Landlord court order to collect rent arrears, terminate lease, and evict tenant without alternative housing.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the landlord's request to collect rent arrears, terminate the tenancy agreement, and evict the tenant without providing alternative accommodation. The tenant failed to pay rent and communal services for over two years despite formal warnings and publication in the official gazette. The court ruled that the procedural requirements for eviction were met and awarded the landlord the outstanding debt plus litigation costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 97., 208.1 un 208.2 panti: Tiesā ir jāpieņem prasība par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks nav izpildījis maksājumus un tika sniegts brīdinājums.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:JELT:2017:1206.C15138817.1.S
Lietas arhīva Nr. C-1388-17/15
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2017. gada 6. decembrī
Jelgavas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese K. Zaura
ar tiesas sēžu sekretāri L. Rudēvicu
piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu,
izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Aprakstošā daļa
Prasītājs SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (turpmāk arī Prasītājs) cēlis tiesā prasību pret atbildētāju /pers. C/ (turpmāk arī
Atbildētājs) par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, kurā lūdz:
- piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam parādu no 2015. gada maija līdz 2017. gada 1. februārim 668,54 EUR apmērā;
- izbeigt 2014. gada 23. maijā noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 60 un izlikt Atbildētāju līdz ar ģimenes locekļiem un citām personām,
viņam piederošajām mantām no dzīvokļa Nr. 89, /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;
- Atzīt Prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas, sākot no tiesas nolēmuma stāšanās spēkā līdz nolēmuma izpildei.
Prasība motivēta ar to, ka 2014. gada 23. maijā puses noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 60 (turpmāk – Īres līgums) un
dzīvojamās telpas /adrese/ tika nodotas lietošanā īrniekam. Atbildētājs kopš 2014. gada 23. maija ir deklarējis savu dzīvesvietu minētajā adresē.
Saskaņā ar Īres līguma 2.1. punktu īrnieks uzņēmās maksāt īres maksu pēc noteiktiem tarifiem un maksu par pakalpojumiem par katru kārtējo
mēnesi līdz mēneša 25. datumam. Arī likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta pirmā daļa un 12. pants nosaka īrnieka pienākumu veikt maksājumus par
dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un
kārtībā. Norāda, ka Atbildētājs savas saistības nav pienācīgi pildījis un uz 2017. gada 1. februāri viņam ir izveidojies parāds par dzīvokļa īri un par
komunālo pakalpojumu piegādi 668,54 EUR apmērā.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu Prasītājs 2016. gada 19. oktobrī nosūtīja Atbildētājam brīdinājumus par parāda samaksu,
informējot, ka pretējā gadījumā tiks celta prasība tiesā par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas
ierādīšanas. Brīdinājumu Atbildētājam nebija iespējams izsniegt un tāpēc Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 2016. gada
29. decembrī ir publicēts paziņojums, aicinot Atbildētāju mēneša laikā samaksāt parādu un brīdinot, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā tiesā tiks celta
prasība par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanu. Līdz prasības celšanai īres maksas un
komunālo pakalpojumu parāds nav samaksāts.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1588., 1590., 1651., 1652., 1828., 1832., 1838. pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10., 11.,
11.1, 11.2, 11.3, 12., 18., 28.2 pantu.
Atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī Atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adrese (lietas 27. lapa), ir nosūtīts prasības
pieteikums, izskaidrotas procesuālās tiesības un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai (lietas 44. lapa).
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību lietā nav iesniedzis.
Tiesas sēdē Prasītāja pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem. Prasību daļā par parāda piedziņu uzturēja 620,16
EUR apmērā un paskaidroja, ka pēc prasības celšanas Atbildētājs iesniedza pierādījumus par atrašanos apcietinājumā un tāpēc ir ticis veikts pārrēķins.
Pārējā daļā uzturēja prasību tā kā norādīts prasības pieteikumā un lūdza prasību apmierināt. Paskaidroja, ka parāds ir izveidojies par laika periodu no
2015. gada 1. maija līdz 2017. gada 1. februārim. Atbildētājs pēc prasības celšanas tiesā nav veicis nevienu maksājumu, nav arī izrādījis vēlmi slēgt
izlīgumu. Lūdza piedzīt tiesāšanās izdevumus pilnā apmērā, jo par Atbildētāja atrašanos ieslodzījuma vietā, kas bija par pamatu veiktajam parāda
pārrēķinam, uzzināja tikai pēc prasības celšanas tiesā.
Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās un nav informējis tiesu par saviem neierašanās iemesliem, kā arī nekādus lūgumus nav pieteicis. Par tiesas sēdes
laiku un vietu Atbildētājam ir paziņots Civilprocesa likuma 56. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz Atbildētāja deklarētās
dzīvesvietas adresi.
Ņemot vērā minēto tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu, nolēma izskatīt lietu bez atbildētāja /pers. C/ klātbūtnes, jo
nesaskatīja Civilprocesa likuma 209. un 210. pantā noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus.
Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmā daļa nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs
nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.
Tā kā Atbildētājs nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus par prasību un nav ieradies uz tiesas sēdi, nepaziņojot neierašanās iemeslus, tiesa
uzskata, ka lietā taisāms aizmugurisks spriedums. Lietā nav saskatāmi Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā noteiktie šķēršļi aizmuguriska
sprieduma taisīšanai.
Motīvu daļa
Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus kopsakarā ar Prasītāja pārstāves sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka prasība
ir pamatota un apmierināma tā kā to tiesas sēdē uzturēja Prasītāja pārstāve.
Ar lietā iesniegto 2007. gada 26. februāra Pārvaldīšanas līgumu un 2014. gada 12. jūnija Pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu (lietas 10.-13., 14.-
21. lapa) apstiprinās, ka Jelgavas pilsētas dome ir piešķīrusi Prasītājam tiesības celt tiesā prasības par īres līgumu laušanu, izlikšanu no likumīgi
aizņemtajām telpām, parāda un zaudējumu piedziņu.
Ar 2014. gada 23. maijā noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 60 apstiprinās, ka atbildētājs /pers. C/ ir dzīvokļa Nr. /adrese/, īrnieks (lietas
22.-25. lapa). Lietā nav apstrīdēts fakts, ka dzīvoklis tika nodots Atbildētāja lietošanā. No 2014. gada 23. maija Dzīvojamās telpas pieņemšanas un
nodošanas akta ir redzams, ka SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” nodeva un Atbildētājs pieņēma lietošanā dzīvojamo telpu - dzīvokli
Nr. /adrese/ (lietas 26. lapa).
Ar Jelgavas pilsētas domes administrācijas Īpašumu konversijas pārvaldes 2017. gada 16. janvāra izziņu pierādīts, ka Atbildētājs kopš 2014. gada
23. maija ir deklarējis savu dzīvesvietu /adrese/ (lietas 27. lapa).
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” (turpmāk – Likums) 2. panta otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir īres
līgums.
Likuma 11. panta pirmajā daļā noteikts, ka slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Likuma
11. pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks:
pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana);
papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā (karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta
u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.
Likuma 12. panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.
Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos
termiņos un kārtībā.
No Īres līguma 2.1. un 2.2. punkta redzams, ka Atbildētājs, parakstot īres līgumu, ir apņēmies maksāt īres maksu par katru kārtējo mēnesi līdz
mēneša 25. datumam. Tāpat Atbildētājs apņēmies maksāt arī par šādiem pakalpojumiem: atkritumu izvešana, aukstais ūdens, komunālā elektrība.
Tiesa uzskata, ka minētais Īres līgums ir tiesīgi noslēgts, lietā nav iesniegti pierādījumi, ka kāda no pusēm būtu šo Īres līgumu apstrīdējusi, tāpēc tas
ir saistošs līgumslēdzējpusēm un atbilstoši Civillikuma 1590. pantam katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Turklāt saskaņā ar
Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās
izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Līdz ar to Atbildētājam ir pienākums maksāt Prasītājam īres maksu Īres līgumā noteiktajā apmērā un termiņos, kā arī maksāt par komunālajiem
pakalpojumiem, jo to paredz Īres līguma 2.1. un 2.2. punkts un Likuma 12. panta pirmā un otrā daļa.
Ar lietā iesniegtajām grāmatvedības un arhīva izziņām (lietas 28.-31. lapa) ir pierādīts, ka prasības celšanas brīdī Atbildētāja parāds par dzīvokļa īri
un komunālajiem pakalpojumiem sastāda 668,54 EUR, kas ir aprēķināts par laika periodu no 2015. gada 1. maija līdz 2017. gada 1. februārim.
