Appeal court partially overturned first instance verdict on sentencing and probation conditions under Latvian Criminal Law.

Lietas Nr. 02502006401

Lietas arhīva Nr. KA04-0162-16/30

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 15.martā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs J. Tiltiņš

tiesneši L. Poļakova un A. Uminskis

piedaloties prokuroram E. Bartkēvičam

aizstāvim, zvērinātam advokātam V. Jakobijam

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. F/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas, 176.panta

ceturtās daļas, sakarā ar apsūdzētā /pers. F/ iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 7.maija spriedumu.

Iepazinusies ar krimināllietas materiāliem, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija (turpmāk tekstā – arī tiesas kolēģija)

k o ns t a t ē ja

ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. F/ atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 176.panta otrajā

daļā, 176.panta ceturtajā daļā un sodīts

pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar

policijas kontroli uz 7 (septiņiem) mēnešiem;

pēc Krimināllikuma 176.panta ceturtās daļas ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 7

(septiņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, sods /pers. F/ noteikts brīvības atņemšana uz 3 (trīs)

gadiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu sodam daļēji pievienots sods, kas nav izciests pēc Rīgas pilsētas Kirova rajona tiesas

1992.gada 6.maija sprieduma un galīgais sods /pers. F/ noteikts brīvības atņemšana uz 3 (trīs) gadiem un 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas

konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu.

Soda izciešanas termiņu /pers. F/ noteikts skaitīt no 2015.gada 7.maija.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. F/ soda izciešanas laikā ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks Francijas Republikā

71 (septiņdesmit vienu) dienu līdz 2013.gada 16.augustam, apcietinājumā pavadītais laiks Latvijas Republikā no 2013.gada 16.augusta līdz

2013.gada 30.oktobrim.

/pers. F/ piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā grozīts uz apcietinājumu. Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

drošības līdzekli – apcietinājums noteikts atcelt.

Piedzīta no /pers. F/ par labu SIA „/nosaukums J/.”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, kaitējuma kompensācija EUR 425,44 (četri simti

divdesmit pieci euro, 44 centi).

Ar pirmās instances tiesas spriedumu kaitējuma kompensācija /pers. T/ nav noteikta.

Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. F/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu ar vardarbības pielietošanu un ar vardarbības

piedraudējumu (laupīšanu), personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, iekļūstot telpā, un proti:

1999.gada 12.maijā ap plkst.0.35 /pers. F/, /pers. M/ un /pers. A/, rīkojoties saskaņā ar iepriekšējo vienošanos par SIA “/nosaukums G/” bārā

/adrese/, esošās mantas, kā arī par bāra darbinieka personīgo mantu nolaupīšanu, iegāja minētajā bārā, kur /pers. A/ ar pistolei līdzīgu priekšmetu

notēmēja uz bārmeni /pers. T/ un tādejādi izpauda piedraudējumu nepakļaušanas gadījumā pielietot attiecībā pret /pers. T/ vardarbību, kas ir bīstama

dzīvībai. Piedraudot viņam ar vardarbības pielietošanu, uzbrucēji pieprasīja /pers. T/ uzlauzt spēļu automātus, kas atradās bārā, lai nolaupītu tajos esošo

naudu. Uztverot /pers. F/, /pers. M/ un /pers. A/ darbības kā reālu apdraudējumu savai dzīvībai, /pers. T/ sāka lauzt spēļu automātu korpusus. Savukārt

/pers. F/, /pers. M/ un /pers. A/ iekļuva aiz letes, kur /pers. F/, /pers. M/ un /pers. A/ nolaupīja bārmenim /pers. T/ piederošo naudu un mantas par

kopējo summu Ls 63, un proti:

- ādas maku, Ls 5 vērtībā, kurā atradās LR nepilsoņa pase uz /pers. T/ vārdā, bez materiālas vērtības,

- 2 skrūvgriežus, katrs Ls 4 vērtībā, kopumā par summu Ls 8,

- naudu Ls 50.

Kā arī nolaupīja SIA “/nosaukums G/” piederošo naudu un mantas par kopējo summu Ls 143,84, un proti:

- šokolādes “Lukss”, 15 gab. (katrs Ls 0,28 vērtībā), kopumā par summu Ls 4,20,

- šokolādes “Fregata”, 20 gab. (katrs Ls 0,12 vērtībā), kopumā par summu Ls 2,40,

- 6 burkas ar riekstiem (katra Ls 0,65 vērtībā), kopumā par summu Ls 3,90,

- 12 iepakojumus ar pistācijas riekstiem (katra Ls 0,50 vērtībā), kopumā par summu Ls 6,

- 8 iepakojumus ar zivīm (katra Ls 0,30 vērtībā), kopumā par summu Ls 2,40,

- alus “Holsten” 24 burkas (katra Ls 0,36 vērtībā), kopumā par summu Ls 8,64,

- alus “Holsten” 12 burkas (katra Ls 0,45 vērtībā), kopumā par summu Ls 5,40,

- 18 gab. šķiltavas (katra Ls 0,10 vērtībā), kopumā par summu Ls 1,80,

- kafijas “Nescafe” 5 burkas (katra Ls 3,60 vērtībā), kopumā par summu Ls 18,

- tēju “Dilmax” 2 iepakojumus (katra Ls 1,90 vērtībā), kopumā par summu Ls 3,80,

- šokolādes “Fazer”, 15 gab. (katrs Ls 1,10 vērtībā), kopumā par summu Ls 16,50,

- šokolādes “Rigonda”, 12 gab. (katrs Ls 0,55 vērtība), kopuma par summu Ls 6,60.

- cigaretes “Marlboro” 20 paciņas (katra Ls 0,80 vērtībā), kopumā par summu Ls 16.

- cigaretes “LM” 20 paciņas (katra Ls 0,44 vērtībā), kopumā par summu Ls 8,80,

- čipsus 8 iepakojumus (katra Ls 0,40 vērtībā), kopumā par summu Ls 3,20,

- konfektes “Laima” 3 iepakojumus (katra Ls 1,90 vērtībā), kopumā par summu Ls 5,70.

- 6 pelnu traukus (katra Ls 3,50 vērtībā), kopumā par summu Ls 21,

- kalkulatoru Ls 6,50 vērtībā,

- naudu Ls 3,

bet ar kases aparāta sabojāšanu nodarīja SIA “/nosaukums G/” zaudējumu Ls 230 apmērā, un ar magnetofona “National” sabojāšanu nodarīja

SIA “/nosaukums G/” zaudējumu par summu Ls 55.

Tāpat arī /pers. F/, /pers. M/ un /pers. A/ar skrūvgriežiem sāka lauzt spēļu automātus, ar nolūku nolaupīt tajos esošu naudu.

Kad bārā ienāca apmeklētāji /pers. B/ un /pers. R/, tad /pers. F/, /pers. M/ un /pers. A/uzbruka viņiem, un, rīkojoties kopīgi un saskaņoti,

pielietojot pret /pers. B/ un /pers. R/ vardarbību, ar spēku nogrūda viņus uz grīdas un ar nolūku pārvarēt cietušo spēju pretoties, vienu reizi iesita /pers. R/

ar kāju pa ķermeni, nodarot viņam fiziskas sāpes, un ne mazāk kā 2 reizes iesita /pers. B/ pa muguru ar nenoskaidrotu cietu iegarenu priekšmetu, nodarot

viņam fiziskas sāpes. Pēc tam uzbrucēji pieprasīja /pers. B/ un /pers. R/ naudu un nolaupīja /pers. R/ piederošo naudu – Ls 9,30.

Pēc tam, kad bārā ienāca apmeklētāji /pers. Z/ un /pers. G/, tad /pers. F/, /pers. M/ un /pers. A/uzbruka viņiem un, rīkojoties kopīgi un saskaņoti,

pielietojot pret /pers. Z/ un /pers. G/ vardarbību, ar spēku nogrūda viņus uz grīdas. Pie tam, viens no uzbrucējiem 2 reizes iesita /pers. G/ pa muguru ar

nenoskaidrotu cietu iegarenu priekšmetu, nodarot viņam fiziskas sāpes. Realizējot kopīgu nodomu, vērstu uz svešas mantas nolaupīšanu viens no

uzbrucējiem mēģināja noņemt /pers. G/ no pirksta laulības gredzenu Ls 10 vērtībā, bet viņam tas neizdevās no uzbrucēja gribas neatkarīgu iemeslu dēļ -

tādēļ ka gredzens pārāk cieši turējās uz pirksta.

Turpinot savas noziedzīgas darbības /pers. F/, /pers. M/ un /pers. A/ uzlauza spēļu automātus un nolaupīja no SIA “/nosaukums A/” piederošā

spēļu automāta naudu par summu Ls 209,60, bet ar automāta bojāšanu nodarīja zaudējumu Ls 54,56 apmērā; no SIA /nosaukums S/ piederošā spēļu

automāta nolaupīja naudu par summu Ls 58,80, bet ar automāta sabojāšanu nodarīja zaudējumu Ls 40 apmērā; no SIA “/nosaukums J/.” piederošiem

diviem spēļu automātiem nolaupīja naudu par summu Ls 216, bet ar abu automātu sabojāšanu nodarīja zaudējumu Ls 83 apmērā.

Pavisam /pers. F/ laupīšanas rezultātā personu grupā nolaupīja /pers. R/, /pers. T/, SIA “/nosaukums G/”, SIA “/nosaukums A/”, SIA “/nosaukums

S/” un SIA “/nosaukums J/” piederošo kustamo mantu par summu Ls 700,54.

Ar minētajām darbībām /pers. F/ izdarīja noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā.

Bez tam, /pers. F/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu ar vardarbības pielietošanu un ar vardarbības piedraudējumu (laupīšanu), personu

grupā pēc iepriekšējas vienošanās, iekļūstot telpā, lietojot šaujamieroci, un proti:

1999.gada 18.jūnijā ap plkst.15.00 /pers. F/ un /pers. M/, rīkojoties saskaņā ar iepriekšējo lomu sadali, iegāja SIA “/nosaukums L/” piederošā

kioskā, kas atrodas vairumtirdzniecības bāzes teritorijā /adrese/. Iekļūstot kioska dienesta telpās, /pers. F/ ar roku, kurā atradās nenoskaidrots ciets

priekšmets, vienu reizi iesita /pers. S/ pa galvu, bet /pers. M/ ar šaujamieroci - 5,6 mm kalibra Margolina konstrukcijas pistoli - notēmēja uz pārdevēju

/pers. L/ un vienu reizi iešāva viņam kreisajā apakšstilbā. Tādejādi /pers. F/ un /pers. M/ piemēroja pret /pers. S/ un /pers. L/ vardarbību, pielietoja

