Legislator Case Law & Legislation
15830103607 / K24-0077-14 AI generated

Court convicted defendant of tax evasion by organizing fake transactions to reduce taxable base.

Case Number 15830103607 / K24-0077-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of organizing tax evasion by arranging fictitious transactions to artificially lower the taxable base. The defendant conspired with two individuals to register companies and process non-existent sales with a third party to claim input VAT refunds. Consequently, the court ordered the defendant to pay the state compensation for the lost tax revenue.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 20. panta 2. daļa; 218. panta 2. daļa; 195. panta 3. daļa: Organizing tax evasion by facilitating fictitious transactions constitutes a crime under the Criminal Law.

Keywords

AI generated
tax evasion fictitious transactions input VAT refund taxable base reduction criminal liability

Cited Legislation

AI generated
Article 20, paragraph 2 of the Criminal Law
Article 218, paragraph 2 of the Criminal Law
Article 195, paragraph 3 of the Criminal Law
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lietas Nr. 15830103607

Lietas arhīva Nr. K24-0077-14/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2014.gada 24.novembrī

Ogres rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Zeltīte Kusiņa,

piedaloties prokurorei Kristīnei Markovai

un aizstāvim Henrijam Ulmim,

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2014.gada 24.novembrī krimināllietu, kurā

/pers. B/, /pers. kods/,

apsūdzēts Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā un 218.panta otrajā daļā, 195.panta trešajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā

(likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz 01.04.2013.).

Tiesa konstatēja

/pers. B/ organizēja izvairīšanos no nodokļu nomaksas, samazinot ar nodokli apliekamo objektu, ar ko nodarīti zaudējumi valstij

lielā apmērā šādos apstākļos:

pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotos apstākļos, bet ne vēlāk kā 2006.gada novembrī /pers. B/ vienojās ar /pers. C/ par to, ka /pers.

C/ kļūs par SIA „TVT” (NMR kods 40003860526) amatpersonu.

/pers. C/, nebūdams informēts par /pers. B/ patieso nolūku, tam arī piekrita un 2006.gada 20.novembrī kļuva par SIA „TVT” amatpersonu,

parakstīja uzņēmuma reģistrācijai nepieciešamos dokumentus, AS „Multibanka” atvēra norēķinu kontu Nr./numurs/ un visus noformētos dokumentus

nodeva /pers. B/.

Pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotos apstākļos, bet ne vēlāk kā 2007.gada janvārī /pers. B/ vienojās ar /pers. D/ par to, ka /pers. D/

kļūs par SIA „Azurīte” (NMR kods 40003859669) amatpersonu. /pers. D/, nebūdams informēts par /pers. B/ patieso nolūku, tam arī piekrita un

2007.gada 9.janvārī kļuva par SIA „Azurīte” amatpersonu, parakstīja uzņēmuma reģistrācijai nepieciešamos dokumentus, atvēra AS „Multibanka”

norēķinu kontu Nr./numurs/ un visus noformētos dokumentus nodeva /pers. B/.

/pers. B/ darbības tika vērstas uz to, lai SIA „TVT” un SIA „Azurīte” noslēgtu neesošus darījumus un uz neesošu darījumu pamata iekļautu

uzņēmumu SIA „TVT” un SIA „Azurīte” priekšnodoklī darījumus ar uzņēmumu SIA „Altinda” (NMR kods 40003813589), kura neveic reālu

uzņēmējdarbību, tādā veidā samazinot SIA „TVT” un SIA „Azurīte” ar PVN (pievienotās vērtības nodoklis) apliekamo objektu, izvairoties no nodokļu

nomaksas.

Tādā veidā SIA „TVT” un SIA „Azurīte” grāmatvedības dokumentos un VID (Valsts ieņēmumu dienesta) Rīgas Reģionālās iestādes Ogres

nodaļā un VID Rīgas reģionālās iestādes Jūrmalas nodaļā ik mēnesi iesniegtajās PVN deklarācijās /pers. B/ nepamatoti iekļāva priekšnodokli, tādējādi

samazinot valsts budžetā maksājamā PVN apmēru, proti:

SIA „TVT” 2006.gada decembra PVN deklarācijā nepamatoti iekļāva priekšnodoklī PVN 15 570 Ls (22 154,11 EUR) sakarā ar reāli

nenotikušiem darījumiem ar SIA „Altinda” un 2007.gada janvāra PVN deklarācijā nepamatoti iekļāva priekšnodoklī PVN 5499 Ls (7824,37 EUR)

sakarā ar reāli nenotikušiem darījumiem ar SIA „Altinda”, kopā 21 069 Ls (29 978,49 EUR);

SIA „Azurīte” 2007.gada janvāra PVN deklarācijā nepamatoti iekļāva priekšnodoklī PVN 9288 Ls (13 215,63 EUR) sakarā ar reāli

nenotikušiem darījumiem ar SIA „Altinda”.

Īstenojot noziedzīgo nodomu, /pers. B/ organizēja SIA „TVT” un SIA „Azurīte” izvairīšanos no nodokļu nomaksas (21 069 Ls+9288 Ls)

kopsummā par 30 357 Ls (43 194,12 EUR), tas ir lielā apmērā.

Ar tādām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā un 218.panta otrajā

daļā (likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz 01.04.2013.).

/pers. B/ legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus lielā apmērā šādos apstākļos:

/pers. B/, izdarot Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā un 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, t.i., organizējot izvairīšanos no

nodokļu nomaksas, apzinādamies tā rezultātā iegūto finanšu līdzekļu 30 357 Ls (43 194,12 EUR) noziedzīgo izcelsmi, tos legalizēja.

Izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotos apstākļos, bet ne vēlāk kā 2006.gada novembrī /pers. B/ organizēja uzņēmumu dibināšanu un reģistrāciju

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Lai slēptu savu faktisko darbību reģistrētajos uzņēmumos, kā arī, lai slēptu iegūto finanšu līdzekļu izcelsmi, viņš

sameklēja personas, kuras par atlīdzību piekrita kļūt par uzņēmumu amatpersonām. Būdams faktiskais šo uzņēmumu vadītājs, uzņēmumu vārdā

organizēja ar PVN apliekamus darījumus, tostarp faktiski neesošus darījumus, kurus iekļāva uzņēmumu priekšnodoklī.

Pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotos apstākļos, bet ne vēlāk kā 2006.gada novembrī /pers. B/ vienojās ar /pers. C/ par to, ka /pers.

