Court convicts defendant for willful refusal to obey police and imposes 100 euro fine under Administrative Offences Act.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the prosecution, convicting the defendant of willful refusal to obey police officers and ordering a 100 euro fine. The defendant did not appear in court, but the court proceeded based on valid service of summons and sufficient evidence from the police report detailing the refusal to show identification and attempts to flee. The court determined that the defendant's intoxication constituted an aggravating circumstance while finding no mitigating factors, thus justifying the penalty within the statutory limits.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 175.pants; LAPK 34.pants: The court may convict a person for willful refusal to obey a law enforcement officer's lawful order and impose a fine, considering intoxication as an aggravating circumstance and lack of appearance as a procedural basis for judgment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.P131034216
Lietas arhīva Nr. 1-0342-16/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 10.oktobrī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Zelmene
ar tiesas sēdes sekretāru M.Stasjunu
Baložu ielā 14, Rīgā, 2016.gada 10.oktobrī atklātā tiesas sēdē izskatīja tiesā saņemtos administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/,
personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēto
pārkāpumu un noskaidroja
Aprakstošā daļa
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 2.rotas kārtībniece Daina
Karstā sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 028414 par to, ka /pers. A/ 2016.gada 31.augustā plkst. 00.45 ļaunprātīgi nepakļāvās
policijas darbinieka likumīgām prasībām un rīkojumiem (atteicās uzrādīt un nosaukt personas datus, mēģināja aizbēgt, uz likumīgām policijas darbinieka
prasībām apstāties nereaģēja).
Ar šādu rīcību /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK)
175.pantā.
Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā tiesā nepiedalījās, tiesā nav saņemts lūgums
par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Personai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku tiesā, 2016.gada 5.septembrī nosūtot ierakstītā sūtījumā tiesas pavēsti uz protokolā
norādīto dzīvesvietas adresi, kas vienlaikus ir arī personas deklarētā adrese, Bauskas ielā 144-1, Rīgā, līdz ar ko pastāv LAPK 268.1panta pirmajā daļā,
271.panta ceturtajā daļā noteiktais pamats lietas izskatīšanai bez pārkāpēja klātbūtnes. Pavēste tiesā nav atgriezta.
Administratīvā pārkāpuma lietas materiālos ir pietiekami fakti, lai izlemtu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats /pers. A/ saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc LAPK
175.panta.
LAPK 175.pantā noteikta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga
vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Lai izvērtētu, vai /pers. A/ vainojams LAPK 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, nepieciešams konstatēt: 1) vai policijas darbinieki pildīja
dienesta pienākumus; 2) vai ticis izteikts policijas darbinieka likumīgs rīkojums vai prasība; 3) vai persona ļaunprātīgi nav tam pakļāvusies.
Likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6. un 7.punkts noteic, ka policijas darbinieka pamatpienākumos atbilstoši dienesta kompetencei
ietilpst novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem
pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības; atklāt noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos
apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai; piedalīties personu tiesiskajā audzināšanā.
Likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta
kompetencei, ir tiesības pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī
citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai.
Likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgas prasības un rīkojumi, ko viņš
izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgām prasībām, ir sodāma.
Turklāt, atbilstoši minētā panta trešajai daļai, policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas
pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Tiesai nav šaubu, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 2.rotas
kārtībniece Daina Karstā, kopā ar kolēģi – vecāko inspektoru majoru Ingusu Urtānu, atzīstami par valsts varas pārstāvjiem un konkrētā administratīvā
pārkāpuma subjektiem atbilstoši LAPK 175.panta dispozīcijai, un, ka viņi 2016.gada 31.augustā, patrulējot Rīgas pilsētā izpildīja tiešos dienesta
pienākumus savas kompetences ietvaros.
Lietā nav pierādījumu tam, ka policijas darbinieki attiecībā pret /pers. A/ būtu rīkojušies, pārkāpjot savas dienesta pilnvaras.
Kā atzinis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam
rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja
administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas. Administratīvo lietu
departamenta ieskatā likumīgs rīkojums vai prasība LAPK 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs
rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam. Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vienmēr
nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka rīkojums vai prasība bijuši likumīgi (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo
lietu departamenta 2006.gada 14.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-454/2006 10.punktu).
Proti, tiesai vispirms jāizvērtē, vai konkrētajā protokolā norādītajā laikā un vietā norisinājās kas tāds, kas deva policijas darbiniekam likumisku
pamatu izvirzīt /pers. A/ saistošas prasības, jo gadījumā, ja šāda pamata nav bijis, citiem apstākļiem lietā nav nozīmes.
