Legislator Case Law & Legislation
A420325516 / A42-01044-17 ECLI:LV:ADRJRIT:2017:1009.A420325516.1.S AI generated

Administrative court dismissed appeal against dismissal for procedural timing error, not substantive illegality.

Case Number A420325516 / A42-01044-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court rejected the applicant's request to annul the Health Ministry's decision terminating his civil service relationship. The applicant argued the dismissal was based on a fictitious reorganization and violated his right to a one-month notice period. The court found the education requirements for the new positions were justified and the dismissal occurred one day before the notice period expired, constituting a minor procedural flaw. Consequently, the court ruled the procedural error was not significant enough to render the administrative decision unlawful.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 246.-251.pants un 289.-291.pants; A minor procedural error in the timing of dismissal notice does not render an administrative decision unlawful if it does not substantially infringe the applicant's rights.

Keywords

AI generated
administrative dismissal procedural timing error civil service relationship notice period violation substantive illegality administrative appeal proportionality principle

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 246.-251.pants
Administratīvā procesa likuma 289.-291.pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. A42-01044-17/25

ECLI:LV:ADRJRIT:2017:1009.A420325516.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2017.gada 9.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Markovs,

piedaloties pieteicējam /pers. A/, pieteicēja pārstāvei zvērinātai advokātei Radai Matjušinai un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto

iestāžu Veselības ministrijas pārstāvei Ievai Kušķei un Veselības inspekcijas pārstāvim Ivo Golubkovam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Veselības ministrijas valsts sekretāra 2016.gada

3.oktobra lēmuma Nr.01-23.3/4340 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. A/ ieņēma Veselības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) Administrācijas Drošības nodaļas vecākā inspektora valsts

civildienesta ierēdņa amatu.

Ar Inspekcijas vadītāja 2016.gada 23.maija vēstuli Nr.2.1-22/4447 pieteicējs informēts, ka ar viņu pēc viena mēneša tiks izbeigtas valsts

civildienesta attiecības sakarā ar ierēdņa amata likvidāciju.

Ar Inspekcijas vadītāja 2016.gada 20.jūnija rīkojumu Nr.400/p “Par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar /pers. A/” (turpmāk – Rīkojums)

noteikts izbeigt valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta “g” apakšpunktu. Nepiekrītot

Rīkojumam, pieteicējs to apstrīdēja Veselības ministrijā (turpmāk – Ministrija).

[2] Ar Ministrijas valsts sekretāra 2016.gada 3.oktobra lēmumu Nr.01-23.3/4340 (turpmāk – Lēmums) Rīkojums atstāts negrozīts. Lēmumā

norādīts, ka ministrija, izskatot administratīvo lietu, nav konstatējusi, ka Rīkojums būtu pretrunā tiesību normām, Inspekcija būtu nepareizi piemērojis

tiesību normas vai arī balstījusies uz nepatiesiem lietas apstākļiem. Ministrija atzina, ka Rīkojums pieņemts, ņemot vērā faktiskos apstākļus un izvērtējot

lietderības apsvērumus.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2016.gada 31.oktobrī saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu, kas pamatots ar turpmāk minētajiem

argumentiem.

[3.1] Pieteicēja ieskatā Inspekcijas vadītāja ir bijusi personiski ieinteresēta pieteicēja atbrīvošanā no amata. Rīkojumā minētās strukturālās izmaiņas

faktiski skar tikai pieteicēju, jo tika likvidēts tikai pieteicēja ierēdņa amats. Pēc pieteicēja domām, Inspekcijas vadītāja šādu lēmumu pieņēmusi personīgu

motīvu vadīta.

[3.2] Pieteicējs uzsver, ka 2016.gada 23.maija Inspekcijas strukturālās izmaiņas ir fikcija, jo ir mainījušies tikai nodaļu un departamentu nosaukumi

un to struktūra, bet nav skartas funkcijas. Citu nodaļu un departamentu amatpersonas turpina pildīt savus pienākums bez izmaiņām. Tāpēc ministrijai

Lēmumā vajadzēja vērtēt nevis reorganizācijas lietderību, bet apstākli, vai Inspekcijas reorganizācijai piemīt fiktīvs raksturs.

