Court convicts driver of driving under influence and imposes fine, detention, and license revocation.

Lietas arhīva Nr. 1-0637-18/39

ECLI:LV:ZRT:2018:1022.173063718.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2018.gada 22.oktobrī

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese Zeltīte Kusiņa

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektās daļas.

Aprakstošā daļa

Tiesa konstatēja, ka 2018.gada 30.aprīlī plkst.10.10 /pers. A/ vadīja automašīnu Lexus GS 450H, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, pa autoceļu A6 Rīga-Daugavpils virzienā no Rīgas uz Daugavpili. Apdzīvotā vietā „Ciemupe” vadītājs strauji mainīja joslas, šķērsoja ceļa

apzīmējumu – nepārtrauktā līnija – uzbrauca ceļa nomalei. Radās aizdomas par vadītāja atrašanos narkotisko vielu ietekmē. /pers. A/ tika nogādāts

VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” ekspertīzes veikšanai.

Saņemot medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.2400, ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātus Nr.3629, /pers. A/ tika konstatēts

narkotisko un psihotropo vielu iespaids. /pers. A/ urīnā atrasti kokaīna metabolīti – benzoilekgonīni un metilekgonīni, alprazolāms un benzodiazepīna

atvasinājuma metabolīti. Tādājādi /pers. A/ vadīja automašīnu atrodoties narkotisko un psihotropo vielu iespaidā.

Ar savām darbībām /pers. A/ pārkāpa Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 2.punktu un 30.panta pirmo daļu un tādejādi izdarīja

administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektajā daļā.

Par minēto pārkāpumu 2018.gada 24.augustā plkst.9.55 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – VP RRP

KPP) Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.PC322416.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē 2018.gada 5.septembrī /pers. A/ mutvārdos pilnvaroja kā savu aizstāvi Ivaru Kazāku saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 262.panta pirmo daļu.

Minētajā tiesas sēdē pie administratīvās atbildības saucamās personas – /pers. A/ pilnvarotais aizstāvis Ivars Kazāks paskaidroja, ka ir saprotams,

par ko /pers. A/ tiek saukts pie administratīvās atbildības, bet savu vainu viņš neatzīst, piekrīt tikai faktam, ka ir vadījis transportlīdzekli 2018.gada

30.aprīlī.

2018.gada 5.septembrī lietas izskatīšana tika atlikta pēc pārkāpēja /pers. A/ aizstāvja I.Kazāka lūguma par liecinieku /pers. D/ un /pers. E/

uzaicināšanu uz tiesas sēdi, par video ieraksta pieprasīšanu no VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu

reibuma ekspertīzes nodaļas pieņemšanas telpām 2018.gada 30.aprīlī laikā no plkst.11.00-12.30 un 2018.gada 30.aprīļa transportlīdzekļa vadītāja

pārbaudes protokola pieprasīšanu ar izdrukām no mērierīces „AlcoQuant 6020”, kas apliecina faktu, ka /pers. A/ tika veikta alkohola koncentrācijas

pārbaude izelpojamajā gaisā, kā arī atbilstoši Valsts policijas (turpmāk –VP) pārstāves E.Dreimanes (turpmāk – Iestādes pārstāve) lūgumam par

liecinieka /pers. G/ uzaicināšanu uz nākamo tiesas sēdi.

Tiesas sēdē 2018.gada 11.oktobrī pie administratīvās atbildības saucamā persona – /pers. A/ paskaidroja, ka tiesas sēdē nopratināto liecinieku

liecībām piekrīt par to, ka policija viņu apturējusi divas reizes un pēc otrās apturēšanas ieradusies ceļu policijas ekipāža. /pers. A/ apstiprināja, ka viņam

ir veikts narkotiku tests, bet neatceras, vai /pers. G/ viņu informēja par to, ka tests uzrāda kokaīna lietošanu. Testeri policijas darbinieks uzrādīja /pers.

A/ kolēģim /pers. H/, kurš tajā brīdī, braucot garām notikuma vietai, bija apstājies, jo redzēja /pers. A/ automašīnu.

/pers. A/ nepiekrita medicīniskās pārbaudes protokolā norādītajam par to, ka viņš ir streipuļojis un paskaidroja, ka gadījumā, ja viņš tiešām būtu

streipuļojis, tad visas analīzes nebūtu bijis iespējams noņemt tik ātrā laikā, skaidrojot, ka nestabilitāte Romberga pozā viņam esot raksturīga arī ikgadējās

veselības pārbaudēs darbā. /pers. A/ norādīja, ka siekalu paraugu viņam neviens nav ņēmis un tādēļ bijis nepieciešams iegūt video ierakstus no

videonovērošanas kamerām VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļas

pieņemšanas telpās (turpmāk – Medicīnas iestāde). /pers. A/ apgalvoja, ka nodevis asins un urīna analīzes, bet pārbaudītās bioloģiskās vides nav bijušas

viņa, jo viņš narkotikas nav lietojis. /pers. A/ paskaidroja, ka medikamentu xanax arī nav lietojis, zina par tāda eksistenci, bet lietojis nav un viņam tādu

nav izrakstījis ārsts. Klīniski konstatēto pirkstu tremoru skaidro ar uztraukumu, bet apsārtušās acis ar to, ka nebija izgulējies un tajā dienā brauca no

mājām uz darbu. Policijas darbiniekiem teicis, ka ir noguris un nav izgulējies, jo iepriekšējā naktī spēlējis pokeru. Uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka

strādā par ugunsdzēsēju glābēju Lielvārdes lidlaukā. Savu nestabilitāti uz ceļa skaidroja ar to, ka transportlīdzekļa vadīšanas laikā esot ņēmis mobilo

telefonu. Turklāt /pers. A/ paskaidroja, ka automašīnu Lexus nopircis jau ar saskrāpētu sānu. /pers. A/ uzskata, ka ķīmiski toksikoloģiskā izmeklēšana

nav veikta viņa bioloģiskās vides paraugiem.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro,

vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir

atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

Turklāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta ceturtā daļa noteic, ka bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu

uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona, ja vien

administratīvajā lietvedībā netiek pierādīts pretējais.

Pārbaudījusi un izvērtējusi iztiesāšanā un lietā fiksētās ziņas par faktiem, t.i., pierādījumus, tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma fakts un

pārkāpēja /pers. A/ vaina tā izdarīšanā, proti, transportlīdzekļa vadīšanā, atrodoties narkotisko un psihotropo vielu ietekmē, par ko atbildība paredzēta

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektajā daļā, pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC322416 amatpersonas

fiksētajām ziņām (lietas 2.lapa), kuras apstiprina ziņas par faktiem turpmāk minētajos pierādījumos.

Liecinieks/pers. D/ tiesas sēdē 2018.gada 11.oktobrī liecināja, ka /pers. A/ personīgi viņam nav pazīstams, bet ir zināms saistībā ar darba

pienākumu pildīšanu un konkrēto personu atceras pēc vārda un uzvārda. 2018.gada 30.aprīlī /pers. D/ strādāja VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes

Patruļpolicijas bataljona 4.rotā par kārtībnieku, dienestu izbeidza 2018.gada 11.maijā.

/pers. D/ liecināja, ka 2018.gada 30.aprīlī saņēma informāciju un rīkojumu no dežūrdaļas pārbaudīt tumšu Lexus, kas virzās no Ikšķiles puses un

kura vadītājs, iespējams, atrodas alkohola reibumā. Liecinieks/pers. D/ liecināja, ka apturēja /pers. A/ vadīto automašīnu, ieslēdzot speciālo skaņas

signālu un gaismas. Dienesta automašīna aprīkota tikai ar zilām gaismām un tajā ir video reģistrators, kurš konkrētajā dienā darbojās. Video nodots ceļu

policijai, bet tehnisku problēmu dēļ video nav izdevies iegūt. Liecinieks/pers. D/ liecināja, ka veica alkohola koncentrācijas pārbaudi ar alkometru /pers.

A/ izelpotajā gaisā. Alkohola koncentrācijas pārbaude ietilpst /pers. D/ tiešajos pienākumos. Alkometrs bijis aprīkots ar čeka izdrukām un saskaņā ar

Ministru kabineta noteikumiem Nr.977 alkometram pirms pārbaudes tika veikta kalibrācija, t.i., alkometrs bija noregulēts uz 0,00 promilēm un pirms

pārbaudes bija izslēgts. Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols netika sastādīts, jo tas jādara tikai gadījumā, ja tiek konstatēta alkohola

klātbūtne, bet /pers. A/ netika konstatēts alkohola reibums, t.i., netika uzrādītas promiles. Šā paša iemesla dēļ netika veikta čeku izdruka no alkometra.

/pers. D/ uzskata, ka transportlīdzeklis tika apturēts likumīgi, jo transportlīdzeklis streipuļo un brauc uz ceļa nomales. Par transportlīdzekļa vadītāja

pārbaudes rezultātiem /pers. D/ ziņoja dežūrdaļai, ka alkohola reibums personai netika konstatēts.

Pēc transportlīdzekļa apturēšanas un alkohola koncentrācijas pārbaudes /pers. D/ veica pārrunas ar transportlīdzekļa vadītāju /pers. A/, kurš teica,

ka ir kolēģis no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (turpmāk – NBS), ka viss ar viņu esot kārtībā. Jautāts par to, kāpēc mašīnai ir saskrāpēts sāns un

tāds braukšanas veids, kā arī /pers. D/ jautājis par vadītāja veselības stāvokli, uz ko vadītājs atbildējis, ka viss ir labi un apgalvojis, ka 2 diennaktis no

vietas ir strādājis. Policijas darbinieks paskaidroja, ka vadītājam vajadzētu pagulēt, un izskaidroja likumā noteikto, ka nedrīkst vadīt transportlīdzekli

neizgulējies. /pers. A/ teica, ka saņemsies un aizbrauks līdz galam, jo neesot tālu jābrauc. Pēc sarunas policijas darbinieks teica, lai vadītājs brauc prātīgi,

ka ekipāža viņam pasekos. /pers. A/ uzsācis braukšanu, bet policijas ekipāža konstatēja, ka viss turpinās bez izmaiņām, vadītājs turpina braukt bīstami,

apdraudot citus ceļu satiksmes dalībniekus. Tajā brīdī /pers. D/ piezvanīja kolēģis /pers. G/ un ziņoja, ka viņiem ir informācija par to, ka automašīna

Lexus, iespējams, izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu un lūdza, lai aizturam vadītāju, līdz ieradīsies ceļu policijas ekipāža. /pers. A/ vadītais

transportlīdzeklis tika apturēts atkārtoti un viņam tika palūgts atdot automašīnas atslēgas. Tad automašīnas vadītājs atzinies, ka ir izraisījis ceļu satiksmes

negadījumu. Jautāts, kāpēc iepriekš meloja, /pers. A/ atbildēja, ka tā rīkojies, jo ir lietojis narkotikas. Pēc tam ieradusies ceļu policijas ekipāža un /pers.

A/ kopā ar automašīnu nodots kolēģiem. Liecinieka/pers. D/ rīcībā nav ziņu par to, vai ir sastādīts protokols par ceļu satiksmes negadījumu. Dienesta

ziņojumu /pers. D/ sastādījis VP RRP Ogres iecirknī tik ātri, cik tas bijis iespējams, un paskaidroja, ka viņam nav zināms, kad ziņojums tika pievienots

administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem.

