Court orders payment of contract penalty and court costs for fare evasion on public transport.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the payment of a contract penalty and associated court costs. The plaintiff, Riga Bus Company, sued for breach of contract after the defendant failed to pay for a bus ride. The court found that the defendant's failure to present a ticket or payment proof constituted a breach of the passenger transport contract, making the penalty claim valid.
Legislator headnote
AI generatedSabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13. panta 5. un 7. daļa; Civilprocesa likuma 1838. un 41. pants: saskaņā ar regulāro pasažieru pārvadājumu līgumu pasažieris ir saistīts ar samaksu par pārvadājumiem, un līguma pārkāpuma gadījumā pārvadātājs var prasīt līgumsodu, kamēr tiesas izdevumus nosaka pārkāpējs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30516613
Lietas arhīva Nr. C-1827-14/19
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 29.septembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S. Dolniece
ar sekretārēm A. Āboltiņu. A.Vaivari
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 civillietu Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” prasībā pret /pers. B/ par līgumsoda piedziņu, un
Aprakstošā daļa
2013.gada 3.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts prasītāja Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” maza
apmēra prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. B/ par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 1.decembrī, 2012.gada 27.decembrī, .2013.gada 25.janvārī, 2013.gada 26.janvārī
atbildētājs kā pasažieris, ir izmantojis prasītāja - Rīgas pašvaldības pārvadātāja, turpmāk tekstā pārvadātājs - Rīgas pašvaldības sabiedrības ar
ierobežotu “Rīgas satiksme” pakalpojumus. Tas nozīmē, ka par katru sabiedriskā transporta izmantošanas gadījumu starp pusēm ir noslēgts Regulāro
pasažieru pārvadājumu līgums, atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13.panta sestajai daļai, kas nosaka, ka pasažieris sabiedriskā
transporta pakalpojumus maršrutu tīklā izmanto uz regulāro pasažieru pārvadājumu līguma pamata, saskaņā ar kuru pārvadātājs apņemas par noteiktu
samaksu aizvest pasažieri līdz viņa izraudzītajai pieturvietai attiecīgajā maršrutā, bet pasažieris apņemas samaksāt par sabiedriskā transporta
pakalpojumu, un 13.panta septītajai daļai, kas nosaka, ka regulāro pasažieru pārvadājumu līgums stājas spēkā brīdī, kad pasažieris uzsāk sabiedriskā
transporta pakalpojumu izmantošanu (iekāpj sabiedriskajā transportlīdzeklī), biļete apliecina, ka pasažieris ir samaksājis par pārvadātāja sniegto
sabiedriskā transporta pakalpojumu. Atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13.panta piektajai daļai sabiedriskā transporta pakalpojumu
sniegšanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to pusēm ir saistoši 2012.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.599
“Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība”, turpmāk tekstā Noteikumi. Atbilstoši Noteikumu 19.punktam pasažiera
braukšanas tiesības sabiedriskajā transportlīdzeklī apliecina biļete. Elektroniski vai pa tālruni iegādātajām biļetēm braukšanas tiesības sabiedriskajā
transportlīdzeklī apliecina autorizācijas vai rezervācijas kods un atbilstoši 20.punktam, lai izmantotu sabiedriskā transporta pakalpojumus, pasažieris
iegādājas braukšanas biļeti, bet, lai pārvadātu bagāžu, - bagāžas biļeti (kvīti) (turpmāk - bagāžas biļete). Iepriekš minēto Līgumu darbības laikā
pārvadātājs atbilstoši Noteikumu 106.punkta noteikumiem ir veicis pasažieru un bagāžas pārvadāšanas kontroli sabiedriskajā transportlīdzeklī. Saskaņā
ar Noteikumu 108.punkta noteikumiem, kontroles pasākumu laikā pasažierim ir pienākums uzrādīt (iedot rokās) kontrolierim vai kompetentas valsts, vai
pašvaldības institūcijas pārstāvim biļeti, bagāžas biļeti vai dokumentu, kas apliecina pasažiera tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus, lai
minētās personas varētu pārliecināties par minēto dokumentu derīgumu un izdarīt nepieciešamās atzīmes biļetē un bagāžas biļetē. Elektroniski vai pa
tālruni iegādātām biļetēm pasažieris kontrolierim uzrāda vai nosauc autorizācijas vai rezervācijas kodu vai uzrāda (iedod rokās) datu nesēju, kurā ir
ielādēta elektroniskā biļete. Tā kā pasažieris nevarēja uzrādīt pārvadātāja pārstāvim biļeti, kas apliecinātu pasažiera braukšanas tiesības sabiedriskajā
transportlīdzeklī, tad atbilstoši Noteikumu 109.punkta noteikumiem, kas paredz, ka pasažieris, kurš nevar uzrādīt derīgu braukšanas biļeti vai elektroniski
vai pa tālruni iegādātām biļetēm nevar uzrādīt vai nosaukt autorizācijas vai rezervācijas kodu, ir uzskatāms par pasažieri bez biļetes, tad atbilstoši
Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13.panta astotajai daļai par sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu bez samaksas vai braukšanai
derīgas biļetes pasažieris maksā pārvadātājam līgumsodu. Tā kā Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13.panta devītajā daļā ir noteikts, ka
līgumsoda maksimālo apmēru un piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Līgumsoda apmēru nosaka pārvadātājs un Noteikumu 114.punktā ir
noteikts, ka līgumsoda maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 50 latu. Pilsētas nozīmes maršrutos līgumsoda apmērs var tikt pielīdzināts lielākajai
abonementa biļetes cenai, bet reģionālos starppilsētu un reģionālos vietējās nozīmes maršrutos - attiecīgā pārvadātāja noteiktai lielākajai biļetes cenai, tad
atbilstoši pārvadātāja valdes 2012.gada 27.septembra lēmumam (protokols Nr.17) ir apstiprināti noteikumi Nr. INA-NOT/2012/8 „Par pasažieru
pārvadājumu kontroli”, kuru 14.punkts nosaka līgumsoda apmērus.