[3.3] Jau dažus mēnešus pirms fiktīvās reorganizācijas uzsākšanas Inspekcijas vadītāja ir grozījusi vairākiem amatiem amata apraksta prasības,

tādējādi panākot, ka pieteicējs nevarēs ieņemt šos amatus nākotnē.

[3.4] Pēc šīs fiktīvās reorganizācijas Inspekcija faktiski palika bez kontrolējošās struktūrvienības, kas neatkarīgi veic dienesta pārbaudes.

[3.5] Pieteicēja ieskatā ir pārkāpta likumā noteiktā procedūra saistībā ar ierēdņa atbrīvošanu no amata, jo nav tikusi veikta ierēdņu salīdzināšana.

Tāpat Rīkojumā nav norādīti apsvērumi, kas ietvertu pamatojumu, kāpēc šajā gadījumā tieši pieteicējs tika atbrīvots no amata. Pieteicējs norāda, ka

netika iepazīstināts ar Inspekcijas amatu klasificēšanas rezultātiem, kuri pieminēti Rīkojumā, kā arī netika paziņots lēmums par salīdzināšanas rezultātiem

un noteikti ierēdņi, ar kuriem tiks izbeigtas civildienesta attiecības.

[3.6] Lēmumā ir norāde uz Inspekcijas rīkojumu Nr.2.2.-4.2/57 “Par grozījumiem ar Veselības inspekcijas 2016.gada 13.janvāra rīkojumu

Nr.2.2.-4.2/2 “Par Veselības inspekcijas amatu saraksta apstiprināšanu” apstiprinātajā Veselības inspekcijas amatu sarakstā”, tomēr no minētā rīkojuma

nav saprotams, kādi konkrēti amati tika likvidēti.

[3.7] Uz Rīkojuma izdošanas brīdi ir konstatējami amati, kurus pieteicējs var pildīt, jo atbilst profesionālajai kvalifikācijai. Piemēram, Inspekcijas

Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas tehniskās uzraudzības inspektora amata apraksts pilnībā atbilst pieteicēja profesionālajai kvalifikācijai, tomēr

Inspekcija uz Rīkojuma izdošanas brīdi minēto vakanto amatu nav izvērtējusi, nepamatoti ierobežojot pieteicēja tiesības uz pastāvīgu dienestu, kas

nostiprinātas Valsts civildienesta likuma 22.panta 1.punktā.

[3.8] Pieteicējs norāda, ka ar Rīkojumu iepazinies 2016.gada 20.jūnijā. Rīkojumā tika norādīts, ka valsts civildienesta attiecības tiks izbeigtas jau

2016.gada 22.jūnijā, neievērojot mēneša brīdinājuma termiņu. Savukārt Inspekcijas vadītājas 2016.gada 23. maija vēstulē Nr.2.1-22/4447 pieteicējs

brīdināts par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu viena mēneša laikā no šīs vēstules saņemšanas dienas. Pieteicējs iepriekš minēto vēstuli saņēmis

2016.gada 23.maijā, un viena mēneša termiņš bija 2016.gada 23.jūnijs. Līdz ar to secināms, ka Inspekcija ir pārkāpusi valsts civildienesta attiecību

izbeigšanas termiņu.

[3.9] Pieteikumā ir ietvertas atsauces uz Administratīvās rajona tiesas un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta nolēmumiem valsts

civildienesta lietās, paskaidrojot, ka ministrija un Inspekcija nav ievērojušas tajās noteiktās atziņas.

[4] Rakstveida paskaidrojumos tiesai Inspekcija norāda, ka pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā norādīto,

kā arī ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[4.1] Strukturālās izmaiņas skāra Inspekciju kā iestādi, ne tikai tās struktūrvienību (Administrācijas Drošības nodaļu). Pieteicēja iepriekš veiktās

funkcijas un pienākumi tika nodoti citām struktūrvienībām un tajās amata pienākumus veicošajām amatpersonām, kas paralēli veic vēl citas, būtiskākas

funkcijas, kuras pieteicējs iepriekš neveica un nav tam kvalificēts. Pēc šīm strukturālajām izmaiņām Inspekcijā nav tikusi izveidota jauna amata vieta, kurā

tiktu paredzēti vienādi vai līdzīgi amata pienākumi, kas bija ietverti Inspekcijas Administrācijas Drošības nodaļas vecākā inspektora ierēdņa amata

aprakstā. Tādējādi apsvērumi, kas tika izdarīti, lemjot par strukturālajām izmaiņām, cita starpā likvidējot pieteicēja agrāko amata vietu, ir bijuši pareizi,

lietderīgi un atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta otrās daļas 10.punktā ietvertajam principam, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējās

efektīvi. Tādējādi Inspekcija tai piešķirtās rīcības brīvības ietvaros ir rīkojusies tiesiski un pamatoti, savukārt pieteicēja iebildumi par Inspekcijas

reorganizācijas fiktīvo raksturu ir noraidāmi kā nepamatoti.

[4.2] Pieteikumā norādītie iebildumi, ka Inspekcijas vadītāja ir bijusi personiski ieinteresēta pieteicēja atbrīvošanā no amata, nav argumentēti un

pamatoti ar pārbaudītiem un novērtētiem pierādījumiem lietā, līdz ar to nav atzīstami par pierādījumiem Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmās

daļas izpratnē.

[4.3] No 2016.gada februāra dienesta izmeklēšanas un disciplinārlietu izmeklēšanas Inspekcijā tiek veiktas ar vadītājas rīkojumu izveidotu komisiju

atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 28.panta pirmajai un otrajai daļai.

[4.4] Inspekcija nepiekrīt pieteikumā norādītajam, ka no Inspekcijas 2016.gada 5.maija rīkojuma Nr.2.2.-4.2/57 nav saprotams, kādi konkrēti

amati tika likvidēti. Ar Inspekcijas 2016.gada 5.maija rīkojuma 1.10.apakšpunktu no Inspekcijas amatu saraksta izslēgta “Administrācijas Drošības

nodaļa”, līdz ar to no norādītā viennozīmīgi izriet, ka attiecīgā struktūrvienība izslēgta no Inspekcijas amatu saraksta ar visām tajā paredzētajām amata

vietām.

[4.5] Inspekcijai nebija pamata salīdzināt pieteicēju ar Juridiskās nodaļas un Kvalitātes un risku vadības departamenta ierēdņiem, jo, lai arī šīm

struktūrvienībām ir nodoti pieteicēja iepriekš veiktie pienākumi un funkcijas, pieteicējs neatbilst minēto struktūrvienību amata aprakstā noteiktajām

pamatprasībām, proti, pieteicējs nav ieguvis attiecīgu izglītību, lai varētu profesionāli un efektīvi pildīt amata pienākumus šajās struktūrvienībās.

[4.6] Lai arī Inspekcijā bija vakants Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas tehniskās uzraudzības inspektora amats, pieteicēja izglītība un

profesionālā pieredze neatbilda konkrētā amata aprakstā noteiktajām prasībām, līdz ar to Inspekcijai nebija pamata piedāvāt pieteicējam Veselības

aprūpes uzraudzības un kontroles departamenta Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas tehniskās uzraudzības inspektora amata vietu.

[4.7] Inspekcija norāda, ka iestādei, pieņemot lēmumu par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar ierēdni nav saistošs Darba likuma 103.pants,

kurā noteikti darba līguma uzteikuma termiņi. Proti, iepriekšminētajā tiesību normā minētie termiņi nav piemērojami valsts dienesta attiecībās.

