Legislator Case Law & Legislation
A420406711 / A42-04067-11 AI generated

Court dismissed tax appeal claiming unequal treatment of engineering buildings under transition rules.

Case Number A420406711 / A42-04067-11
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court of Valmiera rejected SIA "Tine's" request to annul a municipal decision regarding property tax calculations for 24 engineering buildings. The plaintiff argued that applying a tax increase cap violated the principle of equality, but the court found this argument unfounded because these structures had never been subject to property tax prior to 2010. Consequently, the court ruled that the transition rule limiting tax increases could not apply to objects that had no previous tax liability.

Legislator headnote

AI generated

Likums "Par nekustamā īpašuma nodokli"; Tiesa noteica, ka nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums pārejas noteikumos nav piemērojams objektiem, kuri iepriekšējos taksācijas gados nebija ar nekustamā īpašuma nodokli apliekami.

Keywords

AI generated
property tax transition rules principle of equality engineering buildings taxation administrative tax appeal municipal tax assessment

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likums
Likums "Par nekustamā īpašuma nodokli"

Cited Case Law

AI generated
Senāta 2011.gada 10.februāra spriedums lietā SKA-50/2011
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr.A420406711 A04067 – 11/43 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Valmierā 2011.gada 10.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis G.Ploriņš,

piedaloties pieteicēja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tīne” pārstāvei V.G., atbildētāja Valkas novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Valkas novada domes pārstāvēm A.J. un D.Z., atklātā tiesas sēdē 2011.gada 2.jūnijā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tīne” pieteikuma par Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieka 2010.gada 8.decembra lēmuma Nr.3- 18/1942 atcelšanu daļā par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu par 24 inženierbūvēm ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, kā arī no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/ un labvēlīga administratīvā akta, ar kuru nekustamā īpašuma nodoklis par 2010.gadu 24 inženierbūvēm ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, kā arī no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, tiktu aprēķināts, ievērojot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktu, izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 10.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tīne” (turpmāk arī pieteicējs vai SIA „Tīne”) pieteikums par Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieka (turpmāk arī atbildētājs) 2010.gada 8.decembra lēmuma Nr.3-18/1942 (turpmāk arī Lēmums) atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta, ar kuru nekustamā īpašuma nodoklis par 2010.gadu nekustamajam īpašumam ar kadastra numuru /kadastra numurs/, /adrese/, tiktu aprēķināts ievērojot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktu, izdošanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2011.gada 12.janvāra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta. [2] No administratīvās lietas materiāliem konstatēti turpmāk minētie apstākļi. [2.1] 2010.gada 30.augustā Valkas novada dome sastādīja maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2010.gadam Nr.10-11474, ar kuru pieteicējam aprēķināja nekustamā īpašuma nodokli Ls 10 577,23 apmērā par ēkām un būvēm ar kadastra apzīmējumiem no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, kā arī no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, kas atrodas uz nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra numurs /kadastra numurs/. [2.2] Nepiekrītot minētajam maksāšanas paziņojumam, pieteicējs to apstrīdēja Valkas novada domē. 2010.gada 5.oktobrī Valkas novada dome sastādīja maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2010.gadam Nr.10-11576, ar kuru pieteicējam par minētajām ēkām un būvēm aprēķināja nekustamā īpašuma nodokli Ls 10 451,47 apmērā. [2.3] 2010.gada 18.oktobrī Valkas novada dome sastādīja precizētu maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2010.gadam Nr.10- 11593 (turpmāk arī Sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējam par ēkām un būvēm aprēķināja nekustamā īpašuma nodokli Ls 10 073,74 apmērā. [2.4] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja, bet atbildētājs ar Lēmumu atstāja to negrozītu. [3] Nepiekrītot arī Lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt turpmāk norādīto iemeslu dēļ. [3.1] Atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktam (redakcijā uz 21.07.2010.), pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku 2008., 2009., 2010., un 2011.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā par 25 procentiem.

