Court dismissed shareholder return claim due to prior partial payment and limited legal costs recovery.

Lietas arhīva Nr. C-1996-19/29

ECLI:LV:ZRT:2019:0508.C73514418.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2019.gada 8.maijā

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese I.Kovaļova,

sekretāre L.Līvmane,

piedaloties prasītāja /pers. B/ pārstāvim /pers. C/, atbildētājas SIA “Adonīds” pārstāvim /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret SIA “Adonīds” par ieguldījumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2018.gada 13.novembrī prasītājs /pers. B/, pamatojoties uz Komerclikuma 156., 195.pantu, cēlis tiesā prasību pret atbildētāju SIA “Adonīds”

par ieguldījumu piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam ieguldījumu 43 168 EUR apmērā, tiesas izdevumus 1 440,06 EUR apmērā un

noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīti zemāk minētie apstākļi.

[1.1] Atbildētāja reģistrēta komercreģistrā 2004.gada 5.februārī.

Prasītājs bija atbildētājas dalībnieks kopš tās dibināšanas līdz 2016. gada 10. martam.

[1.2] Prasītājs bija apmaksājis naudā atbildētājas pamatkapitāla daļas 38 000 LVL nominālvērtībā.

[1.3] Saskaņā ar Kuldīgas rajona tiesas 2015.gada 27.maija spriedumu civillietā Nr. C19034913, kas stājās spēkā 2015. gada 01. jūlijā, prasītājs

tika izslēgts no atbildētājas dalībnieku skaita un prasītājam piederošās 380 kapitāla daļas tika nodotas atbildētājai.

[1.4] 2016.gada 4.martā komercreģistrā reģistrēti atbildētājas statūtu grozījumi, kā rezultātā veikta atbildētājas pamatkapitāla denominācija no

190 000 LVL uz 270 084 EUR, nosakot statūtos vienas kapitāla daļas nominālvērtību pēc denominācijas 142 EUR.

Pēc veiktās pamatkapitāla denominācijas prasītājam piederošo kapitāla daļu kopējā nominālvērtību summa tika aprēķināta 53 960 EUR apmērā.

[1.5] 2016.gada 9.jūnijā prasītāja kapitāla daļas tika atsavinātas atbildētājas dalībniekiem /pers. E/, /pers. F/ un /pers.I/ - /pers. E/ tika atsavinātas

142 kapitāla daļas par kopējo vērtību 20 164 EUR, /pers. F/ - 96 kapitāla daļas par kopējo vērtību 13 632 EUR, /pers. I/ - 142 kapitāla daļas par

kopējo vērtību 20 164 EUR.

Minētos atbildētājas 380 kapitāla daļu atsavinājumus apliecina atbildētājas dalībnieku reģistra nodalījums Nr.3.

[1.6] Prasītājs ir veicis atbildētājas pamatkapitālā ieguldījumu, pilnā apmērā apmaksājot 380 atbildētājas kapitāla daļas, kuras atbildētāja ieguva

2016.gada 10.martā par šo daļu nominālvērtības kopējo summu 53 960 EUR apmērā.

Saskaņā ar Komerclikuma 195. panta trešo daļu un 156. panta otro daļu atbildētājai ir tiesības ieturēt 1/5 daļu no prasītāja veiktā ieguldījuma, bet

4/5 ir jāizmaksā prasītājam.

Atbilstoši minētajiem Komerclikuma noteikumiem atbildētājai ir pienākums izmaksāt prasītājam ieguldījumu atbildētājas pamatkapitālā 43 168 EUR

apmērā (4/5 no EUR 53 960).

[2] 2018.gada 21.decembrī tiesā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību pilnībā neatzīst.

Rakstveida paskaidrojumos norādīti zemāk minētie apstākļi.

[2.1] 2013.gada 28.februārī ar atbildētājas dalībnieku ārkārtas sapulces lēmumu atsauca prasītāju no valdes locekļa amata.

2013.gada 26.aprīlī atbildētājas dalībnieki sakarā ar prasītāja pārkāpumiem ārkārtas sapulcē nolēma celt prasību pret viņu par zaudējumu piedziņu

un izslēgšanu no sabiedrības.

Kuldīgas rajona tiesa ar 2015.gada 27.maiia spriedumu lietā Nr. ?19034913 izslēdza prasītāju no atbildētājas un nodeva tai viņam piederošās 380

kapitāla daļas ar kopējo nominālvērtību.

