Court convicts defendants of burglary and theft, ordering joint compensation for property damage to victims.

Lietas Nr. 11250028813;11250048013

Lietas arhīva Nr. K19-0002-16/1

S P RIEDUMS

LAT VIJ AS R E P UB LIKAS VĀRDĀ

Kuldīgā 2016.gada 17.martā

Kuldīgas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Anita Simsone

piedaloties prokurorei Gunai Lapsai

aizstāvjiem Ojāram Ozoliņam, Gintai Mazai, Raitim Mediņam

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu

/pers. F/, /pers.kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 185.panta pirmās daļas, 180.panta pirmās daļas;

/pers. G/, /pers.kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas, 175.panta trešās daļas;

/pers. H/, /pers.kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas;

/pers. I/, /pers.kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas;

Tiesa izskatījusi lietu

konstatēja

/pers. F/ un /pers. G/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja [1] svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, kas saistīta ar

iekļūšanu citā telpā (zādzība), un proti:

/pers. F/, nedzēstas sodāmības laikā, un /pers. G/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par svešas kustamas mantas slepenas

zādzības izdarīšanu, kas saistīta ar iekļūšanu telpā, 2013. gada naktī uz 1. jūliju, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, ieradās Kuldīgas novada Pelču

pagasta mājās /Nosaukums A/, kas pieder /pers. J/, kur salaužot piekaramo atslēgu, iekļuva garāžā un no tās slepeni nozaga /pers. J/ piederošās mantas:

krūmgriezi /Nosaukums B/ 56,91 euro (Ls 40) – vērtībā; trimmeri /Nosaukums C/ 184,97 euro (Ls 130)- vērtībā; motorzāģi /Nosaukums D/ 227,66

euro (Ls 160) - vērtībā, tas ir, mantas par kopējo summu 469,55 euro (Ls 330) nodarot /pers. J/ materiālo kaitējumu 469,55 euro (Ls 330) - apmērā.

Ar savām darbībām /pers. F/ un /pers. G/ izdarīja [1] smago noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā.

/pers. F/ un /pers. G/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja [2] svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, kas saistīta ar

iekļūšanu citā telpā (zādzība) un konkrēti:

/pers. F/, nedzēstas sodāmības laikā, un /pers. G/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par svešas kustamas mantas slepenas

zādzības izdarīšanu, kas saistīta ar iekļūšanu telpā, 2013. gada naktī uz 20. jūniju, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, ieradās /adrese/, nama

pagalmā, kur izsitot SIA /Nosaukums E/ piederošajam vagoniņam loga stiklu un pēc tam atverot šo logu, iekļuva vagoniņā un no tā slepeni nozaga SIA

/Nosaukums E/ piederošās mantas : trimmeri /Nosaukums F/ 849,45 euro (Ls 597)- vērtībā; elektrozāģi /Nosaukums G/ 113,82 euro ( Ls 79,99)

vērtībā; elektrourbjmašīnu /Nosaukums H/ 128,04 euro ( Ls 89,99) vērtībā; elektrisko sildītāju 21,34 euro (Ls 15)- vērtībā; mikroviļņu krāsni 42,69

euro (Ls 30) - vērtībā, tas ir, mantas par kopējo summu 1155,34 euro (Ls 811,98), nodarot SIA /Nosaukums E/ materiālo kaitējumu 1155,34 euro (Ls

811,98) apmērā.

Ar savām darbībām /pers. F/ un /pers. G/ izdarīja [2] smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā.

/pers. F/ un /pers. G/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja [3] svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, kas saistīta ar

iekļūšanu citā telpā (zādzība) un konkrēti:

/pers. F/, nedzēstas sodāmības laikā, un /pers. G/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par svešas kustamas mantas slepenas

zādzības izdarīšanu, kas saistīta ar iekļūšanu telpā, 2013. gada naktī uz 29. jūniju, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, ieradās /adrese/, kur sabojājot

SIA /Nosaukums I/ lietošanā esošajam konteineram durvju slēdzeni, izsitot loga stiklu un salaužot žalūzijas, iekļuva konteinerā un slepeni nozaga

sekojošas SIA /Nosaukums I/ piederošas mantas:

- portatīvo datoru ACER ASPIRE 5020 – 131,69 euro ( Ls 92,55) vērtībā;

- lāzernivelieri GEO FENEL FL 250 VA– N(4333206) – 1708,16 euro (Ls 1200,50) vērtībā;

- optisko nivelieri STENLEV AL24 – 73,09 euro (Ls 51,37) vērtībā:

- leņķa slīpmašīnu DEWALT 230 2000w – 394,46 euro (Ls 277,23) vērtībā;

- vieglo perforatoru MAKITA HR 2470 – 118,85 euro (Ls 83,53) vērtībā;

- elektrisko ķēdes zāģi MAKITA UC 3020A – 170,10 euro (Ls 119,55) vērtībā;

- leņķa slīpmašīnu BLACK&DECKER 125 – 65,45 euro (Ls 46) vērtībā;

- līmeņrādi STANLEV FATMIX – 17.07 euro (Ls 12) vērtībā;

- javas mikseri REBIR EM2-15002 – 112,12 euro (Ls 78,80) vērtībā, tas ir, mantas par kopējo summu 2791,01 euro (Ls 1961,53), nodarot

SIA /Nosaukums I/ materiālo kaitējumu 2791,01 euro (Ls 1961,53) apmērā.

Ar savām darbībām /pers. F/ un /pers. G/ izdarīja [3] smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā.

/pers. F/ un /pers. G/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja [4] svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, kas saistīta ar

iekļūšanu citā telpā (zādzība) un konkrēti:

/pers. F/, nedzēstas sodāmības laikā, un /pers. G/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par svešas kustamas mantas slepenas

zādzības izdarīšanu, kas saistīta ar iekļūšanu telpā, 2013. gada naktī uz 3. jūliju, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, ieradās /adrese/, kur atlaužot

SIA /Nosaukums E/ piederošajam vagoniņam durvju atslēgu, iekļuva vagoniņā un no tā slepeni nozaga sekojošas SIA /Nosaukums E/ piederošas

mantas: leņķa slīpmašīnu GWS 1 000 – 98,18 euro (Ls 69) – vērtībā; – triecienurbjmašīnu BOSCHGSB 13 – 85,37 (Ls 60) – vērtība; figūrzāģi GST

90 BE – 166,48 euro (Ls 117) – vērtībā, tas ir, mantas par kopējo summu 350,03 euro (Ls 246), nodarot SIA /Nosaukums E/ materiālo kaitējumu

350,03 euro ( Ls 246) apmērā.

Ar savām darbībām /pers. F/ un /pers. G/ izdarīja [4] smago noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā.

/pers. G/ un /pers. H/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzība) un konkrēti:

/pers. G/ un /pers. H/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par svešas kustamas mantas slepenas zādzības izdarīšanu, /datums/,

laika posmā no plkst.02.00 līdz 06.15, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, aizgāja uz mājas pagalmu /adrese/, kur atradās /pers. N/ piederošā

automašīna /TL marka/ /numurs/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, 284,57 euro (Ls 200) vērtībā, kurā atradās transportlīdzekļu vadītāja apliecība

uz /pers. N/ vārda 15,50 euro (Ls 15,50) vērtībā un transportlīdzekļa /TL marka/ /numurs/, reģistrācijas apliecība 12,28 euro (L 8,63) vērtībā, un nozaga

šo automašīnu, nodarot /pers. N/ materiālo kaitējumu 318,72 euro (Ls 224,13) apmērā.

Ar savām darbībām /pers. G/ un /pers. H/ izdarīja smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta otrajā daļa.

/pers. F/ izdarīja [1] svešas kustamas mantas tīšu iznīcināšanu un konkrēti:

/pers. F/, nedzēstas sodāmības laikā 2013. gada naktī uz 20. jūniju, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, ieradās /adrese/, nama

pagalmā, kur tīši izsita SIA /Nosaukums E/ piederošajam vagoniņam loga stiklu 28,46 euro (Ls 20) – vērtībā, padarot to lietošanai nederīgu un tādā

veidā tīši iznīcināja svešu mantu 28,46 euro (Ls 20) vērtībā un nodarīja SIA /Nosaukums E/ materiālo kaitējumu 28,46 euro (Ls 20) apmērā.

Ar savām darbībām /pers. F/ izdarīja [1] mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā.

