Court reduces administrative fine to match current law due to retroactive mitigation provisions.

Lieta Nr.129048314

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 15.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska rakstveida procesā izskatot /pers. A/, personas kods /personas kods/, (turpmāk

- iesniedzējs) sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk - iestāde) 2013.gada 27.decembra lēmumu

Nr.3202,

konstatēja

2013.gada 6.novembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes KPP PPP Ceļu policijas bataljona inspektors R.Jansons sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu- paziņojumu Nr.111928204 par to, ka 2013.gada 6.novembrī plkst.16.40 transportlīdzeklis Nissan Nr./numurs/bija novietots

stāvēšanai Rīgā, Elizabetes-Kļavas ielas krustojumā, uzliekot iesniedzējam naudas sodu Ls 30 (lietas 10.lapa). Protokolu-paziņojumu iesniedzējs ir

pārsūdzējis un ar iestādes 2013.gada 27.decembra lēmumu Nr.3202 2013.gada 6.novembra protokols - paziņojums Nr.111928204 atstāts negrozīts

(lietas 12.-15.lapa).

2014.gada 17.martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta iesniedzēja sūdzība par iestādes 2013.gada 27.decembra lēmumu

Nr.3202.

Sūdzībā norādīts, ka iesniedzējs nepiekrīt iestādes lēmumā uzliktajām soda sankcijām. 2013.gada 6.novembrī iesniedzējam noteiktā laikā bija

jāierodas pie jurista /adrese/. Transportlīdzekli novietojis Elizabetes un Kļavas ielas krustojumā tā, lai netraucētu transporta kustībai. Kad atgriezies, uz

automašīnas priekšējā stikla atradis protokolu ar Nr.111928204.

Iesniedzējs atsaucoties uz Latvijas APK 21.pantu, lūdz pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu un atbrīvot no administratīvās atbildības, aprobežoties

ar mutvārdu aizrādījumu. Tāpat iesniedzējs norāda, ka Elizabetes un Kļavas ielas posmā ir vienvirzienu kustība, CSN 135.6 punkts situācijā, kā

„pieparkota” automašīna neatbilst CSN norādēm (lietas 5.-6., 46.lapa).

Ar 2014.gada 20.marta Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu pieņemta iesniedzēja sūdzība. Līdz tiesas noteiktajam termiņam -

2014.gada 22.aprīlim no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesim, nav saņemti lietas dalībnieku

paskaidrojumi vai lūgumi.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK

normas un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

Izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus, iestādes 2013.gada 27.decembra lēmuma Nr.3202 pamatojumu, tiesnese atzīst, ka iestāde savā

lēmumā attiecībā uz sūdzībā norādīto ir pārbaudījusi, analizējusi un izvērtējusi visus apstākļus, tostarp apstākļus kādos ir izdarīts pārkāpums par ko

iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības.

Vienlaicīgi tiesnese iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē, ka iestāde administratīvās lietas izskatīšanas procesā augstākā iestādē būtu

izdarījusi būtiskus procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu 2013.gada 27.decembra lēmuma Nr.3202 atcelšanai.

Saskaņā ar Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas 8.punktu (redakcijā 25.10.2013. - 31.12.2013.) par stāvēšanu: brauktuvju krustošanās

vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas; uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Atbilstoši Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas 8.punktam (redakcijā no 03.07.2014.) par stāvēšanu brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk

par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka

ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus [...].

Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.punkts nosaka, ka aizliegts apstāties un stāvēt brauktuvju krustošanās vietā un tuvāk par 5 m no šķērsojamās

vai šķērsotās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921.ceļa

apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma,

stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.).

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmajai daļai pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta trešās daļas 5.punktu, ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas

par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi: fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus. Šā panta ceturtā daļa

noteic, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas

ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona. Saskaņā ar šā panta

piekto daļu administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par

faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas

līdzekļiem. Atbilstoši šā panta vienpadsmitajai daļai, ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību

regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt

administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros. Šā panta piecpadsmitā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus fiksē

administratīvā pārkāpuma protokolā. Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 243.panta sešpadsmito daļu šajā kodeksā un citos likumos noteiktajos

gadījumos administratīvā pārkāpuma lietā institūcija (amatpersona), kura nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, iegūtās ziņas par faktiem fiksē

atzinumos, apskates protokolos un citos dokumentos, kas iegūti administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesnese piekrīt iestādes lēmumā ietvertai argumentācijai par to, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā vieta ir krustojums - brauktuvju

krustošanās vieta un satiksme minētā vietā ir pareizi organizēta. Turklāt tā kā Elizabetes ielā šajā posmā ir atļauta divvirzienu satiksme, transportlīdzeklis

stāvēšanai bija novietots uz brauktuves, uz ko norada Rīgas apgabaltiesa (skat.2014.gada 28.marta Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija

spriedumu lietā Nr.132039613, arhīva Nr.104AA-0475-14/16; 2014.gada 10.janvāra Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas spriedumu lietā

Nr.133050813, arhīva Nr.104AA-0102-14/16).

Līdz ar to tiesnese atzīst, ka iestāde ir izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus pamatojoties uz visiem lietas apstākļiem, to kopumā, pēc likuma un

tiesiskās apziņas un pareizi konstatējusi, ka iesniedzējs pārkāpa CSN 135.6.apakšpunkta prasības, par ko atbildība ir paredzēta Latvijas

APK 149.10panta piektās daļas 8.punktā.

Lai gan iesniedzējs norāda, ka pastāv iespēja viņa atbrīvošanai no administratīvās atbildības, tiesnese izvērtējot pārkāpuma raksturu un

iesniedzēja personību, nesaskata iespēju iesniedzēja atbrīvošanai no administratīvās atbildības, bet uzlikto sodu atzīst par atbilstošu administratīvā soda

mērķim. Taču ievērojot Latvijas APK 8.panta otro daļu, ka aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir

atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas, tiesnese konstatē, ka iesniedzējam noteiktais sods Ls 30

apmērā, pēc pārveides uz euro atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantam, ir 42 euro un 69 centi (1 lats=0,702804 euro) ir nelabvēlīgāks par

spēkā esošo Latvijas APK 149. 10panta pirmās daļas 8.punkta sankcijā paredzēto sodu 40 euro apmērā. Līdz ar to tiesa uzskata par nepieciešamu

iesniedzējam noteikto sodu grozīt ievērot norādītās likuma prasības.

Atbilstoši Latvijas APK 289.12panta otro daļu, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Pie šādiem apstākļiem tiesnese atzīst, ka iestādes 2013.gada 27.decembra lēmums Nr.3202 grozāms daļā par iesniedzējam noteikto soda mēru.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 7.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 238.pantu, 243.pantu, 243. 1pantu, 244.pantu,

289. pantu, 289.12panta otrās daļas 4.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesnese

nosprieda

grozīt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2013.gada 27.decembra lēmumu Nr.3202 daļā par /pers. A/, personas kods

/personas kods/, noteikto soda mēru.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, sodu EUR 40 (četrdesmit euro) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska