Court dismissed appeal against administrative penalty for drunk driving, upholding first-instance conviction and sentence.

Administratīvā pārkāpuma lietas Nr.126041618

Lietvedības Nr.103AA-0100-18

ECLI:LV:LAAT:2018:1211.126041618.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2018.gada 11.decembrī

Latgales apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis I.Raciņš,

tiesnesis A.Vilmanis,

tiesnesis J.Vasiļkovskis,

rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rēzeknes tiesas 2018.gada 12.oktobra

spriedumu, ar kuru /pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk

tekstā – Latvijas APK) 149. 15 panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz

13 (trīspadsmit) diennaktīm, naudas sodu 1300 (tūkstoš trīssimt) euro apmērā, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4

(četriem) gadiem.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, Latgales apgabaltiesa

ko nstatēja

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas

jaunākais inspektors Juris Garais 2018.gada 21.septembrī plkst.09.40 sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 295138 par

to, ka 2018.gada 23.augustā plkst.14.15 Rēzeknē, pa Dārzu ielu pretī ēkai Nr.29, virzienā no Kr.Valdemāra ielas uz 18.novembra ielu,

/pers. A/ vadīja transportlīdzekli Alfa Romeo 159, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atrodoties alkohola reibumā –

2,33 promiles. Alkohola koncentrācija organismā tika konstatēta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā – SIA) “Rēzeknes

slimnīca” saskaņā ar medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.92. Administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādīts, ka pārkāpts ir Ceļu

satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts un atbildība par šādu pārkāpumu ir paredzēta Latvijas APK 149.15 panta

ceturtajā daļā (lietas 2.lapa).

Ar Rēzeknes tiesas 2018.gada 12.oktobra spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu Latvijas APK 149. 15 panta ceturtajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 13 diennaktīm, naudas sodu 1300 euro apmērā,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem (lietas 30.-33.lapa).

Par Rēzeknes tiesas 2018.gada 12.oktobra spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza /pers. A/. Apelācijas sūdzībā lūgts atcelt

Rēzeknes tiesas 2018.gada 12.oktobra spriedumu un izbeigt lietvedību administratīvā pakāpuma lietā. Apelācijas sūdzības iesniedzējs

uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums ir prettiesisks un nepamatots, pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālās un

materiālās tiesību normas, kā arī nepareizi novērtējusi vairākus pierādījumus. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ar lietā

esošajiem pierādījumiem nav pierādīts, ka viņš vadīja transportlīdzekli. Apelācijas sūdzības iesniedzējs vērš uzmanību uz viņa sākotnēji

sniegtajiem paskaidrojumiem, kas pilnībā atbilst tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem. Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka

Valsts policijas inspektori nepaņēma paskaidrojumus no viņa paziņas, kas atradās automašīnā, kas viņaprāt ir Latvijas APK 237.panta

pārkāpums. Tādējādi minētais būtiski ietekmēja lietas izskatīšanas rezultātu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pirmās

instances tiesa nepareizi novērtēja viņa tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, inspektora J.Garā un liecinieka /pers. E/ liecības.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka viņa paskaidrojumi satur informāciju par atrašanos alkohola reibumā, tomēr viņš kategoriski

noliedz transportlīdzekļa vadīšanas faktu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzsver, ka atbilstoši liecinieki /pers. E/, J.Garā liecībām

transportlīdzekļa vadītājs tika identificēts, pamatojoties uz ārējām pazīmēm – gaišām drēbēm. Neviens no lieciniekiem, tajā skaitā arī

/pers. G/, kurš sniedza paskaidrojumus lietā, neredzēja transportlīdzekļa vadītāja seju. Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka

neviens no lieciniekiem nenorādīja, kādā apģērbā bija viņa paziņa, tādējādi nav izslēgts, ka tieši viņa paziņa bija transportlīdzekļa

vadītājs. Apelācijas sūdzībā vērsta uzmanība, ka pretēji liecinieku J.Garā un /pers. E/ liecībām par transportlīdzekļa vadītāja gaišo

apģērbu, /pers. G/ norādīja, ka transportlīdzekļa vadītājam bija gaiši šorti un zils krekls. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka

pirmās instances tiesa neveica J.Garā un /pers. E/ liecību ticamības pārbaudi, jo pretēji šo liecinieku liecībām par viņa mēģinājumu

atstāt notikuma vietu un pretošanos policijas darbiniekiem no policijas dienesta automašīnas videoieraksta šādi apstākļi nav

konstatējami. Apelācijas sūdzības iesniedzēja ieskatā Valsts policijas inspektoram J.Garajam ir personīga ieinteresētība viņam

nelabvēlīgā lietas iznākumā, jo viņš bija iesaistīts kriminālprocesa izmeklēšanā, kur dienesta pienākumus pildīja J.Garais. Apelācijas

sūdzības iesniedzējs uzskata, ka videoieraksts no veikala “Sjuzanna” ir iegūts un pievienots lietas materiāliem, pastāvot procesuāliem

pārkāpumiem. Proti, lietas materiālos nav procesuāla dokumenta par videoieraksta pievienošanu lietas materiāliem, par videoierakstu

nav norādes administratīvā pārkāpuma protokolā, kā arī lietā nav atrodami no minētā veikala izprasītie sertifikāti par videoieraksta

autentiskumu. Tādejādi apelācijas sūdzības iesniedzēja ieskatā pirmās instances tiesai nebija likumīga pamata vērtēt minēto pierādījumu

un ar to pamatot spriedumu, it īpaši ņemot vērā to, ka ieraksta laiks no veikala videoieraksta nesakrīt ar laiku no policijas dienesta

automašīnas kameras. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka no policijas dienesta automašīnas videoieraksta vispār nav redzami pilnīgi nekādi

notikumi, kuriem ir nozīme lietas izskatīšanā. Ņemot vērā, ka no šī videoieraksta redzams, ka policijas dienesta automašīna piebrauca

un apstājās tikai pēc 15 sekundēm pēc tā, kā administratīvā pārkāpuma protokolā norādītais transportlīdzeklis iegriezās minētā veikla

stāvlaukumā, apelācijas sūdzības iesniedzēja ieskatā pilnībā apstiprinās viņa norādītie argumenti par apmainīšanos vietām ar

transportlīdzekļa vadītāju. Apelācijas sūdzības iesniedzējs nepiekrīt pirmās instances tiesas secinātajam, ka administratīvā pārkāpuma

izdarīšana ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu, J.Garā liecībām un dienesta ziņojumu, jo ziņu sniegšanas avots ir viena un

tā pai persona – J.Garais. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nedz transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr.NB