Papildus liecinieks liecināja, ka /pers. A/ braucis neadekvāti, viņa reakcija bijusi palēnināta, automašīna nav turējusies uz ceļa, tādēļ /pers. D/

sapratis, ka kaut kas nav kartībā. /pers. A/ bijis miegains, acu zīlītes nereaģējušas uz spilgtu gaismu, tas radījis aizdomas par narkotisko vielu klātbūtni.

Par apstākļiem, kuru dēļ pēc pirmās apturēšanas /pers. A/ atļāvis turpināt ceļu, /pers. D/ liecināja, ka viņā raisījis uzticību fakts, ka persona strādā

NBS, līdz ar to ir disciplinēts un runā patiesību un nav lietojis narkotiskās vielas.

Kopumā analogi fakti pēc būtības ir fiksēti /pers. D/ kā VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 4.rotas kārtībnieka

ziņojumā (turpmāk – Ziņojums), kas datēts ar 2018.gada 30.aprīli (lietas 5.lapa).

Ziņojumā fakti izklāstīti lakoniski, bet ar precīzākām ziņām par informācijas saņemšanu plkst.9.45 no Operatīvās vadības dienesta „ELMA”, kā arī

par apturēšanas laiku plkst.10.10, aprakstot /pers. A/ transportlīdzekļa vadīšanas bīstamības pazīmes (strauji mainīja brauktuves joslas, to darot ļoti

nedroši un nepārliecinoši, ar automašīnas riepām šķērsojot baltos nepārtrauktos ceļa apzīmējumus, daļēji uzbraucot ceļa nomalei), kā arī /pers. A/

vizuālās pazīmes (neskaidra dikcija, palēnināta reakcija, acu zīlītes nereaģēja uz spilgtu gaismas avotu, kā arī alkohola smaka izelpā nebija jūtama), par

veiktās alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpas gaisā rezultātu 0,00 promiles un Iļjas Paļionnija nodošanu plkst.10.25 ceļu policijas inspektoram

A.Rjabovskim.

Ziņojumā norādīts /pers. A/ paskaidrotais, ka viņa rīcībā tiek saskatīts administratīvais pārkāpums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa, viņš tiks atstādināts no transportlīdzekļa vadīšanas un administratīvi aizturēts aizdomās par neatļautu narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu,

kā arī transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un nodots ceļu policijai administratīvā

pārkāpuma lietas lietvedības nodrošināšanai, lai nogādātu viņu pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē pārkāpuma apstiprināšanai vai atspēkošanai.

Liecinieks/pers. G/ tiesas sēdē 2018.gada 11.oktobrī liecināja, ka /pers. A/ viņam nav pazīstams.

Par notikuma apstākļiem /pers. G/ liecināja, ka Operatīvās vadības centrs „ROZE” ziņojis par Lexus automašīnu, kuras vadītājs, iespējams, ir

reibumā, jo nebrauc taisni un ir bīstams ceļu satiksmei. Pēc neilga laika konkrēto automašīnu bija apturējis patruļdienests. Sazinoties ar patruļdienesta

ekipāžu, noskaidrots, ka personai ir pārbaudīta alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā un alkohola reibums netika konstatēts.

Ierodoties notikuma vietā, kur /pers. D/ ekipāža bija apturējusi minēto transportlīdzekli, /pers. G/ pieņēmis lēmumu, ka personu nepieciešams

pārbaudīt uz narkotisko vielu klātbūtni organismā ar siekalu testeri. Siekalu tests norādīja uz to, ka persona, iespējams, ir lietojusi kokaīnu. Liecinieks

/pers. G/ liecināja, ka speciālo testeri vadītājs turēja mutē, siekalās, līdz parādījās rezultāti. Testerī notiek reakcija un pazūd iedaļas, proti, tās iedaļas,

kuras izzūd, norāda uz iespējamo attiecīgo narkotisko vielu lietošanu. Testerim ir informatīvs raksturs.

Pēc testa veikšanas devušies uz VP RRP Ogres iecirkni un pēc tam vadītāju nogādājuši Medicīnas iestādē ekspertīzes veikšanai. Pārbaudāmo

personu ieveduši Medicīnas iestādē un bijuši klāt pārbaudē visu laiku. Neatceras, kādas analīzes personai tika noņemtas, jo pagājis ilgs laiks.

Sarunas laikā ar personu /pers. G/ tika noskaidrojis, ka apturētā persona strādā Nacionālajos bruņotajos spēkos, devies uz darbu un ir noguris.

Brīdī, kad testeris uzrādīja, ka ir lietots kokaīns, persona to esot atzinusi. Pati persona nevarēja paskaidrot, no kurienes ir radušies bojājumi uz viņa

mašīnas kreisā sāna. Par notikušu ceļu satiksmes negadījumu neviens ceļu policijā nevērsās ar iesniegumu, kā arī ceļa posmā neko bojātu nekonstatēja.

Liecinieks /pers. G/ liecināja, ka testeris netiek saglabāts pēc narkotiku testa veikšanas. Testerus narkotisko vielu klātbūtnes noteikšanai izsniedz

darbavieta, tie ir vienreizēji lietojami, pēc tam tiek iznīcināti.

Pēc ierašanās Rīgā uz medicīnisko pārbaudi policijas darbinieki redz medicīniskās pārbaudes protokolu, bet ar to neiepazīstas. Ar minēto

protokolu iepazīstas tikai tad, ja persona atsakās to parakstīt. Turklāt /pers. G/ liecināja, ka kavēšanās un konfliktsituācijas analīžu ņemšanas laikā nebija,

viss noticis ātri un bez aizķeršanās un urīna analīžu ņemšana notikusi ārsta uzraudzībā, nevis policijas darbinieku klātbūtnē.

No notikuma vietas līdz VP RRP Ogres iecirknim /pers. A/ automašīnu ar viņa paša atļauju vadīja policijas darbinieks. Likums šādu darbību

pieļauj, ja vadītājs tam ir devis piekrišanu. Ekipāžā tajā dienā strādājis kopā ar pārinieci /pers. P/. Lexus automašīnu uz policijas iecirkni nogādāja,

iespējams, /pers. P/. Pēc atgriešanās no medicīniskās pārbaudes VP RRP Ogres iecirknī /pers. A/ paziņas viņu aizveda projām ar to pašu automašīnu.

/pers. E/ tiesas sēdē 2018.gada 11.oktobrī liecināja, ka /pers. A/ neatceras, bet par konkrēto medicīnisko pārbaudi var liecināt pēc viņas rīcībā

esošajiem dokumentiem, kurus viņa sastāda kā ārsts, kurš nosaka narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmi.

/pers. E/ liecināja, ka /pers. A/ pārbaudīja kā transportlīdzekļa vadītāju. Atvedot uz medicīnisko pārbaudi transportlīdzekļa vadītāju, ārstam

narkologam ir zināms, ka persona ir transportlīdzekļa vadītājs, jo to apliecina speciālais nosūtījums, kas sastādīts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem

Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids”.

Lieciniece /pers. E/ liecināja, ka VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra” iekšējās kārtības noteikumi paredz, ka uz nosūtījuma uzliek zīmogu,

uzraksta informāciju par paraugu paņemšanu un parakstās ārsts, kurš veic medicīnisko pārbaudi. /pers. E/ liecināja, ka medicīniskās pārbaudes protokols

Nr.2400 /pers. A/ tika sastādīts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.394 8.pielikumu – Medicīniskās pārbaudes protokols narkotisko,

psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšanai.

Uz aizstāvja jautājumu /pers. E/ liecināja, ka bioloģiskās vides paraugus ir iespējams noņemt tik ātrā laikā, kādā tas izdarīts /pers. A/ bioloģiskās

vides paraugu noņemšanā, jo Medicīnas iestādē strādā profesionāļi. Lieciniece /pers. E/ liecināja, ka bioloģiskās vides paraugi pēc to noņemšanas

vienmēr ar nosūtījumu tiek nodoti ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai. Šo nosūtījumu aizpilda un paraksta ārsts. Savukārt laborants paraugus aiznes uz

laboratoriju. Šis nosūtījums ir Medicīnas iestādes iekšējais dokuments.

Par jēdziena „iespaids” lietošanu /pers. E/ skaidroja, ka tāds ir Ministru kabineta noteikumu formulējums. „Iespaids” tiek pamatots ar pārbaudāmās

personas klīnisko ainu un ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas pozitīvu atradni. Konkrētajā gadījumā /pers. A/ urīnā atrasti kokaīna metabolīti –

benzoilekgonīns un metilekgonīns, alprazolāms un benzodiazepīna atvasinājuma metabolīti, asinīs atrasts kokaīna metabolīts – benzoilekgonīns,

alprazolāms un tā metabolītu „zīmes”, siekalās atrasts kokaīns un benzodiazepīna atvasinājumi, līdz ar to tika konstatēts narkotisko un psihotropo vielu

iespaids.

Turklāt /pers. E/ liecināja, ka medicīniskās pārbaudes laikā pats /pers. A/ ir stāstījis, ka lietojis kokaīnu un xanax.

/pers. E/ liecināja, ka medicīniskās pārbaudes protokola nosūtīšana policijai nav ārsta kompetence, to dara Medicīnas iestādes sekretariāts un

protokols tiek nosūtīts pēc iespējas ātrākā laikā. /pers. E/ atkārtoti uzsvēra, ka /pers. A/ tika pārbaudīts tieši kā transportlīdzekļa vadītājs, kuru uz

medicīnisko pārbaudi nosūtīja ceļu policija.

Par medikamenta xanax jeb alprazolāma lietošanu /pers. E/ norādīja, ka to var izrakstīt ārsts un tas definējams kā dienas trankvilizators, ko

nozīme pie trauksmes sindroma. Šāds medikaments tiek izrakstīts uz īpašās receptes un to var izrakstīt ģimenes ārsts vai narkologs.

Lieciniece/pers. E/ tiesas sēdē liecināja, ka primāri pirms analīžu veikšanas ir jānovērtē pārbaudāmās personas klīniskās pazīmes. Ārste narkoloģe

liecināja, ka klīniski ir iespējams konstatēt personas atrašanos apreibinošo vielu ietekmē, bet konkrēti, kādu vielu ietekmē, to nosaka ķīmiski

toksikoloģiskā izmeklēšana.

/pers. E/ izteica viedokli, ka medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.2400 visas /pers. A/ konstatētās klīniskās pazīmes, tostarp sklēras injicētas, acu

zīlītes sašaurinātas, reakcija uz gaismu pavājināta, nestabila gaita, Romberga pozā šūpojas, pirkstu – degungala mēģinājumu izpilda neprecīzi, ar novirzi

+/- 2 cm, ir pirkstu tremors, sāpju sajūta paaugstināta, cīpslu refleksi paaugstināti, pēc izturēšanās satraukts, saspringts, noslēgts, runa sakarīga, bet

neskaidra, liecina par narkotisko un psihotropo vielu klātbūtni personas organismā. Papildus /pers. E/ liecināja, ka apsārtuši acu āboli (sklēras injicētas),

sašaurinātas acu zīlītes ir izteikti raksturīgas pazīmes opiātu grupas vielu lietošanai un konkrēti kokaīna lietošanai, tāpat arī pirkstu tremors novērojams pie

narkotiku lietošanas.

Ārste narkoloģe /pers. E/ liecināja, ka kokaīns nav viela, ko izraksta ārstniecības nolūkos, tā ir narkotiskā viela un neietilpst Latvijā izrakstāmo

medikamentu sarakstā.