Saskaņā ar iepriekš minēto un vadoties pēc Noteikumu 117.punkta un 117.2.apakšpunkta noteikumiem pārvadātājs ir izsniedzis pasažierim
līgumsoda rēķinus par kopējo summu Ls 50. Atbilstoši Noteikumu 122.punkta noteikumiem, rēķina samaksu pasažieris veic mēneša laikā no rēķina
izrakstīšanas dienas. Tā kā pasažieris nav veicis līgumsoda rēķinu samaksu mēneša laikā no to izrakstīšanas dienas, tad pārvadātājam ir tiesisks pamats
piedzīt no pasažiera līgumsodu Ls 50 apmērā.
Prasītājs prasību pamato ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13.?antu, 2012.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.599
“Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” 1.1.?unktu,19.?unktu, 20.?unktu, 108.?unktu, 109.?unktu, 115.?unktu,
117.2.?unktu, 122.?unktu, 123.?unktu, Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme” Noteikumu Nr. INA-NOT/2012/8 “Par
pasažieru pārvadājumu kontroli” 13.?unktu 14.punktu, un lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītajam līgumsodu Ls 50 un tiesas izdevumus Ls
53,30.
2013.gada 11.jūnijā atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši
Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis
sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Uz tiesas sēdi prasītāja pārstāvis neieradās. 2014.gada 15.septembrī tiesā saņemts prasītāja pārstāvja iesniegums, kurā prasītājs ir lūdzis izskatīt
lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes, jo ir aizņemts citā procesā, iesniegumā norādīts, ka prasību uztur pilnā apmērā, un lūdz tiesu prasību apmierināt.
Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslus, savus paskaidrojumus vai iebildumus tiesai nav iesniedzis.
Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam /pers. B/ paziņots Civilprocesa likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā, ievietojot sludinājumu laikrakstā
“Latvijas Vēstnesis”, ko apliecina VSIA „Latvijas Vēstnesis” publikācijas apliecinājums par sludinājuma publicēšanu 2014.gada20.marta laidienā Nr.57.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka iespējams izskatīt lietu bez pušu klātbūtnes, jo tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā
norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmo daļu euro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību.
Atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas sastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāms par atsaucēm uz
euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes notekot maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Tādejādi parāda apmērs
aprēķināms no latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētājam euro maiņas kursam (EUR 1=LVL 0,702804).
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus
vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu Ls 50 jeb 71,14 EUR apmērā.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska
darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
No prasības pieteikumā norādītā un prasības pieteikumam pievienotajiem rakstveida pierādījumiem- Rēķiniem par līgumsoda samaksu Nr.
ORLS-004328 2012.gada 1.decembrī par Ls 5, Nr. ORLS-002359 2012.gada 27.decembrī par Ls 5, Nr. ORLS-000091 2013.gada 25.janvārī par
Ls 20, Nr. ORLS-000111 2013.gada 26.janvārī par Ls 20, uz kuriem ir atbildētāja paraksts par to saņemšanu, redzams ka atbildētājs sodīts par
sabiedriskā transporta izmantošanu bez biļetes.
Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13.panta sestā daļa noteic, ka pasažieris sabiedriskā transporta pakalpojumus
maršrutu tīklā izmanto uz regulāro pasažieru pārvadājuma līguma pamata, saskaņā, ar kuru pārvadātājs apņemas par noteiktu
samaksu aizvest pasažieri līdz viņa izraudzītajai pieturvietai attiecīgajā maršrutā, bet pasažieris apņemas samaksāt par sabiedriskā
transporta pakalpojumu. Atbilstoši šā panta septītās daļas noteikumiem biļete apliecina, ka pasažieris ir samaksājis par
pakalpojumu.