356740, nedz nosūtījums uz medicīnisko pārbaudi nav tieši izmantojami kā pierādījumi, jo tie nesatur ziņas par transportlīdzekļa

vadīšanas faktu vai par atrašanos alkohola reibumā. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka arī /pers. H/ paskaidrojumi nav

izmantojami kā pierādījums, jo /pers. H/ personīgi neredzēja nedz viņa atrašanos alkohola reibumā, nedz arī viņa apturēšanas faktu.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs, atsaucoties uz Latvijas APK 243.panta divpadsmitās daļas 1.punktu, vērš uzmanību, ka medicīniskā

pārbaude – asins analīžu nodošana, viņam tika veikta ar vardarbības un šantāžas pielietošanu bez viņa piekrišanas, jo viņam tika uzlikti

roku dzelži, kurus policijas inspektors teica, ka noņems tikai pēc medicīniskās pārbaudes iziešanas. Apelācijas sūdzības iesniedzējs

uzskata, ka pirmās instances tiesa kļūdaini secināja, ka roku dzelžu uzlikšanai nav nozīmes izskatāmajā lietā. Atbilstoši Latvijas APK

243.panta divpadsmitās daļas 1.punktam medicīniskās pārbaudes protokols Nr.92 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai ir

atzīstams par nepieļaujamu pierādījumu un ir izslēdzams no pierādījumu kopuma. Tādējādi ņemot vērā, ka lietā nav citu pierādījumu, kas

apstiprina apelācijas sūdzības iesniedzēja atrašanos alkohola reibumā, un pamatojoties uz Latvijas APK 243.panta piekto daļu, no

administratīvā pārkāpuma protokola ir izslēdzama norāde par apelācijas sūdzības iesniedzēja atrašanos alkohola reibumā. Vēl jo vairāk,

apelācijas sūdzības iesniedzējs vērš uzmanību, ka policijas inspektoriem nebija nepieciešamības viņu piespiest nodot analīzes, bet gan

bija jāsastāda protokols par Latvijas APK 149.15 panta astotajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu (lietas 36.-40.lapa).

Līdz lietas izskatīšanai lietas dalībnieki noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim nepieteica.

Līdz lietas izskatīšanai Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde rakstveida viedokli par /pers. A/ apelācijas sūdzību

neiesniedza.

Pārbaudījusi rakstveida procesā lietas materiālus, pirmās instances tiesas sprieduma likumību un pamatotību, novērtējusi

apelācijas sūdzībā noradītos argumentus, Latgales apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atstājams negrozīts, bet

/pers. A/ apelācijas sūdzība ir noraidāma.

Latvijas APK 149.15 panta ceturtajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā.

Saskaņā ar Latvijas APK 149.15 panta ceturto daļu par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa

vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, — uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda

vadītājam simt septiņdesmit euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit

diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem

gadiem.

Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts paredz, ka ir aizliegts vadīt transportlīdzekli,

transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, ja alkohola koncentrācija

asinīs pārsniedz 0,5 promiles.

Latgales apgabaltiesa konstatē, ka izskatāmajā lietā ir noskaidroti šādi apstākļi.

No administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC 295138 redzams, ka 2018.gada 23.augustā plkst.14.15 Rēzeknē, pa Dārzu

ielu pretī ēkai Nr.29, virzienā no Kr.Valdemāra ielas uz 18.novembra ielu, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Alfa Romeo 159, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atrodoties alkohola reibumā – 2,33 promiles. Alkohola koncentrācija organismā tika

konstatēta SIA “Rēzeknes slimnīca” saskaņā ar medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.92. Administratīvā pārkāpuma protokolā ir

norādīts, ka pārkāpts ir Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts un atbildība par šādu pārkāpumu ir

paredzēta Latvijas APK 149.15 panta ceturtajā daļā (lietas 2.lapa).

No Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas

jaunākā inspektora Jura Garā dienesta ziņojuma redzams, ka 2018.gada 23.augustā viņš kopā ar kārtībnieku A.Zīmeli ar netrafarēto

dienesta automašīnu plkst.14.15 Rēzeknē, Dārzu ielā 29 apstādināja transportlīdzekli BMW, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, sakarā ar diennakts gaišajā laikā neieslēgtiem tuvās gaismas lukturiem, dienas gaitas vai priekšējiem miglas lukturiem.

Transportlīdzekļa vadītājs /pers. E/ tika mutiski brīdināts. Viņš iekāpa dienesta transportlīdzeklī un pamanīja ka no Kr.Valdemāra ielas

puses tuvojas transportlīdzeklis Alfa Romeo 159, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kuras vadītājs, griežoties pa labi Dārzu

iela 29 stāvlaukumā, uzbrauca transportlīdzeklim BMW, kurš bija apstājies brauktuves labajā malā. Alfa Romeo vadītājs noparkoja

automašīnu stāvlaukumā. Viņš uzreiz piebrauca pie transportlīdzekļa Alfa Romeo, izkāpa ārā un pamanīja, ka no transportlīdzekļa Alfa

Romeo vadītāja vietas izkāpa vīrietis un centās aizslēgt automašīnu. Uz viņa jautājumiem, vīrietis atbildēja, ka nepamanīja kā uzbrauca

transportlīdzeklim un viņš nav bijis vadītājs. Minētais vīrietis atteicās uzrādīt vadītāja apliecību un transportlīdzekļa reģistrācijas

apliecību. Vadītājs arī atteicās iekāpt dienesta transportlīdzeklī un centās atstāt notikuma vietu. Lai to nepieļautu viņš vadītāju satvēra

aiz rokas, bet vadītājs centās atstāt notikuma vietu. Līdz ar to pret vadītāju tika pielietots fizisks spēks un speclīdzekļi – roku dzelži.

Vadītājs tika ievietots dienesta transportlīdzeklī. No vadītāja bija jūtama spēcīga alkohola smaka un vadītājs izskatījās alkohola reibumā.

Tika noskaidrots, ka vadītājs ir /pers. A/, kuram vairākas reizes tika piedāvāts veikt alkohola pārbaudi, no kā /pers. A/ atteicās. Pēc ceļu

satiksmes negadījuma noformēšanas /pers. A/ tika nogādāts Rēzeknes slimnīcā alkohola pārbaudes veikšanai un no viņa tika paņemtas

asins analīzes. /pers. A/ atteicās parakstīties viņam nepieciešamajās vietās, kā arī attiecās sniegt un pašam uzrakstīt paskaidrojumus.

Transportlīdzeklis tika atstāts notikuma vietā, par kuru turpmāk atbildību uzņēmās /pers. A/ paziņa /pers. H/ (lietas 4.lapa).

No Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.NB 356740 redzams, ka 2018.gada 23.augustā, pārbaudot

transportlīdzekļa vadītāju /pers. A/, no pirmā un otrā mērījuma /pers. A/ atteicās. /pers. A/ arī atteicās parakstīt minēto protokolu (lietas

5.lapa).

2018.gada 23.augustā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas

Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors J.Garais /pers. A/ nosūtīja uz SIA “Rēzeknes slimnīca” medicīniskās pārbaudes

veikšanai sakarā ar to, ka /pers. A/ atsakās no transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes (lietas 6.lapa).