Par analīžu ņemšanu /pers. E/ liecināja, ka urīna paraugu ņem laboranta klātbūtnē. Savukārt viņa kā mediķis veic klīniskās ainas novērtējumu un

strādā ar saņemto analīžu rezultātiem. Bioloģiskās vides paraugu ņemšanai ir paredzēti laboranti, kuru klātbūtnē noņem urīna paraugu, bet asinis un

siekalas laborants ņem personas nogādātāju – policijas darbinieku – klātbūtnē. /pers. A/ pārbaudes gaitā netika konstatēts, ka būtu veiktas kādas

manipulācijas ar noņemtajiem paraugiem. Tāpat nav iespējams, ka bioloģiskās vides paraugi ir kādas citas personas, nevis /pers. A/.

Lieciniece /pers. E/ liecināja, ka atlikušie paraugi pēc ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas glabājas laboratorijas arhīvā 70 dienas. Savukārt pēc

70 dienām tos iznīcina ar protokolu, līdz ar to 70 dienu laikā no paraugu paņemšanas ir iespējams veikt atkārtotu bioloģiskās vides paraugu pārbaudi. 70

dienas, nevis 35 dienas, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi, ir Medicīnas iestādes iekšējās kārtības noteikumos atrunāta norma.

Par savu profesionālo darbību lieciniece liecināja, ka pirmo sertifikātu ārsta narkologa specialitātē ir saņēmusi jau 1994.gadā un tas tiek atjaunots ik

pēc 5 gadiem. Šā brīža sertifikāts derīgs līdz 2019.gadam un sertifikāts ir pārbaudāms Ārstu biedrībā.

/pers. E/ liecināja, ka pārbaudāmā persona rezultātus uzzina policijā. Par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vielu ietekmē Medicīnas iestādei

nav pienākums ziņot personai, jo rezultāti tiek nodoti policijai. Savukārt persona pati var uzzināt rezultātus, ja iesniedz iesniegumu Medicīnas iestādē.

Atbilstoši šādam pieprasījumam Medicīnas iestāde sagatavo izziņu, kurā ir iekļauti analīžu rezultāti un ārsta atzinums. Turklāt lieciniece norādīja, ka

Medicīnas iestādes darbinieks nemaz nevar paziņot pārbaudāmajai personai pārbaudes rezultātus, jo uz vietas konkrētajā datumā ķīmiski toksikoloģiskās

izmeklēšanas rezultāti vēl nav gatavi, analīžu rezultātu sagatavošana prasa noteiktu laiku. Laiks, kādā tiek sagatavoti rezultāti, varot būt ļoti dažāds.

Lieciniece /pers. E/ liecināja, ka viņas darba praksē ir bijušas reizes, kad vienā dienā, t.i., 24 stundu laikā tiek pārbaudītas pat vairāk kā 40 personas.

Jēdziens „iespaids” Ministru kabineta noteikumu Nr.15 izpratnē nozīmē narkotisko un psihotropo vielu reibumu. Ja /pers. A/ nebūtu

transportlīdzekļa vadītājs, tad viņam būtu konstatēts reibums. Ārste narkoloģe izteica viedokli, ka jēdzieniski termini „iespaids” un „ietekme” ir identiski.

Iespaids jāsaprot kā ietekme, kādu uz cilvēka organismu un spējām atstāj narkotisko un psihotropo vielu lietošana. Narkotisko un psihotropo vielu

ietekme nozīme, ka persona nedrīkst vadīt transportlīdzekli un ir bīstama ceļu satiksmes drošībai.

/pers. E/ liecināja, ka kokaīns būtiski ietekmē reakcijas ātrumu, lietojot to kopā ar xanax, reakcija pavājinās. Lieciniece liecināja, ka /pers. A/ bija

orientēts laikā un telpā.

Turklāt lieciniece /pers. E/ sniedza skaidrojumu, ka kokaīns viens pats no organisma izdalās ātri un tieši no asinīm aptuveni 38-67 minūšu laikā,

tālāk tas sadalās metabolītos. Kokaīns sadalās metabolītos, proti, 4-6 stundās benzoilekgonīnā un 2,5-7,6 stundās metilekgonīnā. Urīnā metabolītus var

atrast 1-2 stundas pēc lietošanas. Ja kokaīns būtu lietots viens pats, tad transportlīdzekļa vadītājs „lidotu”, jo narkotiskā viela – kokaīns –ļoti atraisa

cilvēku. Ārste narkoloģe liecināja, ka konkrētajā gadījumā kokaīns tika lietots 29. vai 30.aprīlī, t.i., pēdējo 12-24 stundu laika līdz medicīniskajai

pārbaudei. Pie tam, ja siekalās ir kokaīna metabolīti, tad tas liecina par lietošanu, medicīniski siekalas ir pielīdzinātas asinīm.

Ārste narkoloģe liecināja, ka ļoti reti sastopas ar šādu kombināciju – kokaīns un xanax – un to, ka visas bioloģiskās vides ir pozitīvas, tas liecina

par svaigu lietošanu. Ārstei profesionālu izbrīnu radījusi lielā koncentrācija, turklāt visās bioloģiskajās vidēs.

Tiesa pārbaudīja un novērtēja ziņas par faktiem /pers. A/ administratīvās aizturēšanas protokolā, kas datēts ar 2018.gada 30.aprīli. /pers. A/ tika

aizturēts plkst.10.35 par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektajā daļā, lai

pārbaudītu, vai persona atrodas narkotisko vielu ietekmē, un atbrīvots 2018.gada 30.aprīlī plkst.12.14 (lietas 4.lapa).

Tāpat tiesa pārbaudīja un novērtēja VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 12.rotas virsniekvietnieka /pers. G/ 2018.gada

30.aprīlī sastādīto Transportlīdzekļa vadītāja nosūtījumu uz medicīnisko pārbaudi (turpmāk – Nosūtījums). Nosūtījums saņemts Medicīnas iestādē, t.i.,

VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļā, kurā uz medicīnisko pārbaudi

nogādāts /pers. A/. Uz Nosūtījuma ir Medicīnas iestādes un ārsta narkologa /pers. E/ spiedogs, kā arī atzīme par urīna, asins un siekalu paraugu

ņemšanu, pamatojoties uz aizdomām par narkotisko, psihotropo vielu lietošanu (lietas 3.lapa).

Medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.2400 (turpmāk – Protokols Nr.2400) narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida)

noteikšanai, kas sastādīts atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr.394 (turpmāk – Noteikumi Nr.394) „Alkohola, narkotisko,

psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 8.pielikumam, fiksētas klīniskās pazīmes, paša /pers. A/ teiktais, paraugu bioloģiskās vides un

paraugu ņemšanas laiks, kā arī laboratorisko izmeklējumu rezultāti un atzinums, ka 2018.gada 30.aprīlī /pers. A/ konstatēts narkotisko un psihotropo

vielu iespaids (lietas 6.lapa).

Savukārt no ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.3629 (lietas 7.lapa), kas ir medicīniskās pārbaudes protokola Nr.2400 pielikums

un noformēts atbilstoši Noteikumu Nr.394 10.pielikumam, secināms, ka tiesu eksperts /pers. T/, veicot /pers. A/ asins, urīna un siekalu pārbaudi

(saņemot 02.05.2018. un pabeidzot izmeklēšanu 31.05.2018), urīna izmeklēšanā atrada kokaīna metabolītus – benzoilekgonīnu un metilekgonīnu, kā arī

alprazolāmu un benzodiazepīna atvasinājuma metabolītus, norādot virkni vielu, kas nav atrastas.

/pers. A/ asinīs atrasts kokaīna metabolīts – benzoilekgonīns, alprazolāms un tā metabolītu „zīmes”, norādot vielas, kas nav atrastas.

Savukārt siekalās atrasts kokaīns un benzodiazepīna atvasinājumi, norādot vielas, kas nav atrastas.

Tiesa pārbaudīja arī /pers. A/ pašrocīgi rakstīto paskaidrojumu lietā, kas datēts ar 2018.gada 14.augustu (lietas 15.lapa). Minētajā paskaidrojumā

fiksēts, ka /pers. A/ apturēts kā transportlīdzekļa Lexus vadītājs 2018.gada 30.aprīlī. Pirmajā gadījumā veikta alkohola koncentrācijas pārbaude.

Savukārt otrajā transportlīdzekļa apturēšanas reizē veikts tests uz narkotisko vielu klātbūtni organismā, taču testa rezultāts viņam neesot uzrādīts, un viņš

nogādāts Rīgā VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, kur viņš nodeva asinis, urīnu un siekalas. Minētajiem bioloģiskās vides paraugiem

nepiekrīt, uzskatot, ka tie nav viņa paraugi, lūdza veikt atkārtotu pārbaudi.

Iepriekš minētās ziņas par faktiem, izvērtējot kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa novērtē kā ticamas un attiecināmas, jo ziņas par faktiem tieši

apstiprina administratīvā pārkāpuma lietvedībā pierādāmo apstākļu esamību, t.i., Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektajā daļā

paredzētā pārkāpuma sastāvu /pers. A/ darbībās. Tāpat pierādījumi, t.i., ziņas par faktiem ir pieļaujamas, jo tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas

noteiktajā procesuālajā kārtībā. Ziņas par faktiem fiksētas likumā noteiktajos pierādīšanas līdzekļos – personu liecībās, dokumentos, kas satur ziņas par

faktiem rakstveidā.

Savukārt pie administratīvās atbildības sauktās personas /pers. A/ paskaidrojumi daļā par transportlīdzekļa Lexus vadīšanas faktu pārkāpuma

protokolā norādītajā vietā un laikā nav pretrunā ar pārējiem konstatētajiem faktiem pierādījumos, bet daļā par narkotiskās vielas – kokaīna – un

psihotropās vielas – alprazolāma – lietošanas faktu un secīgi to ietekmi uz viņu kā transportlīdzekļa vadītāju ir pretrunā pārējos pierādījumos fiksētajām

ziņām par faktiem minētajā daļā, ko tiesa norādīs turpmāk spriedumā, pamatojot /pers. A/ vainīgumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

149.15panta piektajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā.

Tiesas sēdē 2018.gada 11.oktobrī VP pārstāve E.Dreimane debatēs izteica iestādes viedokli administratīvā pārkāpuma lietā, norādot, ka /pers. A/

2018.gada 30.aprīlī, kas ir nedēļas pirmā darba diena, vadīja transportlīdzekli Lexus GS 450H, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

atrodoties narkotisko un psihotropo vielu ietekmē. Uz minēto norāda ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti Nr.3629 un medicīniskās pārbaudes

protokols Nr.2400. Iestādei nerodas šaubas par ārstes narkoloģes /pers. E/ kompetenci un zināšanām. Iestādes ieskatā pārbaudāmajai personai pašai

bija jāizrāda interese par medicīniskās pārbaudes rezultātiem. E.Dreimane atzina, ka medicīniskie dokumenti VP RRP Ogres iecirknī tika saņemti vēlu,

t.i., apmēram 2018.gada 12.jūnijā. Fakts, ka /pers. A/ neizmantoja tiesības pieprasīt veikt atkārtotu laboratoriskos izmeklējums, nepadara medicīniskās

pārbaudes rezultātus par nepieļaujamiem pierādījumiem. Pārstāve norādīja, ka /pers. A/ savā paskaidrojumā, kas ir administratīvā pārkāpuma lietā,

policijai pats norāda, ka Medicīnas iestādē ir nodevis asins, siekalu un urīna analīzes un norādīja, ka medikamentus nelieto. Savukārt no medicīniskās

pārbaudes protokola izriet, ka /pers. A/ ir norādījis, ka lietojis kokaīnu un xanax. Iestāde uzskata, ka /pers. A/ neatļauti lietoja konstatētās vielas un tas

ir nodibināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ar jau iepriekš minēto protokolu un ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem. Iestāde uzskata,

ka /pers. A/ ir jāsauc pie administratīvās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties narkotisko un psihotropo vielu ietekmē, par ko atbildība

paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektajā daļā. Turklāt iestādes pārstāve noradīja, ka /pers. A/ zināja, kas viņam tiek

veikts, jo medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.2400 ir viņa paraksts un viņš arī tajā bija norādījis, ko ir lietojis.