šaujamieroci, kā arī izpauda piedraudējumu nepakļaušanās gadījumā turpināt pielietot attiecībā pret viņiem vardarbību, kas ir bīstama dzīvībai. Pēc tam

/pers. F/ un /pers. M/, realizējot savu nodomu uz mantas nolaupīšanu, pieprasīja /pers. L/ naudu. Uztverot /pers. F/ un /pers. M/ darbības kā reālu

bīstamību savai dzīvībai, /pers. L/ nodeva viņiem SIA “/nosaukums L/” piederošu naudu Ls 534,78 kopsummā, kā arī /pers. F/ un /pers. M/ nolaupīja

/pers. L/ piederošo mobilo telefonu “Nokia 5110”, Ls 160 vērtībā. Pēc tam /pers. F/ ar roku, kurā atradās nenoskaidrots ciets priekšmets, vienu reizi

iesita /pers. L/ pa galvu, un /pers. M/ un /pers. F/ ar nolaupītām mantām no nozieguma vietas aizbēga.

Ar šādām darbībām /pers. F/ un /pers. M/ nodarīja /pers. L/ vieglus miesas bojājumus, kas izraisījuši īslaicīgus veselības traucējumus uz laiku virs 6

dienām, bet ne ilgāk kā par 21 dienu, un proti: galvas sasitumu ar sistu brūci, šautu brūci kreisā apakšstilbā. Tāpat arī /pers. F/ un /pers. M/ nodarīja

/pers. S/ vieglus miesas bojājumus, kas izraisījuši īslaicīgus veselības traucējumus uz laiku virs 6 dienām, bet ne ilgāk kā par 21 dienu un proti: sistu brūci

paura rajonā.

Pavisam, /pers. F/, norādītas laupīšanas rezultātā personu grupā nolaupīja SIA “/nosaukums L/” un /pers. L/ piederošo kustamo mantu par summu

Ls 694,78.

Ar minētajām darbībām /pers. F/ izdarīja noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta ceturtajā daļā.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis apsūdzētais /pers. F/, kurā lūdz atcelt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas

2015.gada 7.maija spriedumu, taisot jaunu attaisnojošu spriedumu.

Norāda, ka tiesa, taisot notiesājošu spriedumu, balstījās uz to personu liecībām, kuras tika sauktas pie kriminālatbildības šajā krimināllietā un nekad

nav bijušas pratinātas liecinieku statusā un līdz ar to nav tikušas brīdinātas par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu. Uzskata, ka tādējādi nav iespējams

konstatēt, cik patiesas ir šo personu liecības.

Norāda, ka no tiesas procesa laikā nolasītajām /pers. A/ liecībām nevar secināt, ka /pers. F/ būtu piedalījies laupīšanā kopā ar viņu, jo kā izriet no

/pers. A/ liecībām, viņš atradies alkohola reibumā. Tāpat norāda, ka no /pers. A/ liecībām nevar saprast, kādas personas ir bijušas bārā un ko katrs

darījis, nekādas atpazīšanas nav bijušas un nav noskaidrots, kas ir persona /pers. F/, par kuru liecina /pers. A/.

Tāpat norāda, ka ņemot vērā, ka /pers. L/, kurš ir pratināts kā aizdomās turētais šajā kriminālprocesā, nevarēja atbildēt, kad viņš ir vedis /pers. F/

pēc alkohola, kā arī par laupīšanu viņš ir uzzinājis tikai no policijas darbiniekiem, nevar uzskatīt, ka tas ir noticis 1999.gada 12.maija naktī. Līdz ar ko

tiesa nepamatoti atzinusi, ka /pers. L/ /pers. F/ līdzīgu personu vedis tieši laupīšanas dienā.

Ir apšaubāmas arī liecinieka /pers. V/ liecības par to, ka viņš /pers. F/ un /pers. M/ iespējams 1999.gada 18.jūnijā aizvedis līdz tirdzniecības bāzei

/adrese/, ņemot vērā, ka liecinieks ir pratināts 2001.gada 25.aprīlī, t.i., gandrīz divus gadus pēc notikuma.

Lietā nav pierādījumu tam, ka /pers. F/ būtu piedalījies laupīšanā, arī cietušie /pers. F/ kā uzbrucēju nav atpazinuši, kā arī nopratinātās personas,

kuras reāli atradušās bārā, /pers. F/ ne pirmstiesas procesā, ne tiesas procesā nav atpazinušas.

Uzsver, ka /pers. M/, kurš tika pratināts kā liecinieks, paskaidrojis, ka /pers. F/ uzvārdu nosaucis, lai slēptu īsto personu, kura piedalījusies

laupīšanā.

/pers. F/ norāda, ka neviena persona nav norādījusi uz to, ka viņš kopā ar /pers. M/ un /pers. A/ būtu nokļuvis aiz bāra letes, kur cietušajam tika

nolaupīta nauda un mantas, jo kā liecībās norādījis pats cietušais, tad aiz bāra letes ir bijusi tikai viena persona. Tāpat cietušais nekad nav norādījis, ka

/pers. F/ būtu bijis bārā vai aiz bāra letes, līdz ar ko spriedumā konstatētais neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem.

Norāda, ka nav pamatots spriedumā norādītais, ka /pers. F/ esot sitis cietušajam /pers. S/, jo, kā ir norādījis /pers. S/ savās liecībās, viņš nezina,

kurš viņam ir sitis, jo sitiens ir izdarīts no aizmugures.