C/ kļūs par SIA „TVT” (NMR kods 40003860526) amatpersonu. /pers. C/, nebūdams informēts par /pers. B/ patieso nolūku, tam arī piekrita un

2006.gada 20.novembrī kļuva par SIA „TVT” amatpersonu, parakstīja uzņēmuma reģistrācijai nepieciešamos dokumentus, atvēra AS „Multibanka”

norēķinu kontu Nr./numurs/, un visus noformētos dokumentus nodeva /pers. B/.

Pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotos apstākļos, bet ne vēlāk kā 2007.gada janvārī /pers. B/ vienojās ar /pers. D/ par to, ka /pers. D/

kļūs par SIA „Azurīte” (NMR kods 40003859669) amatpersonu. /pers. D/, nebūdams informēts par /pers. B/ patieso nolūku, tam arī piekrita un

2007.gada 9.janvārī kļuva par SIA „Azurīte” amatpersonu, parakstīja uzņēmuma reģistrācijai nepieciešamos dokumentus, atvēra norēķinu kontu

Nr./numurs/ AS „Multibanka”, un visus noformētos dokumentus nodeva /pers. B/.

/pers. B/, faktiski būdams persona, kas SIA „TVT” un SIA „Azurīte” veica uzņēmējdarbību, iesaistot /pers. C/ un /pers. D/, kuri pēc viņa

norādījuma parakstīja un aizpildīja nepieciešamos dokumentus, kuri tika izmantoti kā attaisnojuma dokumenti darījumos ar uzņēmējdarbību reāli

neveicošu uzņēmumu SIA „Altinda”.

Šos reāli nenotikušos darījumus /pers. B/ iekļāva SIA „TVT” un SIA „Azurīte” priekšnodoklī PVN deklarācijās, kas tika iesniegtas VID Rīgas

reģionālās iestādes Ogres nodaļā un VID Rīgas reģionālās iestādes Jūrmalas nodaļā.

/pers. B/ saņēma skaidrā naudā un izmantoja savām vajadzībām naudas līdzekļus 67 175,23 Ls (95 581,74 EUR), ieskaitot PVN 10 247,09 Ls

(14 580,30 EUR) apmērā, kuri SIA „Azurīte” kontā Nr./numurs/ AS „Multibanka” tika ieskaitīti 2007.gada janvārī no uzņēmumiem, kuriem SIA

„Azurīte” sniedza pakalpojumus vai piegādāja preces.

/pers. B/ saņēma skaidrā naudā un izmantoja savām vajadzībām naudas līdzekļus 72 177,20 Ls (102 698,90 EUR), ieskaitot PVN 11 010,09

Ls (15 665,95 EUR), kuri SIA „TVT” kontā Nr./numurs/ AS „Multibanka” tika ieskaitīti 2006.gada decembrī un 2007.gada janvārī no uzņēmumiem,

kuriem SIA „TVT” sniedza pakalpojumus vai piegādāja preces.

Nepamatoti iekļaujot SIA „Azurīte” un SIA „TVT” PVN deklarācijās nenotikušus darījumus ar SIA „Altinda”, /pers. B/ savā rīcībā nelikumīgi,

samazinot valstij maksājamo nodokļu apmēru un izvairoties no nodokļu nomaksas, ieguva 30 357 Ls (43 194,12 EUR).

Lai turpmāk rastos iespēja legalizēt noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus un izmantot tos savām vajadzībām, izmantojot /pers. C/ parakstītu un

/pers. B/ rīcībā esošu 2006.gada 22.decembra līgumu Nr.22/12-A6 starp SIA „TVT” un SIA „EVOR” un SIA „TVT” pilnvaru, /pers. B/ pārskaitīja

naudas līdzekļus uz SIA „EVOR” kontu Nr./numurs/ AS „SEB Latvijas Unibanka”, tādā veidā mainot un maskējot finanšu līdzekļu piederību, un laika

periodā no 2006.gada novembra līdz 2007.gada 2.aprīlim skaidrā naudā inkasācijas rezultātā saņēma naudas līdzekļu par kopējo summu 110 625 Ls

(157 405,19 EUR).

/pers. B/, faktiski būdams persona, kas īsteno SIA „TVT” finansiāli saimniecisko darbību, noslēdza līgumu Nr.03/53, kurš datēts ar 2006.gada

20.decembri, starp SIA „TVT” un Igaunijas uzņēmumu „Reussite Finances Inc.” par valūtas operāciju veikšanu un saskaņā ar šo līgumu SIA „TVT”

2007.gada 30.janvārī pārskaitīja Igaunijas uzņēmumam „Reussite Finances Inc.” 6900 Ls valūtas maiņai uz 9691,01 EUR, kurus skaidrā naudā ar /pers.

K/ starpniecību saņēma /pers. B/, tādā veidā mainot un maskējot finanšu līdzekļu piederību.

Šo darbību rezultātā /pers. B/ ieguva savā rīcībā un izlietoja pēc saviem ieskatiem naudas līdzekļus par kopējo summu 117 525 Ls (167 223

EUR), tai skaitā nelikumīgos darījumos ar SIA „Altinda” PVN deklarācijās iekļautās priekšnodokļa summas, proti, valsts budžetā nenomaksāto PVN 21

069 Ls (29 978,49 EUR) apmērā.

Lai turpmāk rastos iespēja legalizēt noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus un izmantot tos savām vajadzībām, izmantojot viņa rīcībā esošu 2007.gada

12.janvāra līgumu Nr.12/01-A7 starp SIA „Azurīte” un SIA „EVOR” un SIA „Azurīte” pilnvaru, /pers. B/ pārskaitīja naudas līdzekļus uz SIA „EVOR”

kontu Nr./numurs/ AS „SEB Latvijas Unibanka”, tādā veidā mainot un maskējot finanšu līdzekļu piederību, un laika periodā no 2007.gada janvāra līdz

2007.gada aprīlim skaidrā naudā inkasācijas rezultātā /pers. B/ saņēma naudas līdzekļu par kopējo summu 96 310 Ls (137 036,78 EUR).

/pers. B/, faktiski būdams persona, kas īsteno SIA „Azurīte” finansiāli saimniecisko darbību, noslēdza līgumu Nr.25/55, kurš datēts ar 2007.gada

15.janvāri, starp SIA „Azurīte” un Igaunijas uzņēmumu „Reussite Finances Inc.” par valūtas operāciju veikšanu un saskaņā ar šo līgumu 2007.gada

31.janvārī SIA „Azurīte” pārskaitīja Igaunijas uzņēmumam „Reussite Finances Inc.” 53 150 Ls valūtas maiņai uz 74 648,88 EUR, kurus skaidrā naudā ar

/pers. K/ starpniecību saņēma /pers. B/, tādā veidā mainot un maskējot finanšu līdzekļu piederību.