Iestādes pārstāve debatēs pauda viedokli, ka termins „iespaids” protokolā tika rakstīts, jo tā bija teikts ārsta atzinumā, kā arī vērsa tiesas uzmanību

uz to, ka ārste narkoloģe /pers. E/ tiesas sēdē ir norādījusi uz vārdu „iespaids” un „ietekme” vienādo nozīmi. Iestādes ieskatā /pers. A/ vadīja

transportlīdzekli, atrodoties narkotisko un psihotropo vielu ietekmē.

Aizstāvis Ivars Kazāks debatēs administratīvā pārkāpuma lietā lūdza pievērst uzmanību turpmāk minētajiem faktiem.

Liecību sniegšanas laikā liecinieks /pers. D/ liecinājis, ka, apturot transportlīdzekli, tika pielietots speciālais skaņas signāls un gaismas signāls.

Aizstāvis vērsa tiesas uzmanību uz to, ka pastāv Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas noteikumi Nr.5, kuri nosaka dienesta pienākumu

izpildes organizāciju un kontroli sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā, un policists nedrīkst iziet ārpus šīm robežām.

Noteikumu 72.3.apakšpunktā norādīts, ka transportlīdzekli aptur, dodot norādījumu ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrētu transportlīdzekli vērstu rokas

vai zižļa svārstveida kustību, piebraucot blakus. Lai pievērstu transportlīdzekļa vadītāja uzmanību, norīkojuma darbinieks ieslēdz dienesta

transportlīdzeklim speciālos gaismas signālus. Aizstāvis atsaucās uz liecinieka /pers. D/ liecināto, ka viņi nelietoja skaļruni, līdz ar ko policijas darbinieks

esot pārkāpis iepriekš minēto noteikumu 72.3.apakšpunktu un Ceļu satiksmes noteikumu 43.punktu, kurā norādīts, ka transportlīdzekļa vadītāja

pienākums ir, ieraugot operatīvo transportlīdzekli, kuram zilas bākugunis, un dzirdot ieslēgtu skaņas signālu, pavirzīties pa labi un turpināt ceļu

neapstājoties. Aizstāvja vērtējumā policijas prasības ir pretrunā ar likumu un pie administratīvās atbildības saucamajai personai /pers. A/ šīs prasības

nebija obligāti jāpilda. Tāpat /pers. D/ savā ziņojumā raksta, ko arī apstiprina tiesas sēdē, ka ir veicis alkohola ietekmes pārbaudi. Ņemot vērā savu

iepriekšējo darba pieredzi ceļu policista amatā, aizstāvis norādīja uz savām zināšanām, ka alkometrs „AlcoQuant 6020” vienmēr izdrukā čeku, visa

informācija par katru pārbaudi paliek alkometrā. Čekam bija jāiznāk no alkometra, uz čeka bija jāuzraksta /pers. A/ dati un uz tā /pers. A/ bija

jāparakstās, lai apliecinātu, ka šī pārbaude veikta viņam, taču šādu materiālu lietā nav.

Atsaucoties uz liecinieces /pers. E/ liecināto, ka 30.04.2018. ārste narkoloģe ir sastādījusi medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.2400, aizstāvis

norādīja, ka minētā dokumenta augšdaļā norādīts, ka tas ir Ministru kabineta 02.06.2008. noteikumu Nr.394 8.pielikums. Iepazīstoties ar minētajiem

noteikumiem Nr.394, aizstāvis konstatējis, ka tajos nav neviena vārda par transportlīdzekļu vadītājiem. Turklāt tur norādīts, ka vienīgi šo noteikumu daži

punkti attiecināmi uz transportlīdzekļu vadītājiem, taču šajos punktos runa ir par alkohola koncentrācijas pārbaudēm, bet ne par narkotisko un psihotropo

vielu ietekmes pārbaudēm. Ceļu policijas darbinieks uz pārbaudi nogādāja transportlīdzekļa vadītāju, bet ekspertīzes rezultātā medicīniskās pārbaudes

protokolā Nr.2400 neesot neviena vārda par transportlīdzekļa vadītāju. Aizstāvis uzskata, ka /pers. A/ medicīniskā pārbaude nav veikta kā

transportlīdzekļa vadītājam.

Aizstāvis vērsa uzmanību uz to, ka /pers. A/ uzzināja par šīs medicīniskās pārbaudes rezultātiem tikai 14.08.2018., kad /pers. A/ kopā ar aizstāvi

ieradās Valsts policijā. Tā kā tika inkriminēts pārkāpums – transportlīdzekļa vadīšana narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē, pamatojoties uz Ministru

kabineta noteikumiem Nr.15, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.pantu un Satversmi, pieteica rakstisku lūgumu veikt atkārtotu ekspertīzi, jo

nepiekrita, ka šie rezultāti ir tieši /pers. A/ pārbaudes rezultāti. 16.08.2018. saņēma VP RRP Ogres iecirkņa priekšnieka V.Nagļa atbildi, kurā noraidīts

lūgums. Lūguma noraidīšana pamatota ar Veselības ministrijas rīkojumu Nr.38, jo pagājušas 35 dienas no parauga ņemšanas dienas, tādējādi minētie

bioloģiskās vides paraugi ir iznīcināti. Novilcinot laiku, aizstāvībai nezināmu iemeslu dēļ tika ierobežotas /pers. A/ tiesības uz aizstāvību, kas aizstāvja

ieskatā ir rupjš pārkāpums, jo persona nevar vēlreiz veikt analīzi un noskaidrot patiesību. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

270.panta pirmspēdējo rindkopu, kurā ir norādīts, ka gadījumos, kad lietas izskata pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektās

daļas, šādas lietas izskata 15 dienu laikā no ekspertīzes saņemšanas brīža. Policijas pārstāve tiesā darīja zināmu, ka 12.06.2018. viņi ir saņēmuši šo

ekspertīzes rezultātu. Likumdevējs norādījis, ka iestādei 15 dienu laikā bija jāizsauc persona uz protokola sastādīšanu, jāpieņem paskaidrojums un lieta

jānosūta tiesai. No 12.06.2018. 15 dienas būtu aptuveni 27.06.2018. Aizstāvja ieskatā nezināmu apstākļu dēļ bez rezolūcijām par termiņu pagarināšanu

/pers. A/ tika izsaukts uz policiju tikai 14.08.2018. Ņemot vērā iestādes rupju procesuālu kļūdu, /pers. A/ nevarēja izmantot savas tiesības un veikt

atkārtotu pārbaudi.

Aizstāvis vērsa tiesas uzmanību uz to, ka esot noskaidrojis valodnieku viedokli jautājumā par jēdzieniem „ietekme” un „iespaids”, proti, ka tie ir divi

dažādi jēdzieni un tos nevar pielīdzināt vienu otram. „Ietekme” esot fiziska ietekme un darbības vārds, bet „iespaids” esot vizuāls, kā arī iespaids varot

būt par laika apstākļiem. Aizstāvis uzsvēra to, ka likumdevējs ir norādījis „ietekme”, taču ne ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātos Nr.3629, ne

medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.2400 nav minēta „ietekme”, bet gan „iespaids”. Aizstāvis atsaucās uz vispārēju tiesu praksi un tieši Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 9.marta spriedumu lietā Nr.SKA-58/2007, kurā sniegtas atziņas jautājumā par jēdzieniem

„ietekme” un „iespaids”. Aizstāvis norādīja, ka Ministru kabineta noteikumu Nr.15 27.4, 27.5, 27.7.apakšpunktā minēts termins „iespaids”, līdz ar to

narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas fakta konstatēšana nav pietiekama, lai atzītu, ka pārbaudītā persona ir narkotisko vai psihotropo vielu iespaidā.

Aizstāvis I.Kazāks norādīja, lai personu atzītu par tādu, kurai ir konstatēts narkotisku no psihotropo vielu iespaids, vienlaikus jākonstatē gan konkrētas

vielas lietošanas fakts, kas lietā netika konstatēts, gan narkotisko vai psihotropo vielu ietekme. Senāts spriedumā esot norādījis tieši vārdu „ietekme” uz

pārbaudāmo personu. Vispārējā tiesu prakse norāda uz vārdu „ietekme”, ko norādījis arī likumdevējs, bet saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

normām lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir jāveic stingri saskaņā ar likumu. Tāpat Administratīvā procesa likumā norādīts tiesiskās paļāvības

princips, proti, persona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa, iestādes kļūda nevar radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Aizstāvja

ieskatā valsts ir rupji pārkāpusi /pers. A/ tiesības uz taisnīgu tiesisku noregulējumu un patvaļīgi pagarinājusi termiņus, kā rezultātā tika iznīcināti

pierādījumi, pretēji tam, kas norādīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ka administratīvajā lietā visi pierādījumi jāsaglabā līdz lietas

izskatīšanas beigām.

Aizstāvis uzskata, ka nav pieradīts /pers. A/ izdarītais administratīvais pārkāpums. Tāpat aizstāvis atsaucās vispārīgi uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas

atziņām par to, ka administratīvās lietas ir mazās krimināllietas un arests uzskatāms par smagāko sodu jebkuram indivīdam, tāpēc jāpiemēro vairāk

krimināltiesību normu, tādējādi visa pierādījumu nasta gulstas uz valsti, nevis uz personu, kuru sauc pie atbildības.

Aizstāvja ieskatā lietā nav iegūti tieši pierādījumi tam, ka medicīniskā pārbaude /pers. A/ tika veikta kā transportlīdzekļa vadītājam, kā arī likumā

noteiktā kārtībā nav nostiprināti pierādījumi, tādējādi ir pārkāptas /pers. A/ tiesības uz taisnīgu tiesisko noregulējumu un pārkāpti visi procesuālie termiņi.

Aizstāvja ieskatā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta pirmo daļu lietvedība lietā ir izbeidzama, jo /pers. A/ nav konstatēts

administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Atbildot uz iestādes pārstāves repliku, aizstāvis norādīja, ka medicīniskās pārbaudes protokolā ir /pers. A/ paraksts, bet tas atrodas lapā vēl pirms

laboratoriskajiem izmeklējumiem, kas noteikti nebija gatavi 30.aprīlī, kad minēto dokumentu parakstīja /pers. A/. Aizstāvis I.Kazāks atsaucās arī uz

liecinieces /pers. E/ norādīto par to, ka viņa nedeva dokumentus /pers. A/, bet visu aizsūtīja policijai, tādējādi ātrāk par 1.jūniju aizstāvība nevarēja zināt

pārbaudes rezultātus.

Izvērtējot aizstāvja pausto tiesas debatēs, kopsakarā ar izvērtētajām ziņām par faktiem, kas fiksētas pierādījumos, kuri pārbaudīti un novērtēti,

nemainīgs ir tiesas iepriekš paustais atzinums šajā spriedumā par to, ka /pers. A/ vaina Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektajā

daļās paredzētā pārkāpuma izdarīšanā ir pilnībā pierādīta turpmāk minēto argumentu dēļ.