Prasītājam piederējušās daļas 380 pamatkapitālā sākumā ieguva atbildētāja, kuras tās pēc tam pārdeva atbildētājas dalībniekiem /pers. E/, /pers.

F/ un /pers. I/.

[2.2] Atbilstoši Komerclikuma 195.panta trešajai daļai izmaksājamais ieguldījums dalībnieka izslēgšanas gadījumā ir nosakāms atbilstoši

Komerclikuma 156.panta otrās daļas otrajam teikumam, kurā nav runa par dalībnieka veikto ieguldījumu, bet gan par daļu pārdošanas cenu, kas ir

kritērijs izmaksai, uz kuru ir tiesības attiecīgajam dalībniekam.

Prasītāja prettiesiskā rīcība ir detalizēti izklāstīta Kuldīgas rajona tiesas 2015.gada 27.maija spriedumā. Ja salīdzina Komerclikuma 195. panta un

156. panta regulējumu, tad var secināt, ka dalībnieka rīcība, kura ir par iemeslu izslēgšanai no sabiedrības, patiesībā ir daudz būtiskāks pārkāpums un vēl

vairāk apdraud sabiedrību nekā daļas apmaksas termiņa neievērošana. Tāpēc prasītājam kā no sabiedrības izslēgtam dalībniekam nav tiesību uz kādu

pašu attieksmi. Par zināmu priekšrocību ir uzskatāms jau tas, ka viņam ir tiesības uz četrām piektdaļām no cenas, kas iegūta sabiedrībai pārgājušo daļu

pārdošanas rezultāta.

[2.3] 2016.gada 22.maijā atbildētājas dalībnieku sapulcē nolemts pārdot daļas esošajiem dalībniekiem un noslēgti sabiedrības kapitāla daļu

pirkuma līgumi – ar /pers. E/ par 142 daļu pirkumu par pirkuma maksu 403,58 EUR, ar /pers. F/ par 96 kapitāla daļas par 272,84 EUR, /pers. I/ tika

pārdotas 142 daļas par 403,58 EUR.

Minētais risinājums pilnībā un vislabāk atbilda sabiedrības ar ierobežotu atbildību kā slēgtas kapitālsabiedrības būtībai.

Sabiedrības dalībniekiem ir jābūt iespējai kontrolēt un nepieciešamības gadījumā novērst jaunu dalībnieku ienākšanu sabiedrībā. Tas ir viens no

sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanas pamatapsvērumiem (sk. Strupišs A. Komerclikuma komentāri III. ? daļa Komersanti. XI sadaļa.

Kapitālsabiedrības. Rīga: “A. Strupiša juridiskais birojs SIA”, 2003, 23.lpp.).

Atbildētājai pārgājušās Prasītāja daļas pilnīgi pamatoti un juridiski korekti tika pārdotas trijiem dalībniekiem, kuri palika SIA “Adonīds” pēc

prasītāja izslēgšanas.

Daļu pārdošanas cena ir naudas summa, kas veidojas pārdevēja un pircēja vienošanās rezultātā. Kā norādīts iepriekš, ar daļu pāreju sabiedrībai

bijušais dalībnieks zaudē jebkādas tiesības uz savu bijušo daļu. Tātad bijušajam dalībniekam nav prasījuma tiesību uz ieguldījumu kā tādu un prasītāja

vēlme iegūt četras piektdaļas no savu kādreizējo daļu nominālvērtības ir nepamatota. Atbildētājai un dalībniekiem bija tiesības vienoties par jebkādu

pirkuma maksu un tai nebija jāatbilst prasītāja bijušā ieguldījuma nominālvērtībai. Tas izriet ne vien no privāttiesību pamatā esošajiem privātautonomijas

un līgumu brīvības principiem, bet arī Civillikuma 2012. pantā un turpmākajos pantos ietvertajām normām par pirkuma maksu.

Savu gribu pretendēt uz daļu iegādi iepriekš bija izteikusi privātpersona /pers. M/, kurš piedāvāja pirkt 380 atbildētājas daļas par 1080 EUR. Viņa

pieteikumā, kas 2016.gada 25.aprīlī tika adresēts atbildētājai, norādīts uz atbildētājas būtiskajām ilgtermiņa parādsaistībām 480 000 EUR apmērā kā uz

faktoru, kas samazina uzņēmuma vērtību.