No SIA “Rēzeknes slimnīca” medicīniskās pārbaudes protokola Nr.92 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai

redzams, ka 2018.gada 23.augustā plkst.15.35 SIA “Rēzeknes slimnīca” tika veikta /pers. A/ pārbaude alkohola ietekmes

(koncentrācijas) noteikšanai. Medicīnisko pārbaudi veica ārsts /pers. L/. Medicīniskās pārbaudes protokolā ir norādīts, ka /pers. A/ ir

noslēgts, orientēts vietā, sakarīgi runā, sklēru hiperēmija, paplašinātas acu zīlītes, pulss 70, arteriālais spiediens 150/80, paplašinātas

acu zīlītes, nav konstatēts ninstagms, vāja mīmika, Romberga poza - +/-, precīzas kustības - +/-, mēles tremora nav, alkohola smaka no

mutes - +/-. /pers. A/ paskaidroja, ka lietoja 150 gramus “Enerģētiķa”. No izmeklējuma ar portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas

noteikšanai izelpotajā gaisā /pers. A/ atteicās. Plkst.15.35 tika paņemts /pers. A/ asins paraugs. Ailē “pārbaudāmās personas paraksts”

ievilkts krustiņš un norādīts /pers. A/. Izmeklēšanas rezultātos konstatētas 2,33 promiles etanola. Protokola 26.ailē norādīts, ka

personai ir konstatēts alkohola reibums. Alkohola ietekmi noteica ārsts /pers. L/ (lietas 7.lapa).

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas

vecākais inspektors S.Čeksters 2018.gada 21.septembrī veikala “Sjuzanna” Dārzu iela 29 Rēzekne vadītājam pieprasīja videoierakstu no

novērošanas kamerām, kas vērstas uz stāvlaukumu ēkas Nr.29, Dārzu ielā, Rēzeknē laika posmā no 2018.gada 23.augusta plkst.14.10

līdz plkst.14.25 (lietas 8.lapa).

No /pers. G/ pašrocīgi uzrakstītā paskaidrojuma redzams, ka 2018.gada 23.augustā plkst.14.15 viņš brauca savā automašīnā,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, sēžot blakus. Viņus apstādināja policija un brīdināja par neieslēgtām gaismām. Sākot

kustību, Dārzu ielā 29 viņu automašīnā ietriecās Alfa Romeo, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Pēc negadījuma Alfa

Romeo šoferis centās bēgt. Kad policijas darbinieki aizturēja šoferi, viņš pretojās un izskatījās, ka ir alkohola riebumā. Aizturētajam

bija gaiši šorti un zils krekls (lietas 9.lapa).

No /pers. H/ pašrocīgi uzrakstītā paskaidrojuma redzams, ka 2018.gada 23.augustā plkst.16.10 viņam piezvanīja paziņa

/pers. A/, kurš lūdza atbraukt uz Rēzekni, Dārzu iela 29 un palūdza nogādāt automašīnu uz citu adresi. /pers. A/ apturēja policijas

darbinieki sakarā ar to, ka /pers. A/ bija alkohola reibumā. Viņš turpmāk uzņēmās atbildību par automašīnu Alfa Romeo 159 Sportvagon,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (lietas 10.lapa).

No /pers. E/ pašrocīgi uzrakstītā paskaidrojuma redzams, ka 2018.gada 23.augustā plkst.14.15 viņu apturēja ceļu policija,

mutiski brīdinot par neieslēgtām gaismām. Pēc tam, pārliecinoties par ceļu satiksmes drošību un nepaspējot izbraukt no pārkāpuma

vietas, automašīnas kreisajā sānā ietriecās Alfa Romeo 159, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un uzreiz iebrauca

stāvlaukumā Dārzu ielā 29. Šoferis apstājoties uzreiz atstāja automašīnu un sāka neadekvāti uzvesties, pretojoties policijas

darbiniekiem. Vīrietis bija apģērbts gaiši zilā kreklā, gaišās kurpēs, gaišos šortos. Vīrietim bija īsi tumši mati, kalsnas miesas būves.

Viņš neuzskata sevi par vainīgu, jo viņš bija pilnīgi apstājies. Alfa Romeo šoferis nebija ievērojis drošu intervālu, griežoties pa labi

stāvlaukumā (lietas 11.lapa).

/pers. A/ ir derīga B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība (lietas 13.-14.lapa).

/pers. A/ pirms administratīvā pārkāpuma izdarīšanā izskatāmajā lietā 2017.gadā bija 5 reizes bija administratīvi sodīts par

ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, tajā skaitā ar naudas sodu. Naudas sodi samaksāti (lietas 15.-16.lapa).

Tiesas sēdē, kas Rēzeknes tiesā notika 2018.gada 25.septembrī, /pers. A/ savu vainu minētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā neatzina (lietas 22.lapa).

Tiesas sēdē, kas Rēzeknes tiesā notika 2018.gada 3.oktobrī, /pers. A/ paskaidroja, ka 2018.gada 23.augustā ap plkst.14.15

viņš atradās automašīnā Alfa Romeo un sēdēja priekšējā pasažieru sēdeklī. Spēļu zālē “Fenikss”, kas atrodas pie dzelzceļa stacijas

Rēzekne-2, viņš satika paziņu, kura uzvārdu un dzīvesvietu nezina, un palūdza aizvest viņu uz mājām, jo pats atradās alkohola reibumā.

Braucot pa Dārzu ielu, viņš izdzirdēja kaut kādu skaņu. Tad paziņa iebrauca stāvvietā un palūdza viņu samainīties vietām. Paziņa pārsēdās

pasažieru vietā, bet viņš vadītāja vietā. Pārsēšanas notika ļoti ātri. Tad viņš uzreiz izkāpa ārā no mašīnas, klāt piebrauca policijas

automašīna. Paziņa, kurš vadīja mašīnu, arī izkāpa no mašīnas un visu laiku atradās stāvvietā. Viņš pateica policijas darbiniekiem, ka

mašīnu viņš nevadīja, bet policijas darbinieki nejautāja, kas tieši brauca pie stūres. Viņam piedāvāja uz vietas veikt pārbaudi uz alkoholu,

bet viņš atteicās, jo nebija vadījis mašīnu. Tad viņu aizturēja, uzlika roku dzelžus un pateica, ka roku dzelžus noņems tikai tad, kad viņš

izies medicīnisko pārbaudi. Viņš tika nogādāts uz slimnīcu, kur viņam paņēma asinis analīzei. Alkohola reibumu un konstatēto promiļu

daudzumu neapstrīd. Paskaidrojumu no paziņas, kurš vadīja mašīnu, policijas darbinieki neņēma. Kā pats bija ģērbies tajā dienā, precīzi

neatceras. Nevar apstiprināt, ka videoierakstā ir redzams tieši viņš (lietas 27.lapa).

