Court dismissed defendant's appeal and allowed plaintiff's claim for unpaid management fees and interest.

Lieta Nr.C28371216

Lietas arhīva Nr.C-0226/173

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē 2017.gada 12.aprīlī

Alūksnes rajona tiesas tiesnese S.Vilciņa rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/

par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā 29.11.2016. saņemts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – Prasītāja) prasības pieteikums maza

apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar LR Uzņēmumu reģistra valsts notāres 29.12.2010. lēmumu reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu

apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks”. Prasītāja kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 05.07.2011. dzīvojamo

māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī, kā arī 08.07.2016. dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-16-418-lī apsaimnieko dzīvojamo māju

/adrese/.

Pamatojoties uz ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr./numurs/, Atbildētājai no 26.03.2009. reģistrētas īpašuma tiesības

uz nekustamo īpašumu /adrese/(kadastra Nr./numurs/).

Dzīvojamās mājas/adrese/dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot

māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju. Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa

noteikta, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Līdz

ar to Prasītāja, izrakstot rēķinu (parasti novembra vai decembra rēķinā), norāda, kur var iepazīties ar obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumu nākamajam gadam. Savukārt, norēķināšanās par saņemtajiem

pakalpojumiem tiek noteikta, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Prasītāja ar Atbildētāju 13.05.2013. noslēdza dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.

Prasītāja norādījusi, ka Atbildētāja neesot sniegusi nekādus iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Norādīts, ka, tā kā Prasītāja nav saņēmusi savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad Atbildētājai esot izveidojies parāds par

periodu no 01.10.2012. līdz 01.11.2016. par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR

1966,98 apmērā, līgumsods par periodu no 03.06.2013. līdz 01.01.2015. EUR 191,01 un likumiskie procenti par periodu no 01.01.2015. līdz

01.11.2016. EUR 153,41.

Atbildētāja 10.05.2016. brīdināta par parāda esamību, taču līdz prasības iesniegšanas brīdim parādu nav samaksājusi.

Prasītāja lūdz tiesu:

1)piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājai parādu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 1966,98, līgumsodu EUR 191,01 un

likumiskos procentus EUR 153,41;

2) atzīt Prasītājas tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% likumiskos procentus;

3) piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājai visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

Prasības pieteikums pamatots ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma

10.panta pirmo un trešo daļu, Civillikuma 1587., 1720., 1765.pantu, MK noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, MK noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī norādījusi, ka pirms vēršanās tiesā mediācija nav izmantota un Prasītāja to izmantot nevēlas.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā 06.12.2016. pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu un 07.12.2016.

Atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikums ar tam pievienotajiem pielikumiem un paskaidrojuma veidlapa. Sūtījums saņemts

atpakaļ tiesā ar pasta atzīmi “beidzies glabāšanas laiks” (lietas 35., 43.lapa).

Pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas ierosinājuma saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja

01.03.2017. nolēmusi šo lietu nodot izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai (lietas 38.lapa).

Ar Alūksnes rajona tiesas tiesneša 17.031.2017. lēmumu minētā lieta pieņemta izskatīšanai un nolemts izskatīt lietu rakstveida procesā

12.04.2017., nosakot, ka minētajā datumā sprieduma norakstu varēs saņemt Alūksnes rajona tiesas kancelejā, un tiesa pasta sūtījumā nosūtījusi pusēm

paziņojumu par lietas izskatīšanu (lietas 42.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta

saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, bet otrā daļa paredz, ka, tas, ka tiesas

dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar

tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi

neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem

apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē (likuma redakcijā līdz 31.12.2016.).

Tādēļ tiesa uzskata, ka Atbildētāja par prasību ir informēta un lietu var izskatīt rakstveida procesā.

Atbildētāja līdz tiesas noteiktajam termiņam, paskaidrojumu tiesā nav iesniegusi, prasības summas apmēru un aprēķinu nav apstrīdējusi, lietas

iztiesāšanu tiesas sēdē nav lūgusi.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas 11.-17.lapā esošā 05.07.2011. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr.RD-11-910-lī ar tā pielikuma Nr.1 kopijām redzams, ka Rīgas

domes Īpašuma departaments nodevis SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīšanā Rīgas pašvaldības nekustamos īpašumus, tajā skaitā daudzdzīvokļu

māju /adrese/.

No lietas 9.lapā esošās LR Uzņēmumu reģistra izziņas kopijas un lietas 10.lapā esošās Komersanta reģistrācijas apliecības kopijas redzams, ka ar

valsts notāres R.Ritenbergas-Balodes 29.12.2010. lēmumu reģistrēta SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka SIA

“Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

08.07.2016. noslēgts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-16-418-lī, ar ko prasītāja uzņēmusies pārvaldīt arī māju /adrese/ (līguma

kopija, lietas 18-20.lapa, pielikuma kopija, lietas 21.-23.lapa).

No lietas 24.lapā esošā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/

redzams, ka Atbildētāja no 26.03.2009. ir dzīvokļa īpašuma Nr.7 un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma 4920/38960 domājamās daļas no

daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala /adrese/ īpašniece.

