Court convicted defendant of intentional injury and ordered victim compensation despite waiver of evidence trial.

Lietas Nr. 11261072811

Lietas arhīva Nr. K20-0034-14/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 5.jūnijā

Liepājā

Liepājas tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis R.Jūrmalis

piedaloties prokuroram Z.Berdiganam

advokātam E.Goltam

2014.gada 5.jūnijā atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas.

Tiesas sēdē tiesa,

konstatēja

/pers. A/ tīši nodarīja smagu miesas bojājumu, kas bīstams dzīvībai, konkrēti - 2011.gada 28.augustā ap plkst.01.00 /pers. A/, kopīgas

alkohola lietošanas laikā paziņas dzīvoklī /adrese A/, izraisījās konflikts ar vairākām personām, tostarp ar /pers. B/. Turpinoties

konfliktam jau uz /adrese/, Liepājā, būdams alkohola ietekmē, /pers. A/ tīši iedūra ar virtuves nazi /pers. B/ vēderā, nodarot viņam

sekojošus miesas bojājumus: durta penterējoša brūce vēdera priekšējā sienā ar tievo zarnu durti-grieztu bojājumu, kas pēc sava

rakstura pieskaitāmi pie smagiem miesas bojājumiem, kā bīstami dzīvībai.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ ir izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā.

Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē sevi par vainīgu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā atzina pilnībā pie apsūdzībā norādītajiem

apstākļiem un izteica nožēlu par izdarīto. Lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi, ir saprotama šāda lietas izskatīšanas kārtības

procesuāla būtība un sekas. Atzina kaitējuma kompensācijas pilnā apmērā.

Apsūdzētā aizstāvis E.Golts pievienojās aizstāvamā viedoklim par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu. Izteica viedokli, ka

kaitējuma kompensācija jau ir noteikta, valstij izmaksājot cietušajam kompensāciju, kas turklāt, ir lielāka par cietušā pieteikto.

Tādejādi, cietušā pieteiktā kaitējuma kompensācija lietā vairs nav nosakāma.

Prokurors Z.Berdigans pievienojās procesa dalībnieku viedoklim par pierādījumu pārbaudes neveikšanu.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu inkriminētā nozieguma izdarīšanā un ņemot vērā procesa

dalībnieku viedokli, tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 499.pantu, nolēma pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt. Saskaņā ar šī paša panta otrās daļas nosacījumiem,

tiesa nolemj veikt pierādījumu pārbaudi tikai jautājumā par pieteikto kompensāciju apmēru.

Likumdevējs Krimināllikuma 125.pantā ir paredzējis tādu personas noziedzīgu rīcību, kā miesas bojājumu nodarīšanu, ar kuru radīts

noteiktas pakāpes (smags miesas bojājums) citai personai. No objektīvās puses miesas bojājumu nodarīšana ir prettiesisks

kaitējums. (V.Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Rīga, 1999. 4.grāmata 35., 36.lapa), ko var izdarīt kā ar darbību tā ar bezdarbību. Ar

personas aktīvu darbību saprot gan cilvēka ķermeņa, tā locekļu radītas kustības, gan arī tos procesus, kurus vada vai izmanto cilvēks.

Miesas bojājumu nodarīšanas sastāvs ir materiāls un nodarījums ir pabeigts, kad cietušajam ir nodarīti konkrēta smaguma miesas

bojājumi. Starp vainīgā darbību vai bezdarbību un sekām jākonstatē cēloņsakarība. Miesas bojājumu nodarīšanai jābūt prettiesiskai,

jo kaitējums veselībai, kas izslēdz kriminālatbildību, ir likumīgs. No subjektīvās puses miesas bojājumu nodarīšanu raksturo gan

nodoms, gan neuzmanība.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā vaina viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā. Viņa darbības pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās

daļas ir kvalificētas pareizi, viņš ir sodāms un atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā

pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta - ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un

radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, /pers. A/ ir izdarījis smagu noziegumu.

Iepriekš /pers. A/ sodīts 4 reizes – 1) 18.08.2006. Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 1 gadu 3 mēnešiem, spriedums

stājies likumīgā spēkā 19.07.2008.; 2) 17.03.2009. Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu

uz 1 gadu 3 mēnešiem, ieskaitot apcietinājumā pavadīto laiku no 04.10.2007.- 02.04.2008., spriedums stājies likumīgā spēkā

26.06.2009.; 3) 08.12.2009. Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas, piemērojot Krimināllikuma 51.panta pirmo

daļu, ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem, ieskaitot apcietinājumā pavadīto laiku no 22.04.2009. līdz 24.04.2009., spriedums

stājies likumīgā spēkā 09.03.2010., atbrīvojies pēc soda izciešanas 05.10.2010. (l.l.48,49); 4) 25.10.2011. Liepājas tiesā pēc

Krimināllikuma 143.panta pirmās daļas un 180.panta otrās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta nosacījumus, ar piespiedu

darbu uz 100 stundām, spriedums stājies likumīgā spēkā un sods izciests (l.l.76-79). /pers. A/ zudis deklarētās dzīvesvietas tiesiskais

pamats (l.l.127), narkoloģiskajā uzskaitē (l.l.51) un psihoneiroloģiskā uzskaitē (l.l.52) nesastāv, no policijas 2011.gadā sniegtā

raksturojuma pēc dzīvesvietas raksturojas kā persona, kura nekur nestrādā, sastāv bezdarbnieku uzskaitē, ir tieksme bieži lietot

alkoholu, kā rezultātā paliek agresīvs. No kaimiņiem par viņa uzvedību pretenziju nav. Ir bijis sodīts un turpina izdarīt noziegumus.

(l.l.53). Pats apsūdzētais tiesas sēdē sniedza informāciju, ka 2012.gadā aizbraucis uz Angliju darba meklējumos, tur strādājis nepilnu

pusgadu un guvis ienākumus, kurus nav izņēmis. Atbrīvojoties, esot dzīvesvietas iespējamība pie mātes Nīcas novadā.

Par atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrās daļas nosacījumiem, tiesa atzīst savas vainas vaļsirdīgu

atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. Par atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1., 12.punktu,

tiesa atzīst to, ka noziegums izdarīts alkohola ietekmē un veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Krimināllikuma 5.panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma

izdarīšanas laikā.

Krimināllikuma 125.panta pirmā daļa paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku

līdz trim gadiem vai bez tās, pēc izmaiņām Krimināllikumā (spēkā esošam no 01.04.2013.), sankcijā paredz sodu ar brīvības

atņemšanu uz laiku līdz 7 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās.

Krimināllikuma 55.panta vienpadsmitā daļa nosaka - nosacīta notiesāšana nav nosakāma personai par tīša noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu, ja persona agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta likumā

noteiktajā kārtībā.

Krimināllikuma 63.panta trešās daļas 5.punkts nosaka - par nesodītām atzīstamas personas pēc diviem gadiem, kas izcietušas

brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem. Šī paša likuma panta ceturtā daļa nosaka, ka sodāmības dzēšanas termiņu

skaita no dienas, kad persona pilnībā izcietusi pamatsodu un papildsodu.

Patreiz inkriminēto noziegumu /pers. A/ izdarījis 2011.gada 28.augustā, tātad nedzēstas sodāmības laikā, līdz ar ko viņam

piemērojams reālas brīvības atņemšanas sods, ar papildsoda -policijas kontroles piemērošanu,ievērojot 13.12.2012. likuma

”Grozījumi Krimināllikumā’’ Pārejas noteikumu 1., 4. un 6.punktā noteikto.