/pers. F/ apelācijas sūdzībā norādījis, ka liecinieks /pers. C/, kurš, iespējams, ir redzējis uzbrucējus tirdzniecības bāzē, /pers. F/ nav atpazinis.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. F/ uzturēja iesniegto apelācijas sūdzību tikai daļā par noteikto sodu. Savu vainu atzina pilnībā,

norādīja, ka izdarīto nožēlo un lūdza samazināt pirmās instances tiesas noteikto sodu. Bez tam arī norādīja, ka kopš notikuma ir pagājis ilgstošs laika

periods, un tagad viņš jau dzīvo savādāk.

Aizstāvis V. Jakobijs uzturēja apsūdzētā /pers. F/ iesniegto apelācija sūdzību daļā par noteikto sodu. Norādīja, ka kopš noziedzīgajiem

nodarījumiem ir pagājuši gandrīz 17 gadi, un jaunus noziedzīgus nodarījumus apsūdzētais nav izdarījis. Uzsver, ka pēc tik daudziem gadiem šim sodam

vairs nav tik liela jēga un nozīme, jo apsūdzētais apcietinājumā jau ir pavadījis 1 gadu un nepilnus 3 mēnešus. Uzskata, ka tas ir pilnīgi pietiekami, ņemot

vērā apsūdzētā attieksmi un to, ka šim noziedzīgajam nodarījumam pēc dažiem mēnešiem iestātos noilgums. Norāda, ka /pers. F/ ir izdots no Francijas

tikai noziedzīgo nodarījumu dēļ, par kuriem tiek apsūdzēts šajā krimināllietā, tādēļ /pers. F/ nevar pie soda pievienot sodus par citiem noziedzīgiem

nodarījumiem, pat ja viņam tajā laikā ir bijis kāds nosacīts sods vai kāds sods nav izciests. Personu var sodīt tikai par to, par ko viņš ir izdots, tādēļ

Krimināllikuma 51.pants nav piemērojams.

Prokurors noradīja, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots un atbilst likuma prasībām, taču ir pamats saskaņā ar Krimināllikuma

47.panta pirmās daļas pirmo punktu atzīt par /pers. F/ atbildību mīkstinošu apstākli to, ka viņš vaļsirdīgi ir atzinies un izdarīto nožēlo. Šo atbildību

mīkstinošo apstākli ir jāņem vērā nosakot sodu. Uzskata, ka pirmās instances tiesa pamatoti ir piemērojusi Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas

1.punkta prasības, mīkstinot apsūdzētajam sodu pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas, un piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas

2.punkta, tiesa pamatoti noteikusi sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda paredzēta Krimināllikuma 176.panta ceturtajā daļā.

Lūdz atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par soda noteikšanu apsūdzētajam un noteikt /pers. F/ sodu par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā brīvības atņemšanu uz 1 gadu, bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz 7

mēnešiem, par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta ceturtajā daļā sodīt /pers. F/ ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu

un 6 mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz 7 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu /pers. F/ lūdz noteikt

sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodu un noteikt sodu brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, bez mantas konfiskācijas un

ar policijas kontroli uz 1 gadu. Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu spriedumā noteiktajam sodam lūdz daļēji pievienot sodu, kas nav izciests

pēc Rīgas pilsētas Kirova rajona tiesas 1992.gada 6.maija sprieduma un noteikt galīgo sodu brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un 6 mēnešiem, bez mantas

konfiskācijas un ar policijas kontroli uz 1 gadu. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. F/ soda izciešanas laikā lūdz ieskaitīt

apcietinājumā pavadīto laiku Francijas Republikā 71 (septiņdesmit vienu) dienu līdz 2013.gada 16.augustam, apcietinājumā pavadīto laiku Latvijas

Republikā no 2013.gada 16.augusta līdz 2013.gada 30.oktobrim un apcietinājumā pavadīto laiku no 2015.gada 7.maija.

Savukārt pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu lūdz atstāt negrozītu.

Tiesas kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi krimināllietas materiālus, noklausījusies apsūdzētā paskaidrojumus, aizstāvja un

prokurora viedokļus, atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams daļā par /pers. F/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu par Krimināllikuma

176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un daļā par /pers. F/ atzīšanu un sodīšanu par Krimināllikuma 176.panta ceturtajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, daļā par soda noteikšanu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo

daļu, daļā par galīgā soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, sekojošu apsvērumu dēļ.

Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka /pers. F/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu ar vardarbības pielietošanu un ar vardarbības

piedraudējumu (laupīšanu), personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, un proti:

1999.gada 12.maijā ap plkst.0.35 /pers. F/, /pers. M/ un /pers. A/, rīkojoties saskaņā ar iepriekšējo vienošanos par SIA “/nosaukums G/” bārā

/adrese/, esošās mantas, kā arī par bāra darbinieka personīgo mantu nolaupīšanu, iegāja minētajā bārā, kur /pers. A/ ar pistolei līdzīgu priekšmetu

notēmēja uz bārmeni /pers. T/ un tādejādi izpauda piedraudējumu nepakļaušanas gadījumā pielietot attiecībā pret /pers. T/ vardarbību, kas ir bīstama

dzīvībai. Piedraudot viņam ar vardarbības pielietošanu, uzbrucēji pieprasīja /pers. T/ uzlauzt spēļu automātus, kas atradās bārā, lai nolaupītu tajos esošo

naudu. Uztverot /pers. F/, /pers. M/ un /pers. A/ darbības kā reālu apdraudējumu savai dzīvībai, /pers. T/ sāka lauzt spēļu automātu korpusus. Savukārt

/pers. F/, /pers. M/ un /pers. A/iekļuva aiz letes, kur /pers. F/, /pers. M/ un /pers. A/ nolaupīja bārmenim /pers. T/ piederošo naudu un mantas par

kopējo summu Ls 63, un proti:

- ādas maku, Ls 5 vērtībā, kurā atradās LR nepilsoņa pase uz /pers. T/ vārdā, bez materiālas vērtības,

- 2 skrūvgriežus, katrs Ls 4 vērtībā, kopumā par summu Ls 8,

- naudu Ls 50.