Lietas 25.-27.lapā atrodas 13.05.2013. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) līguma dzīvokļa īpašniekam (fiziskai personai) Nr.6-

13/4256 kopija, ar kuru Prasītāja apņēmusies pārvaldīt dzīvokļa kopīpašumā esošo daļu un Atbildētāja apņēmusies segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus (obligātos izdevumus un citus ar mājas pārvaldīšanu saistītos izdevumus) proporcionāli dzīvokļa platībai un kopīpašuma domājamai daļai,

atbilstoši līguma noteikumiem, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem un normatīvajiem aktiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic, ka Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

- piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

- segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

- norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves

atkritumu izvešana); [..].

Lietā nav strīda par to, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu, katrai pusei pret otru ir prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) līguma dzīvokļa īpašniekam (fiziskai personai) 4.2.1.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam

ir pienākums rēķinā norādītajā termiņā veikt ikmēneša maksājumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, komunālajiem pakalpojumiem un citiem līgumā

noteiktiem maksājumiem.

No lietas 28.lapā esošā Prasītājas sastādītā piedzenamās summas aprēķina prasībā pret /pers. A/ redzams, ka Atbildētājai par laiku no

01.10.2012. līdz 31.10.2016. izveidojies parāds EUR 1966,98 par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītājas norādīto Atbildētājas pamatparāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā

ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja parāda aprēķinu nav apstrīdējusi, iebildumus prasībai

nav iesniegusi.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka Prasītāja ir pierādījusi sava prasījuma pamatotību un ir likumīgs pamats prasības apmierināšanai par

maksājumu parāda EUR 1966,98 piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu – pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu. Civillikuma 1757.pantā

noteikts – nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Civillikuma 1759.panta 1.punktā ir noteikts, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantā

noteikts – procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,

seši procenti no simta gadā.

Prasītāja par laika periodu no 01.01.2015. līdz 01.11.2016. aprēķinājusi likumiskos procentus EUR 153,41 apmērā (lietas 28., 29.-30.lapa).

Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret aprēķināto summu un tās aprēķina kārtību. Tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķināto procentu aprēķins ir

pamatots un no Atbildētājas prasītājas labā piedzenami likumiskie procenti EUR 153,41 apmērā.

Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu – kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts

ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas /apsaimniekošanas/ līguma 5.5.punktā noteikts, ka par kavētiem norēķiniem klients maksā līgumsodu 0,1 %

apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu (lietas 25.- 27.lapa).

No lietas 28.lapā esošā prasītājas sastādītā piedzenamās summas aprēķina prasībā pret /pers. A/ un lietas 29.-30.lapā esošā līgumsoda un

procentu aprēķina redzams, ka Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu EUR 191,01 par periodu no 03.06.2013. līdz 01.01.2015.

Tiesa atzīst, ka Prasītājai ir tiesības līgumā ietvert līgumsodu par saistību pienācīgu nepildīšanu un tā kā Atbildētāja ir kavējusi ar līgumu uzņemtās

saistības, tiesa atzīst, ka Atbildētājai Civillikuma 1716.panta izpratnē ir pienākums maksāt līgumsodu, bet līgumsods nosakāms saprātīgās robežās.

Prasītājas pieprasīto līgumsodu tiesa atzīst par saprātīgu un uzskata, ka tas EUR 191,01 apmērā piedzenams no Atbildētājas.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Tiesa uzskata, ka apmierināms Prasītājas lūgums noteikt prasītājai tiesības par laiku no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma

izpildei saņemt 6% (seši procenti) gadā no pamatparāda summas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad

vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Līdz ar to no Atbildētāja Prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi EUR 331,90, tajā skaitā: valsts nodeva EUR 327,20 un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi EUR 4,70 (maksājumu uzdevumi, lietas 7., 8.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 42., 97., 193., 195., 204.1 , 250.25, 250.27pantu, tiesa

nosprieda

Pilnīgi apmierināt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”

(reģistrācijas Nr.40103362321, juridiskā adrese: /adrese B/) parādu EUR 1966,98 (viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit sešus euro un 98 centus),

likumiskos procentus EUR 153,41 (viens simts piecdesmit trīs euro un 41 centu) par laika periodu no 01.01.2015. līdz 01.11.2016., līgumsodu EUR

191,01 (viens simts deviņdesmit vienu euro un 01 centu) par laika periodu no 03.06.2013. līdz 01.01.2015. un tiesas izdevumus EUR 331,90 (trīs simti

trīsdesmit vienu euro un 90 centus), pavisam kopā EUR 2643,30 (divi tūkstoši seši simti četrdesmit trīs euro un 30 centus).

Piedzītās summas iemaksājamas vienā no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem:

LV98HABA0551030734837 – AS “Swedbank”;

LV83PARX0013044380019 – AS “Citadele banka”;

LV65UNLA0050017186820 – AS “SEB banka”;

LV63RIKO0002013197596 – AS “DnB banka”;

LV57NDEA0000083069550 – AS “Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle”.

Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos procentus - 6% (sešus

procentus) no simta gadā no parāda EUR 1966,98 (viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit sešiem euro un 98 centiem), ievērojot Civillikuma 1763.pantā

noteiktos procentu ierobežojumus.

/pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laiku pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2017.gada 12.aprīļa, var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Alūksnes rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese S.Vilciņa