Court dismisses appeal as administrative violation process decisions fall outside administrative court jurisdiction.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court dismissed the appellant's incidental complaint regarding a lower court's refusal to review a police decision. The appellant argued the police document was merely informational, but the court found it was part of an administrative violation process. The court ruled that decisions within this specific process are not administrative acts or factual actions subject to review by administrative courts.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums; Administratīvās atbildības likums: Decisions made within an administrative violation process are not administrative acts or factual actions and fall outside the jurisdiction of administrative courts.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2024:0925.SKA085624.4.L
Nr. 670009724, SKA-856/2024
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2024.gada 25.septembrī
[1] Senātā saņemta pieteicēja /pers. A/ blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2024.gada 9.jūlija lēmumu.
Pieteicējs administratīvajā tiesā bija vērsies, sūdzoties par Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas 2024.gada 10.jūnija lēmumu, ar kuru atteikts
izskatīt pieteicēja sūdzību par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu.
Tiesneša 2024.gada 9.jūlija lēmumā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemts iestādes lēmums nav administratīvais akts un tas nav
pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā. Tādējādi kontrole pār procesuālu lēmumu, ar kuru atteikts izskatīt pieteicēja sūdzību administratīvā
pārkāpuma lietā, neietilpst administratīvās tiesas kompetencē. Līdz ar to tiesnesis atteica pieņemt pieteikumu, pamatojoties uz Administratīvā procesa
likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu, jo tas nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.
[2] Pārbaudot pārsūdzēto rajona tiesas tiesneša lēmumu un blakus sūdzību, senatoru kolēģija tiesneša lēmumu atzīst par pareizu, savukārt pieteicēja
blakus sūdzību – par acīmredzami nepamatotu.
[3] Senatoru kolēģija paskaidro, ka administratīvā pārkāpuma process un administratīvais process ir divi dažādi un savstarpēji nošķirami procesi.
Likumdevējs ir skaidri noteicis, ka ar administratīvo pārkāpumu procesu saistītie jautājumi vērtējami Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā
(paredz strīdu izšķiršanu vispārējā tiesā), savukārt administratīvie akti, faktiskā rīcība un publisko tiesību līgumi – Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā (paredz strīdu izšķiršanu administratīvajā tiesā). No Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas pirmā teikuma un 5.punkta
kopsakarā ar 3.panta trešo daļu un 89.pantu nepārprotami izriet, ka lēmums vai rīcība administratīvā pārkāpuma procesā nav ne administratīvais akts, ne
faktiskā rīcība un tādējādi to tiesiskums nav pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā.
[4] Blakus sūdzībā pieteicējs turpina uzturēt jau pieteikumā pausto viedokli, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas 2024.gada 10.jūnija
dokuments nav vis lēmums administratīvā pārkāpuma procesā, bet gan tikai informatīva vēstule (pieteicējs to nosaucis arī par izziņu, paziņojumu, kā arī
faktisko rīcību) ārpus šā procesa ietvariem (jo sūdzība netika izskatīta). Taču šāds pieteicēja ieskats balstās kļūdainā izpratnē.
Neatkarīgi no izvēlētā prasījuma formulējuma pieteicējs pēc būtības lūdz administratīvo tiesu vērtēt tādas policijas darbības, kas veiktas
administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros. Taču iestādes darbība (bezdarbība) un lēmumi administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros veido vienotu
procesu. Katra no šā vienotā procesa sastāvdaļām nav patstāvīgs pārbaudes priekšmets. Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros veiktā iestādes
darbība (bezdarbība) vai lēmumu tiesiskuma kontrole nav nodota administratīvo tiesu kompetencē, pat tad ne, ja darbībai (bezdarbībai) vai lēmumam
piemīt kāda no faktiskās rīcības vai administratīvā akta pazīmēm, uz ko norādījis pieteicējs. Šajā gadījumā Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija,
izlemjot pieteicēja sūdzības pieļaujamību, nerīkojas kā valsts pārvaldes iestāde administratīvi tiesiskajās attiecībās, bet gan kā institūcija, kuru likumdevējs
Administratīvās atbildības likuma 115.panta pirmās daļas 26.punktā ir pilnvarojis izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas. Līdz ar to policijas rīcība
pieteicēja sūdzības izlemšanā nav ne administratīvais akts, ne faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē un attiecīgi nav pārbaudāma
administratīvajā tiesā. Administratīvā tiesa nevar iejaukties tādos jautājumos, kas ir saistīti ar administratīvā pārkāpuma procesu, kāds viennozīmīgi ir arī
jautājums par sūdzības pieļaujamību administratīvā pārkāpuma procesā.
[5] Iepriekš minētais ir pamats atteikt blakus sūdzības izskatīšanu.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 320.1pantu un 338.panta astoto daļu, senatoru kolēģija
nolēma
atteikt izskatīt /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2024.gada 9.jūlija lēmumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore A. Kovaļevska Senators E. Darapoļskis Senatore V. Kakste