No Prasītāja pārstāves sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka pēc prasības celšanas tiesā Prasītājs ir veicis pārrēķinu attiecībā uz
parāda summu, sakarā ar ko tiesas sēdē prasība par parāda piedziņu tika uzturēta 620,16 EUR apmērā. Pārrēķina veikšana attiecībā uz īres maksu un
auksto ūdeni (kopā par 48,38 EUR) jau pēc prasības celšanas tiesā apstiprinās arī ar tiesas sēdē iesniegto grāmatvedības izziņu, kas izdrukāta no
sistēmas 2017. gada 6. decembrī (lietas 53. lapa), novērtējot šo izziņu kopsakarā ar lietā iesniegto grāmatvedības izziņu par parāda apmēru uz prasības
celšanas brīdi (lietas 29. lapa). Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja pārstāves norādīto, ka minētais pārrēķins veikts, jo Atbildētājs iesniedza Prasītājam
pierādījumus par to, ka ir atradies ieslodzījuma vietā. Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja pārstāves norādīto, ka Atbildētājs šādus pierādījumus ir
iesniedzis Prasītājam jau pēc prasības celšanas tiesā un līdz tam Prasītāja rīcībā šīs informācijas nebija.
Ņemot vērā minēto tiesa uzskata, ka Prasītājs ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem ir pierādījis parāda esamību un tā apmēru un no atbildētāja /pers.
C/ Prasītāja labā ir piedzenams īres maksas un pakalpojumu parāds 620,16 EUR apmērā par laika periodu no 2015. gada 1. maija līdz 2017. gada
1. februārim.
Saskaņā ar Likuma 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteikto, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa
ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un nemaksā par
pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar īres līgumu un
normatīvajiem aktiem.
Savukārt Likuma 28.2 panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par
dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.
No lietā iesniegtās grāmatvedības un arhīva izziņām (lietas 28.-31. lapa) ir redzams, ka Atbildētājs kopš 2014. gada decembra nav veicis nevienu
maksājumu par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt no tiesas sēdē iesniegtās grāmatvedības izziņas ir redzams, ka uz lietas izskatīšanas dienu
Atbildētāja parāds ir vēl vairāk palielinājies un ka arī pēc prasības celšanas tiesā nav veikts neviens maksājums īres maksas un pakalpojumu apmaksai.
Tādējādi tiesa konstatē, ka Atbildētājs jau vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un nemaksā par pamatpakalpojumiem.
Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka parāds ir samaksāts.
No lietā iesniegtā brīdinājuma ir redzams, ka 2016. gada 18. oktobrī Prasītājs ir sagatavojis brīdinājumu Atbildētājam, kurā viņš ir
informēts par parāda apmēru un aicināts viena mēneša laikā samaksāt parādu vai vienoties par parāda atmaksas grafiku. Tāpat Atbildētājs arī informēts,
ka parāda nesamaksāšanas gadījumā tiks celta prasība tiesā par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās
telpas ierādīšanas. Minētais brīdinājums Atbildētājam ir nosūtīts uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi, bet ir saņemts atpakaļ ar norādi, ka beidzies
sūtījuma glabāšanas laiks (lietas 32., 33., 34.-36. lapa).
Ņemot vērā minēto, 2016. gada 29. decembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, laidienā Nr. 254 (lietas 37. lapa) ir publicēts brīdinājums
atbildētājam /pers. C/, ka tiesā tiks iesniegta prasība par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas
ierādīšanas, ja mēneša laikā no brīdinājuma publicēšanas dienas netiks samaksāts dzīvokļa īres un pakalpojumu maksājumu parāds.
Novērtējusi lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar Prasītāja pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, tiesa uzskata, ka lietā ir iegūti
pietiekoši un ticami pierādījumi, ka Atbildētājs nemaksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem ilgāk par trīs mēnešiem, lai gan viņam ir bijusi
nodrošināta iespēja dzīvoklī dzīvot un pakalpojumus izmantot. Par parāda nesamaksāšanas sekām Atbildētājs ir brīdināts Likuma 28.2 panta otrajā daļā
noteiktajā kārtībā, bet parāds nav samaksāts, kas ir pamats Īres līguma izbeigšanai, atbildētāja /pers. C/ un viņa ģimenes locekļu, kā arī citu no viņa
atkarīgu personu un viņiem piederošo mantu izlikšanai no dzīvokļa /adrese A/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Prasītājs lūdz atzīt viņam tiesības saņemt likumiskos 6% procentus gadā no parāda pamatsummas, sākot no tiesas nolēmuma spēkā
stāšanās līdz nolēmuma izpildei.
Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma
1757. pants nosaka, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti (1765.p.).
Civillikuma 1759. panta 1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1765. panta otrā daļa nosaka, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta
līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.
Ņemot vērā minēto tiesa atzīst par pamatotu Prasītāja lūgumu noteikt viņam tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus - 6% (seši
procenti) gadā no parāda pamatsummas, jo to paredz Civilprocesa likuma 195. pants, kā arī likumisko procentu maksāšanas pienākumu un to apmēru
nosaka Civillikuma 1756., 1759. un 1765. pants. Vienlaikus, ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus, ir nosakāms, ka likumisko
nokavējuma procentu pieaugums apstājas, kad tas ir sasniedz kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus.
Savukārt Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros: izdevumi
sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu - izdevumu faktiskajā apmērā. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež
no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka
atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.
Prasītājs, ceļot prasību ir samaksājis valsts nodevu 135,76 EUR apmērā (lietas 9. lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,38
EUR apmērā (lietas 52. lapa). Tāpat Prasītājam lietā ir radušies arī ar lietas vešanu saistītie izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu par
Atbildētāju brīdināšanu Likuma 28.2 panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu: ar brīdinājumu nosūtīšanu saistītie
izdevumi 3,23 EUR apmērā (lietas 33. lapa) un ar publikācijas ievietošanu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” saistītie izdevumi
5,22 EUR apmērā (1/3 daļa no 15,65 EUR) (lietas 38., 39. lapa). Tādējādi Prasītājam lietā kopumā ir radušies tiesāšanās izdevumi 147,59 EUR
apmērā.
Lai arī Prasītāja pārstāve tiesa sēdē samazināja prasījuma apmēru prasības daļā par parāda piedziņu, tiesa atzīst, ka tiesāšanās izdevumi no
Atbildētāja par labu Prasītājam ir piedzenami pilnā apmērā, ņemot vērā to, ka parāda pārrēķins ir veikts uz Atbildētāja iesniegto dokumentu pamata jau
pēc prasības celšanas tiesā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 44. panta pirmās daļas 3. punktu un otro daļu, tiesa atzīst, ka no Atbildētāja
Prasītāja labā ir piedzenami tiesāšanās izdevumi 147,59 EUR apmērā.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, atbildētājam /pers. C/, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai
izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 208.1 un 208.2 pantu, tiesa
nosprieda
Prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr. 43603011548,
parādu par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2015. gada 1. maija līdz 2017. gada 1. februārim 620,16 EUR (seši simti
divdesmit euro, 16 centi) un tiesāšanās izdevumus 147,59 EUR (viens simts četrdesmit septiņi euro, 59 centi).
Izbeigt 2014. gada 23. maijā ar /pers. C/ noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 60 par dzīvojamās telpas /adrese/ īri.
Izlikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, līdz ar ģimenes locekļiem un citām personām un viņiem piederošajām mantām no dzīvokļa
Nr. /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Noteikt SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. C/
likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no piedzītās, bet vēl nesamaksātās parāda summas, nosakot, ka likumisko nokavējuma procentu pieaugums
apstājas, kad tas sasniedzis pamatparāda lielumu.
Par labu SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr. 43603011548, piedzītās summas ieskaitīt kādā no prasītāja norādītajiem
kontiem: AS „SEB banka”, konta Nr. LV02UNLA0008000508001; AS “Citadele banka”, konta Nr. LV97PARX0001112130019; AS “Swedbank”,
k o n t a Nr. LV36HABA0551011242542; Nordea bank, konta Nr. LV04NDEA0000081520541; AS “DNB banka”, konta
Nr. LV83RIKO0002013142819.
Noteikt /pers. C/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Prasītājs SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna
aizmuguriska sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.
Atbildētājs/pers. C/ 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Jelgavas tiesā pieteikumu par
tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Pilna sprieduma sastādīšanas diena – 2017. gada 20. decembris.
Tiesnese K. Zaura