Nosakot soda apmēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā personību raksturojošo datu kopumu - /pers. A/ iepriekš vairākkārt bijis sodīts, bet

par cita rakstura noziedzīga nodarījumiem. Pašreiz inkriminēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais izdarījis 2011.gadā. Lietā ir

apliecinājums, ka viņš ticis tiesāts arī ārvalstīs, bet tā vērtējama tikai kā viņa personību raksturojoša informācija, bez noteiktām

juridiskām sekām, jo šeit Latvijā viņš vairs noziedzīgus nodarījumus nav izdarījis. Pats apsūdzētais sniedza ziņas un arī nozieguma

faktiskie apstākļi ir apliecinājums apstāklim, ka noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas veicinošie apstākļi bijusi alkohola lietošana.

Apsūdzētais paskaidroja, ka atrodoties ārvalstīs, atturējies no alkohola lietošanas un nav sastāvējis narkoloģiskajā uzskaitē. Pie šiem

apstākļiem tiesa uzskata, ka iespējams sodu viņam noteikt tuvāk panta sankcijā noteiktajam minimālam apmēram. Kriminālprocesa

laikā /pers. A/ pārkāpis piemērotā procesuālā piespiedu līdzekļa nosacījumus, kas noveda pie viņa paša šādas rīcības rezultātā

radīta apgrūtinājuma savlaicīgi izskatīt lietu. Viņa iepriekšējās sodāmības un citi jau pieminētie apstākļi norāda uz nepieciešamību

pēc tālākas apsūdzētā uzvedības pastiprinātas kontroles, nosakot viņam papildsodu – policijas kontroli. Tiesas ieskatā tikai tādā

veidā ir iespējams optimizēt Krimināllikuma vienu no noteiktajiem soda mērķiem - ne tikai sodīt un pēc soda izciešanas resocializēt

sodīto personu, bet arī panākt, la notiesātais pildītu likumus un atturētos no jaunu noziegumu izdarīšanas. Tādejādi, papildsods –

policijas kontrole viņam nosakāms lielāks par minimālo robežu, ņemot vērā viņa personību raksturojošo datu kopumu.

Pirmstiesas procesā apsūdzētais 31.08.2011. līdz 01.09.2011 tika aizturēts (l.l.34, 35). Ar tiesas 29.06.2012. lēmumu iepriekš

piemērotais drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā, grozīts uz apcietinājumu, izsludinot viņu meklēšanā. 06.02.2014. viņš

tika aizturēts Lielbritānijā, pamatojoties uz Eiropas apcietinājuma lēmuma pamata (l.l.120,121), bet 26.02.2014. nogādāts Latvijā

(l.l.123).

Kriminālprocesa likuma 690.pants noteic - apcietinājuma termiņu izdotajai personai skaita no Latvijas Republikas valsts robežas

šķērsošanas brīža un laiku, ko persona pēc Latvijas lūguma pavadījusi apcietinājumā ārvalstī, ieskaita soda termiņā.

Pirmstiesas izmeklēšanā cietušais /pers. B/ pieteica kaitējuma kompensāciju 103,22 Ls (146,87 euro) apmērā (l.l.22,23), kā arī

saskaņā ar likuma ‘’Par valsts kompensāciju cietušajiem’’ cietušajam izmaksāta kompensācija 420 Ls (597,61 euro) apmērā

(l.l.72.,73).

Cietušais tiesas sēdēm neieradās un savu viedokli neizteica, lai gan par lietas izskatīšanu tam paziņots likumā noteiktā kārtībā. Nav

arī lūdzis lietas izskatīšanu atlikt.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.