/pers. F/ un /pers. I/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzība) nelielā apmērā un konkrēti:

/datums/, ap plkst. 18.55, /pers. F/, būdams iepriekš sodīts, nedzēstas sodāmības laikā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar /pers. I/,

atrodoties SIA /Nosaukums J//Nosaukums K//Nosaukums L/, /adrese/, nolēma izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), īstenojot

savu noziedzīgo nodomu, saskaņā ar vienošanos par zādzības izdarīšanu, /pers. F/ mantkārīgu motīvu vadīts, tīši, slepeni no alkoholisko dzērienu plaukta

paņēma 0,7 litra tilpuma viskija ,,JACK DANIELS” pudeli 21,33 euro (Ls 14,99) vērtībā, kuru ielika iepirkumu groziņā. Pēc tam, staigājot pa veikala

tirdzniecības zāli un pārliecinoties, ka viņu darbības neviens nenovēro, /pers. F/ izņēma no iepirkumu groziņa paņemto viskija ,,JACK DANIELS” pudeli

un ielika to /pers. I/ plecu somā, pēc kā /pers. F/ un /pers. I/ izgāja no veikala tirdzniecības zāles garām veikala kases zonai, nesamaksājot par pirkumu

un tādējādi nodarot SIA /Nosaukums J/ materiālo kaitējumu 21,33 euro (Ls 14,99) apmērā.

Ar savām darbībām /pers. F/ un /pers. I/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Cietusī/pers. O/ pieteikusi mantiskā kaitējuma kompensāciju 469,55 euro (Ls 330) (1.sēj. 32.,43.lapa).

SIA /Nosaukums E/ pieteicis mantiskā kaitējuma kompensāciju 1183,80 euro (Ls 831,98) (1.sēj.191. –192.lapa).

SIA /Nosaukums I/ pieteicis mantiskā kaitējuma kompensāciju 332,92 euro (Ls 332,92) ( 1.sēj.198.,219., – 223.lapa).

SIA /Nosaukums E/ pieteicis mantiskā kaitējuma kompensāciju 350,03 euro (Ls 246) (2.sēj.2.,13. – 15.lapa).

SIA /Nosaukums J/ pieteicis mantiskā kaitējuma kompensāciju 21,33 euro (Ls 14,99) (3.sēj.14.lapa)

/pers. N/ mantiskā kaitējuma kompensāciju 34,33 euro nelūdza piedzīt, jo /pers. H/ māte kaitējumu pilnībā atlīdzinājusi (4.sējums 78.lapa).

Apsūdzētais/pers. P/ atzina savu vainu [3] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, [1] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta

pirmās daļas, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un pilnībā atzina pieteikto nodarītā kaitējuma kompensāciju [3] apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, [1] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās

daļas.

Apsūdzētais /pers.G/atzina savu vainu [3] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās

daļas un pilnībā atzina pieteikto nodarītā kaitējuma kompensāciju [3] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 175.panta otrās daļas.

Apsūdzētais /pers.H/savu vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas atzina pilnībā un pilnībā atzina pieteikto nodarītā kaitējuma

kompensāciju.

Apsūdzētais /pers.I/savu vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas atzina pilnībā un pilnībā atzina pieteikto nodarītā kaitējuma

kompensāciju.

Tiesas sēdē, apsūdzētie lūdza tiesu, pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt tajās apsūdzībās, kur savu vainu atzīst. Apsūdzētie

paskaidroja, ka tiesas izskaidrotās procesuālās sekas pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas gadījumā viņiem ir saprotamas, proti, k a spriedums ir

pārsūdzams tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.

Prokurors, aizstāvji un cietušie pievienojās apsūdzēto lūgumam un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu, lūdza tiesu pierādījumu

pārbaudi neveikt.

Tiesa, ņemot vērā apsūdzēto lūgumu, prokurora, cietušo viedokli, kā arī apstākli, ka tiesa, sagatavojot lietu iztiesāšanai un pārbaudot lietas

materiālus, ir pārliecinājusies, ka tie pilnībā apstiprina apsūdzēto vainu viņiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, nodarījuma kvalifikācija ir pareiza,

pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolemj pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neizdarīt /pers. F/ un /pers. G/ [3] apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, /pers. G/ un /pers. H/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas, /pers. F/ un /pers. I/ apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un /pers. F/ [1] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas.

Tiesa uzskata, ka ir pilnīgi pierādīts, ka ar savām darbībām /pers. F/ izdarīja [3] noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta

trešajā daļā,[1] noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā un noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

180.panta pirmajā daļā, par ko ir sodāms.

Tiesa uzskata, ka ir pilnīgi pierādīts, ka ar savām darbībām /pers. G/ izdarīja [3] noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta

trešajā daļā un noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā, par ko ir sodāms.

Tiesa uzskata, ka ir pilnīgi pierādīts, ka ar savām darbībām /pers. H/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā

daļā, par ko ir sodāms.

Tiesa uzskata, ka ir pilnīgi pierādīts, ka ar savām darbībām /pers. I/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā, par ko ir sodāms.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums šajās apsūdzībās spriedumā netiek norādīts.

Tiesa nolemj pārbaudīt pierādījumus /pers. F/ un /pers. G/ [1],[2],[4] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, /pers. F/ [2] apsūdzībā

pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas.

Apsūdzēto /pers.F/un /pers.G/vaina [1] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas pierādīta ar pašu apsūdzēto liecībām, cietušās un

liecinieku liecībām un rakstveida pierādījumiem to savstarpējā cēloniskā kopsakarībā.

/pers. F/ liecības pēc prokurora lūguma pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tika nolasītas un pārbaudītas tiesas sēdē, jo

apsūdzētais sniedza liecību, bet bija aizmirsis lietas apstākļus.

/pers. G/ liecības tiesa nolasīja un pārbaudīja pēc prokurora lūguma, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu, jo

apsūdzētais izmantoja tiesības neliecināt.

Apsūdzēto liecības pierāda, ka 2013.gada jūlijā, precīzu datumu neatceras, abi kopā aizbraukuši uz Pelču pagastu /Nosaukums N/ mājām, kur no

garāžas nozaguši krūmgriezi /Nosaukums B/, trimmeri /Nosaukums O/, motorzāģi /Nosaukums D/.

Apsūdzēto liecības sakrīt ar cietušās /pers. J/ liecību, kas pierāda, ka 2013.gada 1. jūlijā, konstatējusi, ka no garāžas nozagts viņai piederošais

krūmgriezis „Homelita”, trimmeris „Solo”, motorzāģis „Partner” un liecinieka /pers. U/ liecību, kurš apliecināja, ka cietušajai piederējis krūmgriezis

„Homelita”, trimmeris „Solo”, motorzāģis „Partner”. Minētās lietas glabājušās aizslēgtā garāžā Pelču pagasta /Nosaukums P/, un /datums/rītā, ticis

konstatēts, ka garāža uzlauzta un krūmgriezis „Homelita”, trimmeris „Solo”, motorzāģis „Partner” nozagti. Cietušās liecības pierāda nozagto mantu

vērtību, tādā apmērā kā norādīts apsūdzībā un apstiprina mantiskā kaitējuma kompensācijas apmēru EUR 469,55.

Bez minētā apsūdzēto vainu pierāda notikuma vietas apskates protokols ar fototabulu (1.sējums 34. – 40.lapa) un /pers. F/ liecību pārbaude uz

vietas ar fotoabulu (1.sējums 60.lapa).

Tiesa atzīst, ka minētie pierādījumi savstarpēji ticami viens otru papildinot un precizējot, tieši pierāda, ka /pers. F/ un /pers. G/ personu grupā pēc

iepriekšējas vienošanās par svešas kustamas mantas slepenas zādzības izdarīšanu, kas saistīta ar iekļūšanu telpā, kopīgiem spēkiem realizēja savu

nodomu un 2013. gada naktī uz 1. jūliju no garāžas, kas pieder /pers. J/ un atrodas Kuldīgas novada, Pelču pagasta, mājās /Nosaukums A/, iekļuva

garāžā un no tās slepeni nozaga /pers. J/ piederošās mantas: krūmgriezi „Homelita” 56,91 euro (Ls 40) – vērtībā; trimmeri ,,Solo 140” 184,97 euro (Ls

130) – vērtībā; motorzāģi ,,Partner” 227,66 euro (Ls 160) – vērtībā, nodarot /pers. J/ materiālo kaitējumu 469,55 euro (Ls 330) – apmērā un ar savām

darbībām izdarīja [1] smago noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā par ko ir sodāmi.

Apsūdzēto /pers.F/un /pers. G/ vaina [2] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, pierādīta ar pašu apsūdzēto liecībām, cietušās un

liecinieku liecībām un rakstveida pierādījumiem to savstarpējā cēloniskā kopsakarībā.

/pers. F/ liecības pēc prokurora lūguma, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasītas un pārbaudītas tiesas sēdē, jo

apsūdzētais sniedza liecību, bet bija aizmirsis lietas apstākļus.

/pers. G/ liecības tiesa nolasīja un pārbaudīja pēc prokurora lūguma, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu, jo

apsūdzētais izmantoja tiesības neliecināt.