Šo darbību rezultātā /pers. B/ ieguva savā rīcībā un izlietoja pēc saviem ieskatiem naudas līdzekļus par kopējo summu 149 460 Ls (212 662,42

EUR), tai skaitā nelikumīgos darījumos ar SIA „Altinda” PVN deklarācijās iekļautās priekšnodokļa summas, proti, valsts budžetā nenomaksāto PVN

9288 Ls (13 215,63 EUR) apmērā.

Šādos apstākļos /pers. B/, faktiski būdams persona, kas SIA „TVT” un SIA „Azurīte” vārdā veic uzņēmējdarbību, izdarot Krimināllikuma

20.panta otrajā daļā un 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, nolūkā slēpt un maskēt finanšu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi un to

piederību, laika periodā no 2006.gada decembra līdz 2007.gada janvārim veica pārskaitījumus un ieguva savā rīcībā naudas līdzekļus par kopējo summu

266 985 Ls (379 885,43 EUR), tai skaitā nelikumīgos darījumos ar SIA „Altinda” PVN deklarācijās iekļautās priekšnodokļa summas, proti, valsts

budžetā nenomaksāto PVN 30 357 Ls (43 194,12 EUR) apmērā, tas ir, lielā apmērā, uz iepriekš minēto uzņēmumu SIA „EVOR” un Igaunijas

uzņēmumu „Reussite Finances Inc.” kontiem, mainot finanšu līdzekļu piederību, kas saskaņā ar likuma „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas

novēršanu” (2003.gada 18.decembra likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2008.gada 13.augustam) 5.panta pirmās daļas nosacījumiem ir atzīstama par

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Ar tādām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā (likuma redakcijā,

kura bija spēkā no 01.06.2005.).

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. B/ sevi par vainīgu izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta otrās daļas un 218.panta otrās

daļas, kā arī Krimināllikuma 195.panta trešās daļas atzina pilnīgi, t.i., atzina apsūdzībā norādītos faktiskos apstākļus un to juridisko kvalifikāciju, atzina

radītā kaitējuma novērtējumu un pamatojumu izvirzītās apsūdzības apjomā.

Apsūdzētais atzina kaitējuma atlīdzināšanas pienākumu no Valsts ieņēmumu dienesta pieteiktās kaitējuma kompensācijas 30 357 Ls jeb 43

194,12 EUR apmērā, ko viedo tiešais mantiskais zaudējums saskaņā ar apsūdzību.

/pers. B/ izdarīto nožēloja, lūdza un piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, pilnībā apzinādamies pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, ka spriedums ir pārsūdzams tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem

procesa pārkāpumiem, kas viņam tiesas izmeklēšanā izskaidrots.

Ņemot vērā apsūdzētā /pers. B/ attieksmi pret izvirzīto apsūdzību, aizstāvja H.Ulmja, cietušā Valsts ieņēmumu dienesta pārstāves /pers. L/ un

prokurores K.Markovas iztiesāšanā izteiktos viedokļus, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas nosacījumiem tiesa nolēma

neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais pilnīgi atzīst sevi par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā. Tiesai, kura ir iepazinusies ar

lietas materiāliem un ir pārbaudījusi tos, nav šaubu par apsūdzētā /pers. B/ vainīgumu viņam izvirzītās apsūdzības apjomā pēc Krimināllikuma 20.panta

otrās daļas un 218.panta otrās daļas, kā arī Krimināllikuma 195.panta trešās daļas, apsūdzētais piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas

izmeklēšanā, apzinādamies izskaidroto procesuālo būtību un sekas.

Apsūdzētā/pers. B/ vainīgumu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta otrās daļas un 218.panta otrās daļas, kā arī pēc

Krimināllikuma 195.panta trešās daļas tiesa atzīst par pilnībā pierādītu un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu

analīze un uzskaitījums spriedumā netiek norādīts.

Pirmstiesas procesā doto juridisko vērtējumu apsūdzētā /pers. B/ izdarītajām darbībām, kvalificējot tās pēc Krimināllikuma 20.panta otrās daļas

un 218.panta otrās daļas, kā arī pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas (likuma redakcijā līdz 01.04.2013.), tiesa atzīst par pareizu juridisko

kvalifikāciju.

Apsūdzības faktiskie apstākļi, kurus pilnībā atzīst apsūdzētais, atbilst Krimināllikuma 20.panta otrās daļas un 218.panta otrās daļas, kā arī

Krimināllikuma 195.panta trešās daļas dispozīcijā norādīto noziedzīgo nodarījumu sastāvu veidojošo pazīmju nepieciešamajam un pietiekamajam

kopumam. /pers. B/ organizēja izvairīšanos no nodokļu nomaksas, samazinot ar nodokli apliekamo objektu, ar ko nodarīja zaudējumus valstij lielā

apmērā, un legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus lielā apmērā.

Par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētais ir sodāms

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā /pers. B/ personu raksturojoši

dati: dzimis /datums/Rīgā, Latvijas pilsonis (lietas 4.sējuma 93.lapa), vidējā izglītība, neprecējies, apgādībā 02.03.2013. dzimis dēls (lietas 5.sējuma

26.lapa), psihiatra un narkologa uzskaitē nav reģistrēts, no 06.11.2014. strādā SIA „AR Partneri” par montāžnieku (lietas 5.sējuma 25.lapa), deklarētā

un faktiskā dzīvesvieta /adrese A/.

Pēc apsūdzētā /pers. B/ vārdiem bija sodīts administratīvi, lietā nav ziņu par administratīvajiem pārkāpumiem.

/pers. B/ agrāk nav tiesāts (lietas 5.sējuma 27.-29.lapa).

Iztiesāšanā iesniegts 2014.gada 19.novembra raksturojums no SIA „Eiropartneri” (lietas 5.sējuma 24.lapa). Raksturojumā fiksēts, ka /pers. B/

strādāja SIA „Eiropartneri” par pārdevēju konsultantu no 2012.gada 12.decembra līdz 2014.gada 4.novembrim. Šajā laikā /pers. B/ sevi pierādīja kā

atbildīgu un strādīgu cilvēku. Savus tiešos pienākumus veica apzinīgi un profesionāli. Profesionālās sagatavotības līmenis atbilda ieņemamajam amatam un

iegūtās zināšanas prata pielietot praktiskajā darbā. Darba laikā sevi rādīja kā zinošu un kvalificētu darbinieku. Sev uzticētos darba pienākumus pildīja ar

atbildību. Darbavietu uzturēja tīrībā un kārtībā. Attiecībās ar darba kolēģiem bija sabiedrisks un izpalīdzīgs.

