Court dismissed complaint but reduced fine due to retroactive application of lower penalty law.

NORAKSTS Lieta Nr.A42461208 A2186-09/10 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 1.decembrī

Administratīvās rajona tiesas tiesnese A.Pāvele,

piedaloties atbildētāja – Rīgas pašvaldības policijas - pilnvarotajam pārstāvim I.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Kraslav” (reģ.Nr.40103126564) (turpmāk arī – pieteicēja) sūdzības par Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes priekšnieka 2007.gada 19.decembra lēmuma Nr.D57/1-32/20 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pašvaldības policijas vecākais inspektors A.C. 2007.gada 19.oktobrī plkst.18.50 sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV002703, kurā konstatēts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Kraslav” restorānā „La Salsa” /adrese/, Rīgā, 2007.gada 14.oktobrī plkst.00.08 trokšņoja, atskaņojot restorānā „La Salsa” mūziku un traucējot apkārtējo personu – ēkas iedzīvotāju mieru. 2007.gada 25.oktobrī Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes priekšnieks pieņēma lēmumu Nr.D57/7-5/733 „Par saukšanu pie administratīvās atbildības” (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējam uzlikts naudas sods Ls

500 apmērā par Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” (turpmāk arī – Saistošie noteikumu Nr.80) 4.1.apakšpunta pārkāpumu. Nepiekrītot sākotnējam lēmumam pieteicējs iesniedza sūdzību, lūdzot to atcelt. [2] Izskatot pieteicējas sūdzību Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks 2007.gada 19.decembrī pieņēma lēmumu Nr.D57/1-32/20 (turpmāk – Lēmums), ar kuru atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu. [3] 2007.gada 28.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemta pieteicējas sūdzība par Lēmuma atcelšanu. Sūdzībā norādīts, ka ne administratīvā pārkāpuma protokolā, ne Lēmumā nav norādīts, ar kādiem tehniskiem paņēmieniem, tika konstatēts pārkāpums, kurš piedalījās pārbaudē pēc fiziskās personas iesnieguma un kāds normatīvais akts regulē pieļaujamo mūzikas atskaņošanas skaļumu specializētās izklaides vietās/iestādēs, kuru darbības veids paredz arī mūzikas atskaņošanu. Pieteicēja uzskata, ka Lēmumā nav juridiskā pamatojuma, jo Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunkts paredz attiecīgās atļaujas un saskaņojuma saņemšanu konkrētiem izklaides pasākumiem. Šajā gadījumā uzņēmums saņem attiecīgās atļaujas/licences sakarā ar savu pamatdarbību un Saistošie noteikumi Nr.80 neparedz ikdienas mūzikas atskaņošanai saņemt atļaujas Rīgas pilsētas izpilddirekcijā uz katru konkrēto dienu. Iestādei vajadzēja ievērot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.pantu, kurā noteikts, ka, saņemot pieteikumu vai kādus citus materiālus par administratīvo pārkāpumu, diennakts laikā jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokols.

[4] 2008.gada 11.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk arī – atbildētājs) rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētājs neatzīst sūdzību. No piemērotās tiesību normas izriet aizliegums trokšņot vai pieļaut troksni, ja tas traucē apkārtējo personu mieru. Tādejādi, piemērotā tiesību norma neprasa vērtēt trokšņa skaļumu, bet gan tikai konstatēt troksni, tajā skaitā, mūzikas atskaņošanu. Pārkāpums ir izdarīts ar brīdi, kad atskaņotais troksnis ir traucējis apkārtējo personu mieru.

Nav nozīmes, cik personām un cik lielā mērā troksnis traucējis, jo aizliegums trokšņot ir pārkāpts ar brīdi, kad trešā persona (apkārtējais) konstatē, ka atskaņotais troksnis viņam traucē. Tā kā attieksme pret troksni katram cilvēkam var būt atšķirīga, tad tiesību normas mērķis ir aizsargāt to personu, kuras intereses var tikt aizskartas, līdz ar to, izlemjot jautājumu par administratīvo pārkāpumu, noteicošais ir nevis trokšņa avota vadītāja vai īpašnieka viedoklis, bet gan cietušās personas viedoklis.