Apsūdzēto liecības pierāda, ka 2013. gada naktī uz 20. jūniju, /pers. G/ un /pers. F/, ar nolūku izdarīt zādzību ieradušies /adrese/, nama pagalmā,

kur /pers. F/ izsitis SIA /Nosaukums E/ piederošajam vagoniņam loga stiklu, un pēc kā apsūdzētie iekļuvuši vagoniņā un no tā slepeni nozaguši SIA

/Nosaukums E/ piederošās mantas – elektrozāģi, elektrourbjmašīnu, elektrisko sildītāju, mikroviļņu krāsni, trimmeri. Apsūdzētie atzīst, ka nozaguši

trimmeri, bet uzskata, ka trimmeris ir bijis „Jonsered” markas, nevis ,,Husqvarna”, un vērtība tam bijusi mazāka nekā EUR 849,45. Tieši par trimmeri

apsūdzētie cēla iebildumus, bet par pārējo kopumā, iebildumus necēla. Galvenos iebildumus cēla apsūdzētais /pers. F/, kurš kategoriski noliedza, ka

nozagtais trimmeris bijis „Husqvarna” markas un apgalvoja, ka trimmeris bijis „Jonsered” markas, un tāpēc tā vērtība esot mazāka.

Apsūdzēto liecības kopumā, daļā par mantu zādzību, sakrīt ar cietušā pārstāvja /pers. V/ liecību, kas pierāda, ka 2013. gada naktī uz 20. jūniju,

/adrese/, nama pagalmā, atradies SIA /Nosaukums E/ piederošais vagoniņš, kuram bijis izsists loga stikls un no tā nozagtas SIA /Nosaukums E/

piederošās mantas elektrozāģis ,,Skill”; elektrourbjmašīnu ,,Bosch”; elektriskais sildītājs; mikroviļņu krāsns un trimmeris.

Liecinieka /pers. Z/ un /pers. A0/ liecības pierāda, ka no SIA /Nosaukums E/ piederošā vagoniņa 2013.gada naktī uz 20.jūniju, bijis nozagts

trimmeris un citas apsūdzībā norādītās uzņēmumam piederošās mantas.

Ar liecinieka /pers. AA/ 2015.gada 16.aprīlī sniegto liecību ir pierādīts, ka nozagtā trimmera marka ir „Husqvarna”, jo liecinieks ticami un

konsekventi apliecināja, ka tajā laikā uzņēmumā bijuši tikai ,,Husqvarnas” markas trimmeri, un trimmeris bijis profesionāls darba rīks.

Ar liecinieka /pers. AB/ liecību ir pierādīts, ka 2013.gada jūlija mēnesī, /pers. G/ viņam piedāvājis nopirkt mikroviļņu krāsni. Minētais sakrīt ar

apsūdzēto liecībām par to, ka no vagoniņā nozagtā mikroviļņu krāsns, palikusi pie /pers. G/.

Tiesa uzskata, ka nozagto mantu, tajā skaitā trimmera vērtību, pierāda SIA /Nosaukums E/ iesniegums (1.sējums 176.lapa). Tiesa atzīst, ka cietušā

norādītā trimmera vērtība ir saprātīga un samērīga, un tiesai par to nerodas šaubas. Apsūdzēto vainu minētās zādzības izdarīšanā, pierāda apskates

protokols ar fototabulu (1.sējums 181. – 189.lapa).

Tiesa atzīst, ka minētie pierādījumi savstarpēji ticami viens otru papildinot un precizē ,un kopumā tieši pierāda, ka /pers. F/ un /pers. G/ personu

grupā pēc iepriekšējas vienošanās par svešas kustamas mantas slepenas zādzības izdarīšanu, kas saistīta ar iekļūšanu telpā, 2013. gada naktī uz 20.

jūniju ieradās /adrese/, nama pagalmā, kur /pers. F/ izsitis SIA /Nosaukums E/ piederošajam vagoniņam loga stiklu, pēc kā kopīgiem spēkiem realizējot

savu nodomu slepeni nozaga SIA /Nosaukums E/ piederošās mantas elektrozāģi ,,Skill” EUR 113,82 vērtībā; elektrourbjmašīnu ,,Bosch” EUR 128,04

vērtībā; elektrisko sildītāju EUR 21,34 vērtībā; mikroviļņu krāsni EUR 42,69 vērtībā, trimmeri ,,Husqvarna” EUR 849,45 vērtībā, nodarot tādā veidā

SIA /Nosaukums E/ mantisko kaitējumu EUR 1155,34 apmērā un ar savām darbībām izdarīja [2] smago noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma

175.panta trešajā daļā, par ko ir sodāmi.

Izvērtējot apsūdzētā /pers. F/ iebildumus par trimmera marku, tiesa atzīst, ka minētie iebildumi nav objektīvi pamatoti un pierādīti. Apstāklis, ka

liecinieks /pers. AA/ nevarēja nosaukt trimmera modeli, nav vērtējams kā pierādījums tam, ka trimmeris ir bijis „Jonsered” markas, jo apsūdzētie arī

nenosauca trimmera precīzu modeli vien apgalvoja, ka trimmera marka jeb nosaukums ir „Jonsered”. Turklāt attiecībā uz trimmera vērtību, tiesa uzskata,

ka cietušā norādītā trimmera vērtība ir saprātīga un samērīga. Tiesa norāda, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 126.panta ceturtajai daļai,

apsūdzētajiem izvirzot savus iebildumus par trimmera marku un vērtību, bija tiesai jāiesniedz objektīvi pārbaudāmi pierādījumi, gan par trimmera marku,

gan par tā vērtību. Šādus pierādījumus apsūdzētie tiesai neiesniedza. Izvērtējot iepriekš minēto, tiesa noraida celtos iebildumus kopumā un uzskata, ka

apsūdzēto pozīcija ir vērsta uz to, lai viņi varētu izvairītos no mantiskā kaitējuma piedziņas cietušā labā.

Apsūdzēto /pers.F/un /pers. G/ vaina [4] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas pierādīta ar pašu apsūdzēto liecībām, cietušās un

liecinieku liecībām un rakstveida pierādījumiem, to savstarpējā cēloniskā kopsakarībā.

/pers. F/ liecības (2.sēj.31.lapa) pēc prokurora lūguma pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tika nolasītas un pārbaudītas

tiesas sēdē, jo apsūdzētais sniedza liecību, bet bija aizmirsis lietas apstākļus.

/pers. G/ liecības( 2.sēj.19. – 29.lapa) tiesa nolasīja un pārbaudīja pēc prokurora lūguma, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 503.panta

ceturto daļu, jo apsūdzētais izmantoja tiesības neliecināt.

Apsūdzēto liecības un protokols par /pers. G/ liecību pārbaudi uz vietas ar fototabulu (2.sēj.22. – 29.lapa) pierāda, ka apsūdzētie

vienojušies par zādzības izdarīšanu, pēc kā /datums/naktī no SIA /Nosaukums E/ piederošā vagoniņa, kurš atradies /adrese/, realizējot noziedzīgo

nodomu apsūdzētie aizgājuši līdz minētajam vagoniņam, pēc kā /pers. G/ atlauzis atslēgu ar ko bijis aizslēgts vagoniņš, un pēc tam abi apsūdzētie

kopīgiem spēkiem nozaguši SIA /Nosaukums E/ piederošo leņķa slīpmašīnu, triecienurbjmašīnu, figūrzāģi.

Bez minētā, apsūdzēto vainu pierāda un apsūdzēto liecības apstiprina cietušās pārstāvja /pers. V/ liecība par to, ka 2013.gada jūlijā, precīzu

datumu vairs neatceras pazvanījis darbu vadītājs /pers. A0/ un pateicis, ka apzagts celtniecības vagoniņš, kas atrodas Kuldīgā, Baznīcas ielā. Bijuši

nozagti instrumenti: leņķa slīpmašīna, triecienurbjmašīna, figūrzāģis.

Ar liecinieka /pers. A0/ liecību tiesas sēdē 2014.gada 29.jūlijā, ir pierādīts, ka /datums/rīta viņš konstatējis, ka uzlauzts SIA /Nosaukums

E/ piederošais vagoniņš, kurš atradies Kuldīgā, pie nama /adrese/, un no vagoniņa bijuši nozagti instrumenti – leņķa slīpmašīna, triecienurbjmašīna,

figūrzāģis.

Minēto liecību patiesumu apstiprina un apsūdzēto vainu pierāda SIA /Nosaukums E/ iesniegums (2.sējums 2.lapa), no kura redzams, ka cietusī

paziņo policijai par zādzību un nozagto mantu veidu un vērtību, kas sakrīt ar cietušā un liecinieka liecībām, elektroinstrumenta garantijas talonu (2.sēj.4. –

5.lapa); apskates protokolu ar fotoabulu ( 2.sēj.7. – 12.lapa).