No lietas materiālos esošā protokola (lietas 3.lapa), dienesta ziņojuma (lietas 4.lapa), tiesa konstatē, ka policijas darbinieki Rīgā, Jelgavas un
Bauskas ielas krustojumā ievēroja aizdomīgu vīrieti. Pēc tam, kad policijas darbinieki izkāpuši no dienesta automašīnas un stādījušies priekšā, vīrietis
sācis rupji un agresīvi uzvesties. Palūdzot vīrietim uzrādīt personu apliecinošu dokumentu noskaidrots, ka šāda dokumenta vīrietim klāt nav, personas
datus nosaukt viņš atteicies. Turpinot uzvesties izaicinoši, vīrietis sācis ātrā solī iet prom, skriet. Uz pavēli apstāties – nereaģēja. Apturot vīrieti, tas tika
paņemts pie rokas, lai aizvestu uz dienesta automašīnu un noskaidrotu viņa personību. Vīrietis sāka pretoties un mēģinājis izrauties. Personas pārbaudei
tika pieņemts lēmums nogādāt vīrieti Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa dežūrdaļu. Ievērojot, ka vīrietis bija agresīvs, pret
viņu tika pielietoti speciāli cīņas paņēmieni – rokas aizliekšana aiz muguras, pēc kā tika uzlikt roku dzelži. Dežūrdaļā tika noskaidrots, ka aizturētais
vīrietis ir /pers. A/.
Lietā atrodas mēraparāta mērījumu izdrukas, kurās fiksēti mēraparātu nolasījumi: 2016.gada 31.augustā plkst. 02:37 nolasījums 1,60 promiles,
plkst. 02:52 nolasījums 1,54 promiles (lietas 13.lapa) un medicīniskās pārbaudes protokols Nr.4406 (lietas 14.lapa). No dienesta ziņojumā norādītā
un lietas materiāliem pievienotā administratīvās aizturēšanas protokola redzams, ka /pers. A/ tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols pēc
LAPK 175.panta (lietas 8.lapa).
Ņemot vērā minēto, kā arī izvērtējot dienesta ziņojumā norādītos motīvus, kādēļ policijas darbinieki bija nolēmuši aizturēt /pers. A/, tiesa atzīst, ka
norādītajos konkrētajos apstākļos policijas darbinieku sastādītajā protokolā fiksētās prasības – rīkojumi, bija likumīgi, savukārt /pers. A/ bija pienākums
policijas darbinieku likumīgām prasībām – rīkojumiem pakļauties.
Pārbaudot administratīvā pārkāpuma protokolu kopsakarā ar tam pievienoto policijas darbinieka dienesta ziņojumu (lietas 4.lapa), tiesa atzīst, ka
protokolā fiksētās /pers. A/ darbības (attiecās nosaukt personas datus, mēģināja aizbēgt no policijas darbiniekiem) kvalificējamas kā nepakļaušanās
policijas darbinieku likumīgajām prasībām – rīkojumiem, kad viņi pilda dienesta pienākumus.
Lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kā tas izteikts LAPK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek pierādīta personas vaina
attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā, t.i., ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās
kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. Īpašs jēdziena ļaunprātīgums iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt personu par
vainīgu nodarījumā, kas paredzēts LAPK 175.pantā, nav nepieciešams (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 10.marta lietā AA609-05/8
15.punktu).
Tādejādi tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka /pers. A/ izdarījis LAPK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, ka administratīvā
pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā, viņš ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
Tiesai nav objektīva pamata apšaubīt ne administratīvā pārkāpuma protokolā, ne policijas darbinieku ziņojumos fiksētās ziņas. Minētie dokumenti
sastādīti, pamatojoties uz ziņām par faktiem, ko policijas darbinieki ieguva, pildot savus tiešos darba pienākumus.
Tiesa norāda, ka policijas darbinieku ziņojumiem ir piešķirama augsta ticamības pakāpe, jo saskaņā ar likuma „Par policiju” 2.pantu policijas
darbinieki ir valsts amatpersonas. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturto daļu valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai
amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Likums „Par policiju” un LAPK deleģē policijas darbiniekiem tiesības fiksēt
administratīvos pārkāpumus un sastādīt administratīvos protokolus.
LAPK 175.pants paredz par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām, kad viņš pilda dienesta pienākumus soda mēru
– naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Atbilstoši LAPK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta
atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā
pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar LAPK 33.pantu /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.
Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 6.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka pārkāpums izdarīts alkoholisko
dzērienu iespaidā.
Novērtējot pārkāpuma raksturu, konstatēto atbildību pastiprinošo apstākli, kā arī pārkāpēja personību (administratīvi sodīts), tiesa atzīst, ka /pers.
A/ sodāms LAPK 175.pantā paredzētās sankcijas ietvaros, piemērojot naudas sodu 100 euro apmērā, atzīstot, ka šāds sods sasniegs LAPK 22.pantā
noteikto soda mērķi – audzināt personu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai tiesību pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar LAPK 22., 26., 32., 33., 34.pantu, 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 289.6 pantu, 289.16 panta ceturto
daļu, 289.17 panta pirmo un otro daļu, 289.18 panta pirmo daļu un 175.pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas
sodu 100 euro (viens simts euro) apmērā.
Uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pārkāpējam izsniegts spriedums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja
spriedums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts, iesniedzot
naudas soda samaksu apliecinošu dokumentu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Naudas sods samaksājams jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NR.90000050138, konta numurs LV34TREL1060191011100,
saņēmēja iestāde – Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde, maksājuma uzdevumā norādot
sprieduma par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru).
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā pēc sprieduma paziņošanas, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Sūdzības vai prokurora protesta iesniegšana noteiktajā termiņā aptur sprieduma izpildi līdz sūdzības vai protesta izskatīšanai.
Tiesnese I.Zelmene