Bez tam jāņem vērā, ka policijas palīdzība tika lūgta nakts laikā, kad cilvēki parasti atpūšas. Konkrētajā gadījumā nav pamata piemērot 2004.gada 13.jūlija Ministru kabineta noteikumus Nr.598 „Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās”, jo šo noteikumu 6.punktā ir paredzētas pašvaldības tiesības noteikt stingrākus pieļaujamos trokšņu normatīvus dzīvojamo un publisko ēku telpās. Tādejādi Rīgas dome noteikusi, ka neatkarīgi no pieļautā trokšņa skaļuma tas nedrīkst traucēt apkārtējo personu mieru. [5] Pieteicējas pārstāvis uz tiesas sēdi nebija ieradies, par tiesas sēdes laiku un vietu pieteicējai paziņots, nosūtot tiesas pavēsti uz pieteicējas juridisko adresi.

Pieteicēja nav informējusi par neierašanās iemesliem, kā arī nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu. Ievērojot iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.panta trešo daļu, tiesa nolemj, ka ir iespējams izskatīt lietu bez pieteicējas pārstāvja klātbūtnes. [6] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādīto, papildus norādot, ka no administratīvās lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs savos rakstveida paskaidrojumos atzīst, ka mūzika ir atskaņota, bet neuzskata, ka tā būtu traucējusi apkārtējo iedzīvotāju mieram.

Konkrētajā gadījumā nevar tikt piemēroti Ministru kabineta noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem, jo tie attiecas uz specifiskiem skaņas avotiem, ierīcēm, iekārtām, kas rada pastāvīgu troksni. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem šādus trokšņus mēra konkrētajā telpā, kurā šis troksnis rodas, nevis blakus esošajās dzīvojamās mājās.

Motīvu daļa

[7] Ņemot vērā lietā esošos dokumentus un noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, bet Lēmums grozāms daļā par soda apmēru. [8] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē turpmāk minēto. [8.1] Rīgas pašvaldības policijas vecākais inspektors A.C. 2007.gada 19.oktobrī plkst.18.50 sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV002703, kurā konstatēts, ka SIA „Kraslav” restorānā „La Salsa” /adrese/, Rīgā, 2007.gada 14.oktobrī plkst.00.08 trokšņoja, atskaņojot restorānā „La Salsa” mūziku un traucējot apkārtējo personu – ēkas iedzīvotāju mieru (lietas 18.lapa). [8.2] 2007.gada 14.oktobrī E.P. sniegusi iesniegums Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona inspektoram A.D. (lietas 19.lapa), kurā norādīts, ka no restorāna „La Salsa” regulāri ir dzirdama skaļa mūzika, jo tur nav ierīkota skaņas izolācija, tādējādi vakaros un nakts stundās nav iespējams atpūsties un gulēt.

[8.3] 2007.gada 14.oktobrī no restorāna „La Salsa” direktora A.A. tika pieņemts paskaidrojums, kurā paskaidro, ka restorānā „La Salsa” tiek atskaņota mūzika pamatojoties uz AKKA/LAG izsniegto licenci Nr.3/5 K-000059-07. Lai netraucētu iedzīvotājus, mūzika tiek atskaņota tikai tajā kafejnīcas pusē, kur nedzīvo iedzīvotāji. Turklāt mūzikas atskaņošanai tiek lietots mājas atskaņotājs. Ja kādi apmeklētāji uzvedas skaļi, tiek palūgts uzvesties klusāk. Gadījumā, ja kaimiņi sūdzas par skaļo mūziku, tiek reaģēts un mūzika tiek noriesta klusā, lai netiktu traucēts apkārtējo iedzīvotāju miers (lietas 23.lapa). [8.4] 2007.gada 14.oktobra ziņojumā pašvaldības policijas inspektors A.D. norāda, ka 2007.gada 14.oktobrī, nodrošinot sabiedrisko kārtību Vecrīgā kopā ar kārtībnieku A.G., saņēma informāciju, ka /adrese/, kur atrodas restorāns „La Salsa” tiek traucēts naktsmiers.

Minētajā vietā ieradās plkst.00.08, kur tika konstatēts, ka no restorāna „La Salsa” tiek atskaņota skaļa mūzika. Dodoties uz personas, kas sūdzējās par miera traucēšanu, dzīvokli tika konstatēts, ka tajā tiešām ir labi dzirdama mūzika, kas skanēja no pirmajā stāvā esošā restorāna „La Salsa”. Pēc tam par naktsmiera traucēšanas faktu tika pieņemts paskaidrojums no minētā restorāna direktora A.A. (lietas 28.lapa). [8.5] 2007.gada 19.oktobrī no mājas /adrese/ pastāvīgās iedzīvotājas T.P. tika pieņemts paskaidrojums par 14.oktobrī notikušo naktsmiera traucēšanas faktu.

T.P. paskaidroja, ka 14.oktobrī „La Salsa” ap plkst.00.05 tika skaļi atskaņota mūzika. Dzirdami bija skaļi mūzikas ritmi, kas traucēja naktsmieru (lietas 29.lapa). [8.6] 2007.gada 19.oktobrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.ZV0002703 par to, ka SIA „Kraslav” restorānā „La Salsa” plkst.00.08 tika atskaņota mūzika, traucējot apkārtējo personu – ēkas iedzīvotāju mieru (lietas 18.lapa). 2007.gada 25.oktobrī Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes priekšnieks pieņēma lēmumu Nr.D57/7-5/733 „Par saukšanu pie administratīvās atbildības”, ar kuru pieteicējam uzlikts naudas sods Ls 500 apmērā par Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunkta pārkāpumu (lietas 7.-8.lapa); [8.7] Izskatot pieteicējas iesniegumu, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks 2007.gada 19.decembrī pieņēma lēmumu Nr.D57/1-32/20 (turpmāk – Lēmums), ar kuru atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu (lietas 9.lapa). [9] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 237. pantā ir norādīti lietvedības administratīvo pārkāpumu lietās uzdevumi.

Viens no tiem prasa administratīvo pārkāpumu lietas izlemt stingri saskaņā ar likumā noteiktajām normām, proti, no šī uzdevuma izriet prasība iestādei, kas veic lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās stingri ievērot gan likumos noteiktās materiālās tiesību normas, gan stingri vadīties no noteiktajām procesuālajām tiesību normām. Līdz ar to arī tiesai ir pienākums izvērtēt, vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir ievērotas materiālās un procesuālās tiesību normas, kuras noteic LAPK un citi normatīvie akti. [10] LAPK 5.pantā ir noteikts, ka pašvaldības domes (padomes) ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu likumā „Par pašvaldībām” noteiktajos gadījumos.

Pieteicēja ir sodīta par Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunkta pārkāpumu ar naudas sodu Ls 500 apmērā. Minētā tiesību norma noteic, ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot vai pieļaut troksni, ko rada valdījumā esošs trokšņa avots neatkarīgi no tā atrašanās vietas, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.80 15.punktu par 4.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00, uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām līdz piecsimt latiem.

Ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no simt latiem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no piecsimt latiem līdz tūkstoš latiem. [11] Sākotnēji pārbaudot procesuālo tiesību normu ievērošanu, tiesa konstatē turpmāk minēto. [11.1] Lietvedību konkrētajā administratīvo pārkāpumu lietā ir uzsākusi un administratīvā pārkāpuma protokolu ir sastādījusi iestāde – Rīgas pilsētas Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvalde, kas uz to ir pilnvarota saskaņā ar 2003.gada 1.jūlija nolikuma Nr.75 „Rīgas pašvaldības policijas nolikums” 2.1.1., 2.1.5.,