Tiesas sēdē /pers. A/ un viņa aizstāvis nenoliedza transportlīdzekļa vadīšanas faktu protokolā norādītajā laikā un vietā, bet noliedza, ka /pers. A/

būtu lietojis narkotisko un psihotropo vielu, apšaubīja veiktās medicīniskās pārbaudes rezultātus, uzskatot, ka rezultāti nav par /pers. A/ bioloģiskās vides

paraugiem.

Tiesas vērtējumā aizstāvja viedoklis, ka /pers. A/ medicīniskajā pārbaudē netika pārbaudīts tieši kā transportlīdzekļa vadītājs, nav pamatots, jo

neatbilst fiksētajiem faktiem pierādījumos.

Tiesai nav nekādu šaubu par to, ka /pers. A/ medicīniskā pārbaude 2018.gada 30.aprīlī veikta tikai un vienīgi kā transportlīdzekļa vadītājam

turpmāk minēto argumentu dēļ.

/pers. A/ apturēja, kad viņš piedalījās ceļu satiksmē kā transportlīdzekļa vadītājs, kuram, nekonstatējot alkohola koncentrāciju izelpas gaisā, ko

apstiprina fakti liecinieka /pers. D/ sniegtajās liecībās tiesas sēdē un Ziņojumā (lietas 5.lapa), tika veikts tests uz narkotisko vielu klātbūtni organismā.

Minēto apstiprina fakti liecinieka /pers. G/ liecībās tiesas sēdē. Veiktais tests bija pozitīvs, radot pamatotas aizdomas par narkotiskās vielas – kokaīns –

lietošanas faktu.

Tiesai nav pamata apšaubīt liecinieka /pers. G/ liecināto, ka veiktajam testam ir informatīva nozīme, bet pilnīgi pietiekams pamats, lai

transportlīdzekļa vadītāju nosūtītu uz medicīnisko pārbaudi, kas attiecīgi tika izdarīts, ievērojot normatīvā regulējuma prasības šajā procedūrā.

/pers. A/ tika administratīvi aizturēts 2018.gada 30.aprīlī plkst.10.35 Ciemupē par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektajā daļā, lai pārbaudītu personai narkotisko vielu ietekmi, ko apstiprina administratīvās aizturēšanas

protokols (lietas 4.lapa), kuru parakstījis /pers. A/.

Tiesai nav pamata konstatēt policijas darbinieku rīcībā pārkāpumus vai kādu prettiesisku ieinteresētību /pers. A/ nepamatotai saukšanai pie

administratīvās atbildības. Uz šādiem apstākļiem nav norādījis aizstāvis un /pers. A/.

Aizstāvja iebildes par /pers. A/ apturēšanu, neievērojot Valsts policijas noteikumu Nr.5 prasības kopsakarā ar Ceļu satiksmes noteikumu

43.punktu, nav pamatotas konkrētajā situācijā. Tiesas vērtējumā, ja /pers. A/ kā transportlīdzekļa vadītājs apturēja savu vadīto transportlīdzekli un

neturpināja ceļu, negaidot norādījumus skaļrunī vai rokas vai zižļa žestu, tā ir viņa brīva griba. Minētais nenozīmē, ka tāpēc /pers. D/ nedrīkstēja pildīt

operatīvās vadības grupas doto uzdevumu pārbaudīt /pers. A/ kā transportlīdzekļa vadītājam alkohola koncentrāciju izelpas gaisā, kas attiecīgi tika

izdarīts. Turklāt liecinieka /pers. D/ liecībās minētie fakti par /pers. A/ braukšanas veidu – strauji mainīja brauktuves joslas, to darot ļoti nedroši un

nepārliecinoši, ar automašīnas riepām šķērsojot baltos nepārtrauktos ceļa apzīmējumus, daļēji uzbraucot ceļa nomalei, – tiesas vērtējumā ir tiesisks

pamats pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāju, lai noskaidrotu iemeslus tāda veida transportlīdzekļa vadīšanai, kas ir bīstama kā citiem ceļu satiksmes

dalībniekiem, tā pašam transportlīdzekļa vadītājam, izslēdzot jeb novēršot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, proti, pārtrauktu administratīvo

pārkāpumu. Šādu rīcības tiesisko pamatojumu paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 252.pants, kurš noteic pasākumus administratīvo

pārkāpumu lietu lietvedības nodrošināšanā. Saskaņā ar minēto normatīvo regulējumu tiesa novērtē kā pamatotu arī /pers. A/ administratīvo aizturēšanu

(lietas 4.lapa).

Tāpat faktu, ka medicīniskā pārbaude, par kuru sastādīts medicīniskās pārbaudes protokols Nr.2400, veikta /pers. A/ kā transportlīdzekļa

vadītājam saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams

narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” (turpmāk – Noteikumi Nr.15) izvirzītajām prasībām, pierāda šajā spriedumā iepriekš norādītais

transportlīdzekļa vadītāja Nosūtījums uz medicīnisko pārbaudi (lietas 3.lapa).

Minēto Nosūtījumu /pers. G/ sastādīja saskaņā ar Noteikumu Nr.15 14.punktu un atbilstoši minēto noteikumu 3.pielikumam medicīniskās

pārbaudes veikšanai, norādot kā pārbaudes iemeslu – cits iemesls, t.i., „iespējama transportlīdzekļa vadīšana narkotisko, psihotropo vielu ietekmē”.

Tiesai nav pamata neticēt arī ārsta narkologa /pers. E/ liecinātajam, ka viņa, klātesot policijas darbiniekiem, veica medicīnisko pārbaudi /pers. A/

kā transportlīdzekļa vadītājam atbilstoši saņemtajam Nosūtījumam (lietas 3.lapa), uz kura ir viņas kā ārsta izdarītas atzīmes, par kurām viņa liecināja

tiesas sēdē.

Noteikumu Nr.15 12.punkts noteic, ka medicīniskā pārbaude ir alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa vadītāja asinīs vai izelpotajā

gaisā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšana transportlīdzekļa vadītājam kādā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām

ārstniecības iestādēm [..].

Savukārt Noteikumu Nr.15 14.1.apakšpunkts noteic, ka medicīnisko pārbaudi, pamatojoties uz darbinieka izsniegto nosūtījumu (3.pielikums),

veic, ja darbiniekam ir pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.

Noteikumu Nr.15 15.punkts noteic, ka medicīnisko pārbaudi veic sertificēts narkologs vai citas specialitātes ārsts, kas apguvis attiecīgo

medicīniskās pārbaudes metodi [..] narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai kādā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām ārstniecības

iestādēm, kurā iespējams veikt izmeklējumus, izmantojot enzimatīvo imūnmetodi, gāzu hromatogrāfijas metodi un ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas

metodi, un kurā ķīmiski toksikoloģisko ekspertīzi veic sertificēti tiesu eksperti (turpmāk – specializētā ārstniecības iestāde); normatīvajos aktos par

ārstniecības personu sertifikācijas kārtību noteiktajā kārtībā ir ieguvis attiecīgu ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātu (turpmāk – ārsts).

Noteikumu Nr.15 13.punkts reglamentē, ko ietver medicīniskā pārbaude, tostarp, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas faktu pēc

pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdiem; ārējā izskata (tais skaitā miesas bojājumu esības vai neesības), psihiskā un emocionālā stāvokļa,

uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas; narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu

un medicīniskās pārbaudes rezultātu fiksēšanu pārbaudes protokolā atbilstoši normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko

vielu ietekmes pārbaudes kārtību.

Vērtējot Protokolu Nr.2400 par /pers. A/ kā transportlīdzekļa vadītājam veikto pārbaudi, tiesa secina, ka visas iepriekš minētās Noteikumu Nr.15

prasības ir pilnībā ievērotas.

/pers. A/ medicīniskā pārbaude veikta VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, kas ir Noteikumu Nr.15 1.pielikumā iekļautā ārstniecības

iestāde un drīkst veikt medicīnisko pārbaudi narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai transportlīdzekļa vadītājam.

Medicīnisko pārbaudi veica minētās ārstniecības iestādes ārste narkoloģe /pers. E/, bet ķīmiski toksikoloģisko izmeklēšanu veica tiesu eksperts

/pers. T/, par kuru sertifikāciju nav šaubu tiesai, kā arī tādas neizteica aizstāvis un /pers. A/.

Izvērtējot Protokola Nr.2400 saturu un būtību, tiesa secina, /pers. A/ kā transportlīdzekļa vadītāja pārbaude veikta saskaņā ar Noteikumu Nr.15

13., 20.punktā paredzēto kārtību, veicot /pers. A/ narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas fakta pārbaudi pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa

vadītāja vārdiem, ārējā izskata, psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa, kustību koordinācijas pārbaudes

(klīniskie simptomi), kā arī veicot ķīmiski toksikoloģisko izmeklēšanu /pers. A/ trīs veidu bioloģiskajā vidē – urīns, asinis, siekalas (bioloģiskās vides

laboratoriskie izmeklējumi).

Veiktā medicīniskā pārbaude un tajā konstatētais ir aprakstīts Protokolā Nr.2400, konstatējot /pers. A/ narkotisko un psihotropo vielu iespaidu

klīniski un ķīmiski toksikoloģiskajā izmeklēšanā Nr.3629 objektīvi konstatējot urīnā kokaīna metabolītus – benzoilekgonīnu un metilekgonīnu,

alprazolāmu un benzodiazepīna atvasinājuma metabolītus, asinīs kokaīna metabolītu – benzoilekgonīnu, alprazolāmu un tā metabolītu „zīmes”, siekalās –

kokaīnu un benzodiazepīna atvasinājumus.

Tiesas vērtējumā minēto vielu un to metabolītu esamība visās trīs /pers. A/ bioloģiskajās vidēs ārpus jebkādām šaubām pierāda kokaīna un

alprazolāma lietošanas faktu, kas attiecīgi rada šo lietoto vielu ietekmi /pers. A/ kā transportlīdzekļa vadītāja organismā ar visām no tā izrietošajām

sekām, kā, piemēram, palēnināta reakcija, kas vispār kā spēja ir būtiska transportlīdzekļa vadītajam kustības drošības prasību izpildes aspektā.

Protokolā Nr.2400 konstatētais lietoto vielu iespaids, respektējot /pers. E/ liecināto, tiesas vērtējumā nepārprotami ir šo vielu ietekme uz /pers. A/

kā transportlīdzekļa vadītāja darbībām jeb rīcību, piedaloties ceļu satiksmē.

Tiesas vērtējumā lieciniece /pers. E/ savās liecībās tiesai detalizēti izskaidroja par /pers. A/ kā transportlīdzekļa vadītājam veikto medicīnisko

pārbaudi, bioloģiskās vides paraugu ņemšanas kārtību un klātesošajām personām, kas atbilst Noteikumu Nr.15 18.punkta noteikumiem, paraugu

nogādāšanu Ķīmiski toksikoloģiskajā laboratorijā. /pers. E/ izskaidroja Protokolā Nr.2400 konstatētās klīniskās pazīmes, kas liecināja par narkotisko

vielu ietekmi /pers. A/, tostarp Protokolā fiksēto no /pers. A/ vārdiem par kokaīna un xanax lietošanas faktu.