Saskaņā ar 2012.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.599 „Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un
izmantošanas kārtība” 19.punktu pasažiera braukšanas tiesības sabiedriskajā transportlīdzeklī apliecina biļete. Elektroniski vai pa
tālruni iegādātajām biļetēm braukšanas tiesības sabiedriskajā transportlīdzeklī apliecina autorizācijas vai rezervācijas kods.
Savukārt, 108.punktā noteikts, ka kontroles pasākumu laikā, pasažierim ir pienākums uzrādīt (iedot rokās) kontrolierim, vai
kompetentas valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvim, biļeti, bagāžas biļeti vai dokumentu, kas apliecina pasažiera tiesības
izmantot braukšanas maksas atvieglojumus, lai minētās personas varētu pārliecināties par minēto dokumentu derīgumu un izdarīt
nepieciešamās atzīmes biļetē un bagāžas biļetē. Elektroniski vai pa tālruni iegādātām biļetēm pasažieris kontrolierim uzrāda vai
nosauc autorizācijas vai rezervācijas kodu vai uzrāda (iedod rokās) datu nesēju, kurā ir ielādēta elektroniskā biļete. Pasažieris,
kurš nevar uzrādīt derīgu braukšanas biļeti vai elektroniski vai pa tālruni iegādātām biļetēm nevar uzrādīt vai nosaukt autorizācijas
vai rezervācijas kodu, ir uzskatāms par pasažieri bez biļetes (109.punkts). Noteikumu Nr.599, 20.punkts cita starpā noteic, lai
izmantotu sabiedriskā transporta pakalpojumus, pasažieris iegādājas braukšanas biļeti; pasažieris, kurš nevar uzrādīt derīgu
braukšanas biļeti (..), uzskatāms par pasažieri bez biļetes. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13.panta astotā daļa noteic,
ka par sabiedriskā transporta izmantošanu bez samaksas vai braukšanai derīgas biļetes pasažieris maksā pārvadātājam līgumsodu,
bet devītā daļa noteic, ka līgumsoda maksimālo apmēru un piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet līgumsoda
apmēru nosaka pārvadātājs. Līgumsodu apmērs atbildētājam noteikts atbilstoši Noteikumu Nr.599 114.punktam un SIA „Rīgas
satiksme” 2012.gada 27.septembra noteikumiem Nr. INANOT/2012/8.
Lietā nav apstrīdēts tas, ka prasītājs sniedza atbildētājam pārvadājuma pakalpojumus un ka atbildētājs nav par to
samaksājis, t.i., nav iegādājies braukšanas biļeti. Lietā nav arī apstrīdēts tas, ka prasītājs izrakstīja atbildētājam rēķinus par
līgumsoda samaksu, kuru summa arī nav apstrīdēta. Savukārt pierādījumi par rēķinu apmaksu nav iesniegti.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētāja rēķinu apmaksu tiesas ceļā.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāja parāda summas apmēru, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda
esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo, līdz ar to tiesa atzīst par
pamatotu no atbildētāja par labu prasītājam piedzīt līgumsodu 71,14 EUR (Ls 50) apmērā.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli
tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam- proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Tā kā tiesa ir atzinusi, ka prasība ir apmierināma 71,14 EUR ( Ls 50) apmērā, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no
atbildētāja prasītāja labā piedzenami izdevumi tiesas izdevumi, tas ir, par valsts nodevas samaksu 71,14 EUR (Ls 50), kā arī saskaņā ar Civilprocesa
likuma 33.panta trešo daļu tiesas izdevumi, kas ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. un
6.punktu ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR (Ls 3,30) un ar sludinājuma
publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” saistītos izdevumus 15,65 EUR un ar sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu saistītos izdevumus 1,71
EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 96., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 panta otro daļu, pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par līgumsoda piedziņu.
Piedzīt n o /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”, reģistrācijas
nr.40003619950, līgumsodu 71,14 (septiņdesmit viens euro un 14 centi) Ls 50 (piecdesmit lati) un tiesas izdevumus, kas saistīti
ar valsts nodevas samaksu 71,14 EUR (septiņdesmit viens euro un 14 centi) (Ls 50 (piecdesmit lati), ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 4,70 EUR (četri euro un 70 centi) (Ls 3,30 (trīs lati un 30 santīmi)), un ar sludinājuma publicēšanu laikrakstā Latvijas
Vēstnesis” saistītos izdevumus 15,65 EUR (piecpadsmit euro un 65 centi) un ar sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu
saistītos izdevumus 1,71 EUR ( viens euro 710 cents), kopā 164,34 EUR (viens simts sešdesmit četri euro un 34 centi).
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma
pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese /paraksts/ S.Dolniece
NORAKSTS PAREIZS
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
tiesnese S.Dolniece
Rīgā, 2014. gada 29.septembrī