Court partially allowed claim to annul unemployment benefit decision but dismissed damages request due to procedural delay.

Lietas arhīva Nr. A42-00239-19/23

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:1009.A420145918.15.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 9.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese R.Migla

piedaloties pieteicējai /pers. A/, viņas pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūras pārstāvei Karīnai Kajonei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc pieteicējas /pers. A/ pieteikuma par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar

kuru pieteicējai tiktu pārrēķināts piešķirtais bezdarbnieka pabalsts par laika periodu no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 25.maijam, atzīt Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūras 2017.gada 12.decembra lēmumu Nr.17/2284136 par prettiesisku un mantiskā zaudējuma 400 euro apmērā

atlīdzinājumu un par inflācijas koeficienta piemērošanu laikus nesaņemtajai bezdarbnieka pabalsta summai.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 1.oktobrī pieteicēja /pers. A/ ieguva bezdarbnieka statusu un tajā pašā dienā iesniedza iesniegumu bezdarbnieka pabalsta

piešķiršanai.

Ar atbildētājas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) Pierīgas nodaļas vecākās inspektores 2017.gada 16.oktobra

lēmumu Nr.17/1902453 (turpmāk arī – sākotnējais lēmums) pieteicējai piešķirts bezdarbnieka pabalsts 17,3037 euro apmērā par kalendāra dienu par

periodu no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 25.maijam.

Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, ar aģentūras direktores 2017.gada 12.decembra lēmumu Nr.17/2284136 (turpmāk – pārsūdzētais

lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2018.gada 12.janvārī saņemts pieteicējas pieteikums, kurā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[2.1] 2017.gada 5.maijā pieteicējai bija jāatgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tomēr 2017.gada 28.aprīlī starp pieteicēju un darba

devēju SIA „/uzņēmums/” tika parakstīta vienošanās par darba līguma izbeigšanu.

Pārsūdzētajā lēmumā nav pamatoti izskaidrots, kāpēc kalendāra dienas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksas algas aprēķinā nav atspoguļota

SIA „/uzņēmums/” 2017.gada aprīlī deklarētā naudas summa. SIA „/uzņēmums/” izmaksātā kompensācija šajā gadījumā bija kompensācija par negūto

ienākumu sakarā ar darba attiecību izbeigšanu. Līdz ar to tā pilnībā pielīdzināma regulāriem ienākumiem – darba algai – un attiecīgi izmantoja

bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanā.

[2.2] Pieteicējas ieskatā viņai piešķirams bezdarbnieka pabalsts lielākā apmērā. Pabalsta aprēķinā bija jāņem vērā tā iemaksu alga, kas bija

veidojusies pēdējo 12 kalendāra mēnešu darba periodā, šajā periodā neiekļaujot bērna kopšanas atvaļinājumu, jo tajā iemaksu algas netiek veikta, kas

nepārprotami izriet arī no likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta sestās un astotās daļas.

[2.3] Ja atzītu, ka pārsūdzētajā lēmumā ir pareizi piemērots likums „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, tad attiecīgās likuma normas

pārkāptu Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109.pantu, jo nepamatoti radītu atšķirīgu attieksmi pret personām, kas kļuvušas par bezdarbniekiem

pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma, kam nav objektīva un saprātīga pamata.

Tāpat pārsūdzētais lēmums rada īpaši nelabvēlīgu attieksmi pret jaunajām māmiņām sociālās drošības jomā.

[2.4] Pārsūdzētajā lēmumā nebija izskaidrots, kāpēc kalendāra dienas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksas algas aprēķinā nav piemērota

likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta astotā daļa, kas minēts tā pamatojumā – attiecīgi neieskaitot bērna kopšanas atvaļinājuma

mēnešus aprēķinā. Tāpat nav izskaidrots, kāpēc kalendāra dienas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksas algas aprēķinā nav atspoguļota pieteicējas

iepriekšējā darba devēja SIA „/uzņēmums/” 2017.gada aprīlī deklarētā naudas summa.

[3] Ar aģentūras Pierīgas nodaļas vecākās inspektores 2018.gada 26.janvāra lēmumu Nr.18/204807 (turpmāk – aģentūras lēmums Nr.2) nolemts

pieteicējai pārrēķināt bezdarbnieka pabalstu un noteikt pabalstu 28,8395 euro apmērā par kalendāra dienu par periodu no 2017.gada 1.oktobra līdz

2018.gada 25.maijam.