[2.4] Savu Komerclikuma 156. panta otrās daļas otrajā teikumā noteikto pienākumu izmaksāt vienu piektdaļu no daļu pārdošanas atbildētāja

izpildīja 2016.gada 9.novembrī, pārskaitot 864 EUR uz zvērinātas tiesu izpildītājas kontu.

[3] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis prasību neatzina, norādot analogus paskaidrojumus rakstveidā norādītajiem.

Motīvu daļa

[4] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa

atzīst, ka prasība ir noraidāma.

[4.1] Lietā nav apstrīdēts fakts, ka saskaņā ar Kuldīgas rajona tiesas 2015.gada 27.maija spriedumu civillietā Nr. C19034913, kas daļā stājās

spēkā 2015.gada 1.jūlijā, prasītājs ir izslēgts no SIA “Adonīds” (turpmāk arī – Sabiedrības) dalībnieku skaita un prasītājam piederošās 380 kapitāla

daļas tika nodotas Sabiedrībai.

Minēto apliecina lietas materiālos pievienotais Kuldīgas rajona tiesas izsniegtais izpildu raksts.

[4.2] Starp pusēm nav strīda par to, ka saskaņā ar Komerclikuma 195.panta trešo daļu atbildētājai ir pienākums izmaksāt prasītājam viņa

ieguldījumu, taču starp pusēm pastāv strīds par minētā ieguldījuma apmēru.

[4.3] Atbilstoši Komerclikuma 195.panta trešajai daļai dalībnieka izslēgšanas gadījumā viņa daļas pāriet sabiedrībai, kurai ir pienākums izmaksāt

izslēgtajam dalībniekam viņa ieguldījumu, kuru nosaka atbilstoši šā likuma 156.panta otrās daļas noteikumiem.

Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 156.panta otro daļu, ja persona neapmaksā daļu šā panta pirmajā daļā minētajā valdes noteiktajā termiņā, tā

zaudē tiesības uz šo daļu, kura pāriet sabiedrībai. Kad daļas jaunais ieguvējs samaksājis tās pārdošanas cenu, sabiedrība ietur vienu piektdaļu no

pārdošanas cenas un atlikušo summu izmaksā attiecīgajam dalībniekam.

Tādējādi ņemot vērā tiesību normās noteikto tiesa atzīst, ka abas puses pamatoti norāda, ka pušu attiecības konkrētajā gadījumā regulē

Komerclikuma 195.panta trešā daļa un 156.panta otrā daļa, jo pušu strīds ir saistīts ar prasītājam pienākošā ieguldījuma atlīdzību pēc izslēgšanas no

Sabiedrības.

[4.4] Atbilstoši judikatūrai saskaņā ar Komerclikuma 195.panta trešo daļu un 156.panta otro daļu izslēgtā dalībnieka ieguldījuma izmaksa no

sabiedrības izslēgtajam dalībniekam tiek veikta tikai pēc tam, kad šīs sabiedrības iegūtās savas daļas gada laikā no iegūšanas dienas ir atsavinātas. Tā kā

tiesa, taisot spriedumu par dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, izmaksas apmēru nevar zināt, jo tas ir atkarīgs no cenas, kuru par šīm daļām samaksājis

ieguvējs, tad spriedumā šis apmērs nav nosakāms (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 31.oktobra spriedums lietā Nr. SKC-

2221/2014, http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologis

ka-seciba?year=2014 ).

Līdz ar to ņemot vērā judikatūru, tiesa atzīst, ka lietā ir noskaidrojama fakts, vai atbildētāja iegūtās prasītāja daļas ir pārdevusi viena gada laikā no

iegūšanas dienas, tas ir, no 2015.gada 1.jūlija, kad stājās spēkā Kuldīgas rajona tiesas spriedums civillietā Nr. C19034913 daļā par prasītāja izslēgšanu

no Sabiedrības un prasītājam piederošo 380 kapitāldaļu nodošanu Sabiedrībai.

[4.5] No lietas materiālos esošā Sabiedrības 2016.gada 22.maija dalībnieku ārkārtas sapulces protokola Nr.1-05/2016 redzams, ka sapulces

darba kārtībā bija pieteikuma par Sabiedrības kapitāla daļu iegādi izskatīšana.

Minētajā sapulcē nolemts sadalīt Sabiedrības 380 kapitāla daļas starp esošajiem dalībniekiem, kur /pers. E/iegādājas Sabiedrības 142 kapitāla

daļas, /pers. F/ iegādājas Sabiedrības 96 kapitāla daļas un /pers. I/ iegādājas Sabiedrības 142 kapitāla daļas.