Kā arī nolaupīja SIA “/nosaukums G/” piederošo naudu un mantas par kopējo summu Ls 143,84, un proti:

- šokolādes “Lukss”, 15 gab. (katrs Ls 0,28 vērtībā), kopumā par summu Ls 4,20,

- šokolādes “Fregata”, 20 gab. (katrs Ls 0,12 vērtībā), kopumā par summu Ls 2,40,

- 6 burkas ar riekstiem (katra Ls 0,65 vērtībā), kopumā par summu Ls 3,90,

- 12 iepakojumus ar pistācijas riekstiem (katra Ls 0,50 vērtībā), kopumā par summu Ls 6,

- 8 iepakojumus ar zivīm (katra Ls 0,30 vērtībā), kopumā par summu Ls 2,40,

- alus “Holsten” 24 burkas (katra Ls 0,36 vērtībā), kopumā par summu Ls 8,64,

- alus “Holsten” 12 burkas (katra Ls 0,45 vērtībā), kopumā par summu Ls 5,40,

- 18 gab. šķiltavas (katra Ls 0,10 vērtībā), kopumā par summu Ls 1,80,

- kafijas “Nescafe” 5 burkas (katra Ls 3,60 vērtībā), kopumā par summu Ls 18,

- tēju “Dilmax” 2 iepakojumus (katra Ls 1,90 vērtībā), kopumā par summu Ls 3,80,

- šokolādes “Fazer”, 15 gab. (katrs Ls 1,10 vērtībā), kopumā par summu Ls 16,50,

- šokolādes “Rigonda”, 12 gab. (katrs Ls 0,55 vērtība), kopuma par summu Ls 6,60.

- cigaretes “Marlboro” 20 paciņas (katra Ls 0,80 vērtībā), kopumā par summu Ls 16.

- cigaretes “LM” 20 paciņas (katra Ls 0,44 vērtībā), kopumā par summu Ls 8,80,

- čipsus 8 iepakojumus (katra Ls 0,40 vērtībā), kopumā par summu Ls 3,20,

- konfektes “Laima” 3 iepakojumus (katra Ls 1,90 vērtībā), kopumā par summu Ls 5,70.

- 6 pelnu traukus (katra Ls 3,50 vērtībā), kopumā par summu Ls 21,

- kalkulatoru Ls 6,50 vērtībā,

- naudu Ls 3,

bet ar kases aparāta sabojāšanu nodarīja SIA “/nosaukums G/” zaudējumu Ls 230 apmērā, un ar magnetofona “National” sabojāšanu nodarīja

SIA “/nosaukums G/” zaudējumu par summu Ls 55.

Tāpat arī /pers. F/, /pers. M/ un /pers. A/ar skrūvgriežiem sāka lauzt spēļu automātus, ar nolūku nolaupīt tajos esošu naudu.

Kad bārā ienāca apmeklētāji /pers. B/ un /pers. R/, tad /pers. F/, /pers. M/ un /pers. A/uzbruka viņiem, un, rīkojoties kopīgi un saskaņoti,

pielietojot pret /pers. B/ un /pers. R/ vardarbību, ar spēku nogrūda viņus uz grīdas un ar nolūku pārvarēt cietušo spēju pretoties, vienu reizi iesita /pers. R/

ar kāju pa ķermeni, nodarot viņam fiziskas sāpes, un ne mazāk kā 2 reizes iesita /pers. B/ pa muguru ar nenoskaidrotu cietu iegarenu priekšmetu, nodarot

viņam fiziskas sāpes. Pēc tam uzbrucēji pieprasīja /pers. B/ un /pers. R/ naudu un nolaupīja /pers. R/ piederošo naudu – Ls 9,30.

Pēc tam, kad bārā ienāca apmeklētāji /pers. Z/ un /pers. G/, tad /pers. F/, /pers. M/ un /pers. A/uzbruka viņiem un, rīkojoties kopīgi un saskaņoti,

pielietojot pret /pers. Z/ un /pers. G/ vardarbību, ar spēku nogrūda viņus uz grīdas. Pie tam, viens no uzbrucējiem 2 reizes iesita /pers. G/ pa muguru ar

nenoskaidrotu cietu iegarenu priekšmetu, nodarot viņam fiziskas sāpes. Realizējot kopīgu nodomu, vērstu uz svešas mantas nolaupīšanu viens no

uzbrucējiem mēģināja noņemt /pers. G/ no pirksta laulības gredzenu Ls 10 vērtībā, bet viņam tas neizdevās no uzbrucēja gribas neatkarīgu iemeslu dēļ -

tādēļ ka gredzens pārāk cieši turējās uz pirksta.