Iztiesāšanā iesniegts 2014.gada 19.novembra raksturojums no SIA „AR Partneri” (lietas 5.sējuma 25.lapa). Raksturojumā fiksēts, ka /pers. B/

strādā par montāžnieku SIA „AR Partneri” no 2014.gada 6.novembra. Savus tiešos pienākumus veic apzinīgi un profesionāli. Profesionālās sagatavotības

līmenis atbilst ieņemamajam amatam un iegūtās zināšanas prot pielietot praktiskajā darbā. Darba laikā sevi rāda kā zinošu un kvalificētu darbinieku. Sev

uzticētos darba pienākumus pilda ar atbildību. Darbavietu uztur tīrībā un kārtībā. Attiecībās ar darba kolēģiem ir sabiedrisks un izpalīdzīgs.

Tiesas izvērtētais soda noteikšanā.

Nosakot apsūdzētajam /pers. B/ soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. un 46.panta nosacījumus (likuma redakcijā līdz

01.04.2013.), tas ir, ņem vērā likumā definēto kriminālsoda mērķi un vērtē izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību,

atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Noziedzīgā nodarījuma rakstura novērtējums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu (likuma redakcijā līdz 01.04.2013.) apsūdzētā /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc

Krimināllikuma 20.panta otrās daļas un 218.panta otrās daļas jāklasificē kā mazāk smags noziegums.

Minētajā likuma redakcijā par šādu noziedzīgu nodarījumu bija paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem,

arī vieglāki soda viedi, kā arī divi papildsodi – mantas konfiskācija un tiesību atņemšana veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem

līdz pieciem gadiem, kuru piemērošana soda sankcijā nebija paredzēta imperatīvā formā.

Likuma redakcijā, kura ir spēkā no 2013.gada 1.aprīļa, par Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, tāpat paredzēti vieglāki soda veidi, mantas

konfiskācija nav obligāta, bet papildsods – tiesību atņemšana uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu

nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem – soda sankcijā formulēts kā obligāti

piemērojams.

Turklāt saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu šāds noziedzīgais nodarījums klasificējas kā smags noziegums.

Noziedzīgā nodarījuma rakstura novērtēšanā tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma klasifikāciju – mazāk smags

noziegums, kāda tā bija noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā 2006.gada decembrī un 2007.gada janvārī, ņemot vērā

Krimināllikuma 5.panta trešās daļas noteikumus par to, ka nelabvēlīgākiem likuma noteikumiem nav atpakaļejoša spēka, jo šajā

daļā 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumos nav noteikts citādi.

Savukārt pašreiz spēkā esošajā likuma redakcijā soda sankcija vērtējama kā labvēlīgāka tikai daļā par brīvības atņemšanas

soda maksimālo apmēru.

Mazāk smags noziegums saskaņā ar klasifikāciju jāvērtē kā noziedzīgs nodarījums ar samērā nelielu sabiedrisko interešu

apdraudējuma raksturu. Tomēr salīdzinājumā ar citiem mazāk smagiem noziegumiem, izskatāmajam ir būtiskāks apdraudējuma

raksturs. Apdraudējuma raksturu pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas noteic apdraudējuma objekta nozīmība, kas ir tautsaimniecības intereses

valsts ieņēmumu sfērā.

Apsūdzētā/pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas klasificējas kā sevišķi smags noziegums

saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu (likuma redakcijā līdz 01.04.2013.).

Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā Krimināllikuma 195.panta trešā daļa paredzēja brīvības atņemšanas sodu uz laiku no pieciem līdz

divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu. No 2008.gada 12.janvāra izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas

bija paredzēts soda sankcijā arī papildsods – policijas kontrole, kura piemērošana nebija formulēta kā imperatīva (ar 2007.gada 13.decembra likumu

izdarīts grozījums).

Lietas iztiesāšanas laikā spēkā esošajā likuma redakcijā no 2013.gada 1.aprīļa noziedzīgā nodarījuma klasifikācija nav mainījusies, bet soda

sankcija kļuvusi nedaudz labvēlīgāka daļā par brīvības atņemšanas sodu un papildsodu – mantas konfiskācija, jo zemākā brīvības atņemšanas soda

robeža ir trīs gadi piecu gadu vietā, bet mantas konfiskācija nav formulēta kā imperatīvs papildsods.

Saskaņā ar klasifikāciju šim noziedzīgajam nodarījumam ir visaugstākā bīstamības pakāpe jeb apdraudējuma raksturs,

turklāt apdraudētais objekts ir tautsaimniecības intereses, faktiski valsts ekonomika, arī godīgu uzņēmēju saimnieciskā darbība un konkurētspēja.

Radītā kaitējuma novērtējums.

Ar apsūdzētā /pers. B/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 20.panta otrās daļas un 218.panta otrās daļas, kā arī pēc

Krimināllikuma 195.panta trešās daļas nodarīts tiešā veidā zaudējums valstij lielā apmērā, t.i., 30 357 Ls jeb 43 194,12 EUR apmērā.

Saskaņā ar apsūdzību 2006.gada decembrī zaudējumu valstij veidoja 15 570 Ls, kas 3,46 reizes pārsniedz liela apmēra zaudējuma zemāko

robežu, kura 2006.gadā bija 4500 Ls (50 minimālās mēnešalgas (90 Ls)).

Saskaņā ar apsūdzību 2007.gada janvārī zaudējumu valstij veidoja 14 787 Ls, kas 2,46 reizes pārsniedz liela apmēra zaudējuma zemāko robežu,

kura 2007.gadā bija 6000 Ls (50 minimālās mēnešalgas (120 Ls)).

Atbildību ietekmējošie apstākļi.

Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punkts (likuma redakcijā līdz 01.04.2013.) paredz atbildību mīkstinošu apstākli, ja noziedzīgā

nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto. Pēc likuma jēgas šo apstākli par atbildību mīkstinošu var atzīt, ja pastāv

visu triju likumā norādīto darbību kopums, bet šajā kriminālprocesā nav konstatēta noziedzīga nodarījuma izdarītāja pieteikšanās par vainīgu. Tomēr

apstākli, ka apsūdzētais /pers. B/ iztiesāšanā vaļsirdīgi atzinies izdarītajos noziedzīgajos nodarījumos un izdarīto nožēlojis, tiesa uzskata par iespējamu atzīt

kā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrajā daļā paredzēto.

Krimināllikuma 48.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 01.04.2013.) izsmeļoši uzskaitītos atbildību

pastiprinošus apstākļus apsūdzētā /pers. B/ rīcībā tiesai konstatēt nav pamata.

Apsūdzētā personības novērtējums.

Vērtējot apsūdzētā /pers. B/ personību, tiesa ņem vērā noskaidroto raksturojošo informāciju par apsūdzētā personu, apsūdzētā sniegto

informāciju raksturojošo ziņu pārbaudes gaitā tiesas izmeklēšanā.

Tiesa vērtēja apsūdzētā pausto nožēlu, apņemšanos turpināt dzīvot, respektējot likumu prasības. Tiesas ieskatā iztiesāšanā iesniegtie raksturojumi

no bijušās un esošās darbavietas pozitīvi raksturo /pers. B/ kā darba ņēmēju. Tiesas vērtējumā ilgstoša un legāla nodarbinātība ir svarīgs

priekšnosacījums likumpaklausīgai funkcionēšanai sabiedrībā.

Raksturojošo ziņu pārbaudes gaitā uzdoto jautājumu un saņemto atbilžu rezultātā tiesai radusies pārliecība, ka apsūdzētais /pers. B/ izvērtējis savu

prettiesisko rīcību, pilnībā apzinājies tās kaitīgumu, t.i., izpratis cēloņu un seku kopsakarības, tostarp soda neizbēgamību prettiesiskas rīcības rezultātā.

Tiesas izvērtētais un motīvi soda veida un apmēra noteikšanai.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. B/, tiesa izvērtēja valsts apsūdzētājas viedokli, ka /pers. B/ jāsoda ar brīvības atņemšanu uz

vienu gadu, bez mantas konfiskācijas par Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā un 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu,

ņemot vērā laiku – astoņi gadi, kāds pagājis no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas. Valsts apsūdzētāja lūdza sodīt /pers. B/ ar brīvības atņemšanu uz trīs

gadiem, bez mantas konfiskācijas pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas, atsaucoties uz 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā”

pārejas noteikumu 6.punktu. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās, trešās daļas nosacījumiem pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot

noteiktos sodus, prokurore lūdza sodīt apsūdzēto ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem sešiem mēnešiem, bez mantas konfiskācijas. Prokurore atzina par

iespējamu soda noteikšanā piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus un lūdza prasīto brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku

uz trīs gadiem sešiem mēnešiem. Jautājumā par kaitējuma kompensāciju valsts apsūdzētāja izteica viedokli, ka VID pieteiktā kaitējuma kompensācija

pamatota un piedzenama tikai izvirzītās apsūdzības apjomā, t.i., 43 194,12 EUR apmērā, kā tas atzīts pirmstiesas procesā lēmumā, ar kuru VID atzīts

par cietušo par summu 30 357 Ls.

Valsts apsūdzības viedoklim par soda veidu piekrita cietušā Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve /pers. L/, kā arī daļā par kaitējuma kompensāciju

neizteica pretēju viedokli prokurores viedoklim par to, ka kaitējuma kompensācija nosakāma izvirzītās apsūdzības apjomā.

Prokurores viedoklim par soda veidu pēc būtības neiebilda apsūdzētā /pers. B/ aizstāvis, kurš lūdza vienīgi samazināt prokurores prasīto brīvības

atņemšanas sodu apmērus un piemērot ietveršanas principu, nosakot sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības.

Izvērtējot raksturojošo informāciju, kura noskaidrota par apsūdzētā personu, un pārējos apstākļus, kuri ņemami vērā pie soda noteikšanas, tiesa

uzskata, lai sasniegtu soda mērķi, šajā kriminālprocesā apsūdzētajam /pers. B/ par abiem noziedzīgajiem nodarījumiem nosakāms soda sankcijās

paredzētais sods – brīvības atņemšana.

Likuma „Grozījumu Krimināllikumā” pārejas noteikumu 4.punkts noteic, ka personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma

spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas brīdī, ņemot vērā, ka maksimālais

soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā

likuma spēkā stāšanās dienas.

Savukārt pārejas noteikumu 6.punkts noteic, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas

paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

/pers. B/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā 2006.-2007.gadā Krimināllikuma 195.panta trešās daļas soda sankcijā zemākā brīvības

atņemšanas robeža bija, sākot no pieciem gadiem. Šobrīd spēkā esošajā likuma redakcijā soda sankcijas zemākā robeža noteikta brīvības atņemšana no

trim gadiem, līdz ar ko soda noteikšanā pamats ņemt vērā 2012.gada 13.decembra likuma pārejas noteikumu 6.punktu.

Turklāt tiesa ņem vērā Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, t.i., soda mīkstināšana soda sankcijas ietvaros, ņemot vērā laiku, kāds

pagājis no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas un tie ir gandrīz astoņi gadi, kuri neatbilst kriminālprocesa pabeigšanas saprātīga termiņa jēdzienam un

būtībai.

Ņemot vērā minēto, par šo sevišķi smago noziegumu un tā rezultātā radīto kaitējumu valstij tiesas ieskatā adekvāts un taisnīgs brīvības

atņemšanas soda apmērs būs trīs gadi, kādu to lūdza arī valsts apsūdzība. Lielāka apmēra soda mīkstināšanai sankcijas ietvaros tiesa nekonstatē pamatu,

ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma sevišķo smagumu un nodarītā zaudējuma apmēru.

Krimināllikuma 195.panta trešās daļas soda sankcija /pers. B/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā paredzēja obligāti piemērojamu papildsodu

– mantas konfiskācija.

Kopš 2013.gada 1.aprīļa, lai piemērotu mantas konfiskāciju, konkrēti jānorāda, kāda manta konfiscējama, kas izriet no Krimināllikuma 42.panta

trešās daļas noteikumiem.

Tiesa ņem vērā, ka šajā procesā par /pers. B/ mantu tādu ziņu nav un iztiesāšanā tādas netika iesniegtas vai iegūtas. Ņemot vērā minēto, šāds

papildsods nav piemērojams.