Tiesa atzīst, ka minētie pierādījumi savstarpēji ticami viens otru papildinot un precizē, un kopumā tieši pierāda, ka /pers. F/ un /pers. G/ personu

grupā pēc iepriekšējas vienošanās par svešas kustamas mantas slepenas zādzības izdarīšanu, kas saistīta ar iekļūšanu telpā, 2013. gada naktī uz 3. jūliju,

ieradās /adrese/, kur /pers. G/ atlaužot SIA /Nosaukums E/ piederošajam vagoniņam durvju atslēgu, iekļuva vagoniņā un no tā kopīgiem spēkiem nozaga

SIA /Nosaukums E/ piederošas mantas: leņķa slīpmašīnu GWS 1 000 EUR 98,18 vērtībā; triecienurbjmašīnu BOSCH GSB 13 – EUR 85,37 vērtībā;

figūrzāģi GST 90 BE – EUR 166,48 vērtībā, tādā veidā nodarot SIA /Nosaukums E/ mantisko kaitējumu EUR 350,03 apmērā un ar savām darbībām

izdarīja [4] smago noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, par ko ir sodāmi.

Bez tam, /pers. F/ bija inkriminēts, ka viņš izdarīja [2] svešas kustamas mantas tīšu iznīcināšanu un konkrēti:

/pers. F/, nedzēstas sodāmības laikā, 2013. gada naktī uz 29. jūniju, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, ieradās /adrese/,

kur tīši izsita SIA /Nosaukums I/ piederošajam konteineram loga stiklu 25,61 euro (Ls18) vērtībā, padarot stiklu lietošanai nederīgu un tādā

veidā tīši iznīcināja svešu mantu 25,61 euro vērtībā un nodarīja SIA /Nosaukums I/ materiālo kaitējumu 25,61 euro.

/pers. F/ bija inkriminēts, ka viņš ar savām darbībām izdarīja [2] mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185. panta

pirmajā daļā.

Apsūdzētais /pers. F/ atzina, ka izsitis vagoniņa logu.

Liecinieks/pers. AD/, kurš liecību sniedza tiesas sēdē /datums/(4.sējums 112.lapa) norādīja, ka vagoniņš, kurš atradies /adrese/, un no

kura 2013.gada jūnijā beigās nozagti instrumenti, un kuram bijis izsists logs, salauzta loga ārpusē esošā metāla žalūzija, un salauzta durvju

slēdzene, nepiederot SIA /Nosaukums I/. Vagoniņš piederot /Nosaukums T/. /Nosaukums T/ to uzņēmumam bijusi iznomājusi. Par sabojāto

mantu SIA /Nosaukums U/ samaksājusi /Nosaukums T/ EUR 203,47.

No krimināllietas materiāliem (1.sējums 197.lapa) ir redzams, ka SIA /Nosaukums I/ norādījis, ka vagoniņš pieder uzņēmumam, no

iesnieguma (1.sējums 198.lapa) redzams, ka SIA /Nosaukums I/ pieteicis mantiskā kaitējuma kompensāciju par bojāto vagoniņa logu, žalūziju

un slēdzeni. Lēmums par atzīšanu par cietušo (1.sēj.219.lapa) liecina, ka SIA /Nosaukums I/ atzīts par cietušo noziedzīgajā nodarījumā par

vagoniņa bojāšanu.

Savukārt no apskates protokola, fototabulas(1.sēj.204.lapa) ir redzams, ka uz vagoniņa ir /Nosaukums T/ piederības uzraksts, kas sakrīt

ar liecinieka /pers. AE/ liecību par to, ka vagoniņš pieder /Nosaukums T/.

Tiesa secina, ka ar /pers. AE/ liecību un apskates protokola fototabulu (1.sēj.204.lapa) ir pierādīts, ka vagoniņš, kuram 2013.gada

29.jūnijā tika izsists logs, salauzta metāla žalūzija un salauzta durvju slēdzene, pieder uzņēmumam /Nosaukums T/.

Ievērojot teikto, tiesa secina, ka kriminālprocesā par tīšu vagoniņa žalūziju, loga un durvju slēdzenes bojāšanu, nepamatoti par cietušo

atzīta SIA /Nosaukums I/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 95.panta pirmo daļu, cietušais šajā kriminālprocesā ir uzņēmums /Nosaukums T/.

/Nosaukums T/ kriminālprocesa laikā līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai, nav lūdzis sevi atzīt par cietušo.

Kriminālprocesa likuma 7.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka par Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums. Minētā persona, saskaņā ar Kriminālprocesa

95.panta izpratni, ir cietušais.

Kriminālprocesa likuma 377.panta 8.punktā noteikts, ka kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts kriminālprocess ir jāizbeidz, ja nav

cietušās personas pieteikuma tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz šīs personas pieteikuma pamata. Savukārt šī likuma 481.panta

pirmās daļas 1.punktā ir noteikts, ka tiesa izbeidz kriminālprocesu vai tā daļu, ja iztiesāšanas laikā tā konstatē šā likuma 377.panta 3.-

10.punktā norādītos apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu.

Ievērojot teikto, tiesa iztiesāšanas laikā ir konstatējusi, ka kriminālprocess par vagoniņa loga, žalūzijas un durvju slēdzenes bojāšanu

/datums/uzsākts bez cietušā /Nosaukums T/ pieteikuma un tāpēc, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 8.punktu, minētais

kriminālprocess ir izbeidzams pēc likuma.

Attiecībā uz SIA /Nosaukums I/ pieteikto mantisko kaitējumu EUR 203,47 apmērā, kuru SIA /Nosaukums I/ samaksājusi /Nosaukums T/

kā kompensāciju par sabojāto mantu, tiesa atzīst, ka šajā kriminālprocesā šī mantiskā kaitējuma kompensācija SIA /Nosaukums I/ nav

nosakāma. Tiesa izskaidro, ka SIA /Nosaukums I/ ir tiesības celt prasību civilās tiesāšanās kārtībā.

Cietusī/pers. O/ pieteikusi mantiskā kaitējuma kompensāciju 469,55 euro (Ls 330) (1.sēj. 32.,43.lapa).

SIA /Nosaukums E/ pieteicis mantiskā kaitējuma kompensāciju 1183,80 euro (Ls 831,98) (1.sēj.191. – 192.lapa).

SIA /Nosaukums I/ pieteicis mantiskā kaitējuma kompensāciju 332,92 euro (Ls 332,92) ( 1.sēj.198.,219., – 223.lapa).

SIA /Nosaukums E/ pieteicis mantiskā kaitējuma kompensāciju 350,03 euro (Ls 246) (2.sēj.2.,13. – 15.lapa).

SIA /Nosaukums J/ pieteicis mantiskā kaitējuma kompensāciju 21,33 euro (Ls 14,99) (3.sēj.14.lapa).

Kriminālprocesa likuma 352.,353.pants un Civillikuma 1775.pants, nosaka imperatīvu pienākumu vainīgajam atlīdzināt nodarīto zaudējumu.

Ņemot vērā, ka apsūdzēto tīšo prettiesisko darbību rezultātā, cietušajiem ir nodarīts zaudējums, saskaņā ar Civillikuma 1675., 1776.-1792.,

2355., 2356.pantu, Kriminālprocesa likuma 352., 353.pantu apsūdzētajiem /pers. F/, /pers. G/ un /pers. I/ ir pienākums pilnībā atlīdzināt nodarīto

mantisko kaitējumu.

Nosakot mantiskā kaitējuma atlīdzību, tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 2356.pantu, ja nozagtās lietas vairs nav vai ja tā ir sabojāta, tad

cietušais var prasīt no vainīgā šās lietas augstāko cenu, kāda tai bijusi no patvaļīgās paņemšanas laika.

Ievērojot minēto un izvērtējot cietušo pieteiktās mantiskā kaitējuma kompensācijas, tiesa uzskata, ka cietušie nozagto mantu vērtību ir noteikuši

objektīvi, saprātīgos apmēros, ievērojot mantas nolietojumu, vērtīgumu un cenu. Tiesa atzīst, ka cietušo pieteiktās mantiskā kaitējuma kompensācijas ir

pamatotas un pierādītas pilnībā.

Pamatojoties uz minēto un Civillikuma 1675.pantu, piedzīt solidāri no /pers. F/ un /pers. G/ par labu /pers. J/i mantiskā kaitējuma kompensāciju

EUR 469,55; par labu SIA /Nosaukums E/ mantiskā kaitējuma kompensāciju EUR 1505,37, par labu SIA /Nosaukums I/ nodarītā mantiskā kaitējuma

kompensāciju EUR 270,23.

Pamatojoties uz minēto un Civillikuma 1675.pantu, piedzīt solidāri no /pers. F/ un /pers. I/ par labu SIA /Nosaukums J/ nodarītā mantiskā

kaitējuma kompensāciju EUR 21,33.

Piedzīt no /pers. F/ par labu SIA /Nosaukums E/ mantiskā kaitējuma kompensāciju EUR 28,46.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā apsūdzēto personību, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus, motīvus, u.c.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, /pers. F/ izdarījis četrus smagus noziegumus un divus mazāk smagus noziegumus.