Kapitālu daļu iegādi atbilstoši Sabiedrības sapulcē lemtajam pierāda lietas materiāliem pievienotie Sabiedrības kapitāla daļu pirkumi līgumi un

maksājumi uzdevumi par pirkuma maksas samaksu.

Prasītāja iebildumus par to, ka pastāv šaubas vai kapitāldaļu iegādes nauda ir faktiski samaksāta Sabiedrības kontā, tiesa noraida kā nepamatotus,

jo atbildētāja pārstāvis pēc prasītāja pārstāvja lūguma iesniedza tiesā maksājumu dokumentus oriģinālus un tiesai nav pamata apšaubīt AS “SEB banka”

apliecinātus maksājumus.

Minētie pirkuma līgumi nav apstrīdēti un ir spēkā neesoši, līdz ar to nav pamata tos apšaubīt.

Kā arī tiesa ņem vērā, ka analizētie pierādījumi nav viens otram pretrunā, bet gan viens otru papildina.

Tādējādi tiesa atzīst, ka, izvērtējot minētos pierādījumus, lietā ir pierādīts, ka atbildētāja ir izpildījusi Komerclikuma 193.panta pirmajā daļā noteikto

pienākumu, Sabiedrības iegūtās daļas atsavinot gada laikā no iegūšanas dienas.

[4.6] Ņemot vērā Komerclikuma 195.panta trešajā daļā un 156.panta otrajā daļā noteikto regulējumu, tiesa atzīst, ka likumdevējs ir noteicis, ka

izslēgtajam dalībniekam ir tiesības saņemt 4/5 daļu no kapitāldaļu pārdošanas cenas nevis no to nominālvērtības.

Minētā atziņa nav pretrunā judikatūrai, proti, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 31.oktobra spriedumā lietā Nr. SKC-2221/2014

izteiktajām atziņām, ka izslēgtā dalībnieka ieguldījuma izmaksa no sabiedrības izslēgtajam dalībniekam tiek veikta tikai pēc tam, kad šīs sabiedrības

iegūtās savas daļas gada laikā no iegūšanas dienas ir atsavinātas. Turklāt izmaksas summa ir atkarīga no cenas, kuru par šīm daļām samaksājis ieguvējs

(sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-2221/2014 10.punkts,

http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2014).

Tātad pirms izmaksas ir svarīgi zināt kapitāldaļu pārdošanas cenu, kura tad secīgi ir noskaidrojuma noslēgtajos pirkuma līgumos.

Tātad no pirkuma līgumiem ir secināms, ka/pers. E/ 142 daļas nopirka par pirkuma maksu 403,58 EUR, /pers. F/ - 96 kapitāla daļas par 272,84

EUR, /pers. I/ - 142 daļas par 403,58 EUR, kopā pārdošanas cena par 308 daļām ir 1080 EUR.

Lietā nav strīda par to, ka pārdošanas cena ir zemāka nekā kapitāldaļu noteiktā nominālvērtība. Taču prasītājs iebilst un norāda, ka viņam pēc

izslēgšanas no dalībnieku skaita ir tiesības saņemt atlīdzību, kas atbilst viņa ieguldījumam, ņemot vērā kapitāldaļu nominālvērtību.

Taču tiesa atzīst, ka likumdevējs nav noteicis, ka kapitāldaļu pārdošanas cenai ir jābūt vienādai ar nominālvērtību un to arī pats prasītājs neapgalvo

pašā prasībā. Prasītājs uzskata, ka Komerclikuma 195.panta trešā daļā noteic, ka viņam ir izmaksājama atlīdzība par ieguldījumu, uzskatot, ka

ieguldījums ir vērtējams pēc apmaksāto daļu nominālvērtības.

Tiesa nevar piekrist minētajam viedoklim, jo tas neatbilst Komerclikuma 195.panta trešās daļas un 156.panta otrās daļas regulējumam, kurā ir

nepārprotami noteikts, ka ieguldījumu nosaka atkarībā no daļu pārdošanas cenas.