Bez tam, likumā kā vienīgais izņēmuma gadījums, kad nav jāpiemēro 25% pieauguma ierobežojums, ir norādīts gadījums, kad tiek mainīts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis. Pieteicēja gadījumā tas nav darīts. [3.2] Salīdzinot par ēkām un būvēm aprēķināto nodokli par 2009.gadu un Sākotnējā lēmumā aprēķināto, redzams, ka nodokļu maksājums ir pieaudzis vairāk kā 72 reizes jeb par 7200 procentiem, kas ir pretrunā likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkta noteikumiem. Līdz ar to ir secināms, ka pieteicējam izsniegtais Sākotnējais lēmums un Lēmums ir kļūdains un neatbilst tiesību normām, tādēļ tas ir pārskatāms un veicams pārrēķins, izdodot jaunu maksāšanas paziņojumu. [3.3] Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” anotācijā ir noteikts, ka likuma grozījumu un pārejas noteikumu mērķis ir neradīt nesamērīgu nodokļu sloga pieaugumu zemes īpašniekiem, tajā pat laikā saglabājot pašvaldības ieņēmumus par nekustamā īpašuma nodokli.

Pieteicēja gadījumā tiek radīts likumam neatbilstošs nodokļa maksājuma palielinājums. Likumdevēja mērķis ir ar likuma pārejas noteikumiem mazināt straujo nodokļa apmēra pieaugumu, ņemot vērā kadastrālās vērtības pielīdzināšanu tā faktiskajai tirgus vērtībai un tas ir attiecināms uz visiem nekustamā īpašuma objektiem, ja vien ir ievēroti likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktā noteiktie kritēriji. [3.4] Pieteicējs norāda, ka Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 60.1 panta 2.apakšpunktā ietvertā tiesību norma, uz ko Lēmumā atsaucies atbildētājs, attiecībā pret likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 22.punktu, ir hierarhiski zemāka tiesību norma, kura nevar mainīt likuma normas saturu, bet vienīgi to precizēt un izskaidrot.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pārvaldes kārtībā Ministru kabinets var izdot vienīgi likumam pakārotus normatīvus aktus, tātad, noteikumiem jāatbilst likumam. Noteikumus izdod, lai palīdzētu dzīvē īstenot likumus. To panāk, noteikumos konkretizējot likuma normas. Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert tādas normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanā (Satversmes tiesas 2001.gada 3.aprīļa spriedums lietā Nr.2000-07-0409). No šī principa izriet, ka Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” nevar paplašināt likuma normas ietvarus un paredzēt jaunus ierobežojumus.

Kā jau pieteicējs to norādīja, vienīgais nosacījums, kas ierobežo likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkta piemērošanu, ir fakts, ka nekustamajam īpašumam tiek mainīts lietošanas mērķis, kas konkrētajā gadījumā nav noticis, līdz ar to Lēmumu nevar atzīt par tiesisku un tas ir atceļams daļā, kas pārsniedz nekustamajam īpašumam 2010.gadam teorētiski aprēķināto nodokli vairāk par 25% pret iepriekšējo taksācijas gadu. Bez tam, 25% pieauguma ierobežojuma nepiemērošana pieteicējam par Nekustamo īpašumu pārkāpj Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī APL) 6.pantā paredzēto vienlīdzības principu. [4] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 14.februārī saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums (lietas 32.lapa).

Savā rakstveida paskaidrojumā tiesai atbildētājs norāda, ka pieteicējas prasījumu neatzīst un pieteikumu lūdz noraidīt šādu iemeslu dēļ. [4.1] Papildus Lēmumā norādītajam atbildētājs paskaidro, ka atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta pirmās daļas nosacījumiem, pašvaldībai nav tiesību regulēt nekustamā īpašuma vērtību vai noteikt, kurus objektus aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli, bet kurus neaplikt, tā ir ekskluzīvā likumdevēja funkcija. Turklāt ar nodokli apliekamo objektu uzskaitījums tika paplašināts pakāpeniski, sākot ar 1998.gadu, kad ar nodokli bija aplikta tikai zeme. [4.2] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta kārtībā pašvaldība var noteikt nodokļa atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām papildus likumā noteiktajām trūcīgajām, maznodrošinātajām un politiski represētajām personām.

