Court convicted defendant of two thefts and imposed combined sentence despite plea for evidence review.

Krimināllieta Nr. 11089141219

Lietas arhīva Nr. K29-0332-20/7

ECLI:LV:RLPT:2020:0630.11089141219.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020. gada 30. jūnijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Anita Dzērve,

piedaloties prokuroram Jānim Vabalam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā par divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

/pers. A/ 2019. gada 13. novembrī ap plkst. 15.43 atrodoties SIA “MK Trade” veikalā “RD Electronics” Maskavas ielā 240, Rīgā, mantkārīgu

motīvu vadīts, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, uzskatot, ka viņa pretlikumīgās darbības neviens nenovēro, no tirdzniecības

plaukta paņēma SIA “MK Trade” piederošās austiņas JBL T500BT black 4 49,99 EUR vērtībā un pēc tam ielika paņemto preci savā somā. Pēc tā

/pers. A/, neuzrādot paņemto preci un nesamaksājot par to kasē, izgāja no veikala tirdzniecības zāles, lai ar nolaupīto mantu rīkotos pēc saviem

ieskatiem.

Tādējādi ar savām darbībām /pers. A/ slepeni nolaupīja SIA “MK Trade” piederošu mantu 49,99 EUR vērtībā, tas ir, izdarīja zādzību nelielā

apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

Bez minētā /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

/pers. A/ 2019. gada 16. novembrī ap plkst. 17.39 atrodoties SIA “MK Trade” veikalā “RD Electronics” Maskavas ielā 240, Rīgā, mantkārīgu

motīvu vadīts, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, uzskatot, ka viņa pretlikumīgās darbības neviens nenovēro, no tirdzniecības

plaukta paņēma SIA “MK Trade” piederošās austiņas Sony WH-CH510 blue 49,99 EUR vērtībā un pēc tam ielika paņemto preci savā somā. Pēc tā

/pers. A/, neuzrādot paņemto preci un nesamaksājot par to kasē, izgāja no veikala tirdzniecības zāles, lai ar nolaupīto mantu rīkotos pēc saviem

ieskatiem.

Tādējādi ar savām darbībām /pers. A/ slepeni nolaupīja SIA “MK Trade” piederošu mantu 49,99 EUR vērtībā, tas ir, izdarīja zādzību nelielā

apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē apliecināja, ka viņam ir saprotama valsts apsūdzības uzturētāja apsūdzība, sevi par vainīgu divu noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā atzina, izdarīto nožēloja. Lūdza pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā

neveikt.

Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma

180. panta pirmās daļas, jo viņš izdarīja divas zādzības nelielā apmērā. Apsūdzētā vaina noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokurora viedokli, ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzīst savu vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās un

piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē ir izskaidrotas un

sekas ir saprotamas, apsūdzētā vaina viņam celtajā apsūdzībā ir pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu

par apsūdzētā vainu divu Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, tiesa atzīst, ka saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko pierādījumu uzskaitījums un to analīze

spriedumā netiek izdarīta.

Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46. pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā

personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu /pers. A/ pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas izdarīja mazāk smagu noziegumu.

Izanalizējot apsūdzētā /pers. A/ personību, noskaidrots, ka viņš:

- agrāk sodīts (lietas 52.-63. lapa);

- no vārdiem tiesas sēdē noskaidrots, ka neprecējies, apgādājamo nav, līdz apcietinājumam nestrādāja, dzīvesvieta patversmē, /adrese/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par abu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu kā apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst

savas vainas atzīšanu un izteikto nožēlu par izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu par atbildību pastiprinošu apstākli par abiem noziedzīgajiem nodarījumiem tiesa atzīst

to, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Ar noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, noziedzīgais nodarījums tiek vērsts pret īpašumu.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. un 35. pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu,

radīto kaitējumu, tiesa ņem vērā apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, viņa personību, vecumu un veselības stāvokli, materiālo un ģimenes stāvokli, kā arī

atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23. pantu krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību

pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot valsts institūcijām un

personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā.

Nesamērīgi mīksta soda noteikšana neveicina soda prevencijas uzdevumu izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību

par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas (Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014. gada 30.

septembra lēmums lietā Nr. 11519004512, SKK –306/2014).

Tiesa secina, ka /pers. A/ sods nosakāms Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas sankcijas ietvaros par katru noziedzīgo nodarījumu sodot ar

īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trim) mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības daļēji

saskaitot piespriestos sodus un galīgo sodu nosakot brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem, ko tiesa konkrētajos apstākļos uzskata par atbilstīgu

un taisnīgu sodu izdarītajam nodarījumam, ko lūdza arī prokurors.

Tiesa apsūdzētā personību novērtē kā nestabilu likumpaklausības īstenošanā, uz ko norāda izdarīto noziedzīgo nodarījumu kopējā hronoloģija, kas

apsūdzēto raksturo negatīvi.

Pamatojoties uz iepriekš spriedumā noskaidroto raksturojošo informāciju par apsūdzēto, tiesa apsūdzēto vērtē kā personu, kurai ir augsts recidīva

risks atkārtotam likumpārkāpumam. Minētā tiesas secinājuma pamatojums ir apsūdzētā izskatāmo noziedzīgo nodarījumu skaits, noziedzīgie nodarījumi

liecina par apsūdzētā noziedzīgu tendenci un par nespēju atturēties no likumpārkāpumu izdarīšanas.

Tiesas vērtējumā pozitīvā apņemšanās apsūdzētajam rodas tikai nonākot tiesas priekšā, kas jau ir sekas kādai kārtējai prettiesiskai rīcībai. Minētais

pamatoti dod iemeslu tiesai uzskatīt, ka apsūdzētajam ir nepietiekama paškritika, kā arī cēloņu un seku likumsakarību virspusēja vai pat nepietiekama

izpratne.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētais atzīst savu vainu.

Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma 21.

pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko

attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētā izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību

mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (Senāta Krimināllietu departaments nolēmumus

lietā Nr. SKK- 232/08).

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka apsūdzētajam noteiktais soda mērs par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ir individualizēts, samērīgs ar izdarīto

noziedzīgo nodarījumu un tā mīkstināšanai nav likumīga pamata.

Tiesa uzskata, ka ar šāda soda piemērošanu tiks panākts Krimināllikuma 35. panta otrās daļas noteiktais soda mērķis.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā – grozāms uz apcietinājumu, lai nodrošinātu sprieduma

izpildi.

Kaitējuma kompensācija nav iesniegta.

Dokumenti: divi CD-R diski ar videonovērošanas ierakstu, kas glabājas pie krimināllietas, glabājami kopā ar krimināllietu.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, un sodīt viņu:

- par Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2019. gada 13. novembrī ar īslaicīgu brīvības atņemšanu

uz 3 (trim) mēnešiem;

- par Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2019. gada 16. novembrī ar īslaicīgu brīvības atņemšanu

uz 3 (trim) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības daļēji saskaitīt piespriestos sodus un galīgo sodu

/pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.

Soda izciešanu skaitīt no 2020. gada 30. jūnija.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā – grozīt uz – apcietinājumu – līdz spriedums stāsies spēkā.

Dokumentus: divus CD-R diskus ar videonovērošanas ierakstu, kas glabājas pie krimināllietas, glabāt kopā ar krimināllietu.

Spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai,

iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese . A. Dzērve