Court dismissed small claims debt recovery due to plaintiff's failure to prove specific service amounts and negative balance calculations.

ECLI:LV:RIRTJ:2017:1124.C33776616.1.S

Lietas Nr.C33776616

Lietas arhīva Nr.C-3414-17/27

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā, 2017.gada 24.novembrī

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesnese G.Viļumsone,

ar tiesas sēžu sekretāri I.Valteri,

piedaloties prasītājas SIA “Jūrmalas namsaimnieks” pārstāvei /pers. A/ un atbildētājas /pers. B/ pārstāvim /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Tiesā 2016.gada 5.decembrī ierosināta civillieta prasītājas SIA “Jūrmalas namsaimnieks” maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par

parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīti sekojoši argumenti.

[2] Atbildētāja ir nekustamā īpašuma /adrese A/ īpašniece. Saskaņā ar 2004.gada 22.septembra dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu, cita

starpā, nolemts piekrist dzīvojamās mājas siltummezgla un inženiertīklu rekonstrukcijai saskaņā ar prasītājas izstrādāto projektu un izdevumus maksāt no

dzīvojamās mājas nākamo 12 gadu apsaimniekošanas maksājumiem. Ar dzīvojamās ēkas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu no

2014.gada 19.augusta dzīvokļu īpašnieki atteicās no prasītājas sniegtajiem apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem.

[2.1] Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1652.pantu, Civilprocesa likuma 1., 26., 128. un 129.pantu un 30.3nodaļu, un Dzīvokļa īpašuma

likuma 10. un 13.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas iepriekš veikto nepieciešamo ieguldījumu atmaksu 589,74 euro apmērā, tiesāšanās izdevumus

un atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, 2016.gada 5.decembrī atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida

paskaidrojumu sniegšanai, izskaidrojot Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās pušu procesuālās tiesības un pienākumus un 2017.gada 5.janvārī – pusēm

paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

[4] Tiesā 2017.gada 17.janvārī saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros prasība netiek atzīta par pamatotu.

Paskaidrojumos norādīti šādi argumenti.

[5] Prasībā nav norādīts prasības summas aprēķins (Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 4.punkts) un no iesniegtajiem pierādījumiem nav

secināms, kā izveidojies mājas negatīvais uzkrājums un kredīta atlikums. Nav iesniegti pierādījumi, kas pamato prasītājas veiktos pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas uzdevumus. Prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, uz kāda pamata tā veikusi pārvaldīšanas darbības.

[5.1] Atbilstoši 2016.gada 31.marta spriedumam lietā SKC-250/2012, dzīvokļa īpašniekam ir jāmaksā tikai par tiem pakalpojumiem, kurus tas

saņēmis. Tādējādi, prasītājai jāpierāda, ka tieši atbildētāja nav veikusi maksājumus un radījusi, piemēram, mājas negatīvo uzkrājumu, nevis tas radies citu

dzīvokļu īpašnieku dēļ.

[5.2] Prasības pieteikumam pievienots dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums, kas noslēgts starp atbildētāju un PBU “Namu

pārvaldes “Lielupe””, kas nav prasītāja lietā. Lietā iesniegtais 2014.gada 11.februāra pilnvarojuma līgums, kas noslēgts starp prasītāju un Jūrmalas

pilsētas domi neattiecas uz periodu par kuru ir izveidojusies prasītās summas lielākā daļa, līgumā nav minēts tieši par kādā mājām šāds pilnvarojums ir

dots.

[5.3] Prasības pieteikumā norādītais 2004.gada 22.septembra kopsapulces lēmums, uz kura pamata prasītāja lūdz tiesu piedzīt noteiktu naudas

summu, nekad nav notikusi. Prasītājas iesniegtā kopsapulces protokola kopija ir slikti salasāma un nav apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

[5.4] No lietā iesniegtajiem materiāliem redzams, ka prasītāja ir saņēmusi aizdevumu, bet šāds pilnvarojums no mājas īpašniekiem nav ticis dots.