Turpinot savas noziedzīgas darbības /pers. F/, /pers. M/ un /pers. A/ uzlauza spēļu automātus un nolaupīja no SIA “/nosaukums A/” piederošā

spēļu automāta naudu par summu Ls 209,60, bet ar automāta bojāšanu nodarīja zaudējumu Ls 54,56 apmērā; no SIA /nosaukums S/ piederošā spēļu

automāta nolaupīja naudu par summu Ls 58,80, bet ar automāta sabojāšanu nodarīja zaudējumu Ls 40 apmērā; no SIA “/nosaukums J/.” piederošiem

diviem spēļu automātiem nolaupīja naudu par summu Ls 216, bet ar abu automātu sabojāšanu nodarīja zaudējumu Ls 83 apmērā.

Pavisam /pers. F/ laupīšanas rezultātā personu grupā nolaupīja /pers. R/, /pers. T/, SIA “/nosaukums G/”, SIA “/nosaukums A/”, SIA “/nosaukums

S/” un SIA “/nosaukums J/” piederošo kustamo mantu par summu Ls 700,54.

Ar minētajām darbībām /pers. F/ izdarīja noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā.

Bez tam, /pers. F/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu ar vardarbības pielietošanu un ar vardarbības piedraudējumu (laupīšanu), personu

grupā pēc iepriekšējas vienošanās, lietojot šaujamieroci, un proti:

1999.gada 18.jūnijā ap plkst.15.00 /pers. F/ un /pers. M/, rīkojoties saskaņā ar iepriekšējo lomu sadali, iegāja SIA “/nosaukums L/” piederošā

kioskā, kas atrodas vairumtirdzniecības bāzes teritorijā /adrese/. Iekļūstot kioska dienesta telpās, /pers. F/ ar roku, kurā atradās nenoskaidrots ciets

priekšmets, vienu reizi iesita /pers. S/ pa galvu, bet /pers. M/ ar šaujamieroci - 5,6 mm kalibra Margolina konstrukcijas pistoli - notēmēja uz pārdevēju

/pers. L/ un vienu reizi iešāva viņam kreisajā apakšstilbā. Tādejādi /pers. F/ un /pers. M/ piemēroja pret /pers. S/ un /pers. L/ vardarbību, pielietoja

šaujamieroci, kā arī izpauda piedraudējumu nepakļaušanās gadījumā turpināt pielietot attiecībā pret viņiem vardarbību, kas ir bīstama dzīvībai. Pēc tam

/pers. F/ un /pers. M/, realizējot savu nodomu uz mantas nolaupīšanu, pieprasīja /pers. L/ naudu. Uztverot /pers. F/ un /pers. M/ darbības kā reālu

bīstamību savai dzīvībai, /pers. L/ nodeva viņiem SIA “/nosaukums L/” piederošu naudu Ls 534,78 kopsummā, kā arī /pers. F/ un /pers. M/ nolaupīja

/pers. L/ piederošo mobilo telefonu “Nokia 5110”, Ls 160 vērtībā. Pēc tam /pers. F/ ar roku, kurā atradās nenoskaidrots ciets priekšmets, vienu reizi

iesita /pers. L/ pa galvu, un /pers. M/ un /pers. F/ ar nolaupītām mantām no nozieguma vietas aizbēga.

Ar šādām darbībām /pers. F/ un /pers. M/ nodarīja /pers. L/ vieglus miesas bojājumus, kas izraisījuši īslaicīgus veselības traucējumus uz laiku virs 6

dienām, bet ne ilgāk kā par 21 dienu, un proti: galvas sasitumu ar sistu brūci, šautu brūci kreisā apakšstilbā. Tāpat arī /pers. F/ un /pers. M/ nodarīja

/pers. S/ vieglus miesas bojājumus, kas izraisījuši īslaicīgus veselības traucējumus uz laiku virs 6 dienām, bet ne ilgāk kā par 21 dienu un proti: sistu brūci

paura rajonā.

Pavisam, /pers. F/ norādītas laupīšanas rezultātā personu grupā nolaupīja SIA “/nosaukums L/” un /pers. L/ piederošo kustamo mantu par summu

Ls 694,78.

Ar minētajām darbībām /pers. F/ izdarīja noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta ceturtajā daļā.

Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka apsūdzētais /pers. F/ tiesiski un pamatoti atzīts par vainīgu viņam inkriminētajās noziedzīgajās darbības un tās

ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas un 176.panta ceturtās daļas, un pirmās instances tiesa jau ir izvērtējusi krimināllietā esošos

pierādījumus attiecībā uz apsūdzētajam inkriminētajām faktiskajām darbībām, vispusīgi novērtējusi pierādījumus to kopsakarā, atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 127.-130.pantu nosacījumiem, analizējusi, motivējusi tos un devusi pamatotu novērtējumu spriedumā katram no tiem, kā arī apsūdzētais apelācijas

instances tiesā uzturēja apelācijas sūdzību tikai daļā par sodu.

Pie šādiem apstākļiem, Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata par iespējamu detalizēti neuzskaitīt un neatkārtot pirmās instances tiesas spriedumā

analizētos pierādījumus attiecībā uz apsūdzētā faktiskajām darbībām.