3.1.5. punktu. Savukārt lēmumu par soda uzlikšanu Rīgas pilsētas Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvalde ir pieņēmusi savas kompetences robežās saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.80 21. punktu, kurā paredzēts, ka izskatīt Rīgas pašvaldības policijas darbinieku ierosinātās administratīvā pārkāpuma lietas par šo saistošo noteikumu prasību neievērošanu, izņemot lietas par bērnu izdarītajiem pārkāpumiem, un piemērot sodu ir tiesīgi Rīgas pašvaldības policijas pārvalžu priekšnieki un viņu vietnieki. [11.2] Lietvedība ir uzsākta un lēmums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības un soda uzlikšanu ir pieņemts, ievērojot LAPK 37. pantā noteiktos termiņus. [11.3] Lietā ir 2007. gada 19.oktobra administratīvā pārkāpuma protokols (lietas 18.lapa), kas sastādīts saskaņā ar LAPK 246.-248. panta prasībām. [11.4] No lietas materiāliem ir redzams, ka pieteicējai ir dota iespēja izteikt savu viedokli un argumentus, sniedzot attiecīgus paskaidrojumus, proti, pieteicēja 2007. gada 14.oktobrī ir sniegusi rakstiskus paskaidrojumus par lietas būtību (lietas 23.lapa), kā arī pieteicējas pārstāvis ir piedalījies lietas izskatīšanā 2007. gada 25.oktobrī. [11.5] Pieteicēja norāda, ka atbildētājs ir pārkāpis LAPK 238.1pantā noteikto, ka saņemot pieteikumu vai citus materiālus par administratīvo pārkāpumu, šā kodeksa 247.pantā minētajām personām diennakts laikā jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokols vai jāpieņem viens no šādiem lēmumiem:

1) par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā;

2) par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības;

4) par materiālu nosūtīšanu administratīvajai komisijai (..). Izvērtējot administratīvās lietas materiālus, tiesa konstatē, ka sūdzība par to, ka restorānā „La Salsa” tiek atskaņota skaļa mūzika, kas traucē iedzīvotāju naktsmieru ir saņemta 2007.gada 14.oktobrī, proti, minētajā datumā ir iegūts gan ēkas /adrese/ iedzīvotājas E.P. paskaidrojums, gan SIA „Kraslav” piederošā restorāna „ La Salsa” direktora A.A. paskaidrojums, gan sastādīts pašvaldības policijas inspektora A.D. dienesta ziņojums. Tiesas ieskatā minētie dokumenti satur pietiekošas ziņas, lai konstatētu, ka ir izdarīts Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunkta pārkāpums (administratīvais pārkāpums) un līdz ar to ir sastādāms protokols par administratīvo pārkāpumu, taču minētais protokols ir sastādīts tikai 19.oktobrī, kaut arī LAPK normas paredz, ka protokols ir jāsastāda diennakts laikā no pieteikuma vai citu materiālu saņemšanas, kas ir atzīstams par procesuālu pārkāpumu.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka minētais procesuālais pārkāpums nav uzskatāms par būtisku procesuālu pārkāpumu, proti, tādu, kas novedis pie nepareiza un prettiesiska lēmuma pieņemšanas. Lai procesuālu pārkāpumu atzītu par būtisku ir jākonstatē cēloņsakarība starp procesuālo pārkāpumu un citāda satura lēmuma pieņemšanas iespējamību, ja šāds procesuāls pārkāpums nebūtu pieļauts. Ievērojot to, ka tiesa nekonstatē cēloņsakarību starp konstatēto procesuālo pārkāpumu un citāda satura lēmuma pieņemšanas iespējamību, tiesa uzskata, ka būtiski procesuālie pārkāpumi, kas varētu būt par pamatu, lai pieteicēju atbrīvot no administratīvās atbildības, nav konstatēti.

[12] Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Tātad, lai personas rīcību LAPK izpratnē atzītu par pārkāpumu, tai ir jābūt prettiesiskai. [13] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. [14] LAPK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka administratīvo pārkāpumu lietās svarīgi ir konstatēt administratīvā pārkāpuma sastāvu. Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. [15] Tiesas ieskatā vispirms ir jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā iztrūkst kāda no administratīvā pārkāpuma pazīmēm, kas paredzēta Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunktā, un vai nav pamats pieņemt lēmumu par lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā. [16] Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai attiecībā uz pieteicēju ir piemērojams Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunkts, proti, lietā ir jāpārbauda, vai pieteicēja ir atzīstama par minētā administratīvā pārkāpuma subjektu.

Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunktā ir noteikts, ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Konkrētajā gadījumā atbildētājs pieteicēju ir saucis pie atbildības par to, ka pieteicēja trokšņoja, traucējot apkārtējo personu mieru un tas nav bijis saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirekciju. Saistošo noteikumu Nr.80 3.punktā ir skaidrots jēdziens „trokšņot” - personai ar savu balsi vai rīcību radīt troksni, kā arī pieļaut troksni, ko rada valdījumā esošs trokšņa avots neatkarīgi no tā atrašanās vietas, tādējādi skaļas mūzikas atskaņošana no pieteicējas restorāns „La Salsa” ir uzskatāma par trokšņošanu.

Lietā nav strīda par to, ka 2007.gada 14.oktobrī plkst.00.08 pieteicējas restorānā „La Salsa” tika atskaņota mūzika, proti, troksni radīja pieteicējas valdījumā esošs trokšņa avots. Pārbaudot administratīvās lietas materiālus tiesa konstatē, ka tajā ir pietiekoši pierādījumi, kas apliecina, ka mūzika no „La Salsa” tika atskaņota tik skaļi, ka traucēja apkārtējo iedzīvotāju nakts mieru. Minētais apstāklis ir pierādīts ar 2007.gada 19.oktobra protokolu par administratīvo pārkāpumu Nr.ZV002703 (lietas 18.lapa), E.P. iesniegumu par miera traucēšanu (lietas 19.lapa), pieteicējas pārstāvja A.A. paskaidrojumu (lietas

23.lapa), pašvaldības policijas inspektora A.D. dienesta ziņojumu (lietas 28.lapa) un T.P. paskaidrojumu (lietas 29.lapa). Tiesas ieskatā pieteicējas arguments par to, ka attiecībā uz pieteicēju nav piemērojams Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunkts, jo pieteicējas restorāna „La Salsa” ir izklaides vieta, kas konkrētās komercdarbības veikšanai ir saņēmusi attiecīgas atļaujas/ licences, kā arī minētie noteikumi neparedz ikdienas mūzikas atskaņošanai specializētās izklaides vietās (kafejnīcas, bāri, restorāni) saņemt atļaujas uz katru konkrēto dienu, nav pamatots.

Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunktā ir uzskaitīti izņēmumi, kad trokšņošana netiek uzskatīta par minēto noteikumu pārkāpumu, proti, troksnis ir saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirekciju. Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā restorāna „La Salsa” 2007.gada 14.oktobrī atskaņotā mūzika nebija saistīta ar pasākumu, kas saskaņots ar Rīgas pilsētas izpilddirekciju. Mūzikas atskaņošana kafejnīcā „La Salsa” ir saistīta ar pieteicējas pamatdarbību, pieteicēja ir saņēmusi nepieciešamo licenci mūzikas atskaņošanai, taču minētais apstāklis nevar tikt atzīts par attaisnojošu citu normatīvo aktu, tai skaitā Saistošo noteikumu Nr.80, prasību neievērošanai.

Līdz ar to, tiesa konstatē, ka, lai arī pieteicēja ir saņēmusi licenci, kas atļauj kafejnīcā „La Salsa” atskaņot mūziku, tomēr pieteicējai ir jāievēro, ka mūzikas atskaņošana nedrīkst traucēt apkārtējo personu mieru vai iestāžu, vai organizāciju normālu darbību. [17] Attiecībā par Noteikumu 4.1.apakšpunktā paredzētā pārkāpuma sastāva objektīvo pusi tiesai ir jākonstatē, ka ir izdarīts attiecīgais pārkāpums, proti, ka pieteicējas darbības atbilst Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunkta dispozīcijā definētajam administratīvajam pārkāpumam.