Lietā nav iesniegti prasītājas aprēķini par to, cik daudz tas ir nepamatoti iekasējis, ieturot no dzīvojamās ēkas iedzīvotājiem nepamatota kredīta

procentus. Prasītāja nav iesniegusi pierādījumus par to, cik liela naudas daļa no iekasētajiem līdzekļiem ir novirzīta kredīta procentu samaksai.

[6] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.26 pantu, lieta tiek iztiesāta tiesas sēdē.

[7] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā un tajā norādīto pamatojumu.

[8] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis prasību neatzina par pamatotu un lūdza to noraidīt.

Motīvu daļa

[9] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka

prasība ir nepamatota un noraidāma.

[9.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai un 96.panta piektajai daļai tiesa pierādījumus neiegūst, bet pamato spriedumu uz lietas

dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un sniegtajiem paskaidrojumiem. Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kas ietilpst

pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti.

[9.2] Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu - iepriekš veikto nepieciešamo ieguldījumu atmaksu 589,74 euro apmērā, kas izriet no

prasītājas tiesībām apsaimniekot dzīvojamo ēku /adrese/ uz lietā iesniegtā 2002.gada 2.janvāra pilnvarojuma līguma Nr.48 un 2014.gada 11.februāra

pilnvarojuma līguma Nr.1.2-16/194, kas noslēgts starp prasītāju un Jūrmalas pilsētas domi, pamata, un lietas materiālos esošā 2004.gada 22.septembra

dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma ar, kuru nolemts piekrist dzīvojamās mājas siltummezgla un inženiertīklu rekonstrukcijai.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja ir dzīvokļa īpašuma /adrese A/ īpašniece un dzīvojamā ēkā ir veikta siltummezgla un inženiertīklu

rekonstrukcija.

Lietā ir strīds par to, vai 2004.gada 22.septembrī ir notikusi dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un dzīvokļu īpašnieki ir pieņēmuši

lēmumu piekrist dzīvojamās ēkas siltummezgla un inženiertīklu rekonstrukcijai, saņemot aizdevumu.

[9.3] No 2014.gada 11.februāra pilnvarojuma līguma Nr.1.2-16/194 izriet, ka Jūrmalas pilsētas dome pilnvarojusi prasītāju pārvaldīt līguma

1.pielikumā minētās Jūrmalas pilsētas domes valdījumā esošās dzīvojamās mājas, tām funkcionāli piederīgās palīgēkas, būves un funkcionāli piesaistītos

zemes gabalus. Prasītāja, iesniedzot prasības pieteikumu, tam pievienotos pielikumus, aiz minētā pilnvarojuma līguma pievienojusi lapu bez nosaukuma vai

paskaidrojuma (nav norādīts, ka tas ir izraksts no līguma 1.pielikuma), kurā numerācija sākas ar 247 un beidzas ar 296. Šajā lapā pie numura 273.

norādīta dzīvojamā māja /adrese/ lit.001 ar numuru /numurs/. Savukārt, 2002.gada 2.janvāra pilnvarojuma līguma Nr.48 pielikumā – nodošanas –

pieņemšanas akts, dzīvojamā ēka /adrese/ identificējama vien ar adresi, bet ne kadastra numuru.

[9.4] No lietas materiālos esošā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, 2004.gada 22.septembra dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma

redzams, ka nolemts piekrist dzīvojamās mājas siltummezgla un inženiertīklu rekonstrukcijai pēc SIA “Jūrmalas namsaimnieks” izstrādātā projekta,

izdevumus minēto darbu veikšanai maksāt no dzīvojamās mājas nākamo 12 gadu apsaimniekošanas maksājumiem un nemainīt ēkas apsaimniekotāju -

SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, 12 gadus. Saskaņā ar kopsapulces lēmuma 2.pielikumu siltummezgla un inženiertīklu rekonstrukcijas izmaksas ir 15

920,68 lati.