[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemti aģentūras paskaidrojumi par pieteikumu. Aģentūra pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt. Paskaidrojumos

aģentūra atsaucas uz sākotnējā, pārsūdzētajā lēmumā un aģentūras lēmumā Nr.2 norādīto un papildus paskaidro turpmāk minēto.

[4.1] Sociālās apdrošināšanas būtība ir apdrošināt personas risku zaudēt ienākumus sakarā ar noteikta apdrošināšanas gadījuma iestāšanos,

tostarp sakarā ar bezdarbnieka statusa iegūšanu. Tas nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas sistēmas ietvaros personai tiek izmaksāts sociālās

apdrošināšanas pabalsts, šajā gadījumā bezdarbnieka pabalsts, kas sedz daļu no personas gūtajiem ienākumiem, kādi tai bija sociālās apdrošināšanas

riska iestāšanās brīdī un kurus tā nespēj gūt šī gadījuma iestāšanās dēļ. Līdz ar to pieteicējai nebija pamata paļauties, ka bezdarbnieka pabalsts tiks

piešķirts lielākā apmērā, nekā viņas ienākumi noteiktā periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas – 2017.gada 1.oktobrī.

Tāpēc nepamatota ir pieteicējas norāde, ka šāds bezdarbnieka pabalsta aprēķins ir pieteicējai diskriminējošs un pārsūdzētais lēmums rada īpaši

nelabvēlīgu attieksmi pret jaunajām māmiņām sociālās drošības jomā.

Aģentūras lēmums Nr.2 ir pieteicējai labvēlīgāks, savukārt pieteicējas prasījums daļā par to, ka pie darba devēja SIA „/uzņēmums/” pieteicējai

reģistrētie ienākumi 2017.gada aprīlī jāiekļauj vidējās iemaksu algas aprēķinā bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai, ir nepamatots.

[4.2] Tā kā aģentūra darbojas, pamatojoties uz spēkā esošām tiesību normām, tad pārsūdzētais lēmums nav prettiesisks administratīvais akts un

līdz ar to nav tiesiska pamata zaudējumu atlīdzināšanai.

[4.3] Attiecībā uz pieteicējas norādītajām neatbilstībām datumos, kad pieteicēja ir devusies bērnu kopšanas atvaļinājumā, aģentūra paskaidro, ka

tās norādītais datums 2016.gada 5.jūlijs ir korekts, jo ir balstīts uz saņemto informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Pieteicējas gadījumā pirms darba attiecību izbeigšanas ar SIA „/uzņēmums/” bērna kopšanas atvaļinājums nav ticis pārtraukts, taču tas nenozīmē,

ka pēc atbrīvošanas no darba persona turpināja būt bērna kopšanas atvaļinājumā, jo ar darba attiecību pārtraukšanu uzskatāms par pārtrauktu arī bērna

kopšanas atvaļinājums. Arī veiktās valsts iemaksas par pieteicēju kā par personu, kura saņēma vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, ir tiesiskas

un pamatotas.

[5] Administratīvajā rajona tiesā 2018.gada 26.augustā saņemti pieteicējas pieteikuma papildinājumi un grozījumi. Pieteicēja atsaucas uz pieteikumā

norādīto un papildus norāda turpmāk minēto.

[5.1] Aģentūra pārkāpj likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta astoto daļu. Arī aģentūras lēmumā Nr.2 ir konstatējama

diskriminācija un rupji konstitucionālo un pamattiesību normu pārkāpumi un tas rada īpaši nelabvēlīgu attieksmi pret jaunajiem vecākiem sociālās drošības

jomā.

[5.2] Pārsūdzētajā lēmumā norādītā judikatūra ir Senāta 2013.gada 22.oktobra spriedums lietā SKA-0492-13, kas, kā redzams, no tēžu

virsraksta vētī maternitātes pabalsta aprēķināšanu un tas ir taisīts 2013.gadā, kad sociālās apdrošināšanas likumdošana bija krietni atšķirīga.

[5.3] Pieteicēja norāda uz likuma „Par sociālo drošību” 2.panta 6.punktā minēto individuālās pieejas principu un Administratīvā procesa likuma

10.pantā minēto tiesiskās paļāvības principu, ko pieteicējas ieskatā aģentūra pārkāpj.

Tāpat pārsūdzētais lēmums un aģentūras lēmums Nr.2 neatbilst labas pārvaldības principam un ir kļūdaini.