Uz pieteicēju šādi atvieglojumi šobrīd nav attiecināmi. [4.3] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.,

23. un 24.punktā un Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.495) 60.1 punktā ir detalizēti uzskaitīti visi gadījumi, kad piemēro nodokļa 25% pārsniegšanas ierobežojumu, tādā veidā izslēdzot attiecīgo normu paplašinātu tulkojumu. [4.4] Atbilstoši APL 65.pantam likums „Par nekustamā īpašuma nodokli” pašvaldībai nepiešķir rīcības brīvību izvēlēties izdot vai neizdot administratīvu aktu (maksāšanas paziņojumu), un līdz ar to pašvaldība nav pilnvarota izdarīt lietderības apsvērumus un izvēlēties adresātam piemērotākās tiesiskās sekas, ja uz adresātu nav attiecināmi iepriekšminētie nodokļa atvieglojumi. [5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem. Atbildētāja pārstāves tiesas sēdē prasījumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms. [7] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus. [7.1] 2009.gada 29.janvārī noformēts Maksāšanas paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli 2009.gadam Nr.09-3441, kurā pieteicējam par 7 būvēm (ēkām) ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/ (Ls 4,28), /kadastra apzīmējums/ (Ls 102,21), /kadastra apzīmējums/ (Ls 2,46), /kadastra numurs/ 012 (Ls 6,91), /kadastra apzīmējums/ (Ls 2,32), /kadastra apzīmējums/ (Ls 6,55) un /kadastra apzīmējums/ (Ls 13,86) aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis Ls 138,59 apmērā (lietas 17.lapa). [7.2] 2010.gada 30.augustā Valkas novada dome noformējusi maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2010.gadam Nr.10-11474, kurā pieteicējam par 32 būvēm (ēkām) ar kadastra apzīmējumiem no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, kā arī no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/ aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis Ls 10 577,23 apmērā (lietas 11. un 12.lapa). [7.3] Nepiekrītot maksāšanas paziņojumā Nr.10-11474 veiktajam aprēķinam, pieteicējs 2010.gada 30.septembrī to apstrīdēja Valkas novada domē (lietas 19.lapa). [7.4] 2010.gada 5.oktobrī Valkas novada dome noformējusi maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2010.gadam Nr.10-11576, kurā, precizējot aprēķinus, pieteicējam par 32 būvēm (ēkām) ar kadastra apzīmējumiem no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, kā arī no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/ aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis Ls 10 451,47 apmērā (lietas 13. un 14.lapa). [7.5] 2010.gada 6.oktobrī pieteicējs Valkas novada domē iesniedzis papildus paskaidrojumus par maksāšanas paziņojuma Nr.10-11474 neatbilstību tiesiskajam regulējumam (lietas 19. un 20.lapa). [7.6] 2010.gada 18.oktobrī Valkas novada dome, atkārtoti precizējot nodokļa aprēķinu, noformējusi maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2010.gadam Nr.10-11593, kurā atšķirībā no iepriekšējā aprēķina nekustamā īpašuma nodoklis netika aprēķināts par ēku ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ (Ls 377,73). Tādējādi pieteicējam par 31 būvēm (ēkām) aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis Ls 10 073,74 apmērā (lietas 15. un 16.lapa).

[7.7] Nepiekrītot arī atkārtoti precizētajam nodokļa aprēķinam Nr.10- 11593, pieteicējs ar 2010.gada 12.novembra iesniegumu to apstrīdējis Valkas novada domes priekšsēdētājam (lietas 21. un 23.lapa). [7.8] Atbildētājs ar 2010.gada 8.decembra lēmumu Nr.3-18/1942 atstājis negrozītu Valkas novada domes maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2010.gadam Nr.10-11593 (lietas 8. un 9.lapa). [8] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka 7 būvēm (ēkām) ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/, /kadastra apzīmējums/ un /kadastra apzīmējums/ nekustamā īpašuma nodoklis par 2010.gadu Ls 121,17 apmērā ir aprēķināts, ievērojot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkta prasības, jo sešām būvēm (ēkām) nodokļa apmērs salīdzinot ar 2009.gadu ir samazinājies, bet ēkai ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ tas pieaudzis no Ls 6,91 uz Ls 7,53, tātad par 8,97 %.

Lietā nav strīda arī par to, ka līdz 2009.gadam (ieskaitot) pieteicēja 24 inženierbūves ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, kā arī no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/ (turpmāk – Inženierbūves) nebija ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamie objekti, līdz ar to, ka par šīm būvēm nebija aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis. Lietā strīds ir par to, vai aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli par Inženierbūvēm, kuras saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta pirmo daļu no 2010.gada 1.janvāra ir noteiktas par nekustamā īpašuma nodokļa objektu, bija jāpiemēro likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktā noteiktais, ka nodokļa apmērs par katru ēku 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā par 25 procentiem.