[4.8] Inspekcijas ieskatā atsauce uz pieteicēja mantisko stāvokli nevar tikt atzīta par pietiekamu un pamatotu subjektīvā kritērija konstatēšanai,

pretējā gadījumā ar attiecīgo apsvērumu par mantisko stāvokli tiktu pamatota subjektīvā kritērija esamība jebkurā lietā, kur pārsūdzēts lēmums par valsts

civildienesta attiecību izbeigšanu un persona pēc minētā lēmuma nebūtu uzsākusi darba tiesiskās vai valsts civildienesta attiecības. Turklāt Inspekcijas

ieskatā Pieteicējs nav pamatojis, ka Rīkojums būtu būtiski ietekmējis cita darba atrašanu.

[5] Rakstveida paskaidrojumos tiesai Ministrija norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz Lēmumā norādīto, kā arī

turpmāk norādītajiem argumentiem.

[5.1] Ministrija pieteikumā ietvertos argumentus par to, ka Inspekcijas vadītājas veiktā reorganizācija ir fiktīva un vērsta uz to, lai atbrīvotos tieši no

pieteicēja, vērtē kā nepamatotus, un tiem nevar piešķirt objektīvu ticamību.

[5.2] Administratīvās lietas ietvaros ministrija veica izvērtējumu vai, izbeidzot valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju, Inspekcijai bija jāveic

ierēdņu savstarpējā salīdzināšana. Jaunajā Inspekcijas struktūrā pieteicēja iepriekš pildītās funkcijas netika pilnībā nodotas citai struktūrvienībai, bet gan

sadalītas starp struktūrvienībām un to amatiem, turklāt starp tādām struktūrvienībām, kuru amata aprakstos noteiktā izglītība neatbilst pieteicēja iegūtajai

izglītībai.

Ministrija norāda, ka gan Juridiskās nodaļas, gan arī Kvalitātes un risku vadības departamenta ierēdņu un darbinieku amata pienākumos ir iekļauti

specifiski pienākumi, kuru veikšanai ir nepieciešama attiecīgā izglītība. Līdz ar to Inspekcijai nebija pienākums pieteicēju salīdzināt ar Juridiskās nodaļas

ierēdņiem un Kvalitātes un risku vadības departamenta darbiniekiem, jo pieteicējs neatbilst minēto struktūrvienību amata aprakstā noteiktajām

pamatprasībām. Proti, Inspekcijai nebija likumīga pamata piedāvāt pieteicējam līdzvērtīgu amata vietu, ja amata aprakstā noteiktā izglītība neatbilst

pieteicēja iegūtajai izglītībai (profesionālajai kvalifikācijai).

[5.3] No pieteikuma neizriet, ka valsts civildienesta attiecību izbeigšana saskaņā ar Valsts Civildienesta likuma 41.panta 1.punkta “g” apakšpunktu

ir pieteicējam radījusi neatgriezeniskas sekas. Proti, ministrijas ieskatā, pieteicējam būtu grūtības atrast darbu tikai tādā gadījumā, ja viņš tiktu atbrīvots no

ierēdņa amata saistībā ar disciplinārsodu, nevis saistībā ar ierēdņa amata likvidāciju.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

Ministrijas un Inspekcijas pārstāvji pieteikumu neatzina, pamatojoties uz lēmumos un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un

ir noraidāms.

[8] Pieteicējam 2016.gada 23.maijā izsniegta uzteikuma vēstule Nr.2.1-22/4447 “Par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu”, kurai klāt pievienots

vakanto ierēdņu un darbinieku

saraksts uz 2016.gada 23.maiju. Inspekcija 2016.gada 20.jūnijā izdeva Rīkojumu, ar kuru noteikts izbeigt valsts civildienesta attiecības ar

pieteicēju no 2016.gada 22.jūnija (pēdējā darba diena) un izmaksāt pieteicējam atlaišanas pabalstu divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Kā

pamatojums Rīkojuma izdošanai norādīts Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta “g” apakšpunkts, kas noteic, ka valsts civildienesta attiecības

izbeidzas, ja ierēdnis ar iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors un Pārresoru koordinācijas centra vadītājs ar

Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu.