[5.4] Pieteicēja konstatē kļūdas aģentūras paskaidrojumos, piemēram, datumos, kad pieteicēja ir devusies bērnu kopšanas atvaļinājumā.

[5.5] Pieteicēja lūdz uzlikt aģentūrai izmaksāt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu 6% gadā no neizmaksātās kļūdaini aprēķinātās

bezdarbnieku pabalsta summas līdz dienai, kad kļūdaini aprēķinātais bezdarbnieku pabalsts tiek pārrēķināts un izmaksāts.

[6] Administratīvajā rajona tiesā 2019.gada 19. un 21.augustā saņemti pieteicējas pieteikuma papildinājumi par konstatētajām aģentūras kļūdām un

nesakritībām.

[7] 2019.gada 5.septembrī tiesā saņemti pieteikuma papildinājumi par labas pārvaldības principu pārkāpumiem aģentūras attiecībās ar pieteicēju,

jo nav saprotams aģentūras lēmuma Nr.2 saturs, savukārt dokumenta pielikums satur saīsinājumus, indeksus un simbolus, kuri pieteicējai nav saprotami.

Pieteicēja iesniegusi tabulā apkopotas nesakritības datumos un summu apmēros.

[8] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā un tā papildinājumos norādītajiem argumentiem. Pārstāve norādīja, ka ir

notikusi tehniska kļūda ar 2019.gada 19.augustā tiesā iesniegtajiem dokumentiem un pievienotā tabula ir neprecīza. Precīza tabula tiesai atsūtīta

2019.gada 5.septembrī.

Saistībā ar juridiskās palīdzības saņemšanu mantiskos zaudējumus lūdza atlīdzināt 1770 euro apmērā.

[9] Atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā, aģentūras lēmumā Nr.2 un paskaidrojumos norādīto.

Motīvu daļa

[10] Tiesa, izvērtējot administratīvās lietas materiālus un uzklausot procesa dalībnieku paskaidrojumus, secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.

[11] Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 3.panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir

personām, kuras Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu (turpmāk arī – bezdarbnieks), ir

apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs.

Pirmo bezdarbnieka pabalstu pieteicēja saņēma ar aģentūras 2017.gada 17.maija lēmumu Nr.17/990238 67,1414 euro apmērā par kalendāra

dienu par periodu no 2017.gada 8.maija līdz 2018.gada 7.februārim (lietas 1.sējuma 12.-14.lapa). Šajā periodā pieteicēja atsāka darba gaitas,

pārtrauca tās, un 2017.gada 1.oktobrī atkal ieguva bezdarbnieka statusu. Taču ar sākotnējo lēmumu pieteicējai piešķirts bezdarbnieka pabalsts tikai

17,3037 euro apmērā par kalendāra dienu par periodu no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 25.maijam (lietas 1.sējuma 15.-17.lapa).

Ņemot vērā tik lielu atšķirību pabalsta lieluma aprēķinā, pieteicēja vērsusies tiesā par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai

tiktu pārrēķināts piešķirtais bezdarbnieka pabalsts par laika periodu no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 25.maijam.

[12] Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 5.panta pirmo daļu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram

apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas

bezdarba gadījumam (turpmāk — iemaksas bezdarba gadījumam) ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa

iegūšanas dienas.

Minētā likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos vidējo apdrošināšanas iemaksu algu

bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo

periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu.

Pieteicējai 2016.gada 5.maijā piedzimis bērns un no 2016.gada 5.jūlija pieteicējai kā SIA „/uzņēmums/” darba ņēmējai piešķirts bērna kopšanas

atvaļinājums (lietas 1.sējuma 41., 179.lapa).

Pieteicēja bezdarbnieka statusu ieguvusi 2017.gada 1.oktobrī, tāpēc atbilstoši likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta pirmajai

daļai vidējā apdrošināšanas iemaksu alga bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķināma par 12 mēnešu periodu no 2016.gada 1.augusta līdz

2017.gada 31.jūlijam.

Vidējās iemaksu algas aprēķināšanas periodā pieteicēja no 2016.gada 1.augusta līdz 2017.gada 28.aprīlim bija reģistrēta kā darba ņēmēja SIA

„/uzņēmums/”, atradās bērna kopšanas atvaļinājumā, saņēma vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu (lietas 1.sējuma 40.lapas otra puse, 9., 16.

un 17.ieraksts).