Tādējādi tiesa precizē pieteicēja prasījumu kā pieteikumu par Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieka 2010.gada 8.decembra lēmuma Nr.3- 18/1942 atcelšanu daļā par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu par 24 inženierbūvēm ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, kā arī no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/ un labvēlīga administratīvā akta, ar kuru nekustamā īpašuma nodoklis par 2010.gadu 24 inženierbūvēm ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, kā arī no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, tiktu aprēķināts, ievērojot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktu, izdošanu. [9] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkts noteica (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 20.jūlijam), ka pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā par 25 procentiem.

Pārejas noteikumu 22.punkts likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” iekļauts ar 2007.gada 8.novembra likumu. Kā norādīts likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” anotācijā (9.Saeimas likumprojekts Nr.466/Lp9, apskatīts www.saeima.lv), normas būtība ir ieviest pārejas periodu Valsts zemes dienesta 2007.gadā aktualizēto kadastrālo vērtību ieviešanai, nosakot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu. Likumprojekts paredzēja, ka ar 2008.gadu nodokļa likme būs 1,0 procents no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nodokļa apmērs 2008., 2009. un 2010.gadā pie nemainīga nekustamā īpašuma lietošanas mērķa nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto par vairāk kā 25 procentiem. 22.punkta pamatā ir Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums „Priekšlikumi nekustamā īpašuma nodokļa pilnveidošanai, lai novērstu būtisku nekustamā īpašuma nodokļa sloga palielināšanu iedzīvotājiem” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija protokollēmumu Nr.50 (protokols Nr.37)).

Ziņojumā norādīts, ka, neizdarot grozījumus likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” pēc nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzes aktualizācijas, 2008.gadā būtiski pieaugs nodokļa slogs. Tas novēršams gan ar samazinātām likmēm, gan ar nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksātājiem 25 procentu apmērā, salīdzinājumā ar iepriekšējam (2007.) taksācijas gadam aprēķināto, ja nav mainījies ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamais objekts. Tiesas ieskatā, no likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkta izriet, ka nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojums ir attiecināms uz visiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem, kuriem iepriekšējā taksācijas gada laikā aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, tātad šie objekti arī iepriekšējā taksācijas gada laikā bijuši nekustamā īpašuma nodokļa objekti.

Tiesas secināto apstiprina arī Noteikumu Nr.495 60.1 2.apakšpunktā otrajā teikumā noteiktais, ka, piemērojot likuma pārejas noteikumu 22.punktu, gadījumos, kad nekustamā īpašuma nodoklis, pamatojoties uz likuma 1.panta otrās daļas nosacījumiem, par konkrētu nekustamā īpašuma objektu iepriekšējam taksācijas gadam nav aprēķināts, nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu nepiemēro.” [10] Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka Inženierbūves līdz 2009.gada 31.decembrim nebija ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamie objekti, līdz ar to, aprēķinot tām nekustamā īpašuma nodokli par 2010.gadu, atbildētājs pamatoti nav piemērojis likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktā noteiktā nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu, jo šāda nodokļa pieauguma jau nav, bet ir jauns nekustamā īpašuma nodokļa objekts – inženierbūves, par kuru visiem, izņemot fiziskajām personām, kurām piederošās inženierbūves netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai (1.panta otrās daļas 3.2 punkts), kā arī, izņemot par tādām inženierbūvēm, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai (1.panta otrās daļas 12. punkts), ir jāmaksā vienāds nodokļa apmērs, proti, saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunktu – 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti par 24 inženierbūvēm ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, kā arī no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, pieteicējam aprēķinājis nekustamā īpašuma nodokli 1,5 procentu apmērā no to kadastrālās vērtības. Vienlaicīgi tiesa norāda, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojums uz Inženierbūvēm būs piemērojams, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli par 2011.gadu. [11] Pieteicējs savā pieteikumā norādījis uz vienlīdzības principa pārkāpumu, pēc būtības pamatojot savu norādi ar administratīvo tiesu praksē atzīto jautājumā par likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkta piemērošanu.