Jautājumos, kas attiecas uz institucionālās sistēmas organizāciju, valsts pārvaldei ir ļoti plaša rīcības brīvība, kas principā nav pakļauta tiesas

kontrolei. Tiesai iejaucoties šajos procesos, tiktu pārkāpts varas dalīšanas princips. Tas tomēr nenozīmē, ka nav iespējama situācija, kad institucionālā

reorganizācija ir vērsta uz to, lai panāktu konkrētas amatpersonas atbrīvošanu. Šādām darbībām ir jābūt pakļautām tiesas kontrolei tiktāl, ciktāl tiesa var

pārbaudīt, vai iestāde nav pieļāvusi rīcības brīvības izmantošanas kļūdas, tostarp, rīkojusies patvaļīgi vai pārkāpusi procesuālā taisnīguma principu. Tomēr

šādas darbības pārbaudāmas nevis atsevišķa prasījuma ietvaros, bet gan kā starplēmums, pārbaudot galīgo uz konkrēto amatpersonu vērsto

administratīvo aktu – lēmumu par amatpersonas atbrīvošanu (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2007.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-

216/2007 10.punktu).

Minētais nozīmē, ka iestādes rīcības brīvība nevar būt līdzeklis vai fons, lai patvaļīgi atbrīvotos no konkrētām personām. Ja ir pazīmes, kas par to

liecina, tiesai, veicot kontroli pār privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošanu, cik tas nepieciešams, jāveic kontrole arī pār reorganizācijas

procesu. Tomēr arī šādā gadījumā tiesas kompetencē nav vērtēt, izdarīt apsvērumus un dot norādījumus valsts pārvaldei par institucionālās sistēmas

organizāciju kā tādu, tostarp, par attiecīga modeļa lietderību vai efektivitāti.

Inspekcija 2016.gada 2.martā izdeva rīkojumu Nr.2.2.-4.2/33 “Par strukturālo izmaiņu komisijas izveidi” nolūkā nodrošināt Inspekcijas efektīvu un

ekonomiski pamatotu darbību izvirzīto mērķu sasniegšanai, novēršot funkciju un amata pienākumu pārklāšanos, tika izveidota Strukturālo izmaiņu

komisija struktūras. 2016.gada 7.marta sēdē un 10.marta sēdē Inspekcijas strukturālo izmaiņu komisija pieņēma lēmumu apstiprināt izmaiņas inspekcijas

struktūrā, amatos un to klasifikācijā. Inspekcijas vadītāja 2016.gada 15.martā izdeva rīkojumu Nr.2.2.-4.1/40 “Par Veselības inspekcijas struktūras

apstiprināšanu” un Inspekcijas vadītāja 2016.gada 5.maijā izdeva rīkojumu Nr.2.2.-4.2/57 “Par grozījumiem ar Veselības inspekcijas 2016.gada

13.janvāra rīkojumu Nr.2.2.-4.2/2 “Par Veselības inspekcijas amatu saraksta apstiprināšanu” apstiprinātajā amatu sarakstā”. Ar rīkojuma 1.punktu no

Inspekcijas amatu saraksta izslēgtas desmit struktūrvienības un apakšstruktūrvienības ar tajās esošajiem amatiem, tai skaitā, izslēgta Administrācijas

Drošības nodaļa un likvidēts nodaļas vecākā inspektora ierēdņa amats, kura pienākumus pildīja pieteicējs.

Tiesa, izvērtējot iepriekš minētos faktiskos apstākļus un dokumentus, uzskata, ka šajā lietā nav pazīmju, ka Inspekcijas reorganizācija un amatu

skaita samazināšana būtu vērsta tikai uz pieteicēja atbrīvošanu no amata. Tiesa konstatē, ka reorganizācijas process visaptveroši ir skāris vairākas

Inspekcijas struktūrvienības un reorganizācijas rezultātā ir likvidētas vismaz divas, nevis tikai viena pieteicēja ieņemtā amata vieta.