Ievērojot atbildētājas iebildumus par to, ka lietā esošā kopsapulces lēmuma kopija ir slikti salasāma un nav uzskatāma par pierādījumu

Civilprocesa likuma izpratnē, tiesa paskaidro, ka atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 6.panta piektajai daļai organizācija var apliecināt tādu

dokumentu atvasinājuma pareizību, kurus tā saņēmusi no citām organizācijām, ja normatīvajos aktos nav noteikts, ka nepieciešama dokumenta autora

piekrišana. Tāpat minētā panta piektā prim daļa noteic, ka organizācija var apliecināt dokumentu atvasinājumu kopumu ar vienu apliecinājumu. Atbilstoši

Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 47.punktam dokumenta

atvasinājumu var izstrādāt arī no dokumenta oriģināla noraksta, izraksta vai kopijas, ja tie izstrādāti un apliecināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

No lietas materiāliem redzams, ka tiesā iesniegtās kopijas ir cauršūtas un dokumentu atvasinājumu pēdējās lapas otrajā pusē atrodas apliecinājuma

uzraksts.

Dokumentu juridiskā spēka likuma 6.panta sestā daļa noteic, ja nepieciešams pārliecināties par dokumenta oriģināla juridisko spēku vai

dokumenta atvasinājuma pareizību, persona, kura ir dokumenta atvasinājuma saņēmējs, var pieprasīt, lai tiek uzrādīts dokumenta oriģināls.

Konkrētajā gadījumā, tiesa atzīst, ka nav nepieciešams no prasītājas izprasīt dokumenta oriģinālu, jo prasītājai bija iespējams iepazīties ar

atbildētājas paskaidrojumā minēto, kā arī iesniegt papildus informāciju, ja to uzskatīja par nepieciešamu.

[9.5] Atbildētājas rakstveida paskaidrojumos norādīts, ka dzīvojamās ēkas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav notikusi.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība ir apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 27.1panta pirmā daļa noteica, ka par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce (..). Minētā panta otrā daļa

paredz, ka dzīvokļu īpašnieku pirmo kopsapulci sasauc viens dzīvokļa īpašnieks vai vairāki dzīvokļu īpašnieki. Šī kopsapulce nosaka kārtību,

kādā sasaucamas turpmākās kopsapulces un noformējami to lēmumi. No minētā secināms, ka tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulce tiesīga noteikt

kārtību, kādā sasaucamas kopsapulces un kā ir noformējami to pieņemtie lēmumi.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 27.1panta piekto daļu dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu

īpašniekiem, ja “par” balsojusi vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašnieku skaita.

Atbildētāja ar Civilprocesa likuma 17.nodaļā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem nav pierādījusi savu iebildumu pamatotību, ka dzīvojamās mājas

dzīvokļu īpašnieku kopsapulce 2004.gada 22.septembrī nav notikusi un šāds kopsapulces lēmums nav ticis pieņemts. Arī Civilprocesa likuma 178. un

179.pantā noteiktajā kārtībā strīdus kopsapulces lēmums nav ticis apstrīdēts un nav iesniegts pieteikums par tā, kā rakstveida pierādījuma, viltojumu.

Atbilstoši minētajam tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts tas, ka 2004.gada 22.septembrī dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē ir pieņemts lēmums

piekrist siltummezgla un inženiertīklu rekonstrukcijas darbiem.

[9.6] Lietā iesniegtie pierādījumi apliecina, ka prasītāja saņēmusi aizdevumu AS “HANSABANKA” dzīvojamās ēkas /adrese/ siltummezgla un

inženiertīklu rekonstrukcijai un uzdevusi šo darbu veikšanu SIA “SILTUMS & ENERĢĒTIKA”, SIA “Virons” un SIA “TEX”.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskata par laiku no 2014.gada 1.janvāra līdz 31.jūlijam un

prasītājas 2014.gada 5.septembra vēstules dzīvojamās mājas iedzīvotājiem izriet, ka uz 2014.gada 31.jūliju neatmaksātā aizdevuma summa bija 6

756,12 euro, uz 2014.gada 31.jūliju izveidojies mājas uzkrājums ar negatīvu vērtību 9 001,23 euro apmērā, kas tiek sadalīta proporcionāli katra

dzīvokļa platībai, tajā skaitā atbildētājai - 645,86 euro apmērā, kas sastāv no neatmaksātā kredīta atlikuma 252,85 euro un neatmaksātā mājas negatīvā

uzkrājuma 393,01 euro.