No 2017.gada 29.aprīļa līdz 2017.gada 7.maijam pieteicēja nebija reģistrēta kā darba ņēmēja, saņēma vecāku un bērna kopšanas pabalstu (lietas

1.sējuma 40.lapas otra puse, 16. un 17.ieraksts).

No 2017.gada 8.maija līdz 2017.gada 12.jūnijam bija bezdarbniece, saņēma bezdarbnieka pabalstu un bērna kopšanas pabalstu (lietas 1.sējuma

40.lapas otra puse, 16. un 18.ieraksts).

N o 2017.gada 13.jūnija līdz 2017.gada 29.septembrim bija darba ņēmēja SIA /Nosaukums A/ (lietas 1.sējuma 40.lapas otra puse,

19.ieraksts).

Atbilstoši likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta astotajai daļai bezdarbniekam, kurš šā panta pirmajā daļā noteiktajā vidējās

apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda daļā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas

piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un darba ņēmējam un darba devējam iemaksas bezdarba

gadījumam šajā periodā nebija jāveic, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitot

bērna kopšanas atvaļinājuma, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un

dzemdību atvaļinājuma dienas.

Lietā nav strīda par pieteicējas darba stāžu, atbilstoši kuram bezdarbnieka pabalsts nosakāms 55 procentu apmērā no apdrošinātās personas

kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Lietā ir strīds par likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta astotās daļas

piemērošanu, kā jāveic vidējās iemaksu algas aprēķins bezdarbnieka pabalstam, ja persona pirms tam ir atradusies arī bērna kopšanas atvaļinājumā.

[13] Tā kā lietā skaitliski jānosaka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai, vispirms pārbaudāms, vai

pabalsta aprēķinā jāiekļauj SIA „/uzņēmums/” 2017.gada aprīlī deklarētā pieteicējas iemaksu alga 56 6999,90 euro apmērā par kompensējamo atlīdzību

sakarā ar darba tiesisko attiecību pārtraukšanu.

Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 3.panta pirmo daļu sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai

apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti,

maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, bērna kopšanu, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli

apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa.

Sociālās apdrošināšanas būtība ir apdrošināt personas risku zaudēt darba ienākumus sakarā ar sociālā riska iestāšanos un mērķis ir novērst vai

mazināt apdrošinātās personas ienākumu zaudējumu, kas rodas likumā paredzētā sociālā riska iestāšanās gadījumā. Atlaišanas pabalsts un kompensācija

par neizmantotajām atvaļinājuma dienām nav tādi algotā darbā gūstamie ienākumi, kurus persona varētu saņemt, ja darba attiecības netiktu izbeigtas

(skat. Senāta 2015. gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-226/2015 (A420525212) 9. punktu).

Līdz ar to aģentūra pamatoti bezdarbnieka pabalsta aprēķinā neiekļāva kompensējamo atlīdzību sakarā ar darba tiesisko attiecību pārtraukšanu, jo

tie nav atzīstami par algotā darbā gūtiem regulāriem ienākumiem.

Tiesa arī norāda, ka likumā noteikto sociālo iemaksu izdarīšana nodrošina personai sociāli apdrošinātās personas statusu šajā jomā, taču, kā

atzinusi Satversmes tiesa, nedod tiesības paļauties uz konkrēta lieluma atlīdzību vai konkrētiem atlīdzības izmaksas nosacījumiem (sk. Satversmes tiesas

2010. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr.2010-17-01 12.1. punktu).

Pabalsta apmērs ir atkarīgs no personas veikto iemaksu apmēra, taču tas netiek izmaksāts tieši no personas veiktajām iemaksām, jo uz sociālās

apdrošināšanas izmaksām ir attiecināms gan solidaritātes princips, gan individuālās pieejas princips (skat. Senāta 2015. gada 10. jūnija sprieduma

lietā Nr.SKA-226/2015 (A420525212) 9. punktu).

[14] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, tā kā vidējās iemaksu algas aprēķināšanas 12 mēnešu periodā daļu no šī perioda pieteicēja atradās bērna

kopšanas atvaļinājumā un iemaksas bezdarba gadījumam šajā periodā nebija jāveic, saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”

8.panta astoto daļu vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitot bērna kopšanas

atvaļinājumu dienas.

