Court convicts defendant of administrative violation for failing curfew and imposes five-day administrative detention.

Lieta Nr.126029316

Arhīva lietas Nr.1-293-16/2

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2016.gada 15.augustā

Rēzeknes tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis I.Dzindzuks,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, un

konstatēja:

2016.gada 30.maijā plkst. 02.17 /pers. A/ pārbaudes laikā neatradās savā norādītajā dzīvesvietā – /adrese/, ar ko pārkāpa ar tiesas spriedumu

piespriesto papildsodu – policijas kontrole - viņam noteikto ierobežojumu – aizliegums atstāt dzīvesvietu laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 6.00.

Ar šādām darbībām /pers. A/ pārkāpa Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punkta prasības, līdz ar ko izdarīja Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā (turpmāk – LAPK) paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Par minētā pārkāpuma izdarīšanu 2016.gada 1.jūnijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas

inspektore S.Grigale sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 167717.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzekne iecirkņa priekšniekam (turpmāk tekstā – iestāde) savlaicīgi tika paziņots par tiesas sēdi. 2016.gada

15.jūnijā no iestādes saņemts iesniegums ar lūgumu administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības izskatīt bez policijas

pārstāvja klātbūtnes.

Tiesa uzskata, ka pamatojoties uz LAPK 271.panta ceturto daļu lietu iespējams izskatīt bez iestādes pārstāvja klātbūtnes, jo iestādei likumā noteiktajā

kārtībā paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku. Tiesa nekonstatē LAPK 289.11panta pirmajā daļā norādītos iemeslus, kādēļ tiesai būtu jāatliek lietas

izskatīšana.

Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 177.pantā, atzina pilnīgi, administratīvā pārkāpuma

protokolu un lietā esošos pierādījumus neapstrīdēja, lūdza izskatīt lietu bez liecinieku klātbūtnes.

Pārbaudījusi visus lietas materiālus, tiesa atzina, ka /pers. A/ vaina LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, t.i., policijas

kontroles noteikumu pārkāpšanā 2016.gada 30.maijā, pilnīgi apstiprinās ar šādiem pierādījumiem:

ar 2016.gada 1.jūnija administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 167717, kurā atspoguļotas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma

konstatēšanas brīdī fiksējusi amatpersona (lietas 2.lapa);

ar Rēzeknes tiesas 2014.gada 25.septembra spriedumu, ar kuru /pers. A/ piemērots papildsods - policijas kontrole uz 1 gadu 6 mēnešiem (lietas

6.-8.lapa);

ar 2015.gada 5.oktobra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, ar kuru /pers. A/ piemēroti vairāki ierobežojumi, viens no tiem

ir - aizliegums atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.23.00 līdz plkst. 6.00 (lietas 12.lapa);

ar 2016.gada 30.maija Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 1.iecirkņa inspektora D.Zīlītes

sastādīto pārbaudes aktu, kurā norādīts, ka 2016.gada 30.maijā plkst. 02.17, pārbaudot /pers. A/ pēc viņa dzīvesvietas /adrese/, viņš savā dzīvesvietā

neatradās. No /pers. A/ mātes tika noskaidrots, ka /pers. A/ mājās nav un kad viņš atgriezīsies viņa paskaidrot nevarēja (lietas 5.lapa);

ar Cēsu rajona 2015.gada 17.jūlija lēmumu un ziņām no IeM Informācijas centra, no kurām izriet, ka /pers. A/ tika atbrīvots no brīvības

atņemšanas soda izciešanas nosacīti pirms termiņa 2015.gada 17.jūnija (lietas 9., 14.-19.lapa);

ar /pers. A/ 2016.gada 1.jūnija paskaidrojumu, kurā norādīts, ka 2016.gada 30.maijā policijas pārbaudes laikā viņš atradās pie drauga Viļānos.

Viņš zināja, ka tādējādi pārkāpj policijas kontroli (lietas 3., 4.lapa).

LAPK 177.pantā paredzēta atbildība par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu un šī panta dispozīcija norāda minētā pārkāpuma sastāva

pazīmes, un proti, policijas kontroles noteikumu tīša pārkāpšana, ko izdarījusi persona, kurai šī policijas kontrole noteikta. Tādējādi, lai personu sauktu

pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā, izdarīšanu, personai

jābūt noteiktai policijas kontrolei, tās rīcībā ir jākonstatē šādas darbības.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 4.pantu pamats kriminālsoda izpildei ir spēkā stājies tiesas nolēmums. Tiesa secina, ka ar Rēzeknes

tiesas 2014.gada 25.septembra spriedumu /pers. A/ tika atzīts par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā un viņam piemērots papildsods – policijas kontrole uz 1 gadu 6 mēnešiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2014.gada 21.novembrī.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45.panta pirmo daļu (kas bija spēkā līdz 31.01.2015.) policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu

līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem

ierobežojumiem.

Krimināllikuma Pārejas noteikumu 13.punkta 1.apakšpunkts noteic, ka papildsodu – policijas kontroli – turpina izciest personas, kurām tas

piespriests.