Lai konstatētu, vai ir izdarīts Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunktā paredzētais pārkāpums, ir jākonstatē šādi apstākļi:

1) troksni ir radījis pieteicējas valdījumā esošs trokšņa avots;

2) troksnis traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu vai organizāciju normālu darbību;

3) troksnis nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru;

4) pārkāpuma izdarīšanas laiks (no tā ir atkarīgs piemērojamā soda smagums). [18] Saskaņā ar LAPK 243. pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Lietā ir šādi pierādījumi: 1) 2007. gada 19. oktobra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.ZV002703 (lietas 18.lapa); 2) 2007. gada 14.oktobra E.P. iesniegums policijai (lietas 19.lapa);

3) Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes SKSN inspektora A.D. 2007. gada 14.oktobra ziņojums (lietas 28.lapa);

4) Pieteicējas pārstāvja A.A. 2007. gada 14.oktobra paskaidrojums (lietas 23.lapa);

5) T.P. 2007. gada 19.oktobra paskaidrojums (lietas 29.lapa);

6) Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes administratīvās grupas vecākā inspektora A.C. 2007. gada 19.oktobra ziņojums (lietas 37.lapa);

7) pieteicējas paskaidrojumi, kas izteikti apstrīdēšanas iesniegumā (lietas 42.lapa), kā arī pieteicējas paskaidrojumi, kas norādīti sūdzībā tiesai (lietas 3.-5.lapa);

8) Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes priekšnieka 2007.gada 25.oktobra lēmums Nr.57/7-5/733 (lietas 40.41.lapa);

9) Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka 2007.gada 19.decembra lēmums Nr.57/1-32/20 (lietas 45.-47.lapa). [19] Saskaņā ar LAPK 244. pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatē turpmāk minēto. [19.1] No 2007. gada 14.oktobra E.P. iesniegums policijai (lietas 19.lapa) un Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes SKSN inspektora A.D. 2007. gada 14.oktobra ziņojuma (lietas 28.lapa), konstatējams, ka no pieteicējas restorāna „La Salsa” /adrese/, Rīgā 2007. gada 14.oktobrī naktī ir skanējusi skaļa mūzika, kas traucējusi apkārtējo iedzīvotāju naktsmieru, proti, E.P. ir ziņojusi policijai par skaļo mūziku, plkst.00:08 pārbaudot ziņojumu, inspektors A.D. notikuma vietā pieņēma E.P. rakstisku iesniegumu.

No inspektora A.D. ziņojuma redzams, ka pašvaldības darbinieki 2007. gada 14.oktobra naktī ir bijuši E.P. dzīvoklī /adrese/, Rīgā, kurā varēja dzirdēt no pirmajā stāvā esošā restorāna „La Salsa” atskaņotu skaļu mūziku. Plkst.00:15 no restorāna „La Salsa” direktora tika pieņemts paskaidrojums, kurā norādīts, ka restorānā „La Salsa” tiek atskaņota mūzika pamatojoties uz AKKA/LAG izsniegto licenci Nr.3/5 K-000059-07. Lai netraucētu iedzīvotājus, mūzika tiek atskaņota tikai tajā kafejnīcas pusē, kur nedzīvo iedzīvotāji.

Turklāt mūzikas atskaņošanai tiek lietots mājas atskaņotājs. Ja kādi apmeklētāji uzvedas skaļi, tiek palūgts uzvesties klusāk. Gadījumā, ja kaimiņi sūdzas par skaļo mūziku, tiek reaģēts un mūzika tiek nogriesta klusāk, lai netiktu traucēts apkārtējo iedzīvotāju miers. 2007.gada 19.oktobrī no mājas Rīgā, /adrese/ īpašnieces un pastāvīgās iedzīvotājas T.P. tika pieņemts paskaidrojums, kurā norādīts, ka 2007.gada 14.oktobrī ap plkst.00.05 restorānā „La Salsa” tika atskaņota skaļa mūzika, kas traucēja mieru.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka policija pareizi ir konstatējusi faktiskos apstākļus, kas norādīti Saistošo noteikumuNr.80 4.1.apakšpunktā un, kas atbilst administratīvajam pārkāpumam, proti, no pieteicējas restorāna ir skanējusi mūzika, kas traucējusi iedzīvotāju mieru, ko apliecina E.P. iesniegums, T.P. paskaidrojums un inspektora A.D. dienesta ziņojums. [19.2] Tiesa tāpat arī konstatē, ka troksnis nav bijis saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru. Līdz ar to tiesa secina, ka ir pierādīta paredzētā administratīvā pārkāpuma objektīvā puse, proti, ir pārkāpti Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunktā paredzētie noteikumi. [20] Lai konstatētu Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunktā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu, ir jākonstatē arī Sūdzības iesniedzējas vaina pārkāpuma izdarīšanā.

Ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka skaļa mūzika 2007. gada 14.oktobra naktī nāca tieši no pieteicējas restorāna „La Salsa”. Pieteicējas paskaidrojumos un pieteikumā norādīts, ka mūzika tiek atskaņota ar mājas atskaņotāju, speciāli tika ierīkota skaņas izolācija. Kopš minēto pasākumu veikšanas nav mainīts ne pieteicējas darbības raksturs, ne iegādātas jaunas iekārtas. No minētā tiesa secina, ka pieteicēja vēlas norādīt, ka ar pieteicējas iekārtām nevar atskaņot tik skaļu mūziku, kas traucē iedzīvotāju mieru.

Tiesas ieskatā, lai radītu troksni nakts laikā, kas traucētu līdzcilvēkus, nav nepieciešama īpaša aparatūra, jo pieklustot apkārtējiem trokšņiem, pastiprināti tiek uztverta daudz klusāka skaņa, kas dienas laikā, iespējams, pat nav pamanāma. Līdz ar to secināms, ka pieteicēja ir atzīstama par vainīgu administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunktā, izdarīšanu. [21] Pieteicēja ir arī norādījusi, ka lietā nav veikti trokšņa mērījumi, nav noteikts, kāds normatīvais akts regulē pieļaujamo mūzikas atskaņošanas skaļumu specializētās izklaides vietās/iestādēs. Tiesa konstatē, ka Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunktā ir noteikts, ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs.

Par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets ir izdevis 2004.gada 13.jūlija noteikumus Nr.598 „Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās”, kuros ir noteikti akustiskā trokšņa pieļaujamie normatīvi dzīvojamo un publisko ēku telpās. Par akustiskā trokšņa normatīvu robežlielumu pārkāpšanu LAPK 167.1pantā ir noteikta atbildība.

Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumu Nr.598 „Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās” 6.punktā noteikts, ka akustiskā trokšņa pieļaujamie normatīvi dzīvojamo un publisko ēku telpās, kas izteikti ar fizikāliem lielumiem, kuri raksturo akustisko troksni (turpmāk – trokšņa rādītāji), noteikti šo noteikumu 2.pielikumā. Vietējā pašvaldība tās administratīvajā teritorijā ir tiesīga noteikt stingrākus pieļaujamos normatīvus dzīvojamo un publisko ēku telpās. Tādējādi tiesa secina, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt citus (stingrākus) pieļaujamā skaļuma normatīvus, konkrētajā gadījumā ar Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunktu noteicošais trokšņa skaļuma kritērijs ir apstāklis, vai konkrētais troksnis traucē apkārtējo personu mieru.

Konkrētajā gadījumā atbildētājam nebija jāveic trokšņu mērījumi. Lietā ir konstatēts, ka restorānā „La Salsa” atskaņotā mūzika traucēja apkārt esošo personu E.P. un T.P. mieru. Tiesa norāda, ka administratīvā pārkāpuma gadījumā iestādei, konstatējot pārkāpuma faktu, praktiski nav rīcības brīvības, proti, iestādei ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums saukt vainīgo personu pie administratīvās atbildības. Vienīgi gadījumos, kad attiecīgo pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu LAPK 21. panta kārtībā, personu var atbrīvot no administratīvās atbildības.

Policija konkrētajā lietā nav uzskatījusi izdarīto pārkāpumu par maznozīmīgu. Arī tiesas ieskatā pārkāpums, kas ir saistīts ar citu personu miera traucēšanu, it īpaši nakts stundās, kā tas ir šajā gadījumā, nav uzskatāms par maznozīmīgu. [22] Noteikumu 15.punktā ir paredzēta sankcija par 4.1.apakšpunktā noteikto (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas un Lēmuma pieņemšanas brīdī) prasību neievērošanu, proti, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00, uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām līdz piecsimt latiem.

Savukārt, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no simt latiem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no piecsimt latiem līdz tūkstoš latiem.