Tiesas sēdē, kas Rēzeknes tiesā notika 2018.gada 3.oktobrī, liecinieks Juris Garais liecināja un, atbildot uz tiesas

jautājumiem, norādīja, ka 2018.gada 23.augustā viņš kopā ar kolēģi A.Zīmeli veica dienesta pienākumus Valsts policijas darbinieka

formas tērpā, ar netrafarēto dienesta automašīnu Škoda Superb. Ap plkst. 14.15 Rēzeknē, Dārzu ielā, pie mājas Nr.29 tika apturēts

automašīnas BMW vadītājs, kuram tika pārbaudīti dokumenti. Dienesta transportlīdzeklis bija novietots uz Dārzu ielas 18.novembra

ielas virzienā, ceļa labajā pusē. Iekāpjot dienesta transportlīdzeklī, viņš gaidīja, kad automašīna BMW uzsāks kustību, un spogulī

pamanīja, ka no aizmugures tuvojās transportlīdzeklis Alfa Romeo gaišā krāsā. Automašīnai Alfa Romeo bija ieslēgts labais pagrieziena

rādītājs, un tās vadītājs griežoties pa labi, stāvlaukumā, aizķēra apturēto automašīnu BMW. Automašīnas Alfa Romeo vadītājs

neapstājās, bet aizbrauca tālāk stāvlaukumā un noparkoja automašīnu. Lai vadītājs neaizietu no notikuma vietas, viņš uzreiz piebrauca pie

automašīnas Alfa Romeo. Kad viņš izkāpa no dienesta transportlīdzekļa, pamanīja, ka vadītājs no automašīnas Alfa Romeo izkāpj ārā un

cenšas aizslēgt automašīnu. Pieejot tuvāk, bija redzams, ka vīrietis atradās alkohola reibumā, jo no viņa bija jūtama spēcīga alkohola

smaka. Vadītājam tika palūgts uzrādīt dokumentus un iekāpt dienesta transportlīdzeklī. Tika noskaidrota vadītāja personība, tas bija

/pers. A/. Vadītājs noliedza, ka būtu braucis pie stūres, gribēja iet prom. Fizisks spēks pret vadītāju tika pielietots sakarā ar to, ka

vadītājs gribēja aiziet no ceļu satiksmes negadījuma vietas. Kopā ar vadītāju mašīnā bija vēl pasažieris, kurš izkāpa no mašīnas mazliet

vēlāk (jau pēc vadītāja). Viņš nepievērsa uzmanību tam, vai pasažieris no automašīnas Alfa Romeo aizgāja prom vai palika uz vietas. Viņš

ir pārliecināts, ka persona, kura izkāpa no mašīnas no vadītāja puses, ir tā pati persona, kura vadīja minēto mašīnu. Pirmkārt, kad

minētais transportlīdzeklis brauca garām, viņš pamanīja vadītāja ārējo apģērbu (vadītājs bija ģērbies gaišās drēbēs). Piebraucot

stāvlaukumā pie minētās mašīnas, viņš pamanīja, ka vadītājs bija ģērbies gaišā kreklā. Otrkārt, mašīnu nevarēja vadīt cits cilvēks, jo viņš

uzreiz piebrauca pie automašīnas Alfa Romeo, tieši tajā brīdī, kad vadītājs kāpa ārā no mašīnas. Tajā brīdī, kad automašīnas vadītājs

nebija viņa redzeslokā, mašīna atradās kustībā. Kad transportlīdzeklis Alfa Romeo bija pilnīgi apstājies, uzreiz piebrauca viņš. Viņš

izslēdz iespēju, ka laika ziņā cilvēkiem mašīnā bija iespēja pārsēsties. Ja mašīnas salonā notiktu pārsēšanās, viņš to noteikti pamanītu.

Vadītājs atteicās uz vietas veikt pārbaudi uz alkoholu. Par to tika sastādīts pārbaudes protokols, kuru vadītājs atteicās parakstīt. Vadītājs

tika nogādāts uz slimnīcu, kur ārsts /pers. L/ paņēma vadītājam asinis. Pēc slimnīcas /pers. A/ tika nogādāts pie mašīnas. Pēc mašīnas

atbrauca /pers. A/ paziņa (lietas 27.-28.lapa).

Tiesas sēdē, kas Rēzeknes tiesā notika 2018.gada 3.oktobrī, liecinieks /pers. E/ liecināja, ka 2018.gada augustā, konkrētu

datumu un laiku neatceras, uz Dārzu ielas, pie 3.vidusskolas viņa vadīto automašīnu BMW 525 (melnā krāsā) apturēja Ceļu policija. Pēc

dokumentu pārbaudes policijas darbinieks devās uz dienesta transportlīdzekli, bet viņš, pārliecinoties par drošību, uzsāka kustību. Viņš

pamanīja, ka no kreisās puses strauji tuvojās automašīna Alfa Romeo gaišā krāsā, viņš piebremzēja, bet tā mašīna aizķēra viņa vadīto

mašīnu un iegriezās pa labi, stāvlaukumā pie veikala “Sjuzanna”. Ceļu policijas ekipāža, kas stāvēja aiz viņa mašīnas, uzreiz devās pakaļ

automašīnai Alfa Romeo. Viņš kopā ar draugu izkāpa no mašīnas un arī devās uz stāvlaukumu pie tās mašīnas. Vadītājs no automašīnas

Alfa Romeo jau bija izkāpis, ar viņu runāja policijas darbinieks. Alfa Romeo vadītājs un zālē esošais /pers. A/ ir viena un tā pati persona.

Vadītājs bija ģērbies gaišā kreklā un šortos. Automašīnā Alfa Romeo atradās divi cilvēki. Viņš neredzēja, kas vadīja automašīnu Alfa

Romeo, jo tā pabrauca garām ļoti ātri. Sarunu starp vadītāju un policijas darbinieku viņš neatceras. Pēc izskata un uzvedības bija

saprotams, ka vadītājs atradās alkohola reibumā. Vadītājam tika palūgts apsēsties dienesta transportlīdzeklī, bet tā kā viņš atteicās to

darīt, pret viņu tika pielietots fizisks spēks un uzlikti roku dzelži. Viņš pats uzrakstīja paskaidrojumu un kopā ar draugu aizbrauca projām

(lietas 28.lapa).

CD diskā, kas pievienots lietas materiāliem, ir ierakstīti 4 videoieraksti.

No videoieraksta “(1) 18.08.23. 14.14.01. – 18.08.23. 14.20.59.”, kas uzņemts no Valsts policijas dienesta

transportlīdzekļa, redzams, ka minētais videoieraksts bija uzņemts 2018.gada 23.augustā plkst.14.14.01 ar priekšējā skata video

ierakstošo iekārtu, Valsts policijas dienesta transportlīdzeklim atrodoties apdzīvotā vietā, brauktuves labajā pusē. Valsts policijas

dienesta transportlīdzeklim priekšā, brauktuves labajā pusē, stāv transportlīdzeklis BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/. Plkst.14.15.49 transportlīdzeklis BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, uzsāk kustību un no plkst.14.15.51

līdz plkst.14.15.57 minētajam transportlīdzeklis garām pabrauc transportlīdzeklis pelēkā krāsā un nogriežas pa labi. Plkst.14.16.00

Valsts policijas dienesta transportlīdzeklis uzsāk kustību uz priekšu, pabrauc garām transportlīdzeklim BMW, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, noriežas pa labi vietā, kur nogriezās transportlīdzeklis pelēkā krāsā, un plkst.14.16.11 apstājas stāvvietā.

No videoieraksta “(2) 18.08.23. 14.14.00. – 18.08.23. 14.20.59.”, kas uzņemts no Valsts policijas dienesta

transportlīdzekļa, redzams, ka minētais videoieraksts bija uzņemts 2018.gada 23.augustā plkst.14.14.00 ar aizmugurējā skata video

ierakstošo iekārtu, Valsts policijas dienesta transportlīdzeklim atrodoties apdzīvotā vietā, brauktuves labajā pusē. Plkst.14.15.16 ir

redzams transportlīdzeklis, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pelēkā krāsā, kurš plkst.14.15.50 pabrauc garām Valsts

policijas dienesta transportlīdzeklim. Plkst.14.16.00 Valsts policijas dienesta transportlīdzeklis uzsāk kustību uz priekšu, nogriežas pa

labi un plkst.14.16.11 apstājas stāvvietā.

No videoieraksta “002_R_180823141500” redzams, ka tas uzņemts 2018.gada 23.augustā plkst.14.14.59 apdzīvotā vietā,

stāvvietā. Videoierakstā plkst.14.15.02 redzams, ka stāvvietā, no brauktuves nogriežoties pa labi, iebrauc transportlīdzeklis pelēkā krāsā

un plkst.14.15.11 apstājas stāvvietā. Plkst.14.15.15 stāvvietā, no brauktuves nogriežoties ap labi, iebrauc transportlīdzeklis pelēkā

krāsā, kuram ir ieslēgtas zilās bākugunis (Valsts policijas dienesta transportlīdzeklis), un plkst.14.15.19 apstājas stāvvietā blakus

minētajam pelēkajam transportlīdzeklim. Videoierakstā plkst.14.15.16 redzams, ka no pelēkā transportlīdzekļa vadītāja vietas izkāpj

vīrietis, plkst.14.15.22 no pelēkā transportlīdzekļa priekšējās pasažiera vietas izkāpj cits vīrietis. Plkst.14.15.20 no Valsts policijas

dienesta transportlīdzekļa vadītāja vietas izkāpj Valsts policijas darbinieks un plkst.14.15.30 pienāk pie vīrieša, kurs izkāpa no pelēkā

transportlīdzekļa. Plkst.14.15.35 no Valsts policijas dienesta transportlīdzekļa priekšējās pasažiera vietas izkāpj otrs Valsts policijas

darbinieks. Plkst.14.18.19 Valsts policijas darbinieks, saņemot minēto vīrieti aiz rokas, mēģina viņu iesēdināt Valsts policijas dienesta

transportlīdzeklī, minētais vīrietis pretojas viņa iesēdināšanai Valsts policijas dienesta transportlīdzeklī. Plkst.14.20.35 minētais

vīrietis tiek iesēdināts Valsts policijas dienesta transportlīdzeklī.

No videoieraksta “003_R_180823141500” redzams, ka tas uzņemts 2018.gada 23.augustā plkst.14.14.59 apdzīvotā vietā,

stāvvietā. Videoierakstā plkst.14.15.02 redzams, ka stāvvietā, no brauktuves nogriežoties pa labi, iebrauc transportlīdzeklis pelēkā krāsā

un plkst.14.15.11 apstājas stāvvietā. Plkst.14.15.15 stāvvietā, no brauktuves nogriežoties ap labi, iebrauc transportlīdzeklis pelēkā

krāsā, kuram ir ieslēgtas zilās bākugunis (Valsts policijas dienesta transportlīdzeklis), un plkst.14.15.19 apstājas stāvvietā blakus

minētajam pelēkajam transportlīdzeklim. Videoierakstā plkst.14.15.16 redzams, ka no pelēkā transportlīdzekļa vadītāja vietas izkāpj

vīrietis, kurš ir ģērbies gaišas krāsas kreklā ar īsām piedurknēm un gaiši zilas krāsas šortos. Videoierakstā no plkst.14.15.09, kad

pelēkais transportlīdzeklis iebrauc stāvvietā, un līdz plkst.14.15.16, kad no pelēkā transportlīdzekļa vadītāja vietas izkāpj vīrietis, pie

vadītāja vietas sānu loga nepārtraukti redzams personas plecs. Plkst.14.15.22 no pelēkā transportlīdzekļa priekšējās pasažiera vietas

izkāpj cits vīrietis. Plkst.14.15.20 no Valsts policijas dienesta transportlīdzekļa vadītāja vietas izkāpj Valsts policijas darbinieks un

plkst.14.15.30 pienāk pie vīrieša, kurš izkāpa no pelēkā transportlīdzekļa, plkst.14.15.35 no Valsts policijas dienesta transportlīdzekļa

priekšējās pasažiera vietas izkāpj otrs Valsts policijas darbinieks. Plkst.14.18.19 Valsts policijas darbinieks, saņemot minēto vīrieti aiz

rokas, mēģina viņu iesēdināt Valsts policijas dienesta transportlīdzeklī, minētais vīrietis pretojas viņa iesēdināšanai Valsts policijas

dienesta transportlīdzeklī. Plkst.14.20.35 minētais vīrietis tiek iesēdināts Valsts policijas dienesta transportlīdzeklī.

No /pers. O/ liecības notariālā akta formā, kas bija pievienota /pers. A/ apelācijas sūdzībai, redzams, ka 2018.gada

23.augustā ap plkst.14.15 veikala “Sjuzanna” autostāvvietā pie automašīnas Alfa Romeo piebrauca Valsts policijas dienesta automašīna

– netrafarēts sudraba krāsas Škoda transportlīdzeklis. Brīdī, kad pie Alfa Romeo piebrauca Valsts policijas dienesta automašīna, viņš ar

/pers. A/ abi jau bija izkāpuši no Alfa Romeo un atradās pie automašīnas. /pers. A/ vairākkārt skaidroja policijas darbiniekiem, ka viņš

nevadīja automašīnu Alfa Romeo, bet policijas darbinieki nemēģināja noskaidrot, kurš bija vadītājs, bet uzstāja, ka to vadīja /pers. A/.

Policijas darbinieki no viņa paskaidrojumus nepaņēma un nemēģināja noskaidrot, kurš vadīja transportlīdzekli Alfa Romeo. Bija

redzams, ka policijas darbinieks, kuram uz formas bija uzšūts vārds – J.Garais, pazīst /pers. A/, jo uzsāka sarunu norādot, ka “tas atkal

esi tu, beidzot tikies”. Policijas inspektors teica /pers. A/, ka viņam vajadzēs pūst alkometrā, lai pārbaudītu alkohola koncentrāciju.

/pers. A/ atteicās to darīt. aizbildinoties ar to, ka viņš nav vadījis transportlīdzekli. /pers. A/ lūdza policijas inspektoram uzrādīt

videoierakstu, kas apstiprina, ka tieši viņš būtu vadījis transportlīdzekli, bet lūgums tika ignorēts. Policijas inspektors teica /pers. A/, ka

būs jābrauc uz slimnīcu nodot asins analīzes. /pers. A/ tam nepiekrita, teica, ka nevadīja automašīnu un tādēļ pārbaudei nav likumīga

pamata un vēlreiz lūdza uzrādīt ierakstu no policijas dienesta automašīnas, kur būtu redzams, ka tieši viņš vadīja automašīnu Alfa

Romeo. Pēc /pers. A/ lūguma izteikšanas, neko nepaskaidrojot un neuzrādot videoierakstu, policijas darbinieki uzsāka pielietot pret

/pers. A/ fizisku spēku, mēģināja iesēdināt dienesta automašīnā, pēc tam uzlika roku dzelžus. /pers. A/ iesēdināja automašīnā un kaut kur

aizveda, visticamāk uz slimnīcu. Kad /pers. A/ rokas saslēdza roku dzelžos, /pers. A/ lūdza tos noņemt un jautāja, kāds tam ir likumīgs

pamats. Policijas inspektors teica, ka noņems roku dzelžus tikai tad, kad /pers. A/ nodos asins analīzes slimnīcā. Viņš var apgalvot, ka

pirms policijas darbinieki pret /pers. A/ pielietoja fizisku spēku un uzlika roku dzelžus, /pers. A/ nemēģināja nekur bēgt un nepretojās

Valsts policijas darbiniekiem, bet tikai lūdza uzrādīt viņa vadīšanu apstiprinošu videoierakstu (lietas 41.-43.lapa).

Atbilstoši Latvijas APK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir

izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības,

vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā.

Latgales apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskatīja atbilstoši Latvijas APK

divdesmit trešās “a” nodaļas prasībām.

Latvijas APK 9.panta pirmā daļa nosaka, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama ar nodomu vai

aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību, un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Latvijas APK 149.15 panta ceturtajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt

transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam ir aizliegts vadīt transportlīdzekli

transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, ja alkohola koncentrācija

asinīs pārsniedz 0,5 promiles.

Lai /pers. A/ varētu saukt pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149. 15 panta ceturtajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, nepieciešams konstatēt, ka /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā:

1) vadīja transportlīdzekli;

2) alkohola koncentrācija /pers. A/ asinīs pārsniedza 1,5 promiles.

Lietā nepastāv strīds un nav šaubu par to, vai administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā alkohola

koncentrācija /pers. A/ asinīs pārsniedza 1,5 promiles. Minēto apstiprina medicīniskās pārbaudes protokols Nr.92 alkohola ietekmes

(koncentrācijas) noteikšanai (lietas 7.lapa). Lietā pastāv strīds par to, vai /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā

un vietā vadīja transportlīdzekli.

Apelācijas instances tiesa uzskata, ka ar lietā iegūtajiem un pirmās instances tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem –

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 295138, Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas

nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektora J.Garā dienesta ziņojumu, medicīniskās pārbaudes protokolu Nr. 92 alkohola

ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai, /pers. G/ un /pers. E/ pašrocīgi uzrakstītajiem paskaidrojumiem, liecinieku J.Garā un /pers. E/

liecībām un videoierakstiem no Valsts policijas dienesta transportlīdzekļa un no veikala “Sjuzanna” stāvvietas – ir pierādīts, ka /pers. A/

2018.gada 23.augustā plkst.14.15 Rēzeknē, pa Dārzu ielu pretī ēkai Nr.29, virzienā no Kr.Valdemāra ielas uz 18.novembra ielu, vadīja

transportlīdzekli Alfa Romeo 159, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atrodoties alkohola reibumā – alkohola

koncentrācija asinīs 2,33 promiles.

No Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas

jaunākā inspektora J.Garā dienesta ziņojuma redzams, ka viņš uzreiz piebrauca pie transportlīdzekļa Alfa Romeo 159, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kuras vadītājs griežoties pa labi Dārzu iela 29 stāvlaukumā uzbrauca transportlīdzeklim

BMW (lietas 4.lapa). Par šādiem pat apstākļiem Valsts policijas inspektors J.Garais arī liecināja pirmās instances tiesas sēdē (lietas

27.-28.lapa). Minēto apstiprina gan /pers. G/ rakstveida paskaidrojums, no kura redzams, ka viņu automašīnā ietriecās transportlīdzeklis

Alfa Romeo, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (lietas 9.lapa), gan /pers. E/ paskaidrojums, no kura redzams, ka viņa

vadītā transportlīdzekļa kreisajā sānā ietriecās transportlīdzeklis Alfa Romeo 159, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

kurš uzreiz iebrauca stāvlaukumā Dārzu ielā 29, šoferis apstājoties uzreiz atstāja automašīnu (lietas 11.lapa), gan liecinieka /pers. E/

tiesas sēdē sniegtās liecības, no kurām redzams, ka viņa vadīto transportlīdzekli aizķēra transportlīdzeklis Alfa Romeo gaišā krāsā, ceļu

policija uzreiz devās minētajam transportlīdzeklim pakaļ un iebrauca stāvlaukumā (lietas 28.lapa). Tāpat faktu, ka Valsts policijas

darbinieks J.Garais uzreiz sekoja transportlīdzeklim Alfa Romeo, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, apstiprina arī

videoieraksti, ka uzņemti gan no Valsts policijas dienesta transportlīdzekļa, gan arī veikala “Sjuzanna” stāvvietas. No Valsts policijas

dienesta transportlīdzekļa videoieraksta “(1) 18.08.23. 14.14.01. – 18.08.23. 14.20.59.” redzams, ka plkst.14.15.57 transportlīdzeklim

BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, garām pabrauc transportlīdzeklis pelēkā krāsā un nogriežas pa labi,

plkst.14.16.00 Valsts policijas dienesta transportlīdzeklis uzsāk kustību uz priekšu, pabrauc garām transportlīdzeklim BMW, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, noriežas pa labi vietā, kur nogriezās transportlīdzeklis pelēkā krāsā, un plkst.14.16.11

apstājas stāvvietā. No Valsts policijas dienesta transportlīdzekļa videoieraksta “(2) 18.08.23. 14.14.00. – 18.08.23. 14.20.59.”

