Court allows fact-finding request to prove sister relationship for inheritance rights despite missing birth certificate.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's request to establish the legal fact that she is the sister of her deceased aunt. Although the plaintiff lacked a birth certificate due to lost Soviet-era church records, the court relied on a 1943 court judgment and census data to verify the family relationship. The decision permitted this fact-finding procedure under the Civil Procedure Law because alternative methods to prove kinship were unavailable.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 289; CPL Art. 190, 193, 257, 292: A court may establish a legal fact through fact-finding proceedings when the party cannot prove kinship through other means, such as obtaining foreign birth records.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C39072913
0123-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā, 2014.gada 14.janvārī
Valmieras rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis J.Grīnbergs
ar sekretāri S.Ādamsoni
piedaloties pieteicēja pārstāvim /pers.A/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. E/ pieteikumā par juridiskā fakta konstatēšanu.
Aprakstošā daļa
/pers. E/ (turpmāk pieteicējs) iesniedzis tiesā pieteikumu, kurā lūdz konstatēt faktu, ka pieteicēja /pers. E/, dzimuša 1918.gada
14.martā, p.k./personas kods/, māsa ir /pers. F/, dzimusi 1923.gada 4.jūlijā, p.k./prsonas kods/.
Pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 6.februārī mirusi pieteicēja māsa /pers. F/, kuras pēdējā dzīves vieta bijusi /adrese/. 2012.gada
6.martā pieteicējs iesniedzis notāram iesniegumu par mirušās māsas mantojuma pieņemšanu un apstiprināšanu. Notāre norādījusi,
ka nepieciešams pievienot mantojuma lietai dzimšanas apliecību radniecības pierādīšanai. Pieteicējs dzimis Krievijā un dzimšanas
apliecība nozaudēta. Ziņas par dzimšanu no Krievijas neesot izdevies saņemt, jo draudzes dokumenti par 1918.gadu Krievijas
Federācijas arhīvos neesot nodoti un to atrašanās vieta neesot zināma. Mantojums sastāvot no namīpašuma un zemes /adrese/, kā
arī naudas līdzekļiem AS „SEB Banka”. Uz minēto nekustamo īpašumu māsai 1992.gada 3.septembrī izdota namīpašuma
denacionalizācijas apliecība. Īpašumā šobrīd dzīvojot pieteicējs un to apsaimniekojot. Māsa /persona G/ nevēloties pieteikties uz
mantojumu. Juridiska fakta konstatēšana nepieciešama /pers. F/ mantojuma lietā, lai pieteicējs varētu apstiprināties mantojuma
tiesībās uz māsas mantojumu.
Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve pieteikumu uzturēja spēkā, pilnībā atsaucoties uz pieteikumā jau norādītiem apstākļiem. Uz
mantojuma apstiprināšanu pretendējošais īpašums sastāvot no zemes un mājīpašuma, kā arī no naudas līdzekļiem AS „SEB Banka”.
Uz pieteicēja rīcībā esošo dokumentu pamata notārs esot atteicies taisīt mantojuma apliecību.
Ieinteresētā persona /pers. A/ uz tiesas sēdi nebija ieradusies. Par tiesas sēdi viņai tika paziņots likumā noteiktā kārtībā. No
ieinteresētās personas saņemts paskaidrojums, ka viņas brālis esot /pers. E/ un māsa /pers. F/. Uzskata, ka brālis esot vienīgais
mantinieks uz māsas /pers. F/ atstāto mantojumu. Uz tiesas sēdi ierasties nevarot, lūdz izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes. Tiesa
nolēma skatīt lietu bez ieinteresētās personas klātbūtnes.
Motīvu daļa
Tiesa, uzklausījusi pieteicēja pārstāvi un iepazinusies ar lietā esošiem rakstveida pierādījumiem, atzīst, ka pieteikums ir
apmierināms.
No lietā esošiem, pieteicēja iesniegtiem dokumentiem ir konstatējami sekojoši fakti. Saskaņā ar dzimšanas apliecību 1923.gada
4.jūlijā dzimusi /pers. F/, viņas tēvs- /pers. H/, māte- /pers. I/. 2012.gada 6.feburārī /pers. F/, p.k./personas kods/, mirusi (miršanas
apliecība Nr. /numurs/). No 1935.gada tautas skaitīšanas kartītes redzams, ka dzīvoklī Valmierā/adrese/ mitinājušās piecas personas:
tēvs /pers. H/, māte /pers. I/ un bērni /pers. E/, /pers. A/ un /pers. F/. No 1943.gada 16.marta Rīgas apgabaltiesas sprieduma izriet, ka
uz mirušā /pers. H/ mantojumu apstiprināti atraitne /pers. I/, dēls /pers.E/, dzimis 1918.gada 14.martā, meita /pers. A/, dzimusi
1923.gada 4.jūlijā un meita /pers. F/, dzimusi 1923.gada 4.jūlijā. Spriedumā norādīts, ka šo personu radniecība pierādīta ar lietā
iesniegtām metrikas apliecībām.
Tiesa atzīst, ka minētie dokumentālie pierādījumi, paša pieteicēja norādītie fakti un ieinteresētā personas paskaidrojumi ļauj tiesai
līdz pietiekamas ticamības pakāpei uzskatīt par pierādītu, ka pieteicēja /pers. E/ māsa ir /pers. F/, p.k./personas kods/, mirusi
/miršanas datums/.
Tiesa uzskata, ka minētos apstākļus saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk CPL) 289.pantu ir iespējams konstatēt tiesas ceļā kā
juridisku faktu, tā kā pieteicējam kārtojot lietu par apstiprināšanu uz mantojuma tiesībām nav bijis iespējams citādā kārtībā pierādīt un
iesniegt dokumentus, kas apstiprina viņa radniecību ar mirušo māsu. To apliecina ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta izziņa,
ka Krievijas Federācijas kompetentās iestādes nav varējušas iesniegt pieteicēja dzimšanas reģistrācijas dokumentus.
Rezolutīvā daļa
Tiesa, vadoties no CPL 190., 193., 257., 292.pantiem nosprieda:
Konstatēt juridisko faktu, ka /pers. E/ (/pers. E/), dzimuša 1918.gada 14.martā, /personas kods/, māsa ir /pers. F/, dzimusi 1923.gada
4.jūlijā, /personas kods/.
Juridiskais fakts konstatēts /pers. F/ mantojuma lietas kārtošanai.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību
Valmieras rajona tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums- 2014.gada 28.janvāris
Tiesnesis: J.Grīnbergs