Līdz ar to vidējās iemaksu algas aprēķinā nav ņemta vērā pieteicējai 2017.gada aprīlī reģistrētā apdrošināšanas iemaksu alga (11,40 euro) kā

viszemākā un 2017.gada jūlijā reģistrētā iemaksu alga kā visaugstākā (3607,63 euro). Pieteicējas gadījumā viņas iemaksu alga vidējās iemaksu algas

aprēķināšanas perioda attiecīgajos kalendāra mēnešos ir atšķirīga, tāpēc vidējā iemaksu alga aprēķināma saskaņā ar formulu, kas ir noteikta Ministru

kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.866 „Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra

noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.866)

2.3.punktā:

Vd=[(171,00+2293,47):10 x 12]:94=31,4613 euro par kalendāra dienu, 55% no 31,4613 euro ir 17,3037 euro (lietas 1.sējuma 25.-26.lapa).

[15] Aplūkojot noteikumu Nr.866 2.3.punktā minēto formulu, secināms, ka formula paredz izslēgt no aprēķina tos divus mēnešus, kuros personai

ir bijuši visaugstākie un viszemākie ienākumi. Tādejādi skaitlis 10 nozīmē mēnešu skaitu pēc tam, kad no 12 mēnešu kopskaita atrēķina divus mēnešus,

kuros personai ir bijuši visaugstākie un viszemākie ienākumi. Savukārt skaitlis 12 nozīmē apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu

periodu. Tātad formulā skaitļi 10 un 12 apzīmē attiecīgi aprēķinā izmantoto algas mēnešu skaitu un mēnešu skaitu standarta pilnajā aprēķina periodā.

[16] Senāts 2017.gada 2017.gada 27.oktobra spriedumā Nr.SKA-818/2017, analizējot likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”

8.panta astotās daļas piemērošanu, konstatēja, ka noteikumos Nr.866 nav noteikta vidējās iemaksu algas aprēķināšanas kārtība gadījumos, kad

aprēķina perioda daļā persona ir atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā, kā rezultātā minētajām personām tiek piemērota vispārējā noteikumu Nr.866

2.punktā noteiktā vidējās iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un atsevišķos gadījumos personai nepamatoti tiek samazināts sociālās apdrošināšanas

pabalstu apmērs. 2011.gada 15.decembrī likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” iekļaujot 8.panta astoto daļu, grozījumu mērķis ir pilnveidot

vidējās iemaksu algas aprēķināšanas kārtību bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai personām, kuras vidējās iemaksu algas aprēķina perioda daļā

bērna kopšanas dēļ ir atradušās atvaļinājumā. Līdz ar to grozījumu projektā ir paredzēts, ka vidējās iemaksu algas aprēķināšanas periodā kalendāra

dienu skaitā neieskaita citastarp bērna kopšanas atvaļinājuma dienas, kā arī iemaksu algas summā neieskaita iemaksu algu, kas šo atvaļinājumu laikā

personām tika izmaksāta. Vienlaikus noteikumu Nr. 866 2.3.apakšpunkts tika papildināts ar identisku norādi par bērna kopšanas atvaļinājuma dienu un

šajā laikā saņemtās algas neieskaitīšanu vidējās iemaksu algas aprēķinā. Turklāt, kā norādīts grozījumu anotācijā, noteikumu 2.3.apakšpunkts tiek

precizēts, attiecinot tajā noteikto kārtību arī uz gadījumiem, kad persona vidējās iemaksu algas aprēķina perioda daļā bērna kopšanas dēļ ir bijusi

atvaļinājumā (sk. www.mk.gov.lv).

Senāts secināja, ka noteikumu Nr.866 2.3.apakšpunkta formula paredz vidējās iemaksu algas noteikšanu no desmit mēnešu ienākumiem, tos dalot

ar nemainīgu skaitli 10, tādējādi iegūstot vienkāršo aritmētisko vidējo iemaksu algu. Ja personai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ nav bijusi iemaksu alga

divpadsmit mēnešus, tad, atmetot tos divus mēnešus, kuros bija viszemākā un visaugstākā iemaksu alga, notiek nevis vidējās iemaksu algas aprēķināšana,

bet gan iemaksu algas izlīdzināšana. Šādai iemaksu algas izlīdzināšanai nav saskatāms tiesisks pamats, tā ir pretrunā likuma „Par apdrošināšanu bezdarba

gadījumam” 8.panta astotās daļas būtībai un mērķim (sk. minētā sprieduma 4.-7.punktu).

[16] Atbilstoši aģentūras sniegtajai informācijai vidējās iemaksu algas aprēķināšanas periodā no 2016.gada 1.augusta līdz 2017.gada 31.jūlijam

pieteicēja guvusi ienākumus 4 mēnešus: 2017.gada aprīlī, maijā, jūnijā un jūlijā (lietas 1.sējuma 40.lapa).