redzams, ka transportlīdzeklis, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pelēkā krāsā plkst.14.15.50 pabrauc garām Valsts

policijas dienesta transportlīdzeklim, plkst.14.16.00 Valsts policijas dienesta transportlīdzeklis uzsāk kustību uz priekšu, nogriežas pa

labi un plkst.14.16.11 apstājas stāvvietā. No veikala “Sjuzanna” videoierakstiem “002_R_180823141500” un

“003_R_180823141500” redzams, ka plkst.14.15.02 stāvvietā, no brauktuves nogriežoties pa labi, iebrauc transportlīdzeklis pelēkā

krāsā un plkst.14.15.11 apstājas stāvvietā, plkst.14.15.15 stāvvietā, no brauktuves nogriežoties ap labi, iebrauc Valsts policijas dienesta

transportlīdzeklis pelēkā krāsā, kuram ir ieslēgtas zilās bākugunis, un plkst.14.15.19 apstājas stāvvietā blakus minētajam pelēkajam

transportlīdzeklim, plkst.14.15.16 no pelēkā transportlīdzekļa vadītāja vietas izkāpj vīrietis, plkst.14.15.20 no Valsts policijas dienesta

transportlīdzekļa vadītāja vietas izkāpj Valsts policijas darbinieks un plkst.14.15.30 pienāk pie vīrieša, kurš izkāpa no pelēkā

transportlīdzekļa. Proti, no šiem pierādījumiem kopumā un savstarpējā sakarībā redzams, ka pēc tā, kā transportlīdzeklis Alfa Romeo,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, garām braucot aizķēra transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, Valsts policijas darbinieks ar dienesta transportlīdzekli uzreiz brauca pēc šī transportlīdzekļa un tūlīt pēc šī

transportlīdzekļa apstāšanās stāvvietā, apstājās tam blakus.

Latgales apgabaltiesa secina, ka no videoieraksta “003_R_180823141500” nepārprotami redzams, ka tā fiziskā persona,

kura vadīja transportlīdzekli pelēkā krāsā, iebraucot stāvvietā, ir tā pati persona, kura izkāpa no minētā transportlīdzekļa. Proti, šajā

videoierakstā no plkst.14.15.09, kad pelēkais transportlīdzeklis iebrauc stāvvietā, un līdz plkst.14.15.16, kad no pelēkā

transportlīdzekļa vadītāja vietas izkāpj vīrietis, pie vadītāja vietas sānu loga nepārtraukti redzams vienas un tās pat personas plecs.

Nekāda kustība, personu apmainīšanās vietām nav redzama. Tādējādi lietas faktiskajiem apstākļiem neatbilst apelācijas sūdzības

iesniedzēja apgalvotais par samainīšanos vietām ar transportlīdzekļa vadītāju un nav pamatots apelācijas sūdzības iesniedzēja norādītais,

ka nav pierādīts transportlīdzekļa vadīšanas fakts. Apstāklim, ka no Valsts policijas dienesta transportlīdzekļa videoieraksta ir redzams,

ka pagāja 15 sekundes kopš transportlīdzeklis Alfa Romeo iegriezās stāvvietā un tai piebrauca Valsts policijas darbinieki, šajā gadījumā

nav izšķirošas nozīmes administratīvā pakāpuma sastāva konstatēšanā, jo no videoieraksta “003_R_180823141500” ir nepārprotami

konstatējams, ka viena un tā pat persona gan vadīja transportlīdzekli Alfa Romeo, gan arī izkāpa no šī transportlīdzekļa vadītāja vietas.

Šādos apstākļos Latgales apgabaltiesa uzskata, ka lietā nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka /pers. A/ administratīvā

pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā vadīja transportlīdzekli, atrodoties alkohola ietekmē (2,33 promiles). /pers. A/ tiesas

sēdē sniegtie paskaidrojumi par apstākļiem, ka viņš nevadīja automašīnu, bet gan samainījās ar transportlīdzekļa vadītāju vietām,

Latgales apgabaltiesas ieskatā nav ticami, jo neapstiprinās ar pārējiem pierādījumiem lietā, un ir saistīti ar /pers. A/ vēlmi izvairīties no

administratīvās atbildības. Līdz ar to ir nepamatots apelācijas sūdzības iesniedzēja arguments, ka lietā nepastāv ticami, pieļaujami un

attiecināmi pierādījumi tam, ka /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Alfa Romeo 159, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā.

Latgales apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs kļūdaini uzskata, ka viņa darbības atbilst Latvijas APK 149. 15

panta astotajai daļai, nevis Latvijas APK 149. 15 panta ceturtajai daļai. Latvijas APK 149. 15 panta astotajā daļā paredzēta administratīvā

atbildība par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes

pārbaudes. Savukārt Latvijas APK 149. 15 panta pirmajā līdz ceturtajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par transportlīdzekļa

vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz konkrētu promiļu daudzumu. No minētā

secināms, ka, lai personu sauktu pie atbildības pēc Latvijas APK 149. 15 panta astotās daļas, ir jākonstatē atteikšanās fakts no Latvijas

APK 149.15 panta pirmajā līdz ceturtajā daļā paredzētās pārbaudes (šajā gadījumā Latvijas APK 149.15 ceturtā daļa). Izskatāmajā lietā ir

konstatēts, ka /pers. A/ no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai neatteicās.

Pārbaudot lietas materiālus, Latgales apgabaltiesa nekonstatē, ka medicīniskās pārbaudes protokols Nr.92 būtu iegūts

vardarbības, draudu un šantāžas rezultātā. Tas, ka pret /pers. A/ Valsts policijas darbinieki pielietoja fizisku spēku un uzlika viņam roku

dzelžus, nav atzīstams par vardarbību, draudiem un šantāžu Latvijas APK 243.panta divpadsmitās daļas 1.punkta izpratnē. Turklāt no

videoieraksta “003_R_180823141500” nepārprotami konstatējams, ka /pers. A/ nepakļāvās Valsts policijas darbinieka likumīgām

prasībām iekāpt dienesta automašīnā. Tādējādi nav nekāda pamata no pierādījumu kopuma izslēgt medicīniskās pārbaudes protokolu

Nr.92, kā to apelācijas sūdzībā ir norādījis /pers. A/. Tāpat lietas materiālos nav nekādu ziņu par faktiem, kas liecinātu par Valsts

policijas inspektora ieinteresētību nepamatoti sastādīt /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu.

Latgales apgabaltiesa atzīst, ka nav pamatots apelācijas sūdzības iesniedzēja paustais viedoklis, ka nav ticamas /pers. E/ un

J.Garā sniegtās liecības par mēģinājumu atstāt notikuma vietu un pretošanos policijas darbiniekiem, jo tās ir pretrunā ar veikala

“Sjuzana” videoierakstiem. Pirmkārt, no videoierakstiem “002_R_180823141500” un “003_R_180823141500” tiešām ir redzams, ka

transportlīdzekli Alfa Romeo vadījušais vīrietis nepakļāvās Valsts policijas darbinieka likumīgām prasībām iekāpt dienesta automašīnā.