/pers. F/ agrāk sodīts (2.sējuma 106. – 125. lapa):

1. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 55.panta ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, sodu nosakot nosacīti ar

pārbaudes laiku uz 1 gadu 6 mēnešiem;

2. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 51.panta pirmās daļas, 55.panta ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu,

sodu nosakot nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu 6 mēnešiem;

3. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 51.panta pirmās daļas, Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas ar

brīvības atņemšanu uz 1 gadu 7 mēnešiem;

4. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, 185.panta pirmās daļas, 50.panta pirmās daļas, 50.panta piektās

daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 7 mēnešiem;

5. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 185.panta otrās daļas, 50.panta pirmās daļas, 50.panta piektās daļas

ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 1 mēnesi;

6. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 172.panta, 50.panta pirmās daļas, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu;

7. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem;

8. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 185.panta otrās daļas, 180.panta otrās daļas, piemērojot 52.panta

pirmās daļas 2.punktu, 52.panta ceturto daļu, 50.panta pirmās daļas, 50.panta piektās daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 3 mēnešiem;

9. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 50.panta piektās daļas ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 2

mēnešiem un piespiedu darbu uz 280 stundām. Brīvības atņemšanas sods izciests 2016.gada 14.janvārī, piespiedu darba sods nav izciests.

Izvērtējot minēto informāciju, tiesa atzīst, ka tā apsūdzēto raksturo negatīvi, jo neraugoties uz izciestajiem bargajiem sodiem, joprojām saglabājas

augsts atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks un ar tiesas piespriestajiem sodiem nav sasniegts kriminālsoda mērķis. Tiesa secina, ka

apsūdzētajam ir izveidojusies stabila tendence izdarīt noziedzīgus nodarījumus, par ko liecina fakts, ka apsūdzētais nedzēstas sodāmības laikā, īsā laika

periodā izdara sešus jaunus noziedzīgus nodarījumus. Minētais norāda uz to, ka apsūdzētais pēc soda izciešanas nav mainījis savu uzvedību, nav labojies

un savu darbību bīstamību nesaprot, nav izvērtējis savas prettiesiskās darbības un turpina izdarīt jaunus sabiedriski bīstamus noziedzīgus nodarījumus.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka tie izdarīti īsā laika periodā, kvalificējošos un atbildību pastiprinošos apstākļos.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā apsūdzētā paskaidrojumus par to, ka pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas strādā gadījuma darbus un

iespēju robežās dod uzturlīdzekļus apgādībā esošajam bērnam.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais atrodoties soda izciešanas vietā ir apguvis arodizglītību un ieguvis profesiju (5.sējums 8., 54. –

56.lapa) un no izglītības iestādes raksturots pozitīvi. Tiesa atzīst, ka minētais apsūdzēto raksturo pozitīvi un liecina, ka apsūdzētais, ja vēlas, spēj un var

savu uzvedību un sociālo dzīvesveidu mainīt. Tiesa uzskata, ka minētais liecina, ka apsūdzētais sāk apzināties savas rīcības nepareizību un laboties.

Atbildību pastiprinoši apstākļi [1],[2],[3],[4] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, apsūdzībā pēc Krimināllikuma

180.panta pirmās daļas un [1] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu –

noziedzīgs nodarījums veido noziedzīga nodarījuma recidīvu; apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta

pirmās daļas 2.punktu – noziedzīgs nodarījums izdarīts personu grupā.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, ņemot vērā apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, tiesa atzīst par atbildību

mīkstinošu apstākli to, ka apsūdzētais izdarīto nožēlo un savu vainu atzīst [3], [4] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un [1] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka katrs jauns noziedzīgs nodarījums soda bardzību pastiprina. Turklāt persona jau agrāk ir izdarījusi noziedzīgus

nodarījumus un tos turpina izdarīt, līdz ar to ir daudz negatīvāk raksturojama nekā persona, kura noziegumu izdara pirmo reizi un tas jāievēro arī soda

veida un mērā noteikšanā.

Tiesa uzskata, ka par katru jaunu noziedzīgu nodarījumu persona ir sodāma bargāk, jo neraugoties uz izciesto sodu, persona turpina ignorēt valsts

likumus un sabiedrības intereses. Uz to, ka personai, kura izdara vairākus noziedzīgus nodarījumus, krimināltiesiskajai represijai ir jābūt bargākai,

norādīts arī tiesu prakses apkopojumos par sodu politiku. Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumi krimināltiesībās.

2007./2008. Apgabaltiesu kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas instances tiesas sodu

piemērošanas prakse, 92. lpp. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/kriminaltiesibas/ Tiesa šim viedoklim

pievienojas, jo pretējā gadījumā personām veidojas nesodāmības sajūta, jo personai par vienu, pirmo reizi, izdarītu noziedzīgu nodarījumu tiek piemērots

tāds pats soda veids, kā personai, kura noziedzīgos norādījumus izdara regulāri.

U. Krastiņš norāda, ka „vairākus noziedzīgus nodarījumus izdarījusī persona ir negatīvāk vērtējama, jo viņas apziņā jau ir iesakņojies uzskats, ka

sabiedrībā var dzīvot, savas personiskās egoistiskās tieksmes izvirzot augstāk par citu cilvēku tiesībām un interesēm”. Krastiņš U. Noziedzīgs

nodarījums. Juridiskā mācību un izglītojošā literatūra. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 185. lpp..

Tiesa atzīst, ka arī konkrētajā gadījumā, tāpat kā gadījumos, kad persona ir izdarījusi vairākus vienveidīgus noziegumus, tiesai nav pamats noteikt

nesamērīgi vieglu sodu, jo tādā veidā netiek realizēta valsts iecerētā reforma sodu noteikšanā, tajā skaitā atsakoties Krimināllikumā no atkārtotības kā

kvalificējošās pazīmes.

Tiesa atzīst, ka persona, kura ir izdarījusi jau agrāk vairākus noziedzīgus nodarījumus, parasti nodara lielāku morālu, fizisku vai materiālu

kaitējumu sabiedrībai un indivīdam, ar savām darbībām apliecinot noraidošu attieksmi pret valsts, sabiedrības un indivīda interesēm.

Tāpēc sods par katru jaunu noziedzīgu nodarījumu nedrīkst tikt noteikts formāli un sodam jābūt adekvātam izdarīto nodarījumu

regularitātei, kā arī soda noteikšanas vispārīgajiem principiem.

Tiesa uzskata, ka personai, kura regulāri izdara noziedzīgus nodarījumus, nosakot nesamērīgi vieglu sodu, veidojas nesodāmības sajūta un netiek

sasniegti kriminālsoda mērķi, atturēt citas personas no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un netiek aizsargāta sabiedrības drošība.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka vienīgais soda veids, ar kuru tiks sasniegts kriminālsoda mērķis un kura izciešana turpmāk apsūdzēto atturēs no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas ir brīvības atņemšanas sods.

Tiesa uzskata, ka soda mērs par katru noziedzīgo nodarījumu, ņemot vērā, ka noziedzīgie nodarījumi izdarīti 2013.gadā, nosakāms tuvāk tā

minimālajam apmēram.

Sods par jaunajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nosakāms, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu. Tiesa uzskata, ka soda mērs nav

nosakāms tā minimālajā apmērā, jo nepamatoti zema soda mēra noteikšana personai, kura noziegumus izdara regulāri, rada nesodāmības sajūtu.

Nosakot sodu par jaunajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiesa uzskata, ka piemērojams daļējs piespriesto sodu saskaitīšanas princips, tādā veidā soda

mēru saprātīgi mīkstinot.

Galīgais sods apsūdzētajam nosakāms, pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, un piespriestajam sodam par jaunajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem daļēji pieskaitāms piespriestais sods pēc Kuldīgas rajona tiesas 2014.gada 30.decembra sprieduma. Brīvības atņemšanas

sodu pēc minētā sprieduma apsūdzētais izcietis 2016.gada 14.janvārī. Izziņa no Valsts probācijas dienesta liecina, ka piespriestā piespiedu darba soda –

280 stundas - izciešanu apsūdzētais nav uzsācis.

Ņemot vērā, ka tiesa galīgo sodu nosaka ilgāk par trijiem gadiem, tad saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, 280 piespiedu darbu stundas atbilst 35

brīvības atņemšanas dienām un kuras daļēji tiek pieskaitītas piespriestajam sodam.

Tiesa uzskata, ka galīgais soda mērs nav nosakāms tā minimālajā apmērā, jo nepamatoti zema soda mēra noteikšana personai, kura noziegumus

izdara regulāri, apdraud tiesisko taisnīgumu, rada citās personās neticību tiesai, un var novest pie sabiedrības tiesiskās apziņas deformācijas.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda termiņā ieskaitāms apcietinājumā pavadītais laiks un soda izciešanas laiks no 2013.gada

21.februāra līdz 2013.gada 28.februārim, no 2013.gada 7.oktobra līdz 2013.gada 11.oktobrim, n o 2013.gada 22.novembra līdz 2016.gada

14.janvārim.

