Appeal court reduced fine for public disorder assault due to reduced charges and higher minimum wage.

Kriminālprocess Nr.11903010417

Lietas arhīva Nr. KA03-0069-18

ECLI:LV:LAAT:2018:0824.11903010417.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2018.gada 24.augustā

Latgales apgabaltiesa šādā sastāvā

tiesas sēdes priekšsēdētājs J.Dimpers,

tiesneši I.Raciņš un A.Vilmanis,

ar sekretāri L.Semjonovu,

piedaloties prokuroram P.Rutkovskim,

aizstāvei A.Sevastjanovai,

sakarā ar apsūdzētā /pers. D/ iesniegto apelācijas sūdzību apelācijas kārtībā atklātā tiesas sēdē Latgales apgabaltiesas telpās izskatīja

krimināllietu, kurā ar Daugavpils tiesas 2017.gada 7.decembra spriedumu

/pers. D/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā un sodīts

ar naudas sodu 11 (vienpadsmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 4180 (četri tūkstoši viens simts astoņdesmit) euro.

Drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums izbraukt no valsts – /pers. D/ atstāts negrozīts līdz spriedums stājas spēkā.

No /pers. D/ piedzīta kaitējuma kompensācija 600 (seši simti) euro /pers. E/ labā. Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 528.panta 9.punktu,

/pers. D/ noteikts termiņš sprieduma šajā daļā labprātīgai izpildei - 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un pienākums iesniegt tiesai

dokumentu par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

N o /pers. D/ valsts labā piedzīta samaksa par aizstāvja R. Jerohoveca sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā 490 (četri simti

deviņdesmit) euro. Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 529. panta 2.punktu, /pers. D/ noteikts termiņš šo procesuālo izdