Legislator Case Law & Legislation
16870002419 / K30-1250-21 ECLI:LV:RVPT:2021:0805.16870002419.1.S AI generated

Court convicted official of fraud and document forgery for falsifying expense claims to defraud state budget.

Case Number 16870002419 / K30-1250-21
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant, a state official, of fraud and document forgery for falsifying expense reimbursement claims. The prosecution argued that the defendant knowingly included unspent fuel costs and rental expenses for a property he no longer used to inflate his compensation from the state budget. The court found the evidence sufficient to prove the intentional fabrication of documents and the fraudulent submission of the claim, resulting in a conviction and a fine.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 177. panta 1. daļa, 327. panta 2. daļa; State officials who knowingly falsify expense claims to defraud public funds commit fraud and document forgery.

Keywords

AI generated
state official fraud document forgery expense reimbursement public fund defrauding intentional fabrication criminal conviction budget fraud

Cited Legislation

AI generated
Criminal Law Article 177(1)
Criminal Law Article 327(2)
Criminal Procedure Law Article 50(1), (3)
Criminal Procedure Law Article 528(9)

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. K30-1250-21/30

ECLI:LV:RVPT:2021:0805.16870002419.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 5.augustā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Sladzevska

piedaloties prokuroram A.Skalbem,

aizstāvei zvērinātai advokātei I.Garančai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta

pirmās daļas, 327.panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

1 ) /pers. A/ izdarīja svešas mantas iegūšanu ar viltu (krāpšana) un dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, apzinoties, ka

dokuments ir viltots, ja to izdarījusi valsts amatpersona un, ja šīs darbības izdarītas mantkārīgā nolūkā, un proti:

/pers. A/, būdams/amats/, kas nozīmē, ka atbilstoši likuma “/nosaukums/” 4.panta pirmās daļas 2.punktam, viņš vienlaikus, ir valsts amatpersona,

mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli, kas viņam kā /amats/ sniedza iespēju saņemt kompensācijas par transporta

un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumiem. Šajā sakarā, nolūkā nepamatoti palielināt no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta izmaksājamās

kompensācijas apmēru, laika posmā no 2019.gada 1.novembra līdz 2019.gada 13.novembrim izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, vietā un

apstākļos /pers. A/ aizpildīja ar /Nosaukums2/ 2011.gada 24.janvāra lēmumu “/nosaukums/” apstiprinātu vienota parauga veidlapu - Transporta un

dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācijas izmantošanas norēķinu (turpmāk tekstā - Norēķins) par 2019.gada oktobra mēnesi.

Apzinoties, ka degviela, kuras iegādi 60,03 euro apmērā apliecina Norēķinam pievienotais SIA “/nosaukums/” /adrese/, atrodošās degvielas uzpildes

stacijas Nr.35 2019.gada 26.oktobra kases čeks Nr./numurs/, nav izmantota viņa kā /amats/ pienākumu veikšanai, minētos izdevumus /pers. A/ iekļāva

Norēķinā. Vienlaikus /pers. A/ Norēķinā uzrādīja īres izdevumus par dzīvokli /adrese A/, 450 euro apmērā, apzinoties, ka minēto dzīvokli kopš

izmeklēšanā precīzi nenoskaidrota laika, taču ne vēlāk kā, sākot ar 2019.gada oktobri, viņš vairs neizmanto saistībā ar /amats/ pienākumu veikšanu.

Šādā veidā, apzināti Norēķinā iekļaujot patiesībai neatbilstošas ziņas par saviem kā /amats/ faktiskajiem transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumiem,

/pers. A/ veica Norēķina, t.i., dokumenta, uz kura pamata tiek izmaksātas kompensācijas, viltošanu. 2019.gada 13.novembrī, nolūkā saņemt

kompensāciju no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta, minēto Norēķinu, apzinoties, ka tajā norādītās ziņas par faktiskajiem izdevumiem ir

nepatiesas, /pers. A/ iesniedza Latvijas Republikas/nosaukums/ administrācijas Finanšu nodaļā /adrese/, šādā veidā izmantojot viltotu dokumentu.

2019.gada 21.novembrī, pārskaitot uz bankas kontu, /pers. A/ tika izmaksāta kompensācija no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta 708,69 euro

apmērā, no kuriem 510,03 euro /pers. A/ ieguva ar viltu, sniedzot nepatiesas ziņas par saviem faktiskajiem izdevumiem. Ar šādām darbībām /pers. A/

nodarīja Latvijas Republikas/nosaukums/ mantisku zaudējumu 510,03 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā un

327.panta otrajā daļā.

2) Bez tam, /pers. A/ izdarīja svešas mantas iegūšanu ar viltu (krāpšana) un dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, apzinoties, ka

dokuments ir viltots, ja to izdarījusi valsts amatpersona un, ja šīs darbības izdarītas mantkārīgā nolūkā, un proti:

/pers. A/, būdams /amats/, kas nozīmē, ka atbilstoši likuma “/nosaukums/” 4.panta pirmās daļas 2.punktam, viņš vienlaikus ir valsts amatpersona,

mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli, kas viņam kā /amats/ sniedza iespēju saņemt kompensācijas par transporta

un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumiem. Šajā sakarā, nolūkā nepamatoti palielināt no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta izmaksājamās

kompensācijas apmēru, laika posmā no 2019.gada 1.decembra līdz 2019.gada 12.decembrim izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, vietā un

apstākļos /pers. A/ aizpildīja ar /Nosaukums2/ 2011.gada 24.janvāra lēmumu “/nosaukums/” apstiprinātu vienota parauga veidlapu - Transporta un

dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācijas izmantošanas norēķinu (turpmāk tekstā - Norēķins) par 2019.gada novembra mēnesi. /pers.

A/ Norēķinā uzrādīja īres izdevumus par dzīvokli /adrese A/, 450 euro apmērā, apzinoties, ka minēto dzīvokli kopš izmeklēšanā precīzi nenoskaidrota

laika, taču ne vēlāk kā, sākot ar 2019.gada oktobri, viņš vairs neizmanto saistībā ar /amats/ pienākumu veikšanu. Šādā veidā, apzināti Norēķinā iekļaujot

patiesībai neatbilstošas ziņas par saviem kā /amats/ faktiskajiem dzīvojamās telpas īres izdevumiem, /pers. A/ veica Norēķina, t.i, dokumenta, uz kura

pamata tiek izmaksātas kompensācijas, viltošanu. 2019.gada 12.decembrī, nolūkā saņemt kompensāciju no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta,

minēto Norēķinu, apzinoties, ka tajā norādītās ziņas par faktiskajiem izdevumiem ir nepatiesas, /pers. A/ iesniedza Latvijas Republikas/nosaukums/

administrācijas /nosaukums/nodaļā /adrese/, šādā veidā izmantojot viltotu dokumentu. 2019.gada 19.decembrī, pārskaitot uz bankas kontu, /pers. A/

tika izmaksāta kompensācija no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta 638,28 euro apmērā, no kuriem 450 euro /pers. A/ ieguva ar viltu, sniedzot

nepatiesas ziņas par saviem faktiskajiem izdevumiem. Ar šādām darbībām /pers. A/ nodarīja Latvijas Republikas/nosaukums/ mantisku zaudējumu 450

euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā un

327.panta otrajā daļā.

3) Bez tam, /pers. A/ izdarīja svešas mantas iegūšanu ar viltu (krāpšana) un dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, apzinoties, ka

dokuments ir viltots, ja to izdarījusi valsts amatpersona un, ja šīs darbības izdarītas mantkārīgā nolūkā, un proti:

/pers. A/, būdams /amats/, kas nozīmē, ka atbilstoši likuma “/nosaukums/” 4.panta pirmās daļas 2.punktam, viņš vienlaikus ir valsts amatpersona,

mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli, kas viņam kā /amats/ sniedza iespēju saņemt kompensācijas par transporta

un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumiem. Šajā sakarā, nolūkā nepamatoti palielināt no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta izmaksājamās

kompensācijas apmēru, laika posmā no 2020.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 15.janvārim izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos

/pers. A/ aizpildīja ar /amats/ 2011.gada 24.janvāra lēmumu “/nosaukums/” apstiprinātu vienota parauga veidlapu - Transporta un dzīvojamās telpas īres

(viesnīcas) izdevumu kompensācijas izmantošanas norēķinu (turpmāk tekstā - Norēķins) par 2019.gada decembra mēnesi. /pers. A/ Norēķinā uzrādīja

īres izdevumus par dzīvokli /adrese A/, 450 euro apmērā, apzinoties, ka minēto dzīvokli kopš izmeklēšanā precīzi nenoskaidrota laika, taču ne vēlāk kā,

sākot ar 2019.gada oktobri, viņš vairs neizmanto saistībā ar /amats/ pienākumu veikšanu. Šādā veidā, apzināti Norēķinā iekļaujot patiesībai neatbilstošas

ziņas par saviem kā /amats/ faktiskajiem dzīvojamās telpas īres izdevumiem, /pers. A/ veica Norēķina, t.i., dokumenta, uz kura pamata tiek izmaksātas

kompensācijas, viltošanu. 2020.gada 15.janvārī, nolūkā saņemt kompensāciju no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta, minēto Norēķinu, apzinoties,

ka tajā norādītās ziņas par faktiskajiem izdevumiem ir nepatiesas, /pers. A/ iesniedza Latvijas Republikas/nosaukums/ administrācijas Finanšu nodaļā

/adrese/, šādā veidā izmantojot viltotu dokumentu. 2020.gada 22.janvārī, pārskaitot uz bankas kontu, /pers. A/ tika izmaksāta kompensācija no Latvijas

Republikas/nosaukums/ budžeta 738,22 euro apmērā, no kuriem 450 euro /pers. A/ ieguva ar viltu, sniedzot nepatiesas ziņas par saviem faktiskajiem

izdevumiem. Ar šādam darbībām /pers. A/ nodarīja Latvijas Republikas/nosaukums/ mantisku zaudējumu 450 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā un

327.panta otrajā daļā.

4) Bez tam, /pers. A/ izdarīja svešas mantas iegūšanu ar viltu (krāpšana) un dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, apzinoties, ka

dokuments ir viltots, ja to izdarījusi valsts amatpersona un, ja šīs darbības izdarītas mantkārīgā nolūkā, un proti:

/pers. A/, būdams /amats/, kas nozīmē, ka atbilstoši likuma “/nosaukums/” 4.panta pirmās daļas 2.punktam, viņš vienlaikus ir valsts amatpersona,

mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli, kas viņam kā /amats/ sniedza iespēju saņemt kompensācijas par transporta

un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumiem. Šajā sakarā, nolūkā nepamatoti palielināt no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta izmaksājamās

kompensācijas apmēru, laika posmā no 2020.gada 1.februāra līdz 2020.gada 13.februārim izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos

/pers. A/ aizpildīja ar /Nosaukums2/ 2011,gada 24.janvāra lēmumu “/nosaukums/” apstiprinātu vienota parauga veidlapu - Transporta un dzīvojamās

telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācijas izmantošanas norēķinu (turpmāk tekstā - Norēķins) par 2020.gada janvāra mēnesi. /pers. A/ Norēķinā

uzrādīja īres izdevumus par dzīvokli /adrese A/, 450 euro apmērā, apzinoties, ka minēto dzīvokli kopš izmeklēšanā precīzi nenoskaidrota laika, taču ne

vēlāk kā, sākot ar 2019.gada oktobri, viņš vairs neizmanto saistībā ar /amats/ pienākumu veikšanu. Šādā veidā, apzināti Norēķinā iekļaujot patiesībai

neatbilstošas ziņas par saviem kā /amats/ faktiskajiem dzīvojamās telpas īres izdevumiem, /pers. A/ veica Norēķina, t.i., dokumenta, uz kura pamata tiek

izmaksātas kompensācijas, viltošanu, 2020.gada 13.februārī, nolūkā saņemt kompensāciju no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta, minēto

Norēķinu, apzinoties, ka tajā norādītās ziņas par faktiskajiem izdevumiem ir nepatiesas, /pers. A/ iesniedza Latvijas Republikas/nosaukums/

administrācijas Finanšu nodaļā /adrese/, šādā veidā izmantojot viltotu dokumentu. 2020.gada februārī precīzāk nenoskaidrotā datumā, pārskaitot uz

bankas kontu, /pers. A/ tika izmaksāta kompensācija no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta 781,45 euro apmērā, no kuriem 450 euro /pers. A/

ieguva ar viltu, sniedzot nepatiesas ziņas par saviem faktiskajiem izdevumiem. Ar šādām darbībām /pers. A/ nodarīja Latvijas Republikas/nosaukums/

mantisku zaudējumu 450 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā un

327.panta otrajā daļā.

5) Bez tam, /pers. A/ izdarīja svešas mantas iegūšanu ar viltu (krāpšana) un dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, apzinoties, ka

dokuments ir viltots, ja to izdarījusi valsts amatpersona un, ja šīs darbības izdarītas mantkārīgā nolūkā, un proti;

/pers. A/, būdams /amats/, kas nozīmē, ka atbilstoši likuma “/nosaukums/” 4.panta pirmās daļas 2.punktam, viņš vienlaikus ir valsts amatpersona,

mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli, kas viņam kā /amats/sniedza iespēju saņemt kompensācijas par transporta

un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumiem. Šajā sakarā, nolūkā nepamatoti palielināt no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta izmaksājamās

kompensācijas apmēru, 2020.gada marta mēnesī izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos /pers. A/ aizpildīja ar /Nosaukums2/

2011.gada 24.janvāra lēmumu “/nosaukums/” apstiprinātu vienota parauga veidlapu - Transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu

kompensācijas izmantošanas norēķinu (turpmāk tekstā - Norēķins) par 2020.gada februāra mēnesi. Apzinoties, ka degviela, kuras iegādi 23,75 euro

apmērā apliecina Norēķinam pievienotais SIA “/nosaukums/” /adrese/, atrodošās degvielas uzpildes stacijas Nr.35 2020.gada 12.februāra kases čeks

Nr.51795, nav izmantota viņa kā /amats/ pienākumu veikšanai, minētos izdevumus /pers. A/ iekļāva Norēķinā. Vienlaikus /pers. A/ Norēķinā uzrādīja

īres izdevumus par dzīvokli /adrese A/, 450 euro apmērā, apzinoties, ka minēto dzīvokli kopš izmeklēšanā precīzi nenoskaidrota laika, taču ne vēlāk kā,

sākot ar 2019.gada oktobri, viņš vairs neizmanto saistībā ar Saeimas deputāta pienākumu veikšanu. Šādā veidā, apzināti Norēķinā iekļaujot patiesībai

neatbilstošas ziņas par saviem kā /amats/ faktiskajiem transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumiem, /pers. A/ veica Norēķina, t.i. dokumenta, uz kura

pamata tiek izmaksātas kompensācijas, viltošanu. 2020.gada martā precīzāk nenoskaidrotā datumā, nolūkā saņemt kompensāciju no Latvijas

Republikas/nosaukums/ budžeta, minēto Norēķinu, apzinoties, ka tajā norādītās ziņas par faktiskajiem izdevumiem ir nepatiesas, /pers. A/ iesniedza

Latvijas Republikas/nosaukums/ administrācijas Finanšu nodaļā /adrese/, šādā veidā izmantojot viltotu dokumentu. 2020. gada martā precīzāk

nenoskaidrotā datumā, pārskaitot uz bankas kontu, /pers. A/ tika izmaksāta kompensācija no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta 766,36 euro

apmērā, no kuriem 473,75 euro /pers. A/ ieguva ar viltu, sniedzot nepatiesas ziņas par saviem faktiskajiem izdevumiem. Ar šādām darbībām /pers. A/

nodarīja Latvijas Republikas/nosaukums/ mantisku zaudējumu 473,75 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā un

327.panta otrajā daļā.

6) Bez tam, /pers. A/ izdarīja svešas mantas iegūšanu ar viltu (krāpšana) un dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, apzinoties, ka

dokuments ir viltots, ja to izdarījusi valsts amatpersona un, ja šīs darbības izdarītas mantkārīgā nolūkā, un proti:

/pers. A/, būdams /amats/, kas nozīmē, ka atbilstoši likuma “/nosaukums/” 4.panta pirmās daļas 2.punktam, viņš vienlaikus ir valsts amatpersona,

mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli, kas viņam kā /amats/ sniedza iespēju saņemt kompensācijas par transporta

un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumiem. Šajā sakarā, nolūkā nepamatoti palielināt no Latvijas Republikās/nosaukums/ budžeta izmaksājamās

kompensācijas apmēru, laika posmā no 2020.gada 1.aprīļa līdz 2020.gada 16.aprīlim izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos /pers.

A/ aizpildīja ar /Nosaukums2/ 2011.gada 24.janvāra lēmumu “/nosaukums/” apstiprinātu vienota parauga veidlapu - Transporta un dzīvojamās telpas īres

(viesnīcas) izdevumu kompensācijas izmantošanas norēķinu (turpmāk tekstā - Norēķins) par 2020.gada marta mēnesi. /pers. A/ Norēķinā uzrādīja īres

izdevumus par dzīvokli /adrese A/, 450 euro apmērā, apzinoties, ka minēto dzīvokli kopš izmeklēšanā precīzi nenoskaidrota laika, taču ne vēlāk kā,

sākot ar 2019.gada oktobri, viņš vairs neizmanto saistībā ar /amats/ pienākumu veikšanu. Šādā veidā, apzināti Norēķinā iekļaujot patiesībai neatbilstošas

ziņas par saviem kā /amats/ faktiskajiem dzīvojamās telpas īres izdevumiem, /pers. A/ veica Norēķina, t.i., dokumenta, uz kura pamata tiek izmaksātas

kompensācijas, viltošanu. 2020.gada 16.aprīlī, nolūkā saņemt kompensāciju no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta, minēto Norēķinu, apzinoties,

ka tajā norādītās ziņas par faktiskajiem izdevumiem ir nepatiesas, /pers. A/ iesniedza Latvijas Republikas/nosaukums/ administrācijas Finanšu nodaļā

/adrese/, šādā veidā izmantojot viltotu dokumentu. 2020.gada aprīlī precīzāk nenoskaidrotā datumā, pārskaitot uz bankas kontu, /pers. A/ tika izmaksāta

kompensācija no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta 754,88 euro apmērā, no kuriem 450 euro /pers. A/ ieguva ar viltu, sniedzot nepatiesas ziņas

par saviem faktiskajiem izdevumiem. Ar šādām darbībām /pers. A/ nodarīja Latvijas Republikas/nosaukums/ mantisku zaudējumu 450 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā un

327.panta otrajā daļā.

7) Bez tam, /pers. A/ izdarīja svešas mantas iegūšanu ar viltu (krāpšana) un dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, apzinoties, ka

dokuments ir viltots, ja to izdarījusi valsts amatpersona un, ja šīs darbības izdarītas mantkārīgā nolūkā, un proti:

/pers. A/, būdams /amats/, kas nozīmē, ka atbilstoši likuma “/nosaukums/” 4.panta pirmās daļas 2.punktam, viņš vienlaikus ir valsts amatpersona,

mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli, kas viņam kā /amats/ sniedza iespēju saņemt kompensācijas par transporta

un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumiem. Šajā sakarā, nolūkā nepamatoti palielināt no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta izmaksājamās

kompensācijas apmēru, laika posmā no 2020.gada 1.maija līdz 2020.gada 14.maijam izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos

/pers. A/ aizpildīja ar /Nosaukums2/ 2011.gada 24.janvāra lēmumu “/nosaukums/” apstiprinātu vienota parauga veidlapu - Transporta un dzīvojamās

telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācijas izmantošanas norēķinu (turpmāk tekstā - Norēķins) par 2020.gada aprīļa mēnesi. /pers. A/ Norēķinā

uzrādīja īres izdevumus par dzīvokli /adrese A/, 450 euro apmērā, apzinoties, ka minēto dzīvokli kopš izmeklēšanā precīzi nenoskaidrota laika, taču ne

vēlāk kā, sākot ar 2019.gada oktobri, viņš vairs neizmanto saistībā ar /amats/ pienākumu veikšanu. Šādā veidā, apzināti Norēķinā iekļaujot patiesībai

neatbilstošas ziņas par saviem kā /amats/ faktiskajiem dzīvojamas telpas īres izdevumiem, /pers. A/ veica Norēķina, t.i., dokumenta, uz kura pamata tiek

izmaksātas kompensācijas, viltošanu. 2020.gada 14.maijā, nolūkā saņemt kompensāciju no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta, minēto Norēķinu,

apzinoties, ka tajā norādītās ziņas par faktiskajiem izdevumiem ir nepatiesas, /pers. A/ iesniedza Latvijas Republikas/nosaukums/ administrācijas Finanšu

nodaļā /adrese/, šādā veidā izmantojot viltotu dokumentu, 2020.gada maijā precīzāk nenoskaidrotā datumā, pārskaitot uz bankas kontu, /pers. A/ tika

izmaksāta kompensācija no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta 613,13 euro apmērā, no kuriem 450 euro /pers. A/ ieguva ar viltu, sniedzot

nepatiesas ziņas par saviem faktiskajiem izdevumiem. Ar šādām darbībām /pers. A/ nodarīja Latvijas Republikas/nosaukums/ mantisku zaudējumu 450

euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā un

327.panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

/pers. A/ sevi par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas un 327.panta otrās daļas neatzina, kā arī neatzina pieteikto

kaitējuma kompensāciju.

Kaut apsūdzētais /pers. A/ savu vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas un 327.panta otrās daļas neatzina, tā pierādīta ar

tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem un spriedumā analizētiem pierādījumiem.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ 2018.gada 21.novembrī iesniedzis iesniegumu par transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas)

izdevumu kompensāciju, norādot, ka viņa pastāvīgā dzīvesvieta atrodas 205 km attālumā no Rīgas (2.sējuma lietas 41.lapa). Iesniegumam /pers. A/

pievienoja 2015.gada 26.jūnija īres līgumu uz dzīvokli /adrese A/ (2.sējuma lietas 42.-43.lapa).

Ar 2019.gada 1.novembra pielikumu pie 2015.gada 26.jūnija nekustamā īpašuma /adrese B/, īres līgumam apstiprinās, ka /pers. NP/ un /pers. A/

vienojušies, ka Dzīvokļa /adrese B/ īres lietošanas termiņš noteikts no 2019.gada 2.novembra līdz 2020.gada 31.decembrim (2.sējuma lietas 39.lapa).

Ar 2018.gada 22.novembra rīkojumu, pamatojoties uz /nosaukums/ un /nosaukums/ 2011.gada 24.janvāra lēmumu “/nosaukums/” 11.punktu,

/pers. A/ kā /amats/ tika piešķirtas tiesības saņemt transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensāciju atbilstoši faktiskajiem

izdevumiem ar nosacījumu, ka kompensācijas kopējā summa nedrīkst pārsniegt 773 euro mēnesī (2.sējuma lietas 40.lapa).

Turpmāk /pers. A/ ik mēnesi aizpildīja ar /Nosaukums2/ 2011.gada 24.janvāra lēmumu “/nosaukums/” apstiprinātu vienota parauga veidlapu -

Norēķinus, kuros uzrādīja savus transporta izdevumus par iepriekšējo mēnesi, ko apliecināja ar pievienotajiem kases čekiem, kā arī norādīja izdevumus

par dzīvokļa īri, pievienojot dokumentu par maksājuma veikšanu.

1) Par saņemto kompensāciju 2019.gada oktobra mēnesī.

No norēķina par 2019.gada oktobra mēnesi redzams, ka Latvijas Republikas/nosaukums/ administrācijas Finanšu nodaļā tas saņemts 2019.gada

13.novembrī. Norēķinā /pers. A/ uzrādījis, ka viņa transporta izdevumi 2019.gada oktobrī sastādījuši 258,69 euro, bet izdevumi par dzīvokļa īri - 450

euro, kas kopā sastāda 708,69 euro (2.sējuma lietas 15.lapa).

Norēķinam klāt pievienoti degvielas iegādi apliecinoši kases čeki, t.sk. kases čeks Nr.26109, kurš apliecina, ka /pers. A/ 2019.gada 26.oktobrī

plkst. 13:14 SIA “/nosaukums/” degvielas uzpildes stacijā Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/, ir iegādājies dīzeļdegvielu 60,03 euro vērtībā. Tāpat

Norēķinam pievienots paziņojums par maksājuma uzdevuma Nr./numurs/debetēšanu, no kura redzams, ka /pers. A/ ir veicis pārskaitījumu 450 euro

apmērā /pers. NP/. Maksājuma mērķis norādīts - īres maksa par dzīvokli /adrese A/, par 2019.gada oktobra mēnesi (2.sējuma lietas 17., 19.lapa).

2019.gada 21.novembrī /pers. A/ tika izmaksāta kompensācija no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta 708,69 euro apmērā, kas tika

pārskaitīta uz viņa bankas kontu. Minētais apstiprinās ar /pers. A/ konta izrakstu un interneta vietnē /nosaukums/publicētām ziņām par /amats/ izmaksāto

kompensāciju apmēriem, kas fiksētas apskates protokolā (1.sējuma lietas 45.lapa, 2.sējuma lietas 107., 95.lapa).

/pers. A/ liecināja, ka pieļauj, ka 2019.gada 26.oktobrī samaksājot par degvielu, kuras iegādes čeku par 60,03 euro bija iesniedzis kompensācijas

saņemšanai, bija norēķinājies ar cilvēku, kurš viņu ar ģimeni bija vedis no Lietuvas.

Liecinieks /pers. SS liecināja, ka 2019.gada rudenī, iespējams, pēc 24.oktobra bija gadījums, kad Preiļu degvielas uzpildes stacijā “/nosaukums/”

viņa automašīnā /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tika iepildīta degviela, par kuru norēķinājās /pers. A/. Liecinieks nevarēja

pateikt kāds tieši degvielas daudzums toreiz tika iepildīts viņa automašīnā.

No SIA “/nosaukums/” degvielas uzpildes stacijas Nr./numurs/, kas atrodas /adrese/, videonovērošanas ieraksta redzams, ka pie degvielas sūkņa

piebrauc pelēkas krāsas mikroautobuss /nosaukums/ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kuras degvielas bākā tiek ievietota degvielas

uzpildes pistole. Pēc brīža mikroautobuss pabrauc malā, bet degvielas uzpildes pistoli tikmēr rokās turpina turēt vīrietis, kurš vizuāli līdzinās /pers. A/.

Mikroautobusam seko vieglā automašīna /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kuras degvielas bākā vīrietis ievieto degvielas

uzpildes pistoli. Šis pats vīrietis degvielas uzpildes stacijas iekštelpās veic maksājumu (1.sējuma lietas 20.-23.lapa).

No transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības redzams, ka automašīna /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ ir reģistrēta uz

/pers. A/ vārda (2.sējuma lietas 118.lapa).

No sarunas starp /pers. A/ un /pers. SS, kura notikusi 2019.gada 26.oktobrī plkst. 12:51, t.i., pavisam neilgi pirms degvielas uzpildes, izriet, ka

sarunā abi vienojas pēc 15 minūtēm satikties un aizbraukt uz degvielas uzpildes staciju “/nosaukums/”. Sarunas laikā /pers. A/ arī saka: “Tad es tur bišķi

sev ieliešu un tev ieliešu, cik tur, kādus četrdesmit tad”, /pers. SS apliecina, ka piekrīt tam. Plkst. 13:02 seko arī otra saruna, kurā /pers. A/ un /pers. SS

vienojas satikties degvielas uzpildes stacijā “/nosaukums/” (1.sējuma lietas 24.lapa).

Tiesa secina, ka no kopumā ielietajiem 52,34 litriem dīzeļdegvielas, aptuveni 40 litri tika iepildīti /pers. SS automašīnā, bet aptuveni 12 litri - /pers.

A/ automašīnā. Par šo degvielu pilnībā norēķinājās /pers.A/ un degvielas iegādi apliecinošo čeku iesniedza kompensācijas saņemšanai.

/pers. A/ liecības, ka degvielas čeku kompensācijas saņemšanai viņš iesniedzis neuzmanības dēļ, tiesa vērtē kā pašaizstāvības versiju un

mēģinājumu izvairīties no atbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

No lietas materiāliem redzams, ka Norēķins ir finanšu dokuments, uz kura pamata /pers. A/ ik mēnesi tiek izmaksātas kompensācija.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka /pers. A/ 2019.gada 26.oktobra kases čeku par 60,03 euro Norēķinā iekļāva apzināti, zinot, ka degviela,

kuras iegādi apliecina minētais kases čeks, nav izmantota viņa kā /amats/ pienākumu veikšanai.

Par dzīvokļa /adrese A/, izmantošanu 2019.gada oktobrī /pers. A/ liecināja, ka dzīvokli, līdztekus viņam, izmantojis arī viņa dēls /pers. JR/.

Liecinieks /pers. JR/ apstiprināja šo faktu un liecināja, ka dzīvoklī dažkārt mēdz nakšņot arī viņa draudzene /pers. SK/.

Lieciniece /pers. SK/ liecināja, ka viņai pašai ir dzīvoklis /adrese/, taču tajās reizēs, kad dzīvoklī /adrese A/, neuzturas /pers. A/, viņa brauc pie

/pers. JR/ un paliek tur pa nakti. Viņa /pers. A/ dzīvoklī /adrese A/, personīgi nav satikusi, jo viņa un /pers. JR/ savas attiecības nav vēlējušies atklāt,

tāpēc izvairījusies tikties ar /pers. JR/ radiniekiem.

Tiesa konstatē, ka /pers. SK/ un /pers. JR/ liecinātais ir pretrunā ar informāciju no /pers. SK/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas.

No /pers. SK/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas redzams, ka /pers. SK/ mobilais tālrunis oktobra mēnesī katru dienu - vēlu vakarā, naktī

vai no rīta ir atradies dzīvokļa /adrese C/, tuvumā, t.i., bāzes staciju darbību zonās, kuras atrodas /nosaukums/un /nosaukums/ielu krustojuma rajonā,

Rīgā.

Tiesa konstatē, ka vienīgais izņēmums ir nakts no 5. uz 6.oktobri, kad /pers. SK/ ir atradusies /nosaukums/.

Oktobra mēnesī /pers. SK/ mobilais tālrunis ne reizi nav atradies dzīvokļa /adrese D/, tuvumā.

Tiesa secina, ka dzīvoklis /adrese/, bija /pers. SK/ patstāvīga dzīvesvieta. Un /pers. SK/ liecinātais, ka viņa nekad šajā dzīvoklī nav satikusi /pers.

A/, liecina par to, ka /pers. A/ šo dzīvokli nemēdza izmantot.

2) Par saņemto kompensāciju 2019.gada novembra mēnesī.

No norēķina par 2019.gada novembra mēnesi redzams, ka Latvijas Republikas/nosaukums/ administrācijas Finanšu nodaļā tas saņemts 2019.gada

12.decembrī. Norēķinā /pers. A/ uzrādījis, ka viņa transporta izdevumi sastādījuši 188,28 euro, bet izdevumi par dzīvokļa īri - 450 euro, kas kopā

sastāda 638,28 euro (2.sējuma lietas 20.lapa). Norēķinam pievienots paziņojums par maksājuma uzdevuma Nr.709 debetēšanu, no kura redzams, ka

/pers. A/ ir veicis pārskaitījumu 450 euro apmērā /pers. NP/. Maksājuma mērķis norādīts - īres maksa par dzīvokli /adrese A/, par 2019.gada

novembra mēnesi (2.sējuma lietas 23.lapa).

2019.gada 19.decembrī /pers. A/ tika izmaksāta kompensācija no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta 638,28 euro apmērā, kas tika

pārskaitīta uz viņa bankas kontu. Minētais apstiprinās ar /pers. A/ konta izrakstu, ar interneta vietnē /nosaukums/ publicētajām ziņām par /amats/

izmaksāto kompensāciju apmēriem, kas fiksētas apskates protokolā (1.sējuma lietas 45.lapa, 2.sējuma lietas 108.lapa, 2.sējuma lietas 95.lapa).

Spriedumā iepriekš analizēts par dzīvokļa /adrese A/, izmantošanu 2019.gada oktobrī. Analizētais ir analoģisks novembra mēnesim.

No /pers. SK/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas redzams, ka /pers. SK/ mobilais tālrunis novembra mēnesī katru dienu - vēlu vakarā, naktī

vai no rīta ir atradies dzīvokļa /adrese C/, tuvumā, t.i., bāzes staciju darbību zonās, kuras atrodas /nosaukums/un /nosaukums/ ielu krustojuma rajonā,

Rīgā.

Tiesa konstatē, ka vienīgais izņēmums ir nakts no 9. uz 10.novembri, kad /pers. SK/ ir atradusies /nosaukums/, kā arī nakts no 30.novembra uz

1.decembri, kad /pers. SK/ atradusies /nosaukums/novadā.

Arī novembra mēnesī /pers. SK/ mobilais tālrunis ne reizi nav atradies dzīvokļa /adrese D/, tuvumā.

No /pers. A/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas redzams, ka ne reizi novembra mēnesī, sākot ar 2019.gada 11.novembri, viņa mobilais

tālrunis nav fiksēts dzīvokļa /adrese A/, tuvumā. Turpretim itin bieži tas fiksēts bāzes stacijas zonā, kas atrodas /nosaukums/ un /nosaukums/ ielas

krustojumā, kas ir dzīvokļa /adrese E/, Rīgā, bāzes stacijas darbības zonā.

Kā noskaidrots tiesas izmeklēšanā, tad dzīvoklī /adrese E/, Rīgā, dzīvoja /pers. A/ otrs dēls /pers.MA/.

Tiesa secina, ka /pers. A/ neuzturējās dzīvoklī /adrese A/, bet uzturējās un nakšņoja divās vietās - /adrese/, Rīgā, un savā pastāvīgajā dzīvesvietā

/nosaukums/.

3) Par saņemto kompensāciju 2019.gada decembra mēnesī.

No rēķina par 2019.gada decembra mēnesi redzams, ka Latvijas Republikas/nosaukums/ administrācijas Finanšu nodaļā tas saņemts 2020.gada

15.janvārī. Norēķinā /pers. A/ uzrādījis, ka viņa transporta izdevumi sastādījuši 288,22 euro, bet izdevumi par dzīvokļa īri - 450 euro, kas kopā sastāda

738,22 euro. Norēķinam pievienots paziņojums par maksājuma uzdevuma Nr.727 debetēšanu, no kura redzams, ka /pers. A/ ir veicis pārskaitījumu

450 euro apmērā /pers. NP/. Maksājuma mērķis norādīts - īres maksa par dzīvokli /adrese A/, par 2019.gada decembra mēnesi (2.sējuma lietas 24.,

29.lapa).

2020.gada 22.janvārī /pers. A/ tika izmaksāta kompensācija no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta 738,22 euro apmērā, kas tika pārskaitīta

uz viņa bankas kontu. Minētais apstiprinās ar /pers. A/ konta izrakstu, ar interneta vietnē /nosaukums/ publicētajām ziņām par /amats/izmaksāto

kompensāciju apmēriem, kas fiksētas apskates protokolā (1.sējuma lietas 45.lapa, 2.sējuma lietas 109.lapa, 2.sējuma lietas 95.lapa).

Spriedumā iepriekš analizēts par dzīvokļa /adrese A/, izmantošanu 2019.gada oktobrī un novembrī. Analizētais ir analoģisks decembra mēnesim.

No /pers. SK/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas redzams, ka /pers. SK/ mobilais tālrunis decembra mēnesī katru dienu - vēlu vakarā, naktī

vai no rīta ir atradies dzīvokļa /adrese C/, tuvumā, t.i., bāzes staciju darbību zonās, kuras atrodas /nosaukums/un /nosaukums/ielu krustojuma rajonā,

Rīgā.

Tiesa konstatē, ka vienīgais izņēmums ir nakts no 25. uz 26.decembri un nakts no 31.decembra uz 1.janvāri, kad /pers. SK/ ir atradusies

/nosaukums/.

Arī decembra mēnesī /pers. SK/ mobilais tālrunis ne reizi nav atradies dzīvokļa /adrese D/, tuvumā.

No /pers. A/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas redzams, ka ne reizi decembra mēnesī viņa mobilais tālrunis nav fiksēts dzīvokļa /adrese A/,

tuvumā. Turpretim vairākas reizes tas fiksēts bāzes stacijas zonā, kas atrodas /nosaukums/ un /nosaukums/ ielas krustojumā, kas ir dzīvokļa /adrese E/,

Rīgā, bāzes stacijas darbības zonā.

Tiesa secina, ka /pers. A/ neuzturējās dzīvoklī /adrese A/, bet uzturējās un nakšņoja divās vietās - /adrese/, Rīgā, un savā pastāvīgajā dzīvesvietā

/nosaukums/.

4) Par saņemto kompensāciju 2020.gada janvāra mēnesī.

No rēķina par 2020.gada janvāra mēnesi redzams, ka Latvijas Republikas/nosaukums/ administrācijas Finanšu nodaļā tas saņemts 2020.gada

13.februārī. Norēķinā /pers. A/ uzrādījis, ka viņa transporta izdevumi sastādījuši 331,45 euro, bet izdevumi par dzīvokļa īri - 450 euro, kas kopā

sastāda 781,45 euro. Norēķinam pievienots paziņojums par maksājuma uzdevuma Nr.751 debetēšanu, no kura redzams, ka /pers. A/ ir veicis

pārskaitījumu 450 euro apmērā /pers. NP/. Maksājuma mērķis norādīts - īres maksa par dzīvokli /adrese A/, par 2020.gada janvāra mēnesi (2.sējuma

lietas 30., 37.lapa).

2020.gada februārī /pers. A/ tika izmaksāta kompensācija no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta 781,45 euro apmērā, kas tika pārskaitīta

uz viņa bankas kontu. Minētais apstiprinās ar /pers. A/ konta izrakstu, ar interneta vietnē /nosaukums/ publicētajām ziņām par /amats/ izmaksāto

kompensāciju apmēriem, kas fiksētas apskates protokolā (2.sējuma lietas 110.lapa, 2.sējuma lietas 95.lapa).

Spriedumā iepriekš analizēts par dzīvokļa /adrese A/, izmantošanu 2019.gada oktobrī, novembrī un decembrī. Analizētais ir analoģisks 2020.gada

janvāra mēnesim.

No /pers. SK/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas redzams, ka /pers. SK/ mobilais tālrunis 2020.gada janvāra mēnesī katru dienu - vēlu

vakarā, naktī vai no rīta ir atradies dzīvokļa /adrese C/, tuvumā, t.i., bāzes staciju darbību zonās, kuras atrodas /nosaukums/u n /nosaukums/ielu

krustojuma rajonā, Rīgā.

Tiesa konstatē, ka vienīgais izņēmums ir nakts no 25. uz 26.janvāri, kad viņa ir atradusies /nosaukums/.

Arī janvāra mēnesī /pers. SK/ mobilais tālrunis ne reizi nav atradies dzīvokļa /adrese D/, tuvumā.

No /pers. A/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas redzams, ka ne reizi 2020.gada janvāra mēnesī viņa mobilais tālrunis nav fiksēts dzīvokļa

/adrese A/, tuvumā. Turpretim vairākas reizes tas fiksēts bāzes stacijas zonā, kas atrodas /nosaukums/ un /nosaukums/ ielas krustojumā, kas ir dzīvokļa

/adrese E/, Rīgā, bāzes stacijas darbības zonā.

Tiesa secina, ka /pers. A/ neuzturējās dzīvoklī /adrese A/, bet uzturējās un nakšņoja divās vietās - /adrese/, Rīgā, un savā pastāvīgajā dzīvesvietā

/nosaukums/.

5) Par saņemto kompensāciju 2020.gada februāra mēnesī.

No rēķina par 2020.gada februāra mēnesi redzams, ka /pers. A/ uzrādījis, ka viņa transporta izdevumi sastādījuši 316,36 euro, bet izdevumi par

dzīvokļa īri - 450 euro, kas kopā sastāda 766,36 euro. Norēķinam pievienoti degvielas iegādi apliecinoši kases čeki, t.sk. kases čeks Nr.51795, kurš

apliecina, ka /pers. A/ 2020.gada 12.februārī plkst. 20:10 SIA “/nosaukums/” degvielas uzpildes stacijā Nr.35, kas atrodas /adrese/, ir iegādājies

dīzeļdegvielu 23,75 euro vērtībā. Norēķinam pievienots paziņojums par maksājuma uzdevuma Nr.767 debetēšanu, no kura redzams, ka /pers. A/ ir

veicis pārskaitījumu 450 euro apmērā /pers. NP/. Maksājuma mērķis norādīts - īres maksa par dzīvokli /adrese A/, par 2020.gada februāra mēnesi

(2.sējuma lietas 71., 74., 78.lapa).

/pers. A/ tika izmaksāta kompensācija no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta 766,36 euro apmērā, kas tika pārskaitīta uz viņa bankas kontu.

Minētais apstiprinās ar interneta vietnē /nosaukums/publicētajām ziņām par amats izmaksāto kompensāciju apmēriem, kas fiksētas apskates protokolā

(2.sējuma lietas 111.lapa, 2.sējuma lietas 95.lapa).

/pers. A/ saistībā ar minēto kases čeku liecināja, ka dienu iepriekš uz Rīgu bija devies ar savu kolēģi /pers. L/ viņas automašīnā. Nākamajās dienās

bija nepieciešama automašīna gan Rīgā, gan braucienam uz Līgatni, kur bija paredzēta partijas “/pers. M/” izbraukuma sēde. Šim nolūkam uz Rīgu

atbraukusi viņa sieva, kura iepildīja viņa vajadzībām nepieciešamo degvielu. Minēto degvielu izlietoja braukšanai Rīgā, kā arī braucienam uz Līgatni un uz

mājām /nosaukums/.

No lietas materiālos esošajām ziņām redzams, ka 2012.gada 12.februārī degvielu automašīnā iepildīja /pers. LA/. Minēto savās liecībās apstiprina

lieciniece /pers. LA/ un /pers. A/.

No SIA “/nosaukums/” degvielas uzpildes stacijas, kas atrodas /adrese/, videonovērošanas ierakstiem redzams, ka 2020.gada 12.februārī plkst.

20:11 degvielas uzpildes stacijā iebrauc automašīna /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, no kuras izkāpj sieviete un iepilda

degvielu. Videoierakstā no degvielas uzpildes stacijas iekštelpām redzams tas, kā šī pati sieviete norēķinās pie kases (1.sējuma lietas 58.-60.lapa).

Gan /pers. A/, gan /pers. LA/ liecināja, ka viņu ģimenei ir divas automašīnas - /TL marka/un /TL marka/.

No telefonsarunas starp /pers. A/ un viņa sievu /pers. LA/ redzams, ka saruna notiek pirms un pēc degvielas iepildīšanas. Sarunās /pers. A/

norāda, ka nepieciešams iepildīt apmēram 20 litrus degvielas, bet /pers. A/ sieva vēlāk apstiprina, ka to izdarījusi. Sarunas laikā /pers. A/, runājot par

degvielas iepildi, saka: “nu, tev, lai … pietiek līdz”. Kā arī, no audioierakstu atšifrējuma redzams, ka /pers. LA/ ceturtdien, t.i. 2020.gada 13.februārī

brauks uz Rīgu, kur plkst. 16:00 viņai ir pieraksts pie zobārsta, bet piektdien plāno apmeklēt veikalus (1.sējuma lietas 53.-54.lapa).

Tiesa uzskata, ka minētais liecina par to, ka /pers. LA/ nav pildījusi degvielu /pers. A/ vajadzībām, bet degviela bija paredzēta /pers. LA/

vajadzībām.

No /pers. A/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukām un /pers. L/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukām redzams, ka 2020.gada 11.februārī

gan /pers. A/ gan /pers. L/ agri no rīta ir devušies no /nosaukums/uz Rīgu.

Minētais apstiprinās ar /pers. A/ un liecinieces /pers. L/ liecināto, ka braukuši vienā automašīnā no /nosaukums/uz Rīgu.

Arī 2020.gada 6.februārī /pers. A/ un lieciniece /pers. L/ kopā devās uz Rīgu un pēc tam atpakaļ uz /nosaukums/.

Lieciniece/pers. LA/ liecināja, ka 2020.gada 14.februārī viņas vīrs ar automašīnu darba darīšanās devies uz Līgatni, bet viņa dienu pavadījusi

dzīvoklī ar savu dēlu.

No /pers. LA/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas redzams, ka viņa neatradās dzīvoklī, bet atradās tirdzniecības centru apkaimē.

No /pers. A/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas redzams, ka viņš šajā dienā bija devies uz Līgatni un Rīgu bija pametis pirms plkst. 9:00

Tiesa secina, ka gan /pers. A/, gan /pers. LA/ ir izmantojuši katrs savu automašīnu, līdz ar ko, neapstiprinās tas, ka /pers. LA/ Rīgā ieradās ar

automašīnu, jo tā /pers. A/ bija nepieciešama darba vajadzībām.

Tiesa secina, ka degvielu, kuru /pers. LA/ bija iepildījusi sevis izmantotajā automašīnā, bija paredzēta viņas personīgajām vajadzībām, nevis /pers.

A/ amatsfunkciju pildīšanai.

Spriedumā iepriekš analizēts par dzīvokļa /adrese A/, izmantošanu 2019.gada oktobrī, novembrī, decembrī un 2020.gada janvārī. Analizētais ir

analoģisks 2020.gada februāra mēnesim.

No /pers. SK/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas redzams, ka /pers. SK/ mobilais tālrunis 2020.gada februāra mēnesī katru dienu - vēlu

vakarā, naktī vai no rīta ir atradies dzīvokļa /adrese C/, tuvumā, t.i., bāzes staciju darbību zonās, kuras atrodas /nosaukums/u n /nosaukums/ielu

krustojuma rajonā, Rīgā.

Tiesa konstatē, ka vienīgais izņēmums ir 13. un 26.februāris, kad /pers. SK/ mobilais tālrunis fiksēts tuvumā dzīvoklim /adrese/. Tomēr arī šajās

dienās /pers. SK/ nav nakšņojusi /adrese/.

No /pers. A/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas redzams, ka ne reizi 2020.gada februāra mēnesī viņa mobilais tālrunis nav fiksēts dzīvokļa

/adrese A/, tuvumā. Turpretim vairākas reizes tas fiksēts bāzes stacijas zonā, kas atrodas /nosaukums/ un /nosaukums/ ielas krustojumā, kas ir dzīvokļa

/adrese E/, Rīgā, bāzes stacijas darbības zonā.

Tiesa secina, ka /pers. A/ neuzturējās dzīvoklī /adrese A/, bet uzturējās un nakšņoja divās vietās - /adrese/, Rīgā, un savā pastāvīgajā dzīvesvietā

/nosaukums/.

6) Par saņemto kompensāciju 2020.gada marta mēnesī.

No rēķina par 2020.gada marta mēnesi redzams, ka Latvijas Republikas/nosaukums/ administrācijas Finanšu nodaļā tas saņemts 2020.gada

16.aprīlī. Norēķinā /pers. A/ uzrādījis, ka viņa transporta izdevumi sastādījuši 304,88 euro, bet izdevumi par dzīvokļa īri - 450 euro, kas kopā sastāda

754,88 euro. Norēķinam pievienots paziņojums par maksājuma uzdevuma Nr.790 debetēšanu, no kura redzams, ka /pers. A/ ir veicis pārskaitījumu

450 euro apmērā /pers. NP/. Maksājuma mērķis norādīts - īres maksa par dzīvokli /adrese A/, par 2020.gada marta mēnesi (2.sējuma lietas 88.,

94.lapa).

/pers. A/ tika izmaksāta kompensācija no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta 754,88 euro apmērā, kas tika pārskaitīta uz viņa bankas kontu.

Minētais apstiprinās ar interneta vietnē /nosaukums/publicētajām ziņām par amats izmaksāto kompensāciju apmēriem, kas fiksētas apskates protokolā

(2.sējuma lietas 112.lapa, 2.sējuma lietas 95.lapa).

Spriedumā iepriekš analizēts par dzīvokļa /adrese A/, izmantošanu 2019.gada oktobrī, novembrī, decembrī, 2020.gada janvārī un februārī.

Analizētais ir analoģisks 2020.gada marta mēnesim.

No /pers. SK/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas redzams, ka /pers. SK/ mobilais tālrunis 2020.gada marta mēnesī katru dienu - vēlu

vakarā, naktī vai no rīta ir atradies dzīvokļa /adrese C/, tuvumā, t.i., bāzes staciju darbību zonās, kuras atrodas /nosaukums/u n /nosaukums/ielu

krustojuma rajonā, Rīgā.

Tiesa konstatē, ka vienīgais izņēmums ir 4. un 16.marts, kad /pers. SK/ mobilais tālrunis fiksēts tuvumā dzīvoklim /adrese/. Tomēr arī šajās dienās

/pers. SK/ nav nakšņojusi /adrese/, bet gan /adrese/.

No /pers. A/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas redzams, ka ne reizi 2020.gada marta mēnesī viņa mobilais tālrunis nav fiksēts dzīvokļa

/adrese A/, tuvumā. Turpretim vairākas reizes tas fiksēts bāzes stacijas zonā, kas atrodas /nosaukums/ un /nosaukums/ ielas krustojumā, kas ir dzīvokļa

/adrese E/, Rīgā, bāzes stacijas darbības zonā.

Tiesa secina, ka /pers. A/ neuzturējās dzīvoklī /adrese A/, bet uzturējās un nakšņoja divās vietās - /adrese/, Rīgā, un savā pastāvīgajā dzīvesvietā

/nosaukums/.

7) Par saņemto kompensāciju 2020.gada aprīļa mēnesī.

No rēķina par 2020.gada aprīļa mēnesi redzams, ka Latvijas Republikas/nosaukums/ administrācijas Finanšu nodaļā tas saņemts 2020.gada maijā.

Norēķinā /pers. A/ uzrādījis, ka viņa transporta izdevumi sastādījuši 163,13 euro, bet izdevumi par dzīvokļa īri - 450 euro, kas kopā sastāda 613,13

euro. Norēķinam pievienots paziņojums par maksājuma uzdevuma Nr.804 debetēšanu, no kura redzams, ka /pers. A/ ir veicis pārskaitījumu 450 euro

apmērā /pers. NP/. Maksājuma mērķis norādīts - īres maksa par dzīvokli /adrese A/, par 2020.gada aprīļa mēnesi (2.sējuma lietas 83., 87.lapa).

/pers. A/ tika izmaksāta kompensācija no Latvijas Republikas/nosaukums/ budžeta 613,13 euro apmērā, kas tika pārskaitīta uz viņa bankas kontu.

Minētais apstiprinās ar interneta vietnē /nosaukums/publicētajām ziņām par amats izmaksāto kompensāciju apmēriem, kas fiksētas apskates protokolā

(2.sējuma lietas 113., 114.lapa).

Spriedumā iepriekš analizēts par dzīvokļa /adrese A/, izmantošanu 2019.gada oktobrī, novembrī, decembrī, 2020.gada janvārī, februārī un martā.

Analizētais ir analoģisks 2020.gada aprīļa mēnesim.

No /pers. SK/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas redzams, ka /pers. SK/ mobilais tālrunis 2020.gada aprīļa mēnesī katru dienu - vēlu

vakarā, naktī vai no rīta ir atradies dzīvokļa /adrese C/, tuvumā, t.i., bāzes staciju darbību zonās, kuras atrodas /nosaukums/u n /nosaukums/ielu

krustojuma rajonā, Rīgā.

Tiesa konstatē, ka /pers. SK/ nav bijusi tuvumā dzīvoklim /adrese/.

No /pers. A/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas redzams, ka aprīļa mēnesī ir pirmā reize pusgada laikā, kad viņa mobilais tālrunis 23.aprīlī

no rīta un vakarā, un 24.aprīlī no rīta fiksēts dzīvokļa /adrese A/, tuvumā.

Analizējot spriedumā minēto, tiesa secina, ka lieciniece /pers. SK/ septiņu mēnešu periodā pilnvērtīgi ir dzīvojusi dzīvoklī /adrese A/, kopā ar /pers.

A/ dēlu /pers. JR/, un vienīgās reizes, kad viņa nakšņojusi citur, ir tad, kad devusies uz /nosaukums/.

Vērtējot liecinieces /pers. SK/ liecības, tiesa ņem vērā faktu, ka lieciniece ir /pers. A/ dēla /pers. JR/ draudzene, kas ir vērtējams kā liecinieces

vēlme uzlabot apsūdzētā situāciju.

Tiesa uzskata, ka tas, ka /pers. SK/ pastāvīgi dzīvoja dzīvoklī /adrese A/, un liecināja, ka nekad šajā dzīvoklī nebija satikusi /pers. A/, liecina par

to, ka /pers. A/ šo dzīvokli nekad neapmeklēja.

Minēto apstiprina arī /pers. A/ mobilā tālruņa savienojumu datu izdrukas.

Tiesa secina, ka /pers. A/ 2019.gada oktobrī, novembrī, decembrī, 2020.gada janvārī, februārī, martā un aprīlī neuzturējās dzīvoklī /adrese A/, bet

uzturējās un nakšņoja divās vietās - /adrese/, Rīgā, un savā pastāvīgajā dzīvesvietā /nosaukums/.

Liecinieks /pers.IN/ liecināja, ka viņam kaimiņos dzīvoklī /adrese A/, pastāvīgi dzīvo jauns vīrietis, kuru viņš atpazina kā /pers. JR/, un jauna

sieviete. Par to, ka šajā dzīvoklī dzīvotu vēl kāds, lieciniekam nekas nav zināms.

Liecinieks /pers. JA/ liecināja, ka /pers. A/, uzturoties Rīgā, dzīvo dzīvoklī pie /nosaukums/. Liecinieks teica, ka ir divas reizes ciemojies šajā

dzīvoklī pie /pers. A/.

Liecinieks /pers. SS liecināja, ka /pers. A/, uzturoties Rīgā, dzīvo dzīvoklī /adrese/. Šajā dzīvoklī dzīvojot arī /pers. A/ dēls /pers.MA/, bet otrs dēls

/pers. JR/ - dzīvoklī /adrese F/. /pers. A/ kādreiz pats bija īrējis dzīvokli /adrese F/, taču kopš 2019.gada rudens dzīvo dzīvoklī /adrese/.

Tiesa secina, ka arī ar liecinieku /pers.IN/, /pers. JA/ un /pers. SS liecībām apstiprinās tas, ka /pers. A/ neuzturas dzīvoklī /adrese A/, bet uzturas

/adrese/, Rīgā.

Liecinieks /pers. NP/ liecināja, ka izīrēja dzīvokli /adrese F/ māsas vīram /pers. A/. Dzīvokli /adrese/ īrēja /pers. JR/. Sākotnēji dzīvoklī /adrese/

dzīvoja abi /pers. A/ bērni, vēlāk sākās problēmas ar dēlu /pers.MA/un tad /pers. A/ palika dzīvoklī /adrese/ /pers. A/ mantas bija abos dzīvokļos.

Tiesa secina, ka liecinieka /pers. NP/ liecības ir pretrunā ar spriedumā analizētiem pierādījumiem.

Vērtējot liecinieka /pers. NP/ liecības, tiesa ņem vērā faktu, ka liecinieks ir /pers. A/ sievas brālis, kas ir vērtējams kā liecinieka vēlme uzlabot

apsūdzētā situāciju.

Lieciniece/pers. LA/ un liecinieks /pers. JR/ liecināja, ka /pers. JR/ kad dzīvoja /adrese/, tad uz Rīgu atnāca dzīvot brālis /pers.MA/, kad nevarēja

sadzīvot, tad /pers. JR/ sāka palikt dzīvoklī /adrese F/, bet tēvs lai pieskatītu brāli, palika /adrese/.

Vērtējot liecinieces /pers. LA/ un liecinieka /pers. JR/ liecības, tiesa ņem vērā faktu, ka lieciniece /pers. LA/ ir /pers. A/ sieva un liecinieks /pers.

JR/ ir /pers. A/ dēls, kuriem ir tiesības neliecināt pret /pers. A/, kas ir vērtējams kā liecinieku vēlme uzlabot apsūdzētā stāvokli.

Tiesa konstatē, ka ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem neapstiprinās, ka /pers. A/ izmantoja dzīvokli /adrese F/.

Apsūdzētā liecības tiesa vērtē kā pašaizstāvības versiju un mēģinājumu izvairīties no atbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Apsūdzētā

liecības tiesa vērtē kā ticamas tikai tādā apjomā, ciktāl tās apstiprinās ar pārējiem lietā esošajiem pierādījumiem.

Minētie pierādījumi veido vienotu un loģisku pierādījumu virkni, kas pilnībā apstiprina /pers. A/ inkriminēto darbību izdarīšanu. Pierādījumi iegūti

pirmstiesas procesa laikā un pārbaudīti tiesas sēdē, ievērojot Kriminālprocesa likuma prasības, tiesai nav pamata apšaubīt pierādījumu ticamību,

attiecināmību un pieļaujamību.

Tiesa secina, ka /pers. A/ ir izdarījis krāpšanu, jo saņēma kompensācijas par septiņiem mēnešiem, sniedzot nepatiesas ziņas par saviem

faktiskajiem izdevumiem. Ņemot vērā to, ka nepatiesās ziņas par saviem faktiskajiem izdevumiem tika ietvertas dokumentā, tad vienlaikus /pers. A/

izdarīja Norēķinu, t.i. dokumentu viltošanu. Viltotos norēķinus /pers. A/ iesniedza Latvijas Republikas/nosaukums/ administrācijas Finanšu nodaļā, tādā

veidā izmantojot viltotu dokumentu. Šādas darbības /pers. A/ veicot, esot amats, kas nozīmē, ka viņš bija valsts amatpersona. Dokumentu viltošanu un

viltota dokumenta izmantošanu /pers. A/ veica mantkārīgā nolūkā, jo viņa mērķis bija saņemt lielākas kompensācijas, nekā viņam pienācās, ievērojot

reālos izdevumus.

Tiesa uzskata, ka ir konstatējams visu subjektīvo un objektīvo pazīmju kopums un kvalificējošās pazīmes, un apsūdzētā /pers. A/ darbības

kvalificējamas pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas un 327.panta otrās daļas.

Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta nosacījumiem tiesa ņem vērā noziedzīgo nodarījumu raksturu,

apsūdzētā personību, kā arī atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošos datus, tiesa konstatē, ka viņš dzimis /datums/Preiļos, LR pilsonis, ar augstāko izglītību,

precējies, apgādībā trīs personas, ir amats, deklarētā dzīvesvieta /adrese H/, agrāk nav tiesāts.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmo daļu tiesa nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 3.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kas

paredzēti Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, atzīstams tas, ka noziedzīgie nodarījumi izdarīti ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli.

/pers. A/ izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, kas saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu

klasificējami kā mazāk smagi noziedzīgi nodarījumi. Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā soda ar

brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Tāpat /pers.A/ izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 327.panta otrajā daļā, kas saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta

ceturto daļu klasificējami kā smagi noziegumi. Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 327.panta otrajā daļā soda ar brīvības

atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu

amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ņemot vērā iepriekš spriedumā norādītos apstākļus, kas ietekmē piespriežamā soda veidu un mēru, tiesa uzskata, ka, lai sasniegtu Krimināllikuma

35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi, kas ir, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas,

uzskata, ka /pers. A/ nosakāms naudas sods atbilstoši Krimināllikuma 327.panta otrās daļas un 177.panta pirmās daļas sankcijai.

Tiesa uzskata, ka šāds sods ir atbilstošs gan izdarītajiem nodarījumiem, gan arī apsūdzētā personībai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba

laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” (redakcijā, kas stājusies spēkā 01.01.2021.) 2.punktu minimālā mēneša darba alga

normālā darba laika ietvaros ir 500 euro.

Galīgais sods /pers. A/ nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus.

/pers. A/ šajā kriminālprocesā nav noteikts drošības līdzeklis.

/pers. A/ netika aizturēts.

Prokurors pieteicis kaitējuma kompensāciju valsts interesēs EUR 3233,78 apmērā. Ņemot vērā to, ka /pers. A/ atlīdzinājis EUR 83,78, prokurors

uzturēja kaitējuma kompensāciju EUR 3150.

Civillikuma 1635.pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī

morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22.pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās

ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.panta otro daļu tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā: 1) radīto

mantisko zaudējumu apmēru; 2) noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu; 3) nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un

darbspēju zudumu; 4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu; 5) psihiskas traumas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu pienākumu samaksāt kompensāciju var uzlikt pilngadīgam apsūdzētajam, kas

atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Izvērtējot lietas materiālus, tiesa uzskata, ka prokurora uzturētā kaitējuma kompensācijas valsts interesēs EUR 3150 apmērā ir pamatota un

piedzenama no apsūdzētā par labu valstij.

Ārējais cietais disks “/nosaukums/” /numurs/ar sērijas Nr./numurs/; pieci optiskie diski Nr./numurs/; Nr. /numurs/; Nr. /numurs/; Nr./numurs/;

Nr./numurs/; trīs CD-R optiskie diski /nosaukums/Nr./numurs/, Nr./numurs/, Nr./numurs/; trīs DVD+R optiskie diski /nosaukums/ Nr./numurs/,

Nr./numurs/, Nr./numurs/; divi CD-R diski /nosaukums/Nr./numurs/; Nr./numurs/, viens DVD+R optiskais disks /nosaukums/, kas glabājas pie

krimināllietas materiāliem, kā rakstveida pierādījumi atstājami pie krimināllietas materiāliem.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.pantu, tiesa

nosprieda:

atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (2019.gada oktobris), kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, un sodīt

viņu ar naudas sodu 4 (četru) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. EUR 2000 (divi tūkstoši euro) apmērā.

Atzīt /pers.A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (2019.gada novembris), kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, un sodīt

viņu ar naudas sodu 4 (četru) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. EUR 2000 (divi tūkstoši euro) apmērā.

Atzīt /pers.A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (2019.gada decembris), kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, un sodīt

viņu ar naudas sodu 4 (četru) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. EUR 2000 (divi tūkstoši euro) apmērā.

Atzīt /pers.A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (2020.gada janvāris), kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, un sodīt

viņu ar naudas sodu 4 (četru) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. EUR 2000 (divi tūkstoši euro) apmērā.

Atzīt /pers.A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (2020.gada februāris), kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, un sodīt

viņu ar naudas sodu 4 (četru) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. EUR 2000 (divi tūkstoši euro) apmērā.

Atzīt /pers.A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (2020.gada marts), kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, un sodīt viņu

ar naudas sodu 4 (četru) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. EUR 2000 (divi tūkstoši euro) apmērā.

Atzīt /pers.A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (2020.gada aprīlis), kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, un sodīt viņu

ar naudas sodu 4 (četru) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. EUR 2000 (divi tūkstoši euro) apmērā.

Atzīt /pers.A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (2019.gada oktobris), kas paredzēts Krimināllikuma 327.panta otrajā daļā, un sodīt

viņu ar naudas sodu 11 (vienpadsmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. EUR 5500 (pieci tūkstoši pieci simti euro) apmērā,

atņemot tiesības ieņemt Saeimas deputāta amatu uz 1 (vienu) gadu.

Atzīt /pers.A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (2019.gada novembris), kas paredzēts Krimināllikuma 327.panta otrajā daļā, un sodīt

viņu ar naudas sodu 11 (vienpadsmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. EUR 5500 (pieci tūkstoši pieci simti euro) apmērā,

atņemot tiesības ieņemt Saeimas deputāta amatu uz 1 (vienu) gadu.

Atzīt /pers.A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (2019.gada decembris), kas paredzēts Krimināllikuma 327.panta otrajā daļā, un sodīt

viņu ar naudas sodu 11 (vienpadsmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. EUR 5500 (pieci tūkstoši pieci simti euro) apmērā,

atņemot tiesības ieņemt Saeimas deputāta amatu uz 1 (vienu) gadu.

Atzīt /pers.A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (2020.gada janvāris), kas paredzēts Krimināllikuma 327.panta otrajā daļā, un sodīt viņu

ar naudas sodu 11 (vienpadsmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. EUR 5500 (pieci tūkstoši pieci simti euro) apmērā,

atņemot tiesības ieņemt Saeimas deputāta amatu uz 1 (vienu) gadu.

Atzīt /pers.A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (2020.gada februāris), kas paredzēts Krimināllikuma 327.panta otrajā daļā, un sodīt

viņu ar naudas sodu 11 (vienpadsmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. EUR 5500 (pieci tūkstoši pieci simti euro) apmērā,

atņemot tiesības ieņemt Saeimas deputāta amatu uz 1 (vienu) gadu.

Atzīt /pers.A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (2020.gada marts), kas paredzēts Krimināllikuma 327.panta otrajā daļā, un sodīt viņu

ar naudas sodu 11 (vienpadsmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. EUR 5500 (pieci tūkstoši pieci simti euro) apmērā,

atņemot tiesības ieņemt Saeimas deputāta amatu uz 1 (vienu) gadu.

Atzīt /pers.A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (2020.gada aprīlis), kas paredzēts Krimināllikuma 327.panta otrajā daļā, un sodīt viņu

ar naudas sodu 11 (vienpadsmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. EUR 5500 (pieci tūkstoši pieci simti euro) apmērā,

atņemot tiesības ieņemt Saeimas deputāta amatu uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, un

galīgo sodu noteikt naudas sodu 12 (divpadsmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. EUR 6000 (seši tūkstoši euro) apmērā,

atņemot tiesības ieņemt Saeimas deputāta amatu uz 1 (vienu) gadu 1 (vienu) mēnesi.

Apmierināt pilnībā prokurora pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju un piedzīt no /pers. A/ par labu valstij kaitējuma kompensāciju EUR

3150 (trīs tūkstoši viens simts piecdesmit euro).

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 528.panta 9.punktu, /pers. A/ noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 30 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentu par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Ārējo cieto disku “/nosaukums/” /numurs/ar sērijas Nr./numurs/; piecus optiskos diskus Nr./numurs/; Nr. /numurs/; Nr. /numurs/; Nr./numurs/;

Nr./numurs/; trīs CD-R optiskos diskus /nosaukums/Nr./numurs/, Nr./numurs/, Nr./numurs/; trīs DVD-R optiskos diskus /nosaukums/Nr./numurs/,

Nr./numurs/, DVD+R Nr./numurs/; divus CD-R optiskos diskus /nosaukums/Nr./numurs/; Nr./numurs/, vienu DVD+R optisko disku /nosaukums/, kas

glabājas pie krimināllietas materiāliem, kā rakstveida pierādījumus atstāt pie krimināllietas materiāliem.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Prokurors, apsūdzētais, cietušais, aizstāvis vai pārstāvis 10 (desmit) dienu laikā no 2021.gada 5.augusta var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par

pilna sprieduma sagatavošanu.

Ja lietā tiek sagatavots pilnais spriedums, to var pārsūdzēt vai protestēt 10 (desmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai

protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums faktiski sastādīts un pieejams 2021.gada 29.oktobrī.

Tiesnese I.Sladzevska