Tiesai nav pamata apšaubīt ārstes /pers. E/ un tiesu eksperta /pers. T/ kompetenci, zināšanas un prasmes attiecīgi medicīniskās pārbaudes un

ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas veikšanā, kurā izmantotas Noteikumu Nr.15 15.punktā paredzētās metodes, kas norādīts minētās izmeklēšanas

rezultātos Nr.3629 (lietas 7.lapa).

Tāpat tiesai nav pamata uzskatīt, ka VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” ārste būtu prettiesiski ieinteresēta sniegt nepatiesu informāciju

vai falsificēt ziņas medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.2400. Lietā nav konstatētas šāda veida ziņas un tādas nenorādīja /pers. A/ un viņa aizstāvis.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesai nav pamata apšaubīt, ka bioloģiskās vides paraugi, kuru ķīmiski toksikoloģiskajā izmeklēšanā (rezultāti Nr.3629

lietas 7.lapa) tiesu eksperts /pers. T/ konstatēja narkotisko vielu – kokaīnu un tā metabolītus, kā arī psihotropo vielu – alprazolāmu (xanax) – un tā

metabolītus, bija tieši /pers. A/ kā transportlīdzekļa vadītāja, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bija nosūtīts uz medicīnisko pārbaudi, bioloģiskās

vides – asins, urīna un siekalu – paraugi.

Tiesa uzskata, ka /pers. A/ bez objektīva pamata apšauba ķīmiski toksikoloģiskajā izmeklēšanā izpētīto bioloģiskās vides paraugu piederību viņam.

Turklāt /pers. A/ lietas iztiesāšanā noliedza siekalu paraugu ņemšanu, kas ir pretrunā administratīvās lietvedības ietvaros ar faktiem viņa pašrocīgi

2018.gada 14.augustā rakstītajā paskaidrojumā, piedaloties aizstāvim (lietas 15.lapa). Minētajā paskaidrojumā /pers. A/ norādīja par siekalu parauga

nodošanu Medicīnas iestādē.

/pers. A/ skaidrotais par nestabilitāti Romberga pozā regulāri veiktajās veselības pārbaudēs darba vietā, acu apsārtums saistāms ar negulēšanu,

varētu būt pieņemams, ja vien ārsts nekonstatētu vēl citus klīniskus simptomus, kas tieši kopumā un savstarpējā sakarībā liecināja par narkotisko vielu

lietošanas faktu, bet tieši laboratoriskie izmeklējumi padara šādu skaidrojumu kā tādu, kas tiesai nerada šaubas par /pers. A/ kā transportlīdzekļa

vadītāju, kurš vadīja transportlīdzekli, atrodoties narkotisko un psihotropo vielu ietekmē.

Tiesas vērtējumā /pers. A/ apšauba bioloģiskās vides paraugu piederību viņam, jo /pers. A/ aizstāvības pozīcija lietas iztiesāšanā ir tāda, ka

konstatētās vielas viņš nav lietojis un viņam esot bijusi liegta iespēja veikt atkārtotu pārbaudi.

Pārbaudīto pierādījumu novērtēšanas procesā tiesa secina, ka nav pamatots un neatbilst normatīvajam regulējumam arī aizstāvja norādītais

arguments, ka /pers. A/ veiktā medicīniskā pārbaude fiksēta protokolā, kas ir 8.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.394

„Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.394), tādējādi tā neesot transportlīdzekļa

vadītāja medicīniskā pārbaude.

Noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu

iespaids” pielikumos nav paredzēta konkrēta forma protokolam, kāda būtu jāaizpilda, veicot medicīnisko pārbaudi transportlīdzekļa vadītājam, lai

noteiktu narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmi (iespaidu) pārbaudāmās personas bioloģiskajā vidē.

Savukārt Noteikumu Nr.394 2.punkts noteic, ka Noteikumi (tiesas izcēlums – izņemot 8., 9., 10. un 11.pielikumu) neattiecas uz kārtību, kādā

transportlīdzekļa vadītājam konstatē alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu.

No minētā nepārprotami secināms, ka transportlīdzekļa vadītājam, konstatējot alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā, kā arī narkotisko

vai citu apreibinošo vielu iespaidu, jāsastāda tieši Noteikumu Nr.394 8., 9., 10., 11.pielikumā paredzētie dokumenti (veidlapas), proti, medicīniskās

pārbaudes protokols narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšanai (8.pielikums); medicīniskās pārbaudes protokols alkohola

ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai (9.pielikums); ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti (10.pielikums); personu reģistrācijas žurnāls, kurām

noteikta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme (11.pielikums).

Ievērojot minēto, tiesa nekonstatē pamatu apšaubīt ārstes narkoloģes /pers. E/ veiktās medicīniskās pārbaudes rezultātu atspoguļojumu atbilstoši

Noteikumu Nr.394 8.pielikumam medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.2400, kas atbilst Noteikumu Nr.15 26.punktā izvirzītajām prasībām

medicīniskās pārbaudes protokolam, dodot atzinumu saskaņā ar Noteikumu Nr.15 27.4.apakšpunkta prasībām. Saņemot /pers. A/ Nosūtījumu uz

medicīnisko pārbaudi, ārste narkoloģe /pers. E/ saņēma tieši transportlīdzekļa vadītāja nosūtījumu uz medicīnisko pārbaudi, tādejādi viņai kā speciālistei

konkrētajā nozarē bija saprotams un zināms, ka /pers. A/ tiek pārbaudīts tieši kā transportlīdzekļa vadītājs. Šo faktu /pers. E/ apstiprināja savās liecībās

tiesai.

Izvērtējot iepriekš spriedumā norādīto normatīvo regulējumu, faktus liecinieku /pers. E/, /pers. D/ un /pers. G/ liecībās, Protokolā Nr.2400 un

ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātos Nr.3629 kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav pamata apšaubīt /pers. A/ kā transportlīdzekļa

vadītājam veiktās medicīniskās pārbaudes rezultātus un atzinumu Protokolā Nr.2400 par narkotisko un psihotropo vielu iespaida konstatēšanu, kas

papildus klīniskajām pazīmēm pamatots un pabeigts ar ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātu Nr.3629 saņemšanu, kā to noteic Noteikumu

Nr.15 26., 27.punkts. Minētie pārbaudes rezultāti pierāda kokaīna un alprazolāma lietošanas faktu un attiecīgi konstatēto kā lietotu vielu ietekmi uz /pers.

A/ kā transportlīdzekļa vadītāja organismu un spējām.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.847 2.pielikumu narkotiskā viela – kokaīns – iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu,

psihotropo vielu un prekursoru II sarakstā kā ļoti bīstama narkotiskā viela, kuru atļauts izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem. Savukārt

alprazolams (zināms arī kā xanax) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.847 3.pielikumu iekļauts Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu,

psihotropo vielu un prekursoru III sarakstā kā bīstama psihotropā viela, kura var tikt izmantota ļaunprātīgos nolūkos.

Atspēkojot aizstāvja izvirzītos argumentus debatēs, turpmāk par nenotikušo /pers. A/ bioloģiskās vides paraugu atkārtotu izmeklēšanu, jo

administratīvās lietas ietvaros ar medicīniskās pārbaudes protokolu un laboratorisko izmeklējumu rezultātiem policijas iestādē /pers. A/ esot iepazinies

tikai 2018.gada 14.augustā.

Lietas iztiesāšanā noskaidrots, ka 2018.gada 14.augustā /pers. A/ savā paskaidrojumā bija izteicis lūgumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

(turpmāk – VP RRP) Ogres iecirknim, pamatojoties uz Noteikumiem Nr.15, veikt atkārtotu viņa bioloģiskās vides paraugu izmeklēšanu, norādot, ka

iepriekšējiem pārbaudes rezultātiem nepiekrīt, jo uzskata, ka netika pārbaudīti viņa bioloģiskās vides paraugi (lietas 15.lapa).

2018.gada 16.augustā VP RRP Ogres iecirknis sniedza atbildi /pers. A/, norādot, ka viņa lūgums tiek noraidīts, pamatojot ar Veselības ministrijas

rīkojuma Nr.38 „Par materiālu paraugu ņemšanas, glabāšanas un nosūtīšanas kārtību alkohola kvalitatīvai noteikšanai bioloģiskajā vidē, ķīmiski

toksikoloģiskajai izmeklēšanai un izelpotā gaisa pārbaudes kārtību” 9.punktā noteikto kārtību, kādā un cik ilgi glabājami bioloģiskās vides paraugi. Tā kā

uz /pers. A/ adresētās atbildes sniegšanas dienu bija pagājušas vairāk kā 35 dienas, kopš bioloģiskās vides paraugu ņemšanas dienas, viņa lūgums tika

noraidīts (lietas 16.lapa).

Noteikumu Nr.15 28.punkts noteic, ka medicīniskās pārbaudes rezultātus pārbaudāmajam transportlīdzekļa vadītājam paziņo mutiski. Pēc

pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja mutiska pieprasījuma izsniedz rakstisku medicīniskās pārbaudes atzinumu (izziņu).

Savukārt Noteikumu Nr.15 29.punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājs medicīniskās pārbaudes protokolā ar parakstu apliecina, ka medicīniskā

pārbaude veikta viņam.

Noteikumu Nr.15 31.punktā noteikts, ka vienu medicīniskās pārbaudes protokola eksemplāru ārstniecības iestāde nodod Valsts policijai vai Valsts

robežsardzei, bet otru – uzglabā piecus gadus.

Par veiktajiem medicīniskās pārbaudes rezultātiem, kas attiecināmi uz klīnisko simptomu pārbaudi, /pers. A/ tika iepazīstināts, ko apliecina viņa

paraksts Protokolā Nr.2400.

Tiesa piekrīt aizstāvja izteiktajam viedoklim, ka 2018.gada 30.aprīlī nebija zināmi ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti /pers. A/

bioloģiskās vides paraugiem.

Taču iepriekš norādītais normatīvais regulējums nodrošina, ka medicīniskās pārbaudes rezultāti tiek paziņoti mutiski, un, ja to prasa pārbaudāmā

persona – tiek izsniegts rakstisks medicīniskās pārbaudes atzinums (izziņa).

Tādējādi pārbaudītais transportlīdzekļa vadītājs ir tiesīgs jebkurā laikā interesēties par tai veiktās medicīniskās pārbaudes rezultātiem un saņemt

mutisku paziņojumu par tās rezultātiem, kā arī saņemt rakstisku medicīniskās pārbaudes atzinumu (izziņu).

Ar šo tiesību normu ir nodrošināta pārbaudītā transportlīdzekļa vadītāja iespēja un tiesība zināt medicīniskās pārbaudes rezultātus.

Apstāklis, ka /pers. A/ pēc klīnisko pazīmju konstatēšanas 2018.gada 30.aprīlī un bioloģiskās vides paraugu nodošanas neinteresējās par to

ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem un attiecīgi medicīniskās pārbaudes rezultātiem, nedod pamatu uzskatīt, ka viņam bija liegta iespēja lūgt

atkārtotus laboratoriskus izmeklējumus, kas aizstāvja ieskatā tiek izvirzīts kā viens no argumentiem administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanai,

proti, esot pieļauts rupjš pārkāpums, kas ierobežojis /pers. A/ tiesības uz aizstāvību.