Administratīvā procesa likuma 6.pants noteic, ka, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, – atšķirīgus lēmumus) neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.

Augstākās tiesa Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) savā 2011.gada 10.februāra spriedumā lietā SKA-50/2011 ir atzinis, ka nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums tiek administrēts, ņemot par pamatu vienīgi nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, lietošanas mērķi un iepriekšējā taksācijas gadā veiktā nodokļu aprēķina esamību. Tādējādi nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums vienlīdz attiecināts kā uz personām, kuras ilgstoši dzīvojušas nekustamajā īpašumā un maksājušas nekustamā īpašuma nodokli, tā arī uz personām, kuras kļuvušas par nekustamā īpašuma īpašniekiem tikai 2008.gadā, iegūstot īpašumu no iepriekšējiem nodokļa maksātājiem.

Savukārt attiecībā uz personu, kura kļūst par nekustamā īpašuma īpašnieku citādā ceļā – atgūstot to valdījumā no pašvaldības – salīdzināmos apstākļos tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi. Vienīgais iemesls pārejas noteikumu nepiemērošanai ir apstāklis, ka pašvaldībai nebija jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis pašai sev, kas savukārt nozīmē, ka attiecībā uz konkrēto nekustamo īpašumu, nav iepriekšējā taksācijas gadā veikta nodokļa aprēķina. Senāta ieskatā, minētais apstāklis nav uzskatāms par objektīvu pamatu atšķirīgai attieksmei.

Tāpēc Senāts atzīst, ka, pamatojoties uz tiesiskās vienlīdzības principu, iepriekšminētie gadījumi ir apskatāmi vienādi. Tikai tā var izpildīt valdības un likumdevēja lēmumu, ka nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums tiek attiecināts uz visiem nodokļa maksātājiem (sk. Senāta 2011.gada 10.februāra sprieduma lietā SKA- 50/2011 10.punktu). Tātad Senāta atziņa par vienlīdzības principa pārkāpumu ir attiecināma uz nekustamajiem īpašumiem, kuri arī iepriekšējos taksācijas gados bijuši ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamie objekti, bet par kuriem nodoklis nav aprēķināts, jo tie atradušies pašvaldības īpašumā.

Izskatāmajā lietā minētās atziņas nav piemērojamas, jo, kā to tiesa jau norādīja iepriekš sprieduma 10.punktā, Inženierbūves līdz 2009.gada 31.decembrim nebija ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamie objekti, līdz ar to, aprēķinot tām nekustamā īpašuma nodokli par 2010.gadu, nav iespējams piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25 procentu apmērā, jo nav iespējams piemērot apmēra pieauguma ierobežojumu nodoklim, kas iepriekš attiecīgajam objektam nav bijis. Savukārt no 2010.gada 1.janvāra ir noteikts jauns nekustamā īpašuma nodokļa objekts – inženierbūves, par kuru visiem, izņemot fiziskajām personām, kurām piederošās inženierbūves netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai (1.panta otrās daļas 3.2 punkts), kā arī, izņemot par tādām inženierbūvēm, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai (1.panta otrās daļas 12. punkts), ir jāmaksā vienāds nodokļa apmērs.

Līdz ar to pieteicēja atsaukšanās uz vienlīdzības principa pārkāpumu nav pamatota un šis arguments ir noraidāms. [12] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir pamatots un tiesisks, tai skaitā arī daļā par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu par

24 inženierbūvēm ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, kā arī no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, līdz ar to izskatāmajā lietā nepastāv priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīga administratīvā akta izdošanai, bet pieteicēja pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tīne” pieteikumu par Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieka 2010.gada 8.decembra lēmuma Nr.3-18/1942 atcelšanu daļā par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu par

24 inženierbūvēm ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, kā arī no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/ un labvēlīga administratīvā akta, ar kuru nekustamā īpašuma nodoklis par 2010.gadu 24 inženierbūvēm ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, kā arī no /kadastra apzīmējums/ līdz /kadastra apzīmējums/, tiktu aprēķināts, ievērojot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktu, izdošanu. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā. Spriedums sastādīts 2011.gada 10.jūnijā.

Tiesnesis (paraksts) G.Ploriņš

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis_______________G.Ploriņš Valmierā, 2011.gada 10.jūnijā