Tiesa secina, ka ar Cēsu rajona tiesas 17.07.2015. lēmumu /pers. A/ atbrīvots pirms termiņa uz 2 mēnešiem 14 dienām no Cēsu audzināšanas

iestādes nepilngadīgajiem. Tātad policijas kontroles izciešanas laiks sākas 2015.gada 1.oktobrī

Policijas kontroles izpildes nosacījumus, notiesātās personas pienākumus un tiesības, kā arī ierobežojumus nosaka Latvijas Sodu izpildes kodekss

un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu (turpmāk – Pārejas noteikumi) 24.punkta 1a. un 2.apakšpunkts nosaka, ka papildsodu –

policijas kontrole – turpina izciest personas, kurām tas piespriests, un tām var piemērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā. Lai

pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var viņu apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā.

Ar policijas lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. A/ tika iepazīstināts 2015.gada 5.oktobrī.

Saskaņā ar Pārejas noteikumu 24.punkta 4.apakšpunktu policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija

noteikumus Nr.479 „Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.479).

Minēto noteikumu Nr.479 18.punkts nosaka, ka kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu

noteiktā diennakts laikā -, ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas

noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu. Jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz

policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās personas atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu

pārkāpumu. Šo noteikumu 25.punkts nosaka, ka par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras

rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos

normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja persona, kurai piemērota policijas kontrole un noteikts ierobežojums noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā,

pārbaudes laikā dzīvesvietā nav atradāma vai neatvēra durvis, tas uzskatāms par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.

Tiesai nav pamata neticēt policijas inspektores pārbaudes aktā norādītajai informācijai, ka 2016.gada 30.maijā plkst. 02.17 /pers. A/ savā

dzīvesvietā neatradās.

Tiesa atzina, ka /pers. A/ minētie argumenti, ka policijas pārbaudes laikā viņš atradās pie sava drauga Viļānos, nevar viņu attaisnot. Ja

papildsoda izpildi kontrolējošai iestādei tiek likti šķēršļi kontroles pasākumu veikšanai vai persona jebkādu subjektīvu iemeslu dēļ liedz iespēju veikt

šādus kontroles pasākumus, tad šādā gadījumā izpildās LAPK 177.panta objektīvās puses pazīmes.

Ņemot vērā iepriekš minētos pierādījumus, tiesa atzina, ka /pers. A/ darbībās ir konstatējamas visas LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma sastāva pazīmes un /pers. A/ jāsauc pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu.

Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu tiesa, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka neprecējies, apgādājamo personu viņam nav, pirms apcietinājuma piemērošanas strādāja gadījuma

darbus, mācījās /nosaukums/ 9.klasē, problēmu ar veselību viņam nav. No 03.06.2016. apcietināts citā kriminālprocesā.

Saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka pārkāpējs savu vainu atzina un

vaļsirdīgi nožēloja izdarīto.

Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst, to, ka /pers. A/ izdarīja

administratīvo pārkāpumu, būdams agrāk izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kā arī gada laikā atkārtoti izdarījis līdzīgu pārkāpumu, par kuru jau administratīvi

sodīts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, izvērtējot apsūdzētā personību (agrāk kriminālsodīts un administratīvi sodīts par analoģiskiem pārkāpumiem, pastāvīgu

ienākumu viņam nav), viņa attieksmi pret izdarīto administratīvo pārkāpumu (savu vainu atzinis), izdarītā pārkāpuma raksturu (izdarīja administratīvo

pārkāpumu, kas apdraud jurisdikcijas intereses tiesas spriedumu izpildes jomā un apdraud noteikto pārvaldes kārtību), tiesa uzskata, ka par administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu /pers. A/ piemērojams LAPK 177.panta sankcijā paredzētais sods – administratīvais arests.

Ņemot vērā, ka tiesa konstatēja /pers. A/ atbildību ietekmējošus apstākļus, izvērtējot viņa mantisko stāvokli, raksturojumu, kā arī to, ka ar Rēzeknes

tiesas 2016.gada 16.februāra spriedumiem /pers. A/ par LAPK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanu tika piemērots administratīvais

arests (attiecīgi uz 2 un 3 diennaktīm), administratīvais arests /pers. A/ piemērojams vidējā LAPK 177.panta sankcijā paredzētajā termiņā.

Tiesa ņem vērā, ka pašlaik /pers. A/ apcietināts citā kriminālprocesā. Saskaņā ar LAPK 317.pantu lēmumu par administratīvo arestu izpilda divu gadu

laikā no lēmuma par administratīvo arestu nodošanas izpildei.

Pamatojoties uz LAPK 177.pantu, 289.6panta septīto daļu un 289.16 pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar

administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm.

Administratīvo arestu izpildīt pēc /pers. A/ atbrīvošanas no brīvības atņemšanas vietas.

Sprieduma norakstu izpildei nosūtīt Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirknim.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas

dienas.

Tiesnesis I.Dzindzuks