/pers. F/ drošības līdzeklis nav piemērots.

/pers. F/ mantai arests nav uzlikts.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, /pers. G/ izdarījis piecus smagus noziegumus.

/pers. G/ iepriekš sodīts (lietas 133. – 136.lapa):

1. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, 47.panta otrās daļas, 50. panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz

60 stundām, piespiedu darbs nostrādāts;

1. /datums/Saldus rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, 175.panta pirmās, otrās, trešās daļas ar piespiedu darbu uz 250 stundām,

bez mantas konfiskācijas, sods izciests 2014.gada 27.februārī (78. – 82.lapa).

2. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas, 314.panta, 50.panta ar piespiedu darbu uz 280 stundām. Spriedums

stājies spēkā 2014.gada 6.septembrī;

3. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 185.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem, sods

noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu, spriedums stājies spēkā 2014.gada 16.decembrī;

5. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 50.panta, 55.pantu ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem un

piespiedu darbu uz 280 stundām, ar pārbaudes laiku uz 1 gadu, uzliekot par pienākumu nemainīt dzīves vietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas,

piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem, spēkā no 2014.gada 4.novembra, noteikts galīgais sods ar

/datums/lēmumu, sods nav izciests;

6. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 185.panta pirmās daļas sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2

mēnešiem, spriedums stājies spēkā 2015.gada 15.septembrī;

7. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem,

8. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 185.panta pirmās daļas, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 10

mēnešiem, pieskaitīts sods pēc 2015.gada 19.maija sprieduma;

9. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem;

10. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 50.panta, pieskaitīts sods pēc 2015.gada 13.oktobra sprieduma,

sodīts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu četriem mēnešiem;

11. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 50.panta piektās daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem un 5

mēnešiem, spriedums nav stājies spēkā.

Atbildību pastiprinoši apstākļi [1], [2], [3], [4] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 175.panta otrās daļas, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu – noziedzīgs nodarījums veido noziedzīga nodarījuma

recidīvu.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, ņemot vērā apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, tiesa atzīst par atbildību

mīkstinošu apstākli to, ka apsūdzētais izdarīto nožēlo un savu vainu atzīst [3], [4] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 175.panta otrās daļas.

Ņemot vērā, ka /pers. G/ šajā lietā ir izdarījis piecus smagus noziedzīgus nodarījumus, ir sodīts vienpadsmit reizes un neraugoties uz

kriminālprocesu ierosināšanu un piemērotajiem sodiem, savu dzīvesveidu nemaina, nelabojas un regulāri turpina izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus,

tiesa uzskata, ka apsūdzētajam piemērojams brīvības atņemšanas sods. Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā tiesa ir izsmēlusi visas iespējas apsūdzētā

uzvedību koriģēt ar soda veidiem, kuri nav saistīti ar reālu brīvības atņemšanu, tāpēc tikai ar šādu bargu sodu tiks panākts soda mērķis un atjaunots

tiesiskais taisnīgums. Izvērtējot /pers. G/ personību, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam ir izveidojusies stabila tendence izdarīt noziedzīgus nodarījumus un

apsūdzētā uzvedību ir iespējams koriģēt tikai ar bargu soda veidu.

Nosakot soda mēru par katru noziedzīgo nodarījumu, tiesa uzskata, ka tas nav nosakāms tuvu maksimālajam soda mēram, jo apsūdzētais ir gados

jauns cilvēks, slimo ar smagu infekciju slimību, tomēr tiesa ņem vērā, ka katrs jauns noziedzīgs nodarījums soda bardzību pastiprina.

Tiesa uzskata, ka galīgais sods par jaunajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nosakāms pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, pēc

noziedzīgu nodarījumu kopības. Tiesa uzskata, ka izvērtējot teikto kopumā, ir piemērojams vieglākais soda noteikšanas princips, proti, daļēja sodu

saskaitīšana tādā veidā saprātīgi galīgo sodu mīkstinot.

/pers. G/ drošības līdzeklis nav piemērots.

/pers. G/ mantai arests nav uzlikts.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, /pers. H/ izdarīja smagu noziegumu.

/pers. H/ agrāk sodīts (2.sējuma 144. – 147.lapa):

1) /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 60 stundām, sods izciests, sodāmība dzēsta;

2) /datums/Saldus rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas un 175. panta trešās daļas ar piespiedu darbu uz 100 stundām;

3) Kuldīgas rajona tiesā /datums/pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, 47.panta otrās daļas, 50.panta piektās daļas, ar piespiedu darbu uz

130 stundām.

4) Kuldīgas rajona tiesā /datums/pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 160 stundām, pievienots neizciestais Kuldīgas

rajona tiesas /datums/spriedums, sodīts ar piespiedu darbu uz 266 stundām;

5) Kuldīgas rajona tiesā /datums/pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ar piespiedu darbu uz 100 stundām, pieskaitīts daļēji Kuldīgas

rajona tiesas /datums/spriedums, sodīts ar piespiedu darbu uz 300 stundām;

6) Kuldīgas rajona tiesā /datums/pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem, nosacīti ar pārbaudes laiku uz

1 gadu;

7) /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, 175.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem un

piespiedu darbu uz 150 stundām.

Atbildību pastiprinoši apstākļi, saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, nav konstatēti.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, ņemot vērā apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, tiesa atzīst par atbildību

mīkstinošu apstākli to, ka apsūdzētais izdarīto nožēlo un savu vainu atzīst un saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas trešo punktu, atbildību

mīkstinošs apstāklis – labprātīgi atlīdzinājis cietušajam ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu.

Izvērtējot apsūdzētā personību, tiesa atzīst, ka apsūdzētais raksturojas negatīvi, jo neraugoties uz to, ka uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi

ir nepilngadīgs, ir ierosināts liels skaits kriminālprocesu, apsūdzētajam tiek piemēroti kriminālsodi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanas sodu,

apsūdzētais nelabojas, bet turpina regulāri izdarīt aizvien jaunus noziedzīgus nodarījumus. Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais nav ieradies

izciest piespiedu darba sodu un tas ar tiesas lēmumu ir aizstāts. Tāpat apsūdzētais nav pildījis nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā uzliktos

pienākumus. Līdz ar to, tiesa uzskata, ka tā ir izsmēlusi visus iespējamos alternatīvos soda veidus un iespējas, lai apsūdzētā uzvedību koriģētu. Turklāt,

tiesa ņem vērā, ka katrs jauns noziedzīgs nodarījums soda bardzību pastiprina.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam par jauno noziedzīgo nodarījumu, ievērojot Krimināllikuma 65.panta noteikumus, piemērojama

īslaicīga brīvības atņemšana.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais ir sadarbojies ar procesa virzītāju, piekrītot pabeigt kriminālprocesu tā vienkāršotajā formā;

viņa attieksmi pret inkriminēto noziedzīgo nodarījumu – patiesi nožēlo izdarīto un atlīdzinājis nodarīto kaitējumu.

Galīgais sods /pers. H/ nosakāms pēc Kuldīgas rajona tiesas 2016.gada 9.februāra sprieduma.

Galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.

Nosakot galīgo sodu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais raksturojas negatīvi, ka izdarījis lielu skaitu noziedzīgu nodarījumu, alternatīvos sodus nav

uztvēris kā sodu par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, savu uzvedību un rīcības bīstamās sekas nav izvērtējis, nav labojies un turpinājis izdarīt

aizvien jaunus noziedzīgus nodarījumus. Tāpat tiesa ņem vērā, ka katrs jauns noziedzīgs nodarījums soda bardzību pastiprina. Izvērtējot minēto

kopsakarībā, tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav likumiska pamata galīgā soda noteikšanā piemērot vieglākos soda noteikšanas principus, tādā

veidā galīgo sodu saprātīgi mīkstinot.

Tiesa atzīst, ka arī konkrētajā gadījumā, tāpat kā gadījumos, kad persona ir izdarījusi vairākus vienveidīgus noziegumus, tiesai nav pamats noteikt

nesamērīgi vieglu sodu, jo tādā veidā netiek realizēta valsts iecerētā reforma sodu noteikšanā, tajā skaitā atsakoties Krimināllikumā no atkārtotības kā

kvalificējošās pazīmes.

Tiesa atzīst, ka persona, kura ir izdarījusi jau agrāk vairākus noziedzīgus nodarījumus, parasti nodara lielāku morālu, fizisku vai materiālu

kaitējumu sabiedrībai un indivīdam, ar savām darbībām apliecinot noraidošu attieksmi pret valsts, sabiedrības un indivīda interesēm. Tāpēc galīgais sods

pēc vairākiem spriedumiem nedrīkst tikt noteikts formāli un sodam jābūt adekvātam izdarīto nodarījumu regularitātei, kā arī soda noteikšanas

vispārīgajiem principiem.