[4.7] Atbildētāja norāda, ka ir izpildījusi savu pienākumu ir izmaksājusi prasītājam viņam pienākušos atlīdzību 864 EUR apmērā (4/5 no 1080 =

864). Savukārt prasītāja pārstāvis norāda, ka samaksa nav veikta.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša

parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Atbildētāja puse ir iesniegusi:

1) zvērinātas tiesu izpildītājas Valsts amatpersona 02.11.2016. rīkojumu Nr. 15088/002/2016-NOS izpildu lietā Nr. 01458/002/2014 sakarā ar

prasības nodrošināšanu lietā Nr. C19044614, par prasītājam no citām personām pienākošos naudas līdzekļu ieskaitīšanu viņas depozīta kontā Valsts

kasē;

2) Atbildētājas 10.11.2016. paziņojumu zvērinātai tiesu izpildītājai Valsts amatpersona par naudas līdzekļu EUR 864,00 pārskaitījumu uz

zvērinātas tiesu izpildītājas depozīta kontu Valsts kasē;

3) zvērinātas tiesu izpildītājas Valsts amatpersona, kuras lietvedībā atrodas izpildu raksts lietā Nr. C19044614 par prasības nodrošinājumu,

05.03.2016. atbildi uz Atbildētājas iesniegumu par tās samaksāto naudas līdzekļu pārskaitīšanu prasītājam;

4) Kuldīgas rajona tiesas 22.05.2014. lēmumu lietā Nr. C19044614 SIA “Adonīds” prasībā pret /pers. B/, ar kuru apmierināts SIA “Adonīds”

lūgums par prasības nodrošināšanu;

5) Kuldīgas rajona tiesas 2016. gada 4. oktobra spriedumu lietā Nr. C19044614 (stājies spēkā 13.12.2016.);

6) Kuldīgas rajona tiesas 2016.gada 21.novembra paziņojumu par sprieduma nosūtīšanu lietā Nr. C19044614 SIA “Adonīds”, SIA “Adonīds”

pilnvarotajai pārstāvei zv. advokātei /pers. A/ un /pers. B/ pilnvarotajam pārstāvim zv.advokātam /pers. C/.

Pārbaudot minētos pierādījumus, tiesa secina, ka citā civillietā Nr. C19044614 atbildētāja bija saņēmusi Kurzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr.8

zvērinātas tiesu izpildītājas Valsts amatpersona 2016.gada 2.novembra rīkojumu, paziņot vai atbildētājai ir pienākums samaksāt kādas summas

prasītājam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

Izpildot minēto rīkojumu, 2016.gada 9.novembrī atbildētāja veica 864 EUR pārskaitījumu uz tiesu izpildītājas norādīto kontu.

Savukārt Kurzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr.8 zvērinātas tiesu izpildītājas Valsts amatpersona 2019.gada 5.marta atbilde apliecina, ka civillietā

Nr. C19044614 2018.gada 8.novembrī prasītājam atskaitīti 1672,53 EUR, tai skaitā no atbildētājas ieskaitītie 864 EUR.

Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētāja ir pierādījusi, ka prasītājs ir jau saņēmis viņam pienākošos atlīdzību 864 EUR apmērā un līdz ar to prasītāja

prasība ir noraidāma.

[4.8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta trešo daļu, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriežami no prasītāja par

labu atbildētājai.

No lietas materiāliem ir redzams, ka zvērināts advokāts Kaspars Balodis 2018.gada 31.decembrī ir izrakstījis rēķinu Nr.R1054-18ZAB par

1407,24 EUR, specifikācijā norādot pakalpojumus, 2019.gada 27.februārī - rēķinu Nr.R086-19ZAB par 1114,99 EUR, specifikācijā norādot

pakalpojumus, 2019.gada 31.marta - rēķinu Nr.R238-19ZAB par 327,79 EUR, specifikācijā norādot pakalpojumus, kopā 2850,02 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktam, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 EUR līdz 57 000 EUR, ir to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 EUR.

Atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst

pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Ņemot vērā minētās tiesību normas, no prasītāja par labu atbildētājai ir piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi – izdevumi advokāta

palīdzības samaksai – 1425 EUR apmērā.

[4.9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ar lietas vešanu saistīto izdevumu samaksai 10

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 195. un 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a

noraidīt /pers. B/ prasību pret SIA “Adonīds” par ieguldījumu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Adonīds”, reģistrācijas Nr.58503009811, ar lietas vešanu saistītos izdevumus

1425 EUR (viens tūkstotis četri simti divdesmit pieci euro), samaksu veicot SIA “Adonīds” kontā Nr.LV14RIKO0002930262280, Swift: RIKOLV2X,

AS “Luminor Bank”.

Noteikt termiņu sprieduma daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no dienas, kad spriedums

stājies likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas kancelejā – no 2019.gada 8.maija,

iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Kovaļova