Līdz ar to, lai iegūtu izlīdzinātu vidējo četru mēnešu algas apmēru, atrēķinot divus mēnešus, kuros personai ir bijuši visaugstākie un viszemākie

ienākumi, piemērojama formula: Vd=(A1+A2):2x4):Dd, kur skaitļi 2 un 4 aprēķinā apzīmē izmantoto algas mēnešu skaitu un pilno aprēķina periodu.

Tiesa konstatē, ka tieši šādu formulu atbildētāja piemērojusi, pieņemot aģentūras lēmumu Nr.2: Vd=[(171.00+2293.47):2 x 4]:94=52,4355 euro

par kalendāra dienu, 55% no 52,4355 euro ir 28,8395 euro (lietas 1.sējuma 29.lapa).

Aģentūras lēmuma Nr.2 pirmajā daļā ir norādīti normatīvie akti, ar kuriem pamatots pieņemtais lēmums, tostarp Senāta 2017.gada 2017.gada

27.oktobra spriedums Nr.SKA- 818/2017. Lēmuma 2. un 3.punktā ir norādīti izmantotie fakti un kalendāra dienas vidējās sociālās apdrošināšanas

iemaksu algas aprēķina skaitliskais pamatojums: tabulas 1.kolonnā norādīts vidējās iemaksu algas aprēķināšanas periodā no 2016.gada 1.augusta līdz

2017.gada 31.aprīlim, 2.kolonnā norādīts mēneša dienu skaits, par kurām ir veikta apdrošināšanas iemaksu alga, 3.kolonnā iemaksu algas apmērs un

4.kolonnā aprēķinā iekļautās iemaksu algas apmērs, neieskaitot aprīļa mēneša iemaksu algu 11,40 euro, kas ir zemākā, un jūlija mēneša iemaksu algu

3607,63 euro, kas ir augstākā. Norādīta aprēķina formula ar apzīmējumu skaidrojumu.

Ņemot vērā minēto, konstatējams, ka ar aģentūras lēmumu Nr.2 pieteicējai ir izdots labvēlīgāks administratīvais akts, ar kuru pieteicējai pārrēķināts

bezdarbnieka pabalsts par laika periodu no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 25.maijam, nosakot tā apmēru 28,8395 euro par kalendāra dienu.

Tiesa minēto lēmumu atzīst par tiesisku un pamatotu.

Savukārt pārsūdzēto lēmumu tiesa atzīst par prettiesisku, jo tajā izmantotā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas formula

bezdarbnieka pabalstam ir pretrunā likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta astotās daļas būtībai un mērķim.

[17] Pieteicēja norādījusi uz vairākām aģentūras datu nesakritībām ar pieteicējas rīcībā esošajiem datiem par datumiem, summu apmēriem un citām

ziņām. Pieteicēja nesakritības apkopojusi tabulā (lietas 2.sējuma 57.-60.lapa).

Lai arī virkne pieteicējas apkopoto nesakritību neattiecas uz aģentūras lēmumu Nr.2 (vidējās iemaksu algas aprēķināšanas periods no 2016.gada

1.augusta līdz 2017.gada 31.jūlijam), aģentūras pārstāve tiesas sēdē pieteicējai skaidroja katru norādīto nesakritību, arī par darba stāžu, par kuru lietā

strīda nav (lietas 2.sējuma 67.lapa, 24`20” – 52`02”).

Pieteicējas prasījums uzlikt aģentūrai par pienākumu izlabot kļūdas un nesakritības visos aģentūras dokumentos, kas attiecas uz pieteicējas

vēsturiskajiem datiem par sociālo apdrošināšanu, pārsniedz izskatāmās lietas prasījuma robežas, un šie vēsturiskie dati neietekmē lietas rezultātu.

Attiecībā uz norādītajām nesakritībām, kas attiecas uz izskatāmo lietu, tiesa norāda, ka aģentūras lēmumā Nr.2 bezdarbnieka pabalsta aprēķinā ir

iekļautas iemaksas 171 euro apmērā 2017.gada maija mēnesī.

Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 5.panta pirmā daļa citastarp noteic, ka sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15

gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devējs – iekšzemes nodokļu maksātājs, citas dalībvalsts nodokļu maksātājs vai citas

dalībvalsts komersanta filiāle (pastāvīgā pārstāvniecība), personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, un saņem bērna kopšanas

vai vecāku pabalstu, un personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu.