Tiesa uzskata, ka personai, kura regulāri izdara noziedzīgus nodarījumus, nosakot nesamērīgi vieglu galīgo sodu, veidojas nesodāmības sajūta un

netiek sasniegti kriminālsoda mērķi – atturēt citas personas no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un netiek aizsargāta sabiedrības drošība.

Ievērojot teikto, tiesa uzskata, ka piespriestajam sodam, pilnībā pieskaitāms piespriestais sods pēc Kuldīgas rajona tiesas 2016.gada 9.februāra

sprieduma un nosakāms, ka piespiedu darba sods izciešams pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Ar Kuldīgas rajona tiesas /datums/lēmumu, /pers. H/ drošības līdzeklis grozīts uz apcietinājumu (5.sējums 84.lapa).

2016.gada 6.janvārī /pers. H/ aizturēts (5.sējums 109.lapa).

Tiesa uzskata, ka drošības līdzekļa – apcietinājums, turpmāka piemērošana nav lietderīga un nepieciešama, tāpēc drošības līdzeklis ar 2016.gada

17.martu, atceļams.

Soda termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2016.gada 6.janvāra līdz 2016.gada 17.martam.

/pers. H/ mantai arests nav uzlikts.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, /pers. I/ izdarīja vienu mazāk smagu noziegumu.

/pers. I/ agrāk sodīts (3.sējuma 64 – 67.lapa):

1. Kuldīgas rajona tiesā /datums/pēc Krimināllikuma 175.panta trešās, 55.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem, sods noteikts

nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 mēnešiem;

2. Ventspils tiesā /datums/pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – veikt sabiedriskos darbus

15 stundas, sods atstrādāts 2010.gada 10.jūnijā;

3. /datums/Kuldīgas rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ar piespiedu darbu uz 180 stundām, ar Kuldīgas rajona tiesas

/datums/lēmumu, piespiedu darbs aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 42 dienām.

Kuldīgas novada Padures pagasta pārvaldes informācijā par apsūdzēto norādīts, /pers. I/ dzīvo sociālajā mājā un /pers. I/ piešķirts trūcīgās

personas statuss (3.sēj.75.lapa).

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā apsūdzētā paskaidrojumus par to, ka pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, strādājis līgumdarbus, piespiedu darba

sodu neesot uzsācis izciest, jo aizbraucis uz Angliju pelnīt naudas līdzekļus iztikai. Noteikti apliecina, ka ir labojies un turpmāk vairs jaunus pārkāpumus

neizdarīs, saprot, ka piemērotais sods ir jāizcieš, lūdz noteikt sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanas sodu.

Atbildību pastiprinošs apstāklis, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 2.punktu – noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, ņemot vērā apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, tiesa atzīst par atbildību

mīkstinošu apstākli to, ka apsūdzētais izdarīto nožēlo un savu vainu atzīst.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētais ir sadarbojies ar procesa virzītāju, piekrītot pabeigt kriminālprocesu tā vienkāršotajā formā; viņa attieksmi pret

inkriminēto noziedzīgo nodarījumu – patiesi nožēlo izdarīto, tiesa uzskata, ka piespiedu darba soda veids ir atbilstošs /pers. I/ nodarījumam.

Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta pirmo daļu piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš

kā sodu, veicot dzīves vietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.

Darbs, ko veic persona, kam piemērots piespiedu darbs, ir reāls darbs, kas rada jaunas materiālas vērtības un ir noderīgs sabiedrībai. Līdz ar to, tiesa

uzskata, ka ar šādu soda veidu ir iespēja kompensēt ar noziedzīgu nodarījumu nodarīto apdraudēto interesi nevis konkrētam cietušajam, bet sabiedrībai

kopumā, kā arī vienlaikus pierādīt, ka izdarītais likumpārkāpums tiek nožēlots un persona ir gatava mainīt savu līdzšinējo uzvedību.

Tiesa uzskata, ka ar šādu soda veidu konkrētajā gadījumā tiks sasniegts soda mērķis, kas ir ne tikai vainīgo sodīt par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, bet arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Piespiedu darbu, tiesa atzīst par atbilstoši efektīvu, audzinošu un atbilstošu sodu apsūdzētajam, kura piemērošanai tiesa nekonstatē nekādus

objektīvus šķēršļus vai likumā noteiktus ierobežojumus, un kā sodu, kas ir personas brīvību neierobežojošs, tajā pašā laikā tas ir pietiekami reāls sods, lai

sasniegtu iepriekš spriedumā norādīto kriminālsoda mērķi.

Nosakot soda mēru, tiesa uzskata, ka tas nav nosakāms tā minimālajā apmērā, jo noziedzīgais nodarījums izdarīts atbildību pastiprinošos

apstākļos.

Galīgais sods /pers. I/ nosakāms pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un piespriestajam sodam pilnībā pieskaitāms piespriestais

īslaicīgais brīvības atņemšanas sods pēc Kuldīgas rajona tiesas /datums/lēmuma.

Tiesa uzskata, ka izvērtējot apsūdzētā personību, to ka labprātīgi piespiedu darba sodu nav izpildījis, galīgā soda noteikšanā piemērojams

bargākais soda noteikšanas princips, proti, pilnīga piespriesto sodu saskaitīšana.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 52.panta otro1 daļu, noteikt, ka piespiedu darbu izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Soda termiņā saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, ieskaitīt izciesto sodu no 2016.gada 29.februāra līdz 2016.gada 17.martam.

/pers. I/ drošības līdzeklis nav piemērots.

/pers. I/ mantai arests nav uzlikts.

Maksājuma uzdevums (4.sējums 96.lapa) liecina, ka valsts samaksājusi lieciniekam /pers. A0/ ceļa izdevumus EUR 5,70. Liecinieks sniedza liecību

/pers. F/ un /pers. G/ celtajās apsūdzībās par zādzību izdarīšanu, līdz ar to minētie izdevumi piedzenami par labu valstij no /pers. F/ un /pers. G/.

Samaksāt no valsts budžeta līdzekļiem aizstāvei V.Ķinei EUR 211,81, par sniegto juridisko palīdzību /pers. F/.

Samaksāt no valsts budžeta līdzekļiem aizstāvim R. Mediņam EUR 606,90 par sniegto juridisko palīdzību /pers. F/.

Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek

segta no valsts līdzekļiem, ir: personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem;

personai, kura kriminālprocesā, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, nav vēlējusies aizstāvi.

Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtajā daļā noteikts, ka procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie

piedzenami, ir maznodrošināta. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski

ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.

Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka /pers. F/ ir trūcīgā persona, vai citi pierādījumi, kas liecinātu, ka pienākums samaksāt valsts

ienākumos izdevumus par aizstāvja sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem būtiski/ievērojamā mērā ietekmētu apsūdzētā mantas stāvokli, vai apsūdzētā

apgādībā esošo bērnu tiesības uz uzturlīdzekļiem.

Ievērojot teikto, neatbrīvot /pers. F/ no pienākuma segt procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 818,71, un

izdevumiem par liecinieka ceļa izdevumiem EUR 2,85, un piedzīt no /pers. F/ par labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko

palīdzību EUR 818,71, un izdevumus par liecinieka ceļa izdevumiem EUR 2,85.

Nosakot, ka procesuālos izdevumus /pers. F/ labprātīgi var samaksāt 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās.

Samaksāt no valsts budžeta līdzekļiem aizstāvim O.Ozoliņam EUR 627,82. par sniegto juridisko palīdzību /pers. G/.

Atbrīvot /pers.G/no pienākuma segt procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 212,31 un izdevumus par liecinieka ceļa

izdevumiem EUR 2,85, jo apsūdzētais laika periodā no 2014.gada 1.maija līdz 2014.gada 31.oktobrim bija trūcīgā persona (4.sēj. 76.lapa).

Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek

segta no valsts līdzekļiem, ir: personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem;

personai, kura kriminālprocesā, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, nav vēlējusies aizstāvi.

Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtajā daļā noteikts, ka procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie

piedzenami, ir maznodrošināta. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski

ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.

Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka /pers. G/ pēc 2014.gada 31.oktobra ir trūcīgā persona, vai citi pierādījumi, kas liecinātu, ka

pienākums samaksāt valsts ienākumos izdevumus par aizstāvja sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem būtiski /ievērojamā mērā ietekmētu apsūdzētā

mantas stāvokli, vai apsūdzētā apgādībā esošo bērnu tiesības uz uzturlīdzekļiem.

Ievērojot teikto, tiesa uzskata, ka /pers. G/ nav atbrīvojams no pienākuma segt procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko

palīdzību EUR 415,51, un no /pers. G/ par labu valstij piedzenami procesuālie izdevumi par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 415,51.