Kā konstatējams no lietas materiāliem, pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, konkrēti ap plkst.00.08, tādējādi policijai bija iespēja pieteicējai piemērot naudas sodu no piecsimt latiem līdz tūkstoš latiem. Pieteicējai ir piemērots naudas sods

500 Ls apmērā, kas ir minimālais sankcijā paredzētais sods. Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tādējādi iestādei, konstatējot Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.apakšpunktā paredzēto administratīvo pārkāpumu, attiecībā uz soda apmēru ir rīcības brīvība noteikt konkrētā lēmuma saturu.

Proti, iestāde pieņem lēmumu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, veicot lietderības apsvērumus, nosaka administratīvā akta saturu (nosaka konkrētu soda apmēru). Citiem vārdiem, iestādei ir jāvērtē, kāds soda apmērs ir samērīgs ar konkrēto pārkāpumu. Tiesa, pārbaudot pārsūdzēto lēmumu, konstatē, ka pieteicējai ir piemērots minimālais sods. Tāpat var konstatēt, ka ir ņemti vērā faktiskie apstākļi, proti, kā izriet no citu personu paskaidrojumiem, pieteicēja ir atskaņojusi skaļu mūziku, traucējot personu atpūtu un miegu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst piemēroto sodu par samērīgu un atbilstošu konstatētajam pārkāpumam. [23] Vienlaikus tiesa konstatē, ka uz šā sprieduma sastādīšanas brīdi ir izmainījies tiesiskais regulējums. Ar Rīgas domes 2009.gada 19.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.174 „Grozījumi Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošajos noteikumos Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā”” ir izdarīti grozījumi Saistošo noteikumu Nr.80 15.punktā, proti, minētais punkts ir izteikts šādā redakcijā: „Par 4.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00, uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām līdz piecsimt latiem.

Ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no divdesmit latiem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no divsimt latiem līdz sešsimt latiem. Ja šāds pārkāpums ir izdarīts atkārtoti gada laikā no lēmuma par soda uzlikšanu pieņemšanas dienas, neatkarīgi no pārkāpuma izdarīšanas laika fiziskajām personām uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem.” Saskaņā ar sprieduma sastādīšanas laikā spēkā esošo tiesisko regulējumu, par pieteicējas pieļauto pārkāpumu ir paredzēts naudas sods no divsimt latiem līdz sešsimt latiem, kas ir mazāks nekā pārkāpuma izdarīšanas un Lēmuma pieņemšanas brīdī. [24] LAPK 8.panta otrās daļas pirmais teikums noteic, ka aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas (sk.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 9.aprīļa sprieduma lietā Nr.A42315306 SKA-118/2009 10.punktu). Atbilstoši LAPK 286.panta pirmās daļas 5.punktam, tiesa, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir tiesīga grozīt soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu. Saskaņā ar Lēmumu pieteicējai piemērots minimālais sankcijā paredzētais sods. Izvērtējot pārkāpuma raksturu, tiesa konstatē, ka no lietas materiāliem neizriet, ka pieteicēja iepriekš būtu administratīvi sodīta par šāda veida pārkāpumiem.

Ņemot vērā normatīvo aktu izmaiņas, tiesa uzskata, ka pieteicējai ir grozāms uzliktā naudas soda apmērs, samazinot to uz minimālo naudas sodu, kas ir spēkā par šāda veida pārkāpumiem lietas izskatīšanas laikā tiesā, proti, Ls 500 vietā pieteicējai nosakāms naudas sods Ls 200 apmērā. Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1. un 5.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda: noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Kraslav” (reģ.Nr.40103126564) sūdzību par Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas 2007.gada 19.decembra lēmuma Nr.D57/1-32/20 atcelšanu, ar kuru sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Kraslav” ir saukta pie administratīvās atbildības par Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” 4.1.apakšpunktā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Grozīt Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas 2007.gada 19.decembra lēmumu Nr.D57/1-32/20 daļā par sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Kraslav” piemēroto sodu, nosakot, ka par Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošajos noteikumos Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” (redakcijā, kas spēkā uz sprieduma sastādīšanas dienu) 4.1.apakšpunkā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Kraslav” ir piemērojams naudas sods Ls 200 (divi simti lati) apmērā. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese /paraksts/ A.Pāvele

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _______________________ A.Pāvele Rīgā, 2009.gada 1.decembrī