No lietas materiāliem un lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem izriet, ka apsūdzētais brīvi iekļuva SIA “/nosaukums G/” bārā /adrese/, kā arī

SIA “/nosaukums L/” piederošā kioskā, kas atrodas vairumtirdzniecības bāzes teritorijā /adrese/. Apelācijas instances tiesa secina, ka no apsūdzības

izslēdzama kvalificējošā pazīme, laupīšana, kas izdarīta iekļūstot telpā, jo ar iekļūšanu jāsaprot tieši prettiesiska, bez atļaujas slepena vai atklāta nokļūšana

telpā, lai izdarītu laupīšanu. Augstākā tiesa lēmumā Nr. SKK?J?415/2014 ir norādījusi, ka iekļūšana kā objektīvās puses pazīme nozīmē, ka vainīgais

telpā vai citā objektā iekļuvis prettiesiski (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014.gada 12.jūnija lēmumu lietā Nr.

SKK–J-415/2014). Tādējādi /pers. F/ atrašanos bārā un kioskā nevar atzīt par prettiesisku, jo minētās telpas noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdī

bija publiski pieejamas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu, apsūdzētais pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas izdarīja smagu noziegumu, savukārt

saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu, pēc Krimināllikuma 176.panta ceturtās daļas - sevišķi smagu noziegumu.

Izanalizējot apsūdzētā personību noskaidrots, ka viņš nestrādā, neprecējies, ar vidējo izglītību, ir faktiskā dzīvesvieta, agrāk sodīts 3 reizes, pēdējo

reizi sodīts ar Rīgas pilsētas Kirova rajona tiesas 1992.gada 6.maija spriedumu par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts LKK 141.panta otrajā daļā ar

brīvības atņemšanu uz 9 gadiem, ar mantas konfiskāciju. 1999.gada 15.martā atbrīvots pirms termiņa (tagad sodāmība dzēsta, bet uz noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanas brīdi sodāmība nebija dzēsta). Papildus tiesas sēdē lietas materiāliem tika pievienota izziņa no SIA “/nosaukums L/” par to, ka viņi

apņemas pēc apcietinājuma /pers. F/ nodrošināt dežuranta vietu autostāvvietā, tāpat /pers. F/ māsas /pers. B/ iesniegums par to, ka viņa pēc

apcietinājuma /pers. F/ apņemas piedeklarēt savā dzīvesvietā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu apelācijas instances tiesa konstatē apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli, ka /pers. F/ savu vainu

atzinis un nožēlojis izdarīto.

Par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli pirmās instances tiesa, atbilstoši Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktam pamatoti atzinusi to,

ka noziedzīgs nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo noziedzīgos nodarījumus apsūdzētais izdarīja laikā, kad bija nosacīti pirms termiņa

atbrīvots no soda, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Kirova rajona tiesas 1992.gada 6.maija spriedumu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms par noziedzīgo nodarījumu un pie soda noteikšanas ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto

kaitējumu, vainīgā personību, atbildību pastiprinošo un mīkstinošo apstākļu esamību.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteiktos principus par sodu un tā mērķi, tiesas kolēģija uzskata, ka sods

apsūdzētajam nosakāms brīvības atņemšanas veidā. Tiesas kolēģija uzskata, ka piemērojams arī papildsods - policijas kontrole, jo Krimināllikuma

redakcija, kas bija spēkā 1999.gadā, par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzēja papildsodu - policijas kontrole, un, saskaņā ar

Grozījumiem Krimināllikumā 4.punktu, personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām

Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, ņemot vērā, ka maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt

maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu

saprātīgā termiņā, tā var šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt, savukārt, saskaņā ar Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas

2.punktu, tā var noteikt sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā.

Tiesa atzīst, ka nav ievērotas apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, jo no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas ir

pagājuši sešpadsmit gadi, tāpēc piemēro Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1.punktu, mīkstinot apsūdzētajam sodu par noziedzīgo nodarījumu, kurš

kvalificēts pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas, un piemēro Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 2.punktu, nosakot sodu, kas ir zemāks par

minimālo robežu, kāda paredzēta likumā par noziedzīgo nodarījumu, kurš kvalificēts pēc Krimināllikuma 176. panta ceturtās daļas.

Taču vienlaicīgi tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa nepamatoti saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu sodam daļēji

pievienojusi sodu, kas nav izciests pēc Rīgas pilsētas Kirova rajona tiesas 1992.gada 6.maija sprieduma un noteikusi galīgo sodu brīvības atņemšanu uz 3

(trīs) gadiem un 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu, kas novedis pie nelikumīgas apsūdzētā stāvokļa

pasliktināšanas.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams daļā par /pers. F/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar

Krimināllikuma 51.pantu un sods saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu nav nosakāms.

Personas izdošanu Latvijai regulē Kriminālprocesa likuma 65.nodaļa.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 682.panta pirmo daļu personas izdošanu var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas:

1) persona, kas tiek turēta aizdomās vai ir apsūdzēta tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kurš ir sodāms pēc Latvijas Krimināllikuma un

par kuru paredzēta brīvības atņemšana, kuras maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, ja starptautiskais līgums neparedz citu termiņu;

2) persona, kas Latvijā notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu uz laiku, ne mazāku par četriem mēnešiem.