[9.7] Dzīvokļu īpašnieki 2004.gada 22.septembra kopsapulcē ir nolēmuši piekrist dzīvojamās mājas siltummezgla un inženiertīklu rekonstrukcijai un

šo darbu veikšanas izdevumus 15 920,68 latu (22 653,09 euro) apmērā maksāt no dzīvojamās mājas nākamo 12 gadu apsaimniekošanas maksājumiem.

Rekonstrukcijas darbu veikšanai, prasītāja kredītiestādē saņēmusi aizņēmumu. Piekrišanu šāda aizdevuma ņemšanai dzīvokļu īpašnieki 2004.gada

22.septembra kopsapulcē nav lēmuši.

[9.8] No likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8. un 12.panta izriet dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās

daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, maksājot izdevumus uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces pieņemtā lēmuma pamata. No minētā

likuma 27.2panta otrās daļas 4.punkta izriet, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulces kompetencē ir lemt par līdzekļu uzkrāšanu un izlietošanu remontam.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka tikai dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces kompetencē bija lemt par aizdevuma ņemšanu

dzīvojamās mājas siltummezgla un inženiertīklu rekonstrukcijas darbu veikšanai, jo tieši dzīvokļu īpašnieki ir tie, kuriem pēc tam šis aizdevums un

aizdevuma lietošanas procenti ir jāatmaksā, lai arī aizdevuma līgumu ar kredītiestādi ir slēgusi prasītāja, kā konkrētās dzīvojamās mājas tā brīža

apsaimniekotājs. Konkrētajā gadījumā dzīvokļu īpašnieki nav lēmuši par piekrišanu aizdevuma ņemšanai no kredītiestādes, nav bijuši informēti par

aizdevuma līguma noteikumiem, aizdevuma summu un aizdevuma lietošanas procentu apmēru.

[9.9] Civillikuma 2289.pants noteic, ka ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai

(pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) - zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par

saistošu.

Tiesību teorijā atzīts, ka pilnvarojuma līgums regulē pilnvarnieka un pilnvarotāja savstarpējās attiecības, ietverot pilnvarnieka apņemšanos darboties

attiecībā uz trešajām personām. Pilnvara turpretim dod pilnvarniekam tiesības stāties tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām un darboties kā

pilnvarotāja vietniekam (K.Torgāns. Saistību tiesības. Mācību grāmata, TNA, Rīga, 2014, 419.lpp).

[9.10] Laika periodā līdz 2014.gada 19.augustam, kad prasītāja veica dzīvojamās ēkas /adrese/ apsaimniekošanu, tā bija uzskatāma par dzīvokļu

īpašnieku pilnvarnieku, un aizdevumu AS “HANSABANKA” prasītāja ir ņēmusi bez attiecīga dzīvokļu īpašnieku pilnvarojuma, tādējādi pārkāpjot

pilnvarojuma robežas (Civillikuma 2300.pants).

Tātad vispirms var konstatēt, ka neaicinātais lietvedis ir noslēdzis darījumu bez pilnvarojuma, un tātad bez vietnieka tiesībām. No tā izriet, ka

darījums nesaista pārstāvamo, ja vien pēdējais neapstiprina darījumu (CL 1518.p.) (K.Torgāns. Saistību tiesības. Mācību grāmata, TNA, Rīga, 2014,

437.lpp).

Ievērojot to, ka dzīvojamās ēkas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki piekrituši siltummezgla un inženiertīklu rekonstrukcijas darbu veikšanai un šo darbu

veikšanas izdevumu summai 15 920,68 latu apmērā, bet nav devuši savu piekrituši aizdevuma ņemšanai, tiesas ieskatā, prasītājai bija tiesības prasīt no

dzīvojamās ēkas dzīvokļu īpašniekiem tikai rekonstrukcijas darbu izdevumu summu.