Pēc laboratorisko izmeklējumu saņemšanas ārsts pabeidz sastādīt medicīniskās pārbaudes protokolu, ierakstot saņemtos rezultātus, un sniedz

galīgo atzinumu, kā tas paredzēts Noteikumu Nr.15 26.punktā, bet tas neparedz ārsta pienākumu informēt transportlīdzekļa vadītāju par medicīniskās

pārbaudes rezultātiem. Ārsts ir lietpratējs, kas administratīvā pārkāpuma lietā dod novērtējumu uz savu profesionālo zināšanu pamata, bet nav

administratīvā pārkāpuma lietas virzītājs. Ārsta rīcību ar sastādīto medicīniskās pārbaudes protokolu nosaka Noteikumu Nr.15 31.punkts, proti,

medicīniskās pārbaudes protokols kopā ar ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem tiek izsniegts Valsts policijai [..].

Transportlīdzekļa vadītājs var iepazīties ar medicīniskās pārbaudes rezultātiem gan Valsts policijā, gan Medicīnas iestādē, uzrādot personas

apliecinošu dokumentu, kā arī Medicīnas iestādē var saņemt izziņu par medicīniskās pārbaudes rezultātiem.

Šāda informācija, tostarp par apstrīdēšanas tiesībām ir arī publiski pieejama VSIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra” mājas lapā

http://www.rpnc.lv/narkologiska-palidziba/ekspertizes.

Tiesa uzskata, ka laikā, kad tika gatavots medicīniskās pārbaudes protokols Nr.2400, /pers. A/ pastāvēja neierobežotas tiesības interesēties un

zināt medicīniskās pārbaudes rezultātus, ko viņš varēja pilnībā izmantot atbilstoši Noteikumu Nr.15 28.punktā noteiktajam un tie tiktu viņam paziņoti

mutiski un arī rakstiski, ja šāds /pers. A/ lūgums būtu izteikts Medicīnas iestādē.

Noteikumu Nr.15 30.punktā noteikts, ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt medicīniskās pārbaudes rezultātiem, materiālu paraugus

nosūta specializētajai ārstniecības iestādei, lai veiktu atkārtotus laboratoriskos izmeklējumus. Ja pirmā pārbaude veikta specializētajā ārstniecības iestādē,

materiālu paraugus atkārtoti laboratoriski izmeklē un galīgo atzinumu sniedz cits šīs ārstniecības iestādes ārsts.

Tādējādi pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs neatkarīgi no policijas iestādes procesuālas rīcības var apstrīdēt medicīniskās pārbaudes

atzinumu.

Pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja statuss tiek iegūts ar transportlīdzekļa vadītāja nosūtījumu uz medicīnisko pārbaudi, kam seko medicīniskās

pārbaudes uzsākšana, tostarp bioloģiskās vides paraugu (analīžu) noņemšana, ko pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs apliecina ar parakstu

medicīniskās pārbaudes protokolā.

Tādējādi pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs iegūst visas Noteikumos Nr.15 noteiktās tiesības, tostarp apstrīdēt medicīniskās pārbaudes

atzinumu un ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātus.

Noteikumu Nr.15 30.punktā ietvertās tiesību normas mērķis ir noteikt pārbaudāmajam transportlīdzekļa vadītajam gan medicīniskās pārbaudes

apstrīdēšanas tiesības, gan faktisku iespēju apstrīdēt tās rezultātus.

Minēto tiesību izmantošana nav saistīta ar kāda cita, noteikta procesuāla statusa vai procesuālo tiesību esamību administratīvā pārkāpuma

lietvedībā, proti, medicīniskās pārbaudes un laboratorisko izmeklējumu rezultātu apstrīdēšanas tiesības pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs var

īstenot patstāvīgi, neatkarīgi un nepastarpināti, proti, tas nav jādara ar policijas starpniecību.

Tādējādi nav pamatota aizstāvja norāde, ka /pers. A/ nebija iespējas apstrīdēt ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātus un lūgt to atkārtotu

pārbaudi.

Minētā apstrīdēšanas tiesība /pers. A/ pastāvēja kā pārbaudāmajam transportlīdzekļa vadītajam kopš 2018.gada 30.aprīļa. Ja persona pati šīs

tiesības nav izmantojusi un tam nepastāvēja nekādi objektīvi šķēršļi, tad šis apstāklis nav vērtējams kā personas tiesību ierobežojums vai pārkāpums.

No lietas iztiesāšanā pārbaudītajiem pierādījumiem secināms, ka /pers. A/ bija zināms par viņam 2018.gada 30.aprīlī veikto medicīnisko pārbaudi

un to, ka viņam ir ņemti bioloģiskās vides paraugi laboratoriskajiem izmeklējumiem, ko apliecina viņa paraksts medicīniskās pārbaudes protokolā

Nr.2400, kā arī paskaidrotais iztiesāšanā un fiksētais 2018.gada 14.augusta paskaidrojumā.

Kaut arī medicīniskās pārbaudes atzinums tiek sniegts vēlāk, saņemot ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātus, tomēr visā laikā no brīža,

kad transportlīdzekļa vadītājs tika pakļauts medicīniskajai pārbaudei (pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs), tam pastāv tiesības interesēties par

laboratorisko izmeklējumu rezultātiem un saņemt informāciju par medicīniskās pārbaudes atzinumu un to apstrīdēt.

Līdz pat 2018.gada 14.augustam /pers. A/ nebija vērsies Medicīnas iestādē un nebija izmantojis savas tiesības apstrīdēt medicīniskās pārbaudes

atzinumu un laboratoriskos izmeklējumus.

Apstāklis, ka viņš to lūdza tad, kad bija uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, neierobežoja viņa tiesības apstrīdēt medicīniskās pārbaudes

atzinumu pirms šīs lietvedības uzsākšanas.

Vispārzināms ir fakts, ka, veicot medicīnisko pārbaudi, tai seko atzinums, kas apreibinošu vielu konstatēšanas gadījumā var radīt dažāda rakstura

juridiskas sekas, tostarp administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu.

Noteikumu Nr.15 30.punktā ietvertās tiesību normas mērķis ir noteikt pārbaudāmajam transportlīdzekļa vadītajam gan medicīniskās pārbaudes

apstrīdēšanas tiesības, gan faktisku iespēju apstrīdēt tās rezultātus, nevis, lai šo tiesību neizmantošanas gadījumā iestātos sekas, kas izslēgtu atkārtotu

laboratorisku izmeklējumu veikšanu.

Lietas iztiesāšanā tiesa konstatē, ka /pers. A/ nepastāvēja kādi ierobežojumi un viņš varēja šīs tiesības izmantot, bet viņš to neizdarīja.

Ievērojot minēto, aizstāvja norādītais par administratīvā pārkāpuma lietas lietvedības termiņu pārkāpumu nav objektīvi pamatots un nav vērtējams

kā ierobežojums /pers. A/ tiesībām uz atkārtotu bioloģiskās vides paraugu laboratorisku izmeklēšanu.

Pierādījumu pārbaudes un novērtēšanas gaitā tiesa konstatē, ka 2018.gada 1.jūnijā /pers. E/ pabeidza medicīnisko pārbaudi ar Protokola Nr.2400

sastādīšanu un tas kopā ar tā pielikumu par ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.3629 nodots Valsts policijai, ko neveic ārsts narkologs.

Lietā nav precīzu ziņu, kad tieši 2018.gada 1.jūnijā pabeigtais Protokols Nr.2400 ar tā pielikumu reģistrēts Valsts policijas attiecīgajā

struktūrvienībā. Taču lietā redzams, ka 2018.gada 11.jūnijā nosūtīts /pers. A/ uzaicinājums ierasties 2018.gada 27.jūnijā plkst.10.00 VP RRP Ogres

iecirknī, norādot precīzu adresi un amatpersonu, paskaidrojuma sniegšanai un administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai administratīvā pārkāpuma

lietā par pārkāpumu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta un 149.15panta piektās daļas (lietas 11.lapa).

Uzaicinājumā ir paziņots par medicīniskās pārbaudes protokola Nr.2400 un ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.3629, proti, ka

konstatēts narkotisko un psihotropo vielu iespaids.

Tiesas vērtējumā 2018.gada 11.jūnija uzaicinājumā ir ievērots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 268.1panta pirmajā daļā noteiktais, ka

personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, [..], par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņo tādā veidā, lai adresāts

attiecīgo paziņojumu saņem vismaz piecas dienas pirms administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas, ņemot vērā uzaicinājuma paziņošanas termiņu

vienkāršam sūtījumam pa pastu, jo nekādi citi saziņas veidi lietā nav konstatējami.

Uz minētā uzaicinājuma fiksēts Ivara Kazāka pilnvarošanas fakts 2018.gada 27.jūnijā, bet nav ziņu, kāpēc nav veiktas uzaicinājumā norādītās

darbības – paskaidrojuma sniegšana un administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana.

Tiesas ieskatā minētais kopsakarā ar iepriekš tiesas doto vērtējumu par /pers. A/ tiesībām interesēties un uzzināt veiktās medicīniskās pārbaudes

rezultātus neatkarīgi no iestādes darbībām, nenorāda uz iestādes rīcību kā lietvedības novilcināšanu, liedzot veikt atkārtotu bioloģiskās vides paraugu

pārbaudi, par ko aizstāvis izsakās debatēs.

Tiesas sēdē /pers. A/ aizstāvis Ivars Kazāks norādīja uz nepieļaujamu kļūdu administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC322416, kur, viņaprāt,

nepareizi norādīts, ka /pers. A/ medicīniskajā pārbaudē tika konstatēts narkotisko un psihotropo vielu iespaids, jo šādu juridisku formulējumu neparedzot

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektās daļas dispozīcija, kas noteic, ka pie administratīvās atbildības pēc minētā panta persona

saucama par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu

ietekmē.

Tiesa minēto viedokli neatzīst par pamatotu turpmāk minēto argumentu dēļ.

Judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka narkotisko vielu iespaids medicīniskās pārbaudes protokolā tiek konstatēts, nosakot laboratoriski konkrētas

narkotiskās vielas lietošanas faktu, kā arī novērtējot klīniskos simptomus (sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 9.marta

sprieduma lietā Nr.SKA-582007 8.2.apakšpunktu).

Savukārt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 15.maija spriedumā lietā Nr.SKA-181/2008 analizētas Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15pantā formulētās dispozīcijas, secinot, ka administratīvā atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola

reibumā ir atkarīga no alkohola koncentrācijas daudzuma asinīs. Savukārt panta piektajā daļā ir tikai lietots vārds „ietekme”. Minētajā nolēmumā Senāts

izdarīja secinājumu, kad jeb uz kāda konstatējuma pamata var atzīt, ka persona izdarījusi administratīvo pārkāpumu – transportlīdzekļa vadīšanu,

atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, proti, ir jākonstatē, ka persona atradusies šo vielu ietekmē jeb iespaidā.

Savukārt narkotisko vielu iespaids medicīniskās pārbaudes protokolā tiek konstatēts, laboratoriski nosakot konkrētas narkotiskās vielas lietošanas faktu,

kā arī novērtējot klīniskos simptomus.

Atsaucoties uz minētajām atziņām, tiesas vērtējumā jēdzieni „ietekme” un „iespaids” ietver sevī vienu un to pašu jēgu un būtību, proti, persona ir

lietojusi apreibinošas (narkotiskās un/vai psihotropās) vielas, kas ietekmē jeb iespaido personas rīcību un uzvedību. Tādu izpratni apstiprināja arī

lieciniece /pers. E/, kura kā ārsts ir lietpratēja, sniedzot savu novērtējumu, kas balstīts uz viņas speciālajām zināšanām narkoloģijā. Turklāt minētajiem

jēdzieniem nav izšķirošas nozīmes Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektajā daļā paredzētā pārkāpuma kvalifikācijai (narkotisko

un psihotropo vielu iespaids vai ietekme), jo šo vielu koncentrācija netiek diferencēta, tādējādi nav pamatots /pers. A/ aizstāvja norādītais par

principiālām atšķirībām starp formulējumu administratīvā pārkāpuma protokolā un tiesību normā, kurā paredzēta atbildība.