Krimināllikuma 195.panta trešās daļas soda sankcija /pers. B/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā neparedzēja papildsodu – policijas

kontrole, kurš paredzēts tikai no 2008.gada 12.janvāra, ņemot vērā 2007.gada 13.decembra likumu, par ko nebija paredzēti kādi īpaši pārejas

noteikumi. Minētais nozīmē, ka, lemjot par šā papildsoda piemērošanu, nav attiecināmi 2012.gada 13.decembra likuma pārejas noteikumu 4.punkta

noteikumi, bet jāņem vērā Krimināllikuma 5.panta trešās daļas noteikumi, ka nelabvēlīgākiem likuma nosacījumiem nav atpakaļejoša spēka. /pers. B/

šāds papildsods nav piemērojams pat, ja brīvības atņemšanas sods tiktu noteikts reāli.

Par Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiesa nolemj sodīt /pers. B/ ar soda sankcijā paredzēto

brīvības atņemšanas sodu samērā nelielā apmērā uz vienu gadu, kādu to prasīja valsts apsūdzība. Šāda soda apmēra noteikšanu tiesa pamato ar

Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, t.i., soda mīkstināšana soda sankcijas ietvaros, ņemot vērā laiku, kāds pagājis no noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas un tie ir gandrīz astoņi gadi, kuri neatbilst kriminālprocesa pabeigšanas saprātīga termiņa jēdzienam un būtībai.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka soda sankcijā paredzētie citi vieglāki soda veidi par šo noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas

/pers. B/ nav adekvāti, ņemot vērā lielā apmēra zaudējumu, kurš vairāk par divām reizēm pārsniedz liela apmēra atskaites summu.

Respektējot 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 4.punktu, Krimināllikuma 218.panta otrās daļas

soda sankcija /pers. B/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā paredzēja papildsodu – mantas konfiskācija, kura piemērošana nebija obligāta.

Kopš 2013.gada 1.aprīļa, lai piemērotu mantas konfiskāciju, konkrēti jānorāda, kāda manta konfiscējama, kas izriet no Krimināllikuma 42.panta

trešās daļas noteikumiem.

Tiesa ņem vērā, ka šajā procesā par /pers. B/ mantu tādu ziņu nav un iztiesāšanā tādas netika iesniegtas vai iegūtas. Ņemot vērā minēto, šāds

papildsods nav piemērojams.

Respektējot 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 4.punktu, Krimināllikuma 218.panta otrās daļas

soda sankcija /pers. B/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā paredzēja papildsodu – atņemt tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz

pieciem gadiem, kura piemērošana nebija obligāta.

Ņemot vērā laiku, kāds pagājis no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, tiesa nekonstatē pamatu šāda papildsoda piemērošanai.

Tiesa uzskata, ja papildsods netiek piemērots, kas tiek motivēts sprieduma tekstā, sprieduma rezolutīvajā daļā nav jālieto liekvārdība, piemēram,

„bez mantas konfiskācijas”, jo sprieduma rezolutīvā daļā par sodu ir jānorāda to, kas tiek piespriests, nevis ko pēc soda sankcijas nepiespriež.

Pie soda noteikšanas šajā spriedumā /pers. B/ tiesa ņem vērā Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas noteikumus (likuma redakcijā līdz

01.04.2013.), jo ar šo spriedumu atzīts par pierādītu divu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas fakts. Šādā situācijā sods nosakāms par katru

noziedzīgo nodarījumu atsevišķi, bet pēc tam nosakāms sods šajā spriedumā pēc noziedzīgo nodarījumu kopības. Tiesas ieskatā /pers. B/ pēc noziedzīgo

nodarījumu kopības par izskatāmajiem noziedzīgajiem nodarījumiem sodu var noteikt, daļēji saskaitot noteiktos sodus, ko paredz Krimināllikuma

50.panta pirmā daļa.

Brīvības atņemšanas soda apmēru uz trīs gadiem un diviem mēnešiem tiesa uzskata kā pietiekamu un adekvātu izdarītajiem noziedzīgajiem

nodarījumiem neatkarīgi no klasifikācijas, ņemot vērā laiku, kāds pagājis no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīža 2006.gadā, t.i., pagājuši septiņi gadi

vienpadsmit mēneši jeb gandrīz astoņi gadi.

Atbilstoši konstatētajam un minētajam šajā spriedumā, t.i., noziedzīgā nodarījuma raksturs un kaitējuma novērtējums, vainīgā personības

novērtējums, konstatētais atbildību mīkstinošais apstāklis, pastiprinošu apstākļu neesamība, apsūdzētā attieksme pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas

ir paustā nožēla, /pers. B/ likumpaklausīgā funkcionēšana pēc noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas turpat astoņu gadu laikā, tiesai ir radusies pārliecība, ka

vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, līdz ar ko viņu var notiesāt nosacīti, piemērojot Krimināllikuma 55.panta pirmās, otrās,

trešās daļas noteikumus (likuma redakcijā līdz 01.04.2013.).

Tiesa nolemj šajā spriedumā noteikto sodu neizpildīt atbilstoši Krimināllikuma 55.panta otrajā daļā paredzētajam, ja tiesas noteiktajā pārbaudes

laikā notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos, ja tiesa uzliek, un kriminālsodu izpildi

reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus. Minētos pienākumus papildus uzlikt ar spriedumu un norādīt spriedumā nav nepieciešams. Šādu pienākumu

obligāta izpilde izriet no Latvijas Sodu izpildes kodeksa devītās sadaļas „Nosacīti notiesāto uzraudzība” 30.nodaļas „Nosacīti notiesātā uzraudzības

noteikumi” 153.panta. Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmajā daļā uzskaitītie pienākumi atbilstoši minētā panta trešās daļas noteikumiem

nosacīti notiesātajam ir obligāti līdz ar pārbaudes termiņa sākumu, kas ir sprieduma spēkā stāšanās diena, līdz pat pēdējai pārbaudes laika dienai. Šo

pienākumu obligātums izriet arī no Krimināllikuma 55.panta otrās daļas noteikumiem par nosacījumiem, kuru ievērošanas un izpildes gadījumā tiesa

nolemj sodu neizpildīt.

/pers. B/ pirmais obligātais pienākums, kurš izriet no likuma, ņemot vērā viņa deklarēto dzīvesvietu, ir pienākums 10 darbdienu laikā pēc

sprieduma stāšanās spēkā ierasties un reģistrēties kā nosacīti notiesātajam Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālajā struktūrvienībā.