[9.11] No dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskata par laiku no 2014.gada 1.janvāra līdz

31.jūlijam redzama informācija par kredīta atmaksu – kredīta atlikums perioda sākumā - 7 731,85 euro, periodā atmaksātā pamatsumma - 975,73

euro, periodā atmaksātie procenti - 197,36 euro un kredīta atlikums perioda beigās – 6 756,12 euro.

No 2014.gada 19.augusta nekustamā īpašuma /adrese /, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesību nodošanas un pieņemšanas akta redzams, ka

nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku biedrībai “/Nosaukums A/”, un uz 2014.gada 12.augustu

parāds par komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanu /adrese/ ir 2 934,91 euro, uz 2014.gada 31.jūliju siltummezgla un inženiertīklu

rekonstrukcijas aizdevuma neatmaksātā daļa ir 6 756,12 euro, un mājas līdzekļu uzkrājums mīnus 10 501,23 euro. Puses vienojas, ka mājas līdzekļu

uzkrājums tiek samazināts par 1 500 euro, tādējādi atmaksājamā negatīvā uzkrājuma summa noteikta 9 001,23 euro, kopējā atmaksājamā negatīvā

uzkrājuma summa ir 15 757,35 euro.

[9.12] Lietā iesniegtā norēķinu pārskatā un 2014.gada 7.augusta rēķinā nav konsekvences parāda summas aprēķinā. Cita starpā, aprēķināta

naudas summa par neatmaksāto kredīta atlikumu 252,86 euro apmērā un mājas negatīvo uzkrājumu 336,88 euro apmērā. Savukārt, prasītājas

2016.gada 4.aprīļa brīdinājumā parāds atrunāts par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem.

No lietā iesniegtajiem pierādījumiem, tiesa konstatē, ka prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, ar kuriem tiesa varētu nodibināt apstākļus, cik liela

summa no dzīvojamās ēkas siltummezgla un inženiertīklu rekonstrukcijai nepieciešamās summas, kurai piekrita dzīvokļu īpašnieki, attiecas uz atbildētājai

piederošo dzīvokļa īpašumu un domājamo daļu no daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas un cik lielu summu atbildētāja ir samaksājusi prasītājai no dzīvokļu

īpašnieku kopsapulces lēmuma pieņemšanas dienas līdz 2014.gada 19.augustam, kad prasītāja nodeva nekustamā īpašuma /adrese /, pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas tiesības un no tām izrietošās saistības dzīvokļu īpašnieku biedrībai “/Nosaukums A/”.

[10] No prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem, tiesa nav guvusi pārliecību par atbildētājas neizpildītajām saistībām. Ievērojot minēto, prasītājas

prasība pret atbildētāju par 589,74 euro piedziņu ir noraidāma.

[11] Ņemot vērā to, ka nav pierādīta galvenā saistība, tiesai nav pamata apmierināt prasītājas lūgumu par likumisko 6 procentu gadā piedziņu par

laiku līdz sprieduma izpildei vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu saņemšanu no atbildētājas un tiesāšanās izdevumu piedziņu

(Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļā).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu no prasītājas par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi (2.lietas lapa), kas nav samaksāti

iepriekš 3,88 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92. - 97.pantu, 189. - 193.pantu, 250.26 un

250.27pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasību pret /pers. B/ par 589,74 euro piedziņu.

Piedzīt no SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003426429, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,88 euro (trīs

euro un 88 euro centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods:

TRELLV22, konta Nr.LV51 TREL 2190 4580 1900 0. Maksājuma mērķī norāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodu – 21499 un atsauci uz

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama spriedumu lietā. Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinošs

dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā.

Noteikt tiesas sprieduma labprātīgu izpildi 10 dienu laikā no tiesas sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no tiesas sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā, Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajos gadījumos.

Tiesnese G.Viļumsone