiem.

Motīvu daļa

[4] Noklausījusies prasītājas pilnvarotās pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa secina, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

[5] Lietā pierādīts, ka atbildētājas īpašumā kopš 2004.gada 5.jūlija atrodas dzīvokļa īpašums – Nr.39, /adrese/.

Lietā nav strīda, ka prasītājs sniedz apsaimniekošanas pakalpojumu dzīvojamajai mājai /adrese/.

Tāpat lietā nav strīda, ka puses 2004.gada 14.jūnijā noslēgušas līgumu par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu par

komunālo pakalpojumu sniegšanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.-5.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;

maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Atbilstoši minētai tiesību normai, atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei ar 2004.gada 14.jūniju iestājies pienākums piedalīties dzīvokļa maksājumu

segšanā. Persona, nodibinot īpašuma tiesības, uzņemas pienākumu piedalīties dzīvokļa maksājumu segšanā. Lietas materiāli liecina, ka 2004.gada

14.jūnijā atbildētājs un prasītājas starpā noslēgts līgums par komunālo pakalpojumu sniegšanu.

No prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem un aprēķiniem izriet, ka atbildētājas parāds par sniegtajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanas maksu

par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 2.septembrim ir 3417,51 euro.

Atbildētāja lietas izskatīšanas laikā nav iebildusi viņas pienākumam maksāt parādu un nav apstrīdējusi aprēķina pamatu. Tādējādi minētie fakti

atzīstami par pierādītiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta 5.punktu, kur noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā

kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, atzīst prasītāja norādītos faktus par pierādītiem.

Pie šādiem apstākļiem prasība uzskatāma kā pamatota un apmierināma.

[6] Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 359 euro apmērā par kavētajiem maksājumiem par laika periodu no 2010.gada

1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma

1757.pants noteic, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti (1765.p.).

Civillikuma 1765.pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Nokavējuma procenti ir maksa par naudas vai cita kapitāla lietojumu pēc tam, kad iestājies maksājuma (atvietojamas lietas došanas) pienākums.

Tādējādi tiesa secina, ka prasītāja ir izmantojusi savas kreditora tiesības atprasīt samaksu rēķinos norādītājos termiņos.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1756., 1765, un 1829.pantu, tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi prasījuma tiesības pret

atbildētāju par likumisko procentu piedziņu 359 euro apmērā par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim.

[7] Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētājas kopējā parāda summas apmēru, jo atbildētāja pret to nav iebildusi, kā arī,

saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

[8] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Ceļot prasību tiesā, prasītāja samaksāja valsts nodevu par prasības pieteikumu 380,73 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumus 4,70

euro apmērā. Iesniedzot prasības pieteikuma grozījumus tiesā, prasītāja samaksāja valsts nodevu 5,70 euro apmērā.

Ņemot vērā, ka tiesa prasību apmierinājusi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta c apakšpunktu no atbildētājas

prasītājas labā piedzenama nomaksātā valsts nodeva par prasības pieteikumu 385,80 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro

apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu no atbildētājas valsts labā piedzenami nenomaksātie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 6,56 euro apmērā (lietas lapa 2).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais

termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5., 8., 92., 93., 94., 97., 191., 193., 194., 199., 203., 204 1.pantu,

nosprieda:

piedzīt n o /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „ OLAINES ŪDENS UN SILTUMS”, reģistrācijas.

Nr.50003182001, parādu par laika posmu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 2.septembrim komunālo maksājumu parādu 3417,51 euro,

likumiskos procentus 359 euro apmērā par periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim, tiesas izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas

samaksu 385,80 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,56 euro, samaksu

veicot sekojošā kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Kvīts oriģināls par izdarīto samaksu par labu valstij iesniedzams Rīgas rajona tiesā 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt atbildētājai, termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, bet lietas dalībnieks, kuram

spriedums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā.

Tiesnese I.Bāliņa