Atbilstoši minētā panta piektās daļas 2. un 6.punktam papildus šā panta pirmajā daļā minētajām personām apdrošināšanai pret bezdarbu ir

pakļautas personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu un saņem bērna kopšanas pabalstu, un personas, kuras kopj bērnu, kas

nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu.

Kā jau iepriekš bija norādīts, no 2017.gada 29.aprīļa līdz 2017.gada 7.maijam pieteicēja nebija reģistrēta kā darba ņēmēja, saņēma vecāku un

bērna kopšanas pabalstu, un no 2017.gada 8.maija līdz 2017.gada 12.jūnijam bija bezdarbniece, saņēma bezdarbnieka pabalstu un bērna kopšanas

pabalstu (lietas 1.sējuma 40.lapas otra puse, 16., 17.ieraksts). Atbilstoši minētajiem datiem pieteicēja 2017.gada maija mēnesī saņēma bērna

kopšanas pabalstu un no valsts pamatbudžeta vecāku pabalstu 171 euro apmērā, kas nozīmē, ka pieteicēja tika pakļauta apdrošināšanai pret bezdarbu.

Līdz ar to iemaksu alga 171 euro apmērā bija jāņem vērā bezdarbnieka pabalsta aprēķinā.

Lietā nav arī nozīmes pieteicējas iebildēm par pārsūdzētā lēmuma saturu, jo labvēlīgāku rezultātu – lielāku bezdarbnieka pabalstu pieteicēja ir

ieguvusi ar aģentūras lēmumu Nr.2.

Attiecībā uz pieteicējas iebildi, ka aģentūras lēmums Nr.2 nav saprotams, tiesa norāda, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 73.pantam

pieteicējai ir tiesības prasīt, lai iestāde administratīvo aktu izskaidro mutvārdos vai pēc adresāta lūguma arī rakstveidā. Konkrētajā gadījumā tas nav

darīts.

[18] Pieteicēja norāda uz diskrimināciju, jo apstāklis, ka viņa ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, ir bijis par iemeslu mazāka bezdarbnieka

pabalsta aprēķinam.

Kā izriet no lietas materiāliem, apstāklis, ka pieteicēja ir atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā, pats par sevi nav bijis iemesls pārsūdzētā lēmuma

pieņemšanā. Šādu lēmumu aģentūra pieņēma, kļūdaini piemērojot likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta astoto daļu. Senātam,

2017.gada 2017.gada 27.oktobra spriedumā Nr.SKA-818/2017 nosakot likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 8.panta astotās daļas

piemērošanas kārtību, aģentūra ar aģentūras lēmumu Nr.2 kļūdu ir labojusi.

Turklāt, kā izriet no pārsūdzētā lēmuma, pieteicējai netika atteikts bezdarbnieka pabalsts, bet tas tika piešķirts mazākā apmērā, kas savukārt

nozīmē, ka pieteicēja nebija atstāta bez iztikas līdzekļiem.

Ņemot lietā konstatētos apstākļus, tiesai nav šaubu, ka pieteicējas Satversmē un starptautisko tiesību normās garantētās tiesības konkrētajā

situācijā nav pārkāptas. Līdz ar to nav pamata apturēt tiesvedību šajā lietā, lai vērstos Satversmes tiesā. Minētais gan neliedz pašai pieteicējai vērsties

Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesas likuma 17.panta pirmās daļas 11.punktā noteiktajā kārtībā.

[19] Administratīvā procesa likuma 187.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka pieteikumam ir jāpievieno dokumenti, kas apstiprina lietas

ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 92. un 93.pantā noteiktajam ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem

vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Iesniedzot iesniegumu par

administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu, vienlaicīgi var prasīt atlīdzinājumu. Ja atlīdzinājums nav prasīts vienlaicīgi ar administratīvā akta vai

faktiskās rīcības apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, iesniegumu par atlīdzinājumu var iesniegt iestādei, kas nodarījusi zaudējumus vai kaitējumu. Atlīdzinājumu

var prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies spēkā augstākās iestādes lēmums, un tas nav pārsūdzēts, ir

stājies spēkā tiesas spriedums vai arī tiesvedība lietā ir izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282.panta 7.punktu). Uz iesniegumu par atlīdzinājuma

izskatīšanu attiecināmi šā likuma noteikumi par administratīvo aktu.