No lietas materiāliem redzams, ka attiecībā uz /pers. F/ tika izdots Eiropas apcietinājuma orderis, kurā lūgts izdot viņu Latvijas Republikai

kriminālvajāšanai kriminālprocesā Nr. 02502006401 par bruņotu laupīšanu, kas notikusi 1999.gada 12.maijā un 18.jūnijā (2.sējuma 127., 131.lapa),

savukārt 2013.gada 19.augustā Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā saņemts Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta

Starptautiskās sadarbības nodaļas pārsūtītais Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja 2013.gada

16.augusta paziņojums, ka /pers. F/ 2013.gada 16.augustā tika konvojēts no Francijas uz Latviju. 2013.gada 18.septembrī Rīgas tiesas apgabala

prokuratūrā saņemts Francijas Republikas Dižonas Apelācijas tiesas ģenerālprokurora 2013.gada 28.augusta paziņojums, ka /pers. F/ Francijā, izpildot

ordera prasības, ir pavadījis apcietinājumā 71 dienu (2.sējuma 135.lapa). Ar Francijas Republikas Tieslietu ministrijas Dižonas apelācijas tiesas

virsprokurora 2013.gada 23.septembra paziņojumu apstiprinās, ka Dižonas apelācijas tiesas Izmeklēšanas nodaļa ir apmierinājusi Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesas tiesneses S. Lucavas 2007.gada 20.septembra lēmumu par /pers. F/ izdošanu saukšanai pie kriminālatbildības (2.sējuma

131.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 689.panta pirmo daļu personu var saukt pie kriminālatbildības, tiesāt un izpildīt sodu tikai par to noziedzīgo

nodarījumu, par kuru tā izdota. Savukārt Kriminālprocesa 689.panta otrajā daļā noteikts, ka panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem,

kad:

1. saņemta izdevējas valsts piekrišana kriminālvajāšanai un tiesāšanai par citiem pirms izdošanas izdarītiem nodarījumiem;

2. nodarījums izdarīts pēc tam, kad persona nodota Latvijai;

3. persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju, lai gan šāda iespēja tai bija;

4. persona pēc izdošanas ir atstājusi Latviju un tajā atgriezusies.

No Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 7.maija sprieduma redzams, ka /pers. F/ atzīts par vainīgu noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā, 176.panta ceturtajā daļā, nosakot sodu pēc noziedzīgo nodarījumu

kopības, kā arī saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, noteiktajam sodam daļēji pievienots sods, kas nav izciests pēc Rīgas pilsētas Kirova rajona

tiesas 1992.gada 6.maija sprieduma, un galīgais sods pēc abiem spriedumiem /pers. F/ noteikts brīvības atņemšana uz 3 (trīs) gadiem un 6

(sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesai, nosakot /pers. F/ sodu, nebija tiesiska pamata piemērot Krimināllikuma 51.panta

nosacījumus un noteiktajam sodam daļēji pievienot sodu, kas nav izciests pēc Rīgas pilsētas Kirova rajona tiesas 1992.gada 6.maija sprieduma, jo

2007.gada 20.septembra Eiropas apcietināšanas lēmumā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 682.panta pirmās daļas 1.punktam tika izteikts lūgums

par /pers. F/ izdošanu kriminālvajāšanai kriminālprocesā Nr. 02502006401 par bruņotu laupīšanu, kas notikusi 1999.gada 12.maijā un 18.jūnijā,

bet atbilstoši Kriminālprocesa likuma 682.panta pirmās daļas 2.punktam netika lūgts izdot /pers. F/ soda izciešanai pēc Rīgas pilsētas Kirova

rajona tiesas 1992.gada 6.maija sprieduma. Kriminālprocesa likuma 682.panta otrajā daļā norādītie izņēmuma gadījumi, kas ļautu nepiemērot

Kriminālprocesa likuma 682.panta pirmās daļas nosacījumus, lietā nav konstatēti.

Tiesas kolēģija atzīst, ka, nepareizi piemērojot Krimināllikuma 51.pantu, pirmās instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta

1.punktā norādīto Krimināllikuma pārkāpumu (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2012. gada 30.

augusta lēmumu lietā Nr. SKK –J-447/2012).

Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka drošības līdzeklis - apcietinājums /pers. F/ atstājams negrozīts, jo nav manījušies apstākļi, kas bija par

pamatu tā piemērošanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563., 564.pantu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

no s pri e da

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 7.maija spriedumu atcelt daļā par /pers. F/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu par

Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un daļā par /pers. F/ atzīšanu un sodīšanu par Krimināllikuma

176.panta ceturtajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, daļā par soda noteikšanu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, daļā par galīgā soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu.

/pers. F/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un, piemērojot

Krimināllikuma 49 1.panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu un 4 (četriem) mēnešiem, bez mantas

konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 7 (septiņiem) mēnešiem.

/pers. F/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 176.panta ceturtajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un, piemērojot Krimināllikuma

49 1 .panta pirmās daļas 2.punktu, ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu ) gadu 10 (desmit ) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli

uz 7 (septiņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu /pers. F/ noteikt sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot

piespriestos sodus un noteikt sodu - brīvības atņemšana uz 2 (diviem ) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas

kontroli uz 1 (vienu) gadu.

Soda izciešanu skaitīt no 2016.gada 15.marta.

Brīvības atņemšanas soda izciešanā, saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, /pers. F/ ieskaitīt apcietinājumu Francijas

Republikā 71 (septiņdesmit vienu) dienu līdz 2013.gada 16.augustam, apcietinājumu Latvijas Republikā no 2013.gada 16.augusta līdz 2013.gada

30.oktobrim un no 2015.gada 7.maija līdz 2016.gada 15.martam.

Drošības līdzekli /pers. F/ – apcietinājumu – atstāt negrozītu.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā

Kriminālprocesa likuma 574.un 575.pantā paredzētajos gadījumos, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesā.

Pilns nolēmums pieejams 2016.gada 26.aprīlī.

Priekšsēdētājs J. Tiltiņš

Tiesneši L. Poļakova

A. Uminskis