Nosacītas notiesāšanas pārbaudes laika termiņu tiesa uzskata par pietiekamu noteikt tādā apmērā, kādā tiek noteikts brīvības atņemšanas sods

pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, t.i., trīs gadu un divu mēnešu apmērā. Tiesas noteiktais pārbaudes laiks atbilst Krimināllikuma 55.panta trešās daļas

prasībām.

Pienākumu uzlikšanai saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta sesto daļu tiesa nekonstatē objektīvu pamatu, ņemot vērā laiku, kāds pagājis no

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas un kurā apsūdzētais funkcionējis likumpaklausīgi.

Kaitējuma kompensācija.

Šajā kriminālprocesā valsts interešu aizstāvībai par cietušo atzītais Valsts ieņēmumu dienests pirmstiesas procesā iesniedza kaitējuma

kompensācijas pieteikumu par valstij nodarītajiem zaudējumiem 41 675,22 Ls apmērā (lietas 4.sējuma 125.lapa), kādu to iztiesāšanā uzturēja VID

pilnvarota pārstāve /pers. L/, t.i., 59 298,50 EUR apmērā.

Savukārt 2012.gada 24.jūlija lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai prokurors S.Zvejnieks norādījis, ka VID atzīts par cietušo, ņemot vērā

zaudējumu apmēru 30 357 Ls ar atsauci uz lietas 4.sējuma 125., 126.lapu.

Ņemot vērā šo abu noziedzīgo nodarījumu materiālo sastāvu un izvirzītās apsūdzības apjomu /pers. B/, tiesa atzīst, ka pierādīti un pamatoti

zaudējumi ir tikai izvirzītās apsūdzības apjomā, t.i., 30 357 Ls jeb 43 194,12 EUR apmērā. Turklāt šie noziedzīgie nodarījumi neveido kādus cēloniski

jeb atvasināti radītus zaudējumus valstij.

Šādu apmēru 43 194,12 EUR kā pamatotu kaitējuma kompensāciju atzina prokurore tiesas debatēs.

Turklāt VID pārstāve tiesas debatēs piekrita prokurores viedoklim kā daļā par soda veidu, tā daļā par kaitējuma kompensācijas apmēru.

Tiesas izmeklēšanā, neizdarot pierādījumu pārbaudi, apsūdzētais /pers. B/ atzina saskaņā ar apsūdzību valstij radītā kaitējuma pamatojumu un

apmēru. Kaitējuma kompensācijas apmērs 43 194,12 EUR izriet tieši no apsūdzētajam izvirzītās un par pierādītu atzītās apsūdzības apjoma un izmantots

apsūdzības apjoma noteikšanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst kaitējuma kompensāciju 43 194,12 EUR apmērā par pamatotu un apmierināmu un piedzenamu valsts labā no

apsūdzētā /pers. B/, kurš ar šo spriedumu tiek atzīts par vainīgu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kuru rezultātā valstij nodarīts zaudējums tiesas

noteiktās kaitējuma kompensācijas apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta pieteikto kaitējuma kompensāciju daļā par 16 104,38 EUR (sešpadsmit tūkstoši viens simts četri euro un 38 centi)

noraidīt kā nepamatotu pret /pers. B/ šajā kriminālprocesā izvirzītās apsūdzības apjomā.

Lietiskie pierādījumi un dokumenti.

Tiesa nelemj par kriminālprocesā Nr.15830103607 lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā (lietas 4.sējuma 185.-188.lapa) uzskaitītajiem

dokumentiem, kuri iešūti kriminālprocesa materiālos kā lietas materiāli, kā arī par minētajā sarakstā norādītajām lietām, kuras pirmstiesas procesā atdotas

pēc piederības.

Kopā ar krimināllietu atsevišķākā iepakojumā nodotie dokumenti: VID paziņojums SIA „Azurīte”, datēts 03.10.2006; preču pavadzīmes rēķina

Nr.062027 trīs eksemplāri; preču pavadzīmes rēķina Nr.0620283 trīs eksemplāri; preču pavadzīmes rēķina Nr.062028 trīs eksemplāri; preču

pavadzīmes rēķina Nr.0620293 trīs eksemplāri; preču pavadzīmes rēķina Nr.062030 trīs eksemplāri; datora tekstā uz vienas lapas pieraksti par

izlaiduma tehnisko nodrošināšanu 9.jūnijs, 16.jūnijs; juridiskie dokumenti no SEB Vilnius Banka uz trīs lapām; SIA „Malimbu Sovs” vietējie maksājumi,

izraksts uz vienas lapas; VID paziņojums SIA „Auto Reals un Co”, datēts ar 2006.gada 1.septembri uz vienas lapas; trīs eksemplāri sešiem neaizpildītiem

atestātiem par vidējo izglītību Nr.072459, Nr.072954, Nr.072456, Nr.072465; aploksne ar adresātu SIA „Azurīte”, Ezermalas iela 2/2-57; aploksnē

VID paziņojums SIA „TVT”, datēts 03.10.2006.; divas AS „Multibanka” kodu lapas; SIA „LMT” SIM karte; AS „Paritate Bank” kodu karte

Nr.00001548; četras pierakstu lapiņas (sākas ar vārdiem DIO, 26600759, pieslēgšanās vārds, KA Br109); AS „Multibanka” kartiņa par klientu

Nr.LV98mult1010274910010; AS „Parex banka” kartiņa par klienta Nr.LV23PARX0009023980001; neaizpildīta AS SEB „Vilnius Banka” kartiņa

par klientu Nr.LT287044060005609104 (Altinda); Digi.parerx.lv ID Nr.11741267 kodu karte; AS „Parex banka” apdrošināšanas karte Nr.5-01-

021699; /pers. T/ vizītkarte (SEB „Vilnius Banka”); /pers. U/ vizītkarte (SIA „Evor”); SONY diskete ar tekstu „Līgums, tāme, PN akts”; Preces

pirkuma karte Nr.0168524 „Dual”; AS „Hansabanka” čeku grāmatiņa, aizpildīta no Nr.1611876 līdz Nr.1611881; SIA „Azurīte” plastmasa zīmogs;

SIA „K.L.M.” plastmasa zīmogs; trīs plastmasas zīmogi ar parakstiem (COLOP); AS „SEB” kodu kalkulators Nr.1-748772-6, kas nodoti tiesai kopā

ar kriminālprocesa materiāliem, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 5.punktu kā lietas, kurām nav vērtības un kuras nav nevienam

atdodamas, pēc sprieduma stāšanās spēkā jāiznīcina.