Proti, no videoierakstiem redzams, ka Valsts policijas darbinieks, saņemot minēto vīrieti, kas izkāpa no pelēkā transporltīdzekļa, aiz

rokas, mēģina viņu iesēdināt Valsts policijas dienesta transportlīdzeklī, taču minētais vīrietis pretojās viņa iesēdināšanai Valsts

policijas dienesta transportlīdzeklī. Otrkārt, /pers. E/ savos rakstveida paskaidrojumos nemaz nenorādīja, ka /pers. A/ mēģināja atstāt

notikuma vietu, bet gan norādīja, ka šoferis apstājoties uzreiz atstāja automašīnu (lietas 11.lapa), kas atbilst videoierakstos

“002_R_180823141500” un “003_R_180823141500” esošajai informācijai, savukārt, sniedzot liecības pirmās instances tiesas sēdē,

/pers. E/ par /pers. A/ mēģinājumu atstāt notikuma vietu nemaz neliecināja (lietas 28.lapa). Tas, ka Valsts policijas inspektora J.Garā

dienesta ziņojumā norādītais un tiesa sēdē sniegtās liecības tikai daļā par /pers. A/ mēģinājumu atstāt notikuma vietu nesakrīt ar

videoierakstos “002_R_180823141500” un “003_R_180823141500” fiksēto informāciju, apelācijas instances tiesas ieskatā nav

pamats atzīt, ka šī liecinieka liecības nav ticamas vispār. J.Garā liecības šajā daļā nekāda veidā nevar ietekmēt izskatāmās lietas

rezultātu, jo ar pārējiem pierādījumiem lietā ārpus saprātīgām šaubām ir pierādīta /pers. A/ vaina Latvijas APK 149. 15 panta ceturtajā

daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Latgales apgabaltiesas ieskatā /pers. A/ apelācijas sūdzībā ir nepamatoti norādīts, ka nedz transportlīdzekļa vadītāja

pārbaudes protokols Nr.NB 356740, nedz nosūtījums uz medicīnisko pārbaudi SIA “Rēzeknes slimnīca” nav attiecināmi uz

administratīvā pārkāpuma sastāva esamības pierādīšanu. Latvijas APK 149. 15 panta ceturtajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par

transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija

asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam konstatē alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā, kā arī

narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, reglamentē Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumi Nr.15 “Kārtība, kādā

nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” (noteikumi,

kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā). Atbilstoši šo noteikumu 4.punkta, 14.punkta nosacījumiem gan

transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols, gan viņa nosūtījums uz medicīnisko pārbaudi ir normatīvajā aktā paredzēti nosacījumi

medicīniskās pārbaudes veikšanai ārstniecības iestādē, ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt vai atsakās no pārbaudes (kā tas tika

konstatēts izskatāmajā lietā).

Ņemot vērā, ka lietas materiālos atrodas Valsts policijas amatpersonas oficiāls pieprasījumus veikala “Sjuzanna”, Dārzu

ielā 29, Rēzeknē vadītājam un lietas materiāliem CD diskā ir pievienoti videoieraksti “002_R_180823141500” un

“003_R_180823141500”, Latgales apgabaltiesai nav pamata uzskatīt, ka šie videoieraksti ir pievienoti lietas materiāliem, pārkāpjot

procesuālo kārtību. Tas vien, ka lietas materiālos nav dokumenta, kas norādītu par šo videoierakstu pavienošanu lietas materiāliem,

apelācijas instances tiesa ieskatā pats par sevi nav pamats secinājumam par procesuālās kārtības pārkāpšanu.

Latgales apgabaltiesa uzskata, ka apstāklim, ka videoieraksti no Valsts policijas dienesta transportlīdzekļa un veikala

“Sjuzanna” stāvvietas atšķiras par 1 sekundi, izskatāmajā lietā nav izšķirošas nozīmes un tas nevarēja ietekmēt administratīvā pārkāpuma

lietas izskatīšanas rezultātu. Pirmkārt, videoierakstos esošā informācija gan atbilst savstarpēji, gan arī apstiprinās ar pārējiem

pierādījumiem lietā, otrkārt, 1 sekundes atšķirība videoierakstos, kas izņemti no dažādiem objektiem (šajā gadījumā dienesta

transportlīdzekļa kamerām un veikala novērošanas kamerām), apelācijas instances tiesas ieskatā ir pieļaujama kļūdas robeža.

Latgales apgabaltiesa uzskata, ka /pers. O/ liecībās notariālā akta formā nemaz neapstiprināja apstākli, ka /pers. A/ nevadīja

transportlīdzekli Alfa Romeo. No /pers. O/ liecībām vien redzams, ka brīdī, kad pie Alfa Romeo piebrauca Valsts policijas dienesta

automašīna, viņš ar /pers. A/ abi jau bija izkāpuši no Alfa Romeo un atradās pie automašīnas (lietas 42.lapa). Šāda informācija jau tika

konstatēta no videoierakstiem “002_R_180823141500” un “003_R_180823141500”. Tāpat /pers. O/ norāda vien to, ka /pers. A/

vairākkārt skaidroja policijas darbiniekiem, ka viņš (/pers. A/) nevadīja transportlīdzekli Alfa Romeo (lietas 42.lapa). /pers. O/ liecībās

nav norādīts uz tādiem apstākļiem, kuri neapšaubāmi norādītu uz to, ka /pers. A/ nav vainīgs minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Ņemot vērā minēto, Latgales apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu,

noskaidroja visus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, tāpēc /pers. A/ ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc

Latvijas APK 149.15 panta ceturtās daļas.

Latvijas APK 32.pantā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos

un pastiprinošos apstākļus. Pirmās instances tiesa, nosakot /pers. A/ sodu, ņēma vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību,

viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Par minēto administratīvo pārkāpumu /pers. A/

uzliktais sods – administratīvais arests un naudas sods ir noteikti tuvāk vidējam apmēram, kāds ir paredzēts Latvijas APK 149. 15 panta

ceturtās daļas sankcijā, savukārt transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana ir noteikta tādā apmērā, kādu paredz Latvijas APK 149. 15

panta ceturtās daļas sankcija. Apelācijas instances tiesas ieskatā /pers. A/ noteiktais sods par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu atbilst

Latvijas APK 32.panta prasībām, vispārējiem soda noteikšanas principiem, izdarītā pārkāpuma raksturam, /pers. A/ personībai un soda

mērķim.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.22 pantu Latgales

apgabaltiesa

nosprieda

Rēzeknes tiesas 2018.gada 12.oktobra spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. A/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā 2018.gada 11.decembrī.

Tiesnesis I.Raciņš

Tiesnesis A.Vilmanis

Tiesnesis J.Vasiļkovskis