Izlemjot jautājumu par kaitējuma kompensācijas pieteikumiem, tiesa vadās no Kriminālprocesa likuma 350., 351., 352., 353.pantiem

un secina, ka cietušā kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots, pierādīts un apmierināms pilnā apjomā, jo mantiskie

zaudējumi (izdevumi ārstniecības operācijām un medikamentu iegādei) radīti apsūdzētā prettiesiskas darbības rezultātā, un

apsūdzētais tos ir atzinis. Veicot pierādījumu pārbaudi daļā par cietušā /pers. B/ pieteiktā mantiskā kaitējuma kompensācijas

pamatotību un apmēru, tiesa secina, ka cietušais, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmās daļas nosacījumiem, ir

pamatojis pieteiktā mantiskā kaitējuma apmēru ar lietai pievienotajiem izdevumus apliecinošiem pierādījumiem (l.l.22,23). Apstāklis,

ka cietušais nav ieradies uz tiesas sēdi, saskaņā ar šī paša panta 4.1 daļas nosacījumiem, neliedz tiesai iespēju izskatīt kaitējuma

kompensāciju bez cietušā klātbūtnes. Tiesa uzskata, ka kaitējuma kompensācija ir apmierināma paša cietušā prasītajā apmērā.

Tiesu debatēs procesa dalībnieku izteiktais viedoklis, ka pieteiktā kaitējuma kompensācija kriminālprocesā par labu cietušajam

nebūtu nosakāma, neatbilst likuma ‘’Par valsts kompensāciju cietušajiem’’ 2.panta otrajā daļā noteiktajam, ka valsts kompensācijas

pieprasīšana un izmaksāšana, pamatojoties uz šo likumu, neierobežo cietušā tiesības prasīt kompensāciju saskaņā ar

Kriminālprocesa likumu un Civilprocesa likumu.

Savukārt, par labu valstij no apsūdzētā arī piedzenama cietušajam izmaksātā valsts kompensācija 420 Ls (597.61 euro) apmērā

(l.l.72,73), saskaņā ar likuma ‘’Par valsts kompensāciju cietušajiem’’ 31.panta 2.punktā noteikto.

Apsūdzētā aizstāvību realizēja advokāts E.Golts, kuram pienākas atlīdzība par veikto darbu 81,78 euro apmērā. Minētā summa

advokātam izmaksājama no valsts līdzekļiem, un piedzenama par labu valstij no apsūdzētā, jo apstākļi, kas pieļautu atbrīvošanu no šo

pakalpojumu samaksas par labu valstij, nav konstatēti. Apsūdzētais ir pilngadīga un darbspējīga persona, bez tam pēc paša sniegtās

informācijas – ārvalstīs viņam atrodas materiālie līdzekļi.

Lietiskais pierādījums – virtuves nazis, glabājas pie krimināllietas materiāliem (l.l.18). Tas uzskatāms par noziedzīga nodarījuma rīku,

un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 2.punktu, ir iznīcināms.

Ņemot vērā augstāk minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520. pantiem, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/ pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem ar

policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu un 4 (četriem) mēnešiem.

Šī soda izciešanas termiņa sākumu /pers. A/ skaitīt no 2014.gada 5.jūnija un saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, soda izciešanas

termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2011.gada 31.augusta līdz 2011.gada 1.septembrim, un apcietinājumā pavadīto laiku

no 2014.gada 6.februāra līdz 2014.gada 4.jūnijam.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, atstāt spēkā līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstijcietušajam /pers. B/ izmaksātokaitējuma kompensāciju 597,61 euro (pieci simti deviņdesmit

septiņi euro un 61/100) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ parlabu/pers. B/ materiālā kaitējuma kompensāciju 146,87 euro(viens simts četrdesmit divi euro un 87/100)

apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij izdevumus par advokāta sniegto juridisko palīdzību tiesas sēdēs 81,78 euro (astoņdesmit viens

euro un 78/100) apmērā, nosakot termiņu šo pakalpojumu labprātīgai samaksai 30 dienas, skaitot no sprieduma stāšanās likumīgā

spēkā dienas.

Lietiskais pierādījums – virtuves nazis, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā ir iznīcināms.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā, apelācijas sūdzību / protestu iesniedzot Liepājas

tiesā.

Tiesnesis R.Jūrmalis