[9] Ierēdņu skaita samazināšanas gadījumā iestādei ir jāveic ierēdņu salīdzināšana, lai noteiktu, kuriem ierēdņiem ir priekšrocības turpināt dienesta

attiecības. Tikai šādā gadījumā iestāde, veicot ierēdņu skaita samazināšanu, būs pareizi izmantojusi rīcības brīvību, lai sasniegtu vienu no valsts

civildienesta mērķiem – profesionālu civildienestu, kā arī ievērojusi vienlīdzības principu (sk.Augstākās tiesas apkopojuma par tiesu praksi lietās par

valsts dienestu 3.4.apakšpunktu).

Ja tiek likvidēts amats, un tā pienākumi tiek uzdoti citam ierēdnim, tad likvidējamo amatu ieņemošais ierēdnis salīdzināms ar ierēdni, kura amats tiek

papildināts ar likvidējamā amata pienākumiem. Lietās, kur amata likvidācijas pamatā bijušas strukturālas izmaiņas, konkurencei starp darbiniekiem būtu

jāveidojas, ņemot vērā arī nākotnē veicamās funkcijas un to atbilstību, ne tikai atmesto iestādes struktūru ar attiecīgu amatpersonu atbildības sadalījumu.

Ja jaunajā ministrijas struktūrā tā pati funkcija tiek nodota citai struktūrvienībai, tad, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu, nav pamata izslēgt no

konkurences personas, kas šo funkciju iepriekš pildījušas citā struktūrvienībā (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 7.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-

600/2011 15.punktu).

Salīdzināmi ir tikai tādi ierēdņi, kuru līdz šim veiktie vai nākotnē veicamie pienākumi būtiski pārklājas. Svarīgi noskaidrot, kādus pienākumus

ierēdnis veicis faktiski izvērtējot, vai ierēdnis ir atbrīvots no amata tiesiski, tiesai ir jāpārbauda ne tikai tiesiskais regulējums attiecībā uz ierēdņu amatiem

un veicamajiem pienākumiem, bet ir jākonstatē arī faktiski veicamie darbi. Proti, ir jāizvērtē attiecīgie amatu apraksti. Turklāt, ja tiesa konstatē dažas

savstarpējas atšķirības, ir izvērtējams arī to būtiskums. Proti, vai konstatētā atšķirība kopējā pienākumu apjomā ir tik būtiska, lai uzskatītu, ka amati nav

salīdzināmi (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 6. jūlija spriedums lietā Nr. SKA-472/2011, 14. punktu).

Ierēdnis valsts civildienestā nonāk konkrētā amatā un viņam nav no dienesta organizācijas sistēmas automātiski izrietošu tiesību pāriet citos

civildienesta amatos. No Valsts civildienesta likuma 22.panta 1.punktā noteiktajām tiesībām uz pastāvīgu civildienestu izriet iestādes pienākums amata

likvidēšanas gadījumā piedāvāt ierēdnim viņa spējām un kvalifikācijai atbilstošu amatu attiecīgajā iestādē, ja attiecīgajā iestādē šāds amats ir vakants, ja

uz šādu amatu

nav izsludināts atklāts konkurss.

Pieteicēja amata aprakstā norādīts, ka viņa pienākumi ir veikt normatīvo aktu ievērošanas pārbaudes Inspekcijas struktūrvienībās, izmeklēt

Inspekcijas ierēdņu disciplinārlietas, kā arī sagatavot atzinumu un lēmumu projektu disciplinārlietās, izskatīt regresa prasības lietās pret Inspekcijas

ierēdņu un darbinieku tiesas lēmumu par zaudējumu atlīdzinājumu gadījumos, veikt dienesta izmeklēšanu, veikt Inspekcijas darbinieku lēmumu

incidentālās, nejaušas un regulārās pēcpārbaudes, sagatavot analīzes par atsevišķiem jautājumiem.