Dokumentu CD formātā, kas ir pielikums pie eksperta atzinuma Nr.0713780, kā eksperta atzinuma neatņemamu sastāvdaļu, pēc sprieduma

stāšanās spēkā jāglabā kopā ar kriminālprocesa materiāliem.

Drošības līdzekļi un soda izciešanā ieskaitāmais laiks.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. B/ soda izciešanā jāieskaita apcietinājumā (aizturēšanā) pavadītais laiks no 2007.gada

29.maija līdz 2007.gada 31.maijam.

Pirmstiesas procesā apsūdzētajam /pers. B/ nebija piemērots drošības līdzeklis un tiesa nesaskata pamatu tāda piemērošanai, pasludinot

spriedumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-514., 520.panta pirmo daļu, 523.-524., 527., 528.panta pirmo daļu, 529., 530.panta pirmo, otro daļu

tiesa nosprieda

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (likuma redakcijā, kura

bija spēkā līdz 01.04.2013.), un piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 20.panta otrajā daļā un 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā

(likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz 01.04.2013.) , un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu (likuma redakcijā, kura bija spēkā līdz 01.04.2013.) pēc noziedzīgo nodarījumu kopības

daļēji saskaitīt noteiktos sodus un GALĪGO SODU /pers. B/noteikt brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem 2 (diviem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo, otro, trešo daļu noteikto brīvības atņemšanas sodu /pers. B/ noteikt nosacīti ar

pārbaudes laiku uz 3 (trīs) gadiem 2 (diviem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. B/ brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitīt iztiesātajā

krimināllietā apcietinājumā (aizturēšana) pavadīto laiku no 2007.gada 29.maija līdz 2007.gada 31.maijam.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta otro daļu un deklarētās dzīvesvietas adresi (/adrese/) /pers. B/ kā nosacīti notiesātā pārraudzību

uzdot Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālajai struktūrvienībai (Dzirnavu iela 91, Rīga).

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu /pers. B/ kā nosacīti notiesātajam 10 (desmit) darbdienu laikā

pēc sprieduma stāšanās spēkā pienākums ierasties un reģistrēties Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālajā struktūrvienībā (Dzirnavu iela 91,

Rīga).

Valsts labā kaitējuma kompensāciju noteikt 43 194,12 EUR (četrdesmit trīs tūkstoši simts deviņdesmit četri euro un 12 centi) apmērā.

Tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju 43 194,12 EUR (četrdesmit trīs tūkstoši simts deviņdesmit četri euro un 12 centi) piedzīt no /pers.

B/ valsts labā valsts budžeta kontā Nr.LV67TREL1060001239900 Valsts kasē, reģistrācijas Nr.90000050138, saņēmēja BIC kods TRELLV22.

Valsts ieņēmumu dienesta pieteiktās kaitējuma kompensācijas daļā 16 104,38 EUR (sešpadsmit tūkstoši viens simts četri euro un 38

centi) noraidīt kā nepamatotu pret /pers. B/ šajā kriminālprocesā izvirzītās apsūdzības apjomā.

Lietiskos pierādījumus un dokumentus: VID paziņojumu SIA „Azurīte, datēts 03.10.2006; preču pavadzīmes rēķina Nr.062027 trīs

eksemplārus; preču pavadzīmes rēķina Nr.0620283 trīs eksemplārus; preču pavadzīmes rēķina Nr.062028 trīs eksemplārus; preču pavadzīmes rēķina

Nr.0620293 trīs eksemplārus; preču pavadzīmes rēķina Nr.062030 trīs eksemplārus; datora tekstā uz vienas lapas pierakstus par izlaiduma tehnisko

nodrošināšanu 9.jūnijs, 16.jūnijs; juridiskos dokumentus no SEB Vilnius Banka uz trīs lapām; SIA „Malimbu Sovs” vietējie maksājumi, izrakstu uz vienas

lapas; VID paziņojumu SIA „Auto Reals un Co”, datēts ar 2006.gada 1.septembri uz vienas lapas; trīs eksemplārus sešiem neaizpildītiem atestātiem par

vidējo izglītību Nr.072459, Nr.072954, Nr.072456, Nr.072465; aploksni ar adresātu SIA „Azurīte”, Ezermalas iela 2/2-57; aploksni ar VID

paziņojumu SIA „TVT”, datēts 03.10.2006.; divas AS „Multibanka” kodu lapas; SIA „LMT” SIM karti; AS „Paritate Bank” kodu karti Nr.00001548;

četras pierakstu lapiņas (sākas ar vārdiem DIO, 26600759, pieslēgšanās vārds, KA Br109); AS „Multibanka” kartiņu par klientu Nr./numurs/; AS

„Parex banka” kartiņu par klienta Nr./numurs/; neaizpildītu AS SEB „Vilnius Banka” kartiņu par klientu Nr./numurs/ (Altinda); Digi.parerx.lv ID

Nr.11741267 kodu karti; AS „Parex banka” apdrošināšanas karti Nr.5-01-021699; /pers. T/ vizītkarti (SEB „Vilnius Banka”); /pers. U/ vizītkarti (SIA

„Evor”); SONY diskete ar tekstu „Līgums, tāme, PN akts”; Preces pirkuma karte Nr.0168524 „Dual”; AS „Hansabanka” čeku grāmatiņu, aizpildītu no

Nr.1611876 līdz Nr.1611881; SIA „Azurīte” plastmasa zīmogu; SIA „K.L.M.” plastmasa zīmogu; trīs plastmasas zīmogus ar parakstiem (COLOP); AS

„SEB” kodu kalkulatoru Nr.1-748772-6, kas nodoti tiesai kopā ar kriminālprocesa materiāliem, pēc sprieduma stāšanās spēkā iznīcināt.

Dokumentu CD formātā, kas ir pielikums pie eksperta atzinuma Nr.0713780, kā eksperta atzinuma neatņemamu sastāvdaļu, pēc sprieduma

stāšanās spēkā turpināt glabāt kopā ar kriminālprocesa materiāliem.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģijā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto sodu,

kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Ogres rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2014.gada 8.decembris.

Pilna sprieduma pieejamības dienas grozītais datums – 2015.gada 23.janvāris.

Tiesnese (personiskais paraksts) Z.Kusiņa

PILNA SPRIEDUMA

NORAKSTS PAREIZS

Ogres rajona tiesas tiesnese Z.Kusiņa

Ogrē 23.01.2015.