Ar ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.3629 /pers. A/ konstatēta kokaīna un alprazolāma (xanax) esamība bioloģiskajā vidē, kas

dod pamatu atzīt šo konstatēto vielu lietošanas faktu par pierādītu un ļāva ārstam narkologam izdarīt secinājumu par narkotisko un psihotropo vielu

iespaidu ne tikai pēc klīniskajiem simptomiem. Metodes un bioloģiskās vides izvēle gulstas uz pašu ārstu narkologu tādā mērā, lai varētu izdarīt vienu no

Noteikumu Nr.15 27.punktā paredzētajiem secinājumiem.

Iztiesāšanā pēc aizstāvja Ivara Kazāka lūguma tika pieprasīta informācija no VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra” par video ieraksta

nosūtīšanu no VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra” Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļas pieņemšanas

telpām 2018.gada 30.aprīlī laikā no 11.00 līdz 12.30, lai pārbaudītu, vai /pers. A/ bioloģiskās vides paraugus (asinis, urīns un siekalas) bija iespējams

noņemt ik pēc vienas minūtes, t.i., asinis plkst.12.06, urīnu plkst.12.07 un siekalas plkst.12.08, jo aizstāvības ieskatā, iespējams, pārbaudītie paraugi

nebija /pers. A/ paraugi.

Uz tiesas pieprasījumu 2018.gada 25.septembrī tika saņemta VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra” atbilde, kurā norādīts, ka minētās

medicīnas iestādes teritorijā un telpās videonovērošana netiek veikta (lietas 32.lapa).

Tiesas ieskatā aizstāvja apgalvojumam par to, ka tik ātra bioloģiskās vides paraugu noņemšana nav iespējama, ir pieņēmuma raksturs, jo tiesas

sēdē nopratinātā ārste narkoloģe /pers. E/ apliecināja, ka tik ātra dažādu bioloģiskās vides paraugu noņemšana ir iespējama, jo iestādē strādā

pieredzējuši speciālisti, kuriem bioloģiskās vides paraugu noņemšana ir ikdienas pienākums.

Iztiesāšanā tika apmierināts arī aizstāvja lūgums pieprasīt VP RRP Ogres iecirknim dokumentus, kas apliecina /pers. A/ veiktās alkohola

koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā, proti, 2018.gada 30.aprīļa transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu ar izdrukām no mērierīces „AlcoQuant

6020”.

Uz tiesas pieprasīto informāciju 2018.gada 28.septembrī tika saņemta VP RRP Ogres iecirkņa atbilde, kurā norādīts, ka, apturot /pers. A/ vadīto

transportlīdzekli, tika veikta alkohola koncentrācijas pārbaude /pers. A/ izelpojamajā gaisā un tika konstatēts, ka transportlīdzekļa vadītājs nav alkohola

reibumā. Atbildē iekļauta norāde uz Ministru kabineta noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un

konstatējams narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaids” 7.punktu, kurā noteikto ievērojot, atkārtots mērījums netika veikts un izdruka no mērierīces

„AlcoQuant 6020” netika izdrukāta.

Noteikumu Nr.15 7.punkts nosaka, ja pirmajā mērījumā konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir mazāka nekā Ceļu satiksmes

likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, otru mērījumu neveic un protokolu nesastāda.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst par normatīvajam regulējumam atbilstošu un tiesisku policijas amatpersonas rīcību 2018.gada 30.aprīlī, kad

pārbaudīja, vai /pers. A/ atrodas alkohola reibuma stāvoklī, un, konstatējot, ka alkohola koncentrācijas izelpotajā gaisā nav, neveica otru mērījumu un

transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu nesastādīja, tādējādi neizdrukāja veiktā mērījuma rādījumu 0,00 promiles no mērierīces „AlcoQuant

6020”.

Ievērojot minēto, aizstāvja norāde par šāda pierādījuma iztrūkumu lietā nav pamatota, jo normatīvo aktu regulējums šādā konstatētajā situācijā

neparedz tāda pierādījuma iegūšanas pienākumu.

Tāpat aizstāvja norāde debatēs, ka Iestādes pārstāve kā administratīvā pārkāpuma protokola sastādītāja nav tā persona, kura fiksējusi /pers. A/

transportlīdzekļa vadīšanas faktu narkotisko un psihotropo vielu ietekmē, proti, neesot atsaucei uz /pers. D/ Ziņojumu, neietekmē tiesas vērtējumu par to,

ka pierādīts pārkāpuma fakts un /pers. A/ vaina tā izdarīšanā.

Pārkāpuma protokolu amatpersona, kas pilnvarota to sastādīt, par ko strīda šajā lietā nav, sastāda, pamatojoties uz iegūtajiem pierādījumiem, kas

fiksēti pierādīšanas līdzekļos administratīvās lietas lietvedības ietvaros.

Ievērojot visu minēto, tiesa ir pamatojusi spriedumā /pers. A/ vainīgumu pārkāpuma izdarīšanā, par kuru atbildība paredzēta Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektajā daļā, t.i., par transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties narkotisko un psihotropo vielu ietekmē

2018.gada 30.aprīlī pārkāpuma protokolā Nr.PC322416 norādītajā vietā un apstākļos.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piekto daļu, par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt

transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu

no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz

četriem gadiem.

Uzliekot sodu, tiesa ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta pirmajā daļā noteikto, ka sodu par administratīvo pārkāpumu

uzliek ietvaros, ko nosaka administratīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. Saskaņā ar minētā panta otro daļu tiesa vērtē

pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību ietekmējošos apstākļus un Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 22.pantā definēto administratīvā soda mērķi, proti, administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas

neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmajā daļā uzskaitītos atbildību mīkstinošos apstākļus /pers. A/ konstatēt nav pamata.

Savukārt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.panta otro daļu tiesa konstatē /pers. A/ rīcībā atbildību pastiprinošu apstākli,

proti, narkotisko un psihotropo vielu ietekmē vadot transportlīdzekli, /pers. A/ pastiprināti apdraudēja satiksmes drošību, jo pārvietojās pa valsts nozīmes

ceļu A6 un intensīvas satiksmes laikā plkst.10.10.

Par pārkāpēja /pers. A/ personību no ziņām lietas materiālos noskaidrots, ka viņam ir deklarētā dzīvesvieta (lietas 20.lapa), viņa apgādībā ir

nepilngadīgs bērns (lietas 21.lapa). Papildus iztiesāšanā par pārkāpēja personību noskaidrots, ka viņš ir ieguvis vidējo profesionālo izglītību ugunsdzēsēja

glābēja specialitātē, neprecējies, strādā Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku aviācijas bāzē par jaunāko tehniķi, dienesta pakāpe – kareivis, faktiskā

dzīvesvieta /adrese A/, pēc paša vārdiem agrāk administratīvi sodīts ceļu satiksmē, par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu tiesāts nav.

Novērtējot pārkāpuma raksturu un pārkāpēja personību, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sodāms pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

149.15panta piektās daļas ar soda sankcijā paredzēto pamatsodu un papildsodiem.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.panta otrā daļa noteic, ka administratīvo arestu nevar piemērot personai, kura nav sasniegusi

astoņpadsmit gadu vecumu, pirmās vai otrās grupas invalīdam, grūtniecei, kā arī personai, kura ir vienīgais aizbildnis bērnam.

Iztiesāšanas gaitā nav konstatēti apstākļi, kas liegtu pārkāpējam piemērot administratīvo arestu.

Tiesa nolemj /pers. A/ sodīt ar soda sankcijā paredzēto administratīvo arestu kā pamatsodu, nosakot to uz 12 (divpadsmit) diennaktīm, ņemot vērā

konstatēto atbildību pastiprinošo apstākli un nekonstatējot atbildību mīkstinošus apstākļus. Tiesa nolemj /pers. A/ sodīt ar soda sankcijā paredzētajiem

papildsodiem, t.i., uzlikt naudas sodu 1300 EUR (viens tūkstotis trīs simti euro) apmērā un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem)

gadiem.

Šādi lemjot, tiesa ievēro Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 24.panta otrajā daļā paredzēto, ka par vienu administratīvo pārkāpumu var

uzlikt pamatsodu un vienu vai vairākus papildsodus. Tiesas ieskatā šāds sods būs adekvāts un administratīvā soda mērķi sasniedzošs, ņemot vērā

pārkāpējam konstatēto atbildību pastiprinošo apstākli tā saturiskajā nozīmē.

/pers. A/ izdotā transportlīdzekļu vadīšanas tiesības apliecinošā vadītāja apliecība Nr./numurs/ lietā nav izņemta (lietas 18.lapa). Ievērojot to, ka

/pers. A/ tiek atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 309.panta otro daļu /pers. A/ ir

pienākums 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijai, Valsts tehniskās

uzraudzības aģentūrai vai Valsts policijai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 258.panta trešo daļu persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām

pārbaudēm.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 258.panta trešo daļu, 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 289.7panta pirmo, piekto, septīto

daļu, 289.13panta pirmo, otro daļu, 289.16panta pirmo daļu, 292.panta otro daļu, 299.1panta pirmo daļu, 308.panta pirmo daļu, 309.panta pirmo, otro

daļu, 317.pantu un 149.15panta piekto daļu

tiesa nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, piemērojot administratīvo arestu uz 12 (divpadsmit) diennaktīm, uzliekot naudas sodu 1300 EUR (viens

tūkstotis trīs simti euro) apmērā un atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Izpildīt spriedumu daļā par administratīvo arestu Valsts policijas struktūrvienībai atbilstoši /pers. A/ deklarētajai dzīvesvietai.

Samaksāt uzlikto naudas sodu ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, par ko minētajā termiņā samaksas apliecinošu

dokumentu iesniegt Zemgales rajona tiesai Ogrē, Brīvības ielā 6.

Naudas sods maksājams jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, Nr.90000050138, konta numurs LV34TREL1060191011100;

saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22; iemaksas mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde, maksājuma uzdevumā norādīt

administratīvā pārkāpuma lietas numuru (173063718), sprieduma datumu (22.10.2018.) un administratīvā pārkāpuma protokola numuru (PC322416) un

datumu (24.08.2018.)).

Uzlikt par pienākumu /pers. A/ 10 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību Nr./numurs/ Ceļu satiksmes

drošības direkcijai, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai vai Valsts policijai.

Nosūtīt Ceļu satiksmes drošības direkcijai sprieduma norakstu izpildei daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu.

Nosūtīt Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai sprieduma norakstu izpildei daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu attiecīga ieraksta

izdarīšanai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.

Noteikt, ka 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad spriedums stāsies spēkā, /pers. A/ labprātīgi jāsedz pārbaudes izdevumi par narkotisko,

psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanas pārbaudi 198,28 EUR (viens simts deviņdesmit astoņi euro un 28 centi) apmērā (saņēmējs: Latvijas

Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policija, reģistrācijas Nr.90000099040; Latvijas Banka, kods TRELLV22, konta

Nr.LV96TREL2140091033000) un pienākums iesniegt samaksas apliecinošu dokumentu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknī Ogrē,

Brīvības ielā 6, 101.kab.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot

apelācijas sūdzību vai protestu Zemgales rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 22.oktobrī no plkst.15.00.

Tiesnese Z.Kusiņa