Tiesa konstatē, ka Juridiskajai nodaļai tika nodota funkcija nodaļas kompetences ietvaros veikt Inspekcijas sagatavoto tiesību aktu pēcpārbaudi,

savukārt Kvalitātes un risku vadības departamentam tika uzticētas pieteicēja amata funkcijas veikt normatīvo aktu ievērošanas pārbaudes Inspekcijas

struktūrvienībās, kā arī veikt Inspekcijas darbinieku lēmumu incidentālās, nejaušas un regulārās pēcpārbaudes.

Tiesas ieskatā pieteicēja amata funkcijas un Kvalitātes un risku vadības departamenta funkcijas pārklājas nebūtiski, jo Kvalitātes un risku vadības

departamenta funkcijas ir saistītas ar visaptverošiem kvalitātes vadības procesiem saistībā ar Kvalitātes rokasgrāmatu ISO 9001, LVS EN ISO/IEC

17020, ISO 19011, ISO 31000, bet pieteicējs saskaņā ar savu amata aprakstu veica tikai atsevišķas kvalitātes kontroles darbības. Pieteicēja amata

funkcija nodaļas kompetences ietvaros veikt Inspekcijas sagatavoto tiesību aktu pēcpārbaudi nebūtiski pārklājas ar Juridiskās nodaļas amatpersonu

funkcijām.

Tādējādi tiesa secina, ka Inspekcija rīkojās tiesiski, neiekļaujot pieteicēju to salīdzināmo amatpersonu lokā, kurām nodotas pieteicēja agrāk veiktās

amata funkcijas.

Ja jaunajā iestādes struktūrā tā pati funkcija tiek nodota ierēdņiem, kas vienlaikus ar to pildīs vēl citas būtiskas funkcijas, kuras persona iepriekš

neveica un nav tam kvalificēta, iestāde var pamatot, ka persona tomēr nav iekļaujama salīdzināmo personu lokā (sk. Augstākās tiesas 2011.gada

7.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-600/2011 15.punktu).

Izvērtējums ierēdņu samazināšanas gadījumā ir jāveic attiecībā uz vienāda nozīmīguma un līdzvērtīgas atbildības pakāpes amata pienākumus

veicošiem ierēdņiem (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 8.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-285/2012 8.punktu). Priekšrocību izvērtējumu

nepieciešams veikt starp tiem nodarbinātajiem, kuri veic tādu pašu vai līdzīgu darbu, gadījumos, ja paredzēts atlaist vienu vai vairākus no šiem

darbiniekiem. Savukārt šāds izvērtējums nav jāizdara, ja no darba paredzēts atlaist vienīgo nodarbināto, kas institūcijā veica

attiecīgo darbu (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 7.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-642/2010

10.punktu).

Nosakot amatu līdzību, ir jāsalīdzina tajos veicamie darba pienākumi. Amati nav salīdzināmi, ja starp tajos veicamajiem pienākumiem ir būtiskas

atšķirības (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-472/2011 14.punktu).

Izskatāmajā lietā amatu pienākumi daļēji pārklājas, bet pienākumu daļa, kas ir atšķirīga, liecina par būtiskām atšķirībām starp pieteicēja ieņemto

amatu un amatiem, kam šīs funkcijas nodotas.

[10] Pieteicējs norāda, ka Inspekcija nav pieņēmusi lēmumu par konkrētu ierēdņu amatu likvidāciju. Tiesa savukārt secina, ka lēmums par

likvidējamo amatu skaitu ir pieņemts 2016.gada 5.maijā, kad Inspekcijas vadītāja izdeva rīkojumu Nr.2.2.-4.2/57 “Par grozījumiem ar Veselības

inspekcijas 2016.gada 13.janvāra rīkojumu Nr.2.2.-4.2/2 “Par Veselības inspekcijas amatu saraksta apstiprināšanu” apstiprinātajā amatu sarakstā”.