Noteikt, ka procesuālos izdevumus labprātīgi var samaksāt 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās.

Samaksāt no valsts budžeta līdzekļiem aizstāvei G.Mazai EUR 892,89 par sniegto juridisko palīdzību /pers. H/ un /pers. I/.

Atbrīvot /pers.H/no pienākuma segt procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 142,84, jo apsūdzētais laika periodā no

2014.gada 1.maija līdz 2014.gada 31.oktobrim bija trūcīgā persona (4.sēj. 77.lapa).

Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek

segta no valsts līdzekļiem, ir: personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem;

personai, kura kriminālprocesā, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, nav vēlējusies aizstāvi.

Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtajā daļā noteikts, ka procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie

piedzenami, ir maznodrošināta. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski

ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.

Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka /pers. H/ pēc 2014.gada 31.oktobra ir trūcīgā persona, vai citi pierādījumi, kas liecinātu, ka

pienākums samaksāt valsts ienākumos izdevumus par aizstāvja sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem būtiski /ievērojamā mērā ietekmētu apsūdzētā

mantas stāvokli, vai apsūdzētā apgādībā esošo bērnu tiesības uz uzturlīdzekļiem.

Neatbrīvot /pers.H/no pienākuma segt procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 303,61 un piedzīt no /pers. H/ par

labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 303,61.

Noteikt, ka procesuālos izdevumus labprātīgi var samaksāt 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās.

Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek

segta no valsts līdzekļiem, ir: personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem;

personai, kura kriminālprocesā, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, nav vēlējusies aizstāvi.

Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtajā daļā noteikts, ka procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie

piedzenami, ir maznodrošināta. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski

ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.

Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka /pers. I/ ir trūcīgā persona, vai citi pierādījumi, kas liecinātu, ka pienākums samaksāt valsts ienākumos

izdevumus par aizstāvja sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem būtiski/ievērojamā mērā ietekmētu apsūdzētā mantas stāvokli, vai apsūdzētā apgādībā

esošo bērnu tiesības uz uzturlīdzekļiem.

Ievērojot teikto, neatbrīvot /pers. I/ no pienākuma segt procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 446,45, un piedzīt no

/pers. I/ par labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 446,45.

Noteikt, ka procesuālos izdevumus labprātīgi var samaksāt 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511.pantu, 512.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. F/ atzīt par vainīgu [1] noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu

uz 4 (četriem) mēnešiem.

/pers. F/ atzīt par vainīgu [2] noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu

uz 4 (četriem) mēnešiem.

/pers. F/ atzīt par vainīgu [3] noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu

uz 5 (pieciem) mēnešiem.

/pers. F/ atzīt par vainīgu [4] noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu

uz 5 (pieciem) mēnešiem.

/pers. F/ atzīt par vainīgu [1] noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

/pers. F/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz

4 (četriem) mēnešiem.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, sodu noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, piespriestos sodus daļēji saskaitot un /pers.

F/ sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 8 (astoņiem) mēnešiem.

Galīgo sodu noteikt pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, piespriestajam sodam daļēji pieskaitīt piespriesto sodu pēc Kuldīgas

rajona tiesas 2014.gada 30.decembra sprieduma un

/pers. F/ sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trijiem) gadiem un 8 (astoņiem) mēnešiem.

Soda termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku un soda izciešanas laiku no 2013.gada 21.februāra līdz 2013.gada 28.februārim, no 2013.gada

7.oktobra līdz 2013.gada 11.oktobrim, no 2013.gada 22.novembra līdz 2016.gada 14.janvārim.

Izbeigt kriminālprocesu /pers. F/ [2] apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta

pirmās daļas 8.punktu.

/pers. G/ atzīt par vainīgu [1] noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu

uz 4 (četriem) mēnešiem.

/pers. G/ atzīt par vainīgu [2] noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu

uz 4 (četriem) mēnešiem.

/pers. G/ atzīt par vainīgu [3] noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu

uz 5 (pieciem) mēnešiem.

/pers. G/ atzīt par vainīgu [4] noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu

uz 5 (pieciem) mēnešiem.

/pers. G/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz

5 (pieciem) mēnešiem.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, sodu noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības piespriestos sodus daļēji saskaitot un /pers.

G/ sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 7 (septiņiem) mēnešiem.

/pers. H/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta otrajā daļā un sodīt ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem 11 (vienpadsmit) dienām.

Galīgo sodu noteikt pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, piespriestajam sodam pilnībā pieskaitīt piespriesto sodu pēc Kuldīgas

rajona tiesas 2016.gada 9.februāra sprieduma un

/pers. H/ sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu un 11 (vienpadsmit) dienām un piespiedu darbu uz 150 (viens simts piecdesmit) stundām.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 52.panta otro1 daļu, noteikt, ka piespiedu darbu izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Soda termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2016.gada 6.janvāra līdz 2016.gada 17.martam.

Atcelt drošības līdzekli apcietinājumu ar 2016.gada 17.martu.

/pers. I/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un sodīt ar piespiedu darbu 150

(viens simts piecdesmit) stundām.

Galīgo sodu noteikt pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, piespriestajam sodam pilnībā pieskaitīt piespriesto īslaicīgo brīvības

atņemšanas sodu pēc Kuldīgas rajona tiesas 2016.gada 18.janvāra lēmuma un

/pers. I/ sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 42 dienām un piespiedu darbu uz 150 (viens simts piecdesmit) stundām.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 52.panta otro1 daļu, noteikt, ka piespiedu darbu izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Soda termiņā ieskaitīt izciesto sodu no 2016.gada 29.februāra līdz 2016.gada 17.martam.

Piedzīt solidāri no /pers. F/ un /pers. G/ par labu /pers. J/i nodarītā kaitējuma kompensāciju EUR 469,55.

Piedzīt solidāri no /pers. F/ un /pers. G/ par labu SIA /Nosaukums E/ mantiskā kaitējuma kompensāciju EUR 1505,37.

Piedzīt solidāri no /pers. F/ un /pers. G/ par labu SIA /Nosaukums I/ nodarītā kaitējuma kompensāciju EUR 270,23.

Piedzīt solidāri no /pers. F/ un /pers. I/ par labu SIA /Nosaukums J/ nodarītā kaitējuma kompensāciju EUR 21,33.

Piedzīt no /pers. F/ par labu SIA /Nosaukums E/ materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 28,46.

Nenoteikt SIA /Nosaukums I/ šajā kriminālprocesā mantiskā kaitējuma kompensāciju EUR 203,47.

Samaksāt no valsts budžeta līdzekļiem aizstāvei V.Ķinei EUR 211,81, par sniegto juridisko palīdzību /pers. F/.

Samaksāt no valsts budžeta līdzekļiem aizstāvim R. Mediņam EUR 606,90 par sniegto juridisko palīdzību /pers. F/.

Neatbrīvot /pers.F/no pienākuma segt procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 818,71, un izdevumiem par liecinieka

ceļa izdevumiem EUR 2,85, un piedzīt no /pers. F/ par labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 818,71, un

izdevumus par liecinieka ceļa izdevumiem EUR 2,85.

Nosakot, ka procesuālos izdevumus /pers. F/ labprātīgi var samaksāt 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās.

Samaksāt no valsts budžeta līdzekļiem aizstāvim O.Ozoliņam EUR 627,82, par sniegto juridisko palīdzību /pers. G/.

Atbrīvot /pers.G/no pienākuma segt procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 212,31 un izdevumus par liecinieka ceļa

izdevumiem EUR 2,85.

Neatbrīvot /pers.G/no pienākuma segt procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 415,51, un piedzīt no /pers. G/

par labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 415,51. Noteikt, ka procesuālos izdevumus labprātīgi var samaksāt

30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās.

Samaksāt no valsts budžeta līdzekļiem aizstāvei G.Mazai EUR 892,89 par sniegto juridisko palīdzību /pers. H/ un /pers. I/.

Atbrīvot /pers.H/no pienākuma segt procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 142,84.

Neatbrīvot /pers.H/no pienākuma segt procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 303,61 un piedzīt no /pers. H/ par

labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 303,61.

Neatbrīvot /pers.I/no pienākuma segt procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 446,45, un piedzīt no /pers. I/ par labu

valstij procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 446,45.

Noteikt, ka procesuālos izdevumus labprātīgi var samaksāt 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās.

Pilna sprieduma pieejamības datumu noteikt 2016.gada 31.martu.

Spriedumu var pārsūdzēt vai protestēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģijai, sūdzību vai protestu iesniedzot Kuldīgas rajona tiesā.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 530.panta trešo daļu, pilna sprieduma pieejamības datums noteikts 2016.gada 26.aprīlis.

Tiesnese A. Simsone