Pieteicēja lūgusi atlīdzināt mantiskos zaudējumus 400 euro apmērā, kas saistīti ar tiesvedības un juridiskā palīdzības izmaksām (lietas 1.sējuma

71.lapa). Tiesvedības gaitā kopējais atlīdzinājuma apmērs tiek lūgts atlīdzināt 1770 euro apmērā.

Pieteicēja ir lūgusi uzlikt aģentūrai izmaksāt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu 6% gadā no neizmaksātās kļūdaini aprēķinātās

bezdarbnieku pabalsta summas līdz dienai, kad kļūdaini aprēķinātais bezdarbnieku pabalsts tiek pārrēķināts un izmaksāts.

Atbilstoši Senāta lēmumam izskatāmajā lietā šāds prasījums interpretējams kā mantisko zaudējumu atlīdzinājums par naudas vērtības kritumu par

laikus nesaņemto bezdarbnieka pabalstu, proti, par inflācijas koeficienta piemērošanu laikus nesaņemtajai bezdarbnieka pabalsta summai (sk. Senāta

2018.gada 27.novembra lēmuma lietā Nr.SKA-1559/2018 5.punktu).

[20] Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta pirmā daļa noteic, ka mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir

katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ.

Savukārt minētā panta trešā daļa noteic, ka mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, iestādes faktiskās

rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu. Mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko

palīdzību. Šo izmaksu maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 15.pantu privātpersona iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu

iesniedz tai iestādei, kas nodarījusi zaudējumu. Savukārt 22.pants paredz, ka iestādes lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir pārsūdzams tiesā saskaņā

ar Administratīvā procesa likumu.

Tādējādi, lai administratīvajā tiesā varētu tikt skatīts jautājums par kaitējuma atlīdzinājumu, nepieciešams, lai šāds personas lūgums vispirms būtu

izlemts iestādē. Tiesa nevar izskatīt prasījumu par atlīdzinājumu, ja tas nav izskatīts iestādē, jo tai šāds pieteicēja prasījums par atlīdzinājumu nebija

pieteikts (sal. sk. Senāta 2013.gada 26.septembra rīcības sēdes lēmuma 10.punktu).

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa konstatē, ka, apstrīdot sākotnējo lēmumu, pieteicēja aģentūrai nav prasījusi zaudējumu atlīdzinājumu (lietas

1.sējuma 27.lapa). Arī sākotnēji vēršoties tiesā 2018.gada 12.janvārī un lūdzot atcelt pārsūdzēto lēmumu, pieteicēja nav lūgusi atlīdzināt zaudējumus.

Aģentūras lēmums Nr.2 iestādē nav apstrīdēts.

Lūgums par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu tiesā iesniegts tikai 2018.gada 26.augustā ar pieteikuma papildinājumiem saistībā ar 2018.gada

12.jūnijā noslēgto līgumu Nr.3/06/2018 ar biedrību /nosaukums P/. Minētais līgums pirmkārt noslēgts saistībā ar pieteicējas iesniegumu Tiesībsargam,

otrkārt saistībā ar pieteikuma papildinājumiem Administratīvajai rajona tiesai (lietas 1.sējuma 86.lapa).

Izvērtējot minēto, ir pamats uzskatīt, ka pieteicēja nav ievērojusi lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību un pieteikums minētajā daļā ir atstājams bez

izskatīšanas, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 278.panta pirmās daļas 1.punktu.

[21] Vienlaicīgi tiesa vērš pieteicējas uzmanību, ka Senāts, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt norādījis, ka no Eiropas

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti

atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākuma detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt

uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Senāta 2005.gada

22.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-378/2005 12.punktu, 2010.gada 11.marta sprieduma lietā Nr.SKA-66/2010 14.punktu).

Līdz ar to tiesa atrunā vien tos pieteicējas argumentus, kam ir būtiska nozīme izskatāmajā lietā.

[22] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā

administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā

pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura

attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.–251.pantu, 278.panta pirmās daļas 1.punktu un 289.–291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt /pers. A/ pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2017.gada 12.decembra lēmumu Nr.17/2284136.

Atstāt bez izskatīšanas pieteikumu daļā par mantiskā zaudējuma 1770 euro apmērā atlīdzinājumu un par inflācijas koeficienta piemērošanu

laikus nesaņemtajai bezdarbnieka pabalsta summai.

Noraidīt pieteikumu pārējā daļā.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. A/ (personas kods /personas kods/) viņas samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese R.Migla