Ar rīkojuma 1.punktu no inspekcijas amatu saraksta izslēgtas desmit struktūrvienības un apakšstruktūrvienības ar tajās esošajiem amatiem, tostarp

pieteicēja ieņemto amatu.

Lietā nepastāv strīds, ka pieteicēja izglītība ir Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā iegūts profesionālais maģistra grāds lauksaimniecības

mehanizācijas specialitātē un inženiera kvalifikācija, savukārt Kvalitātes un risku vadības departamenta amatpersonām ir nepieciešama augstākā

profesionālā izglītība kvalitātes vadībā, bet Juridiskās nodaļas amatpersonām ir nepieciešama 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnē

(maģistra grāds) un jurista profesionālā kvalifikācija. Ņemot vērā Kvalitātes un risku vadības departamenta un Juridiskās nodaļas amatpersonu funkciju

būtību, tiesa uzskata, ka minētajos amata aprakstos norādītās izglītības prasības ir pamatotas un samērīgas, un nepieciešamas attiecīgo darbu veikšanai.

Tāpēc pamatots ir atbildētājas norādītais, ka pieteicēja izglītība neatbilst minētajiem amata aprakstiem un tādējādi pieteicējs nevarēs efektīvi pildīt amata

pienākumus minētajās struktūrvienībās.

Pieteicējs norāda, ka viņam nav piedāvāts Veselības aprūpes uzraudzības un kontroles departamenta Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas

tehniskās uzraudzības inspektora amats, kura veikšanai nepieciešamā izglītība pieteicējam bija atbilstoša. Atbildētāja norāda, ka 2016.gada13.jūnijā tika

apstiprināts jauns Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas tehniskās uzraudzības inspektora amata apraksts, kurā tika noteikts, ka minēto amata

pienākumu veikšanai ir nepieciešama pirmā vai otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība inženierzinātnē (tehniskā jomā) un vismaz 3 gadu pieredze

darbā ar medicīnisko ierīču tehnisko uzraudzību un medicīnas tehnoloģijām. Turklāt no atbildētājas paskaidrojumiem tiesa konstatē, ka uzteikuma

izsniegšanas brīdī pieteicējam minētais amats nebija vakants, bet vakance ir atklājusies tikai ar 2016.gada 17.jūniju.

[11] Pieteicējs norāda, ka 2016.gada 23.maijā viņš ir brīdināts par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu pēc viena mēneša no minētās vēstules

saņemšanas dienas, savukārt ar Rīkojumu valsts civildienesta attiecības ir izbeigtas ar 2016.gada 22.jūniju.

Tiesa konstatē, ka 2016.gada 22.jūnijā vēl nebija beidzies viena mēneša uzteikuma termiņš un ar pieteicēju ir izbeigtas valsts civildienesta attiecības

vienu dienu pirms minētā termiņa izbeigšanās. Tiesa uzskata, ka pieteicējs bija tiesīgs paļauties, ka valsts civildienesta attiecības ar viņu tiks izbeigtas

noteiktajā termiņā. Tomēr tiesa arī konstatē to, ka valsts civildienestu reglamentējošajos aktos nav noteikts konkrēts valsts civildienesta attiecību

uzteikuma termiņš, tam ir jābūt samērīgam un atbilstošam konkrētajai situācijai. Tādējādi tiesa uzskata, ka, ņemot vērā to, ka pieteicējs ir atlaists vienu

dienu agrāk par uzteikumā norādīto termiņu, ir uzskatāms par procesuālu pārkāpumu Rīkojuma pieņemšanas procesā, taču tas nav uzskatāms par tik

būtisku procesuālu pārkāpumu, kas padarītu Lēmumu par prettiesisku.

[12] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Veselības ministrijas valsts sekretāra 2016.gada 3.oktobra lēmuma Nr.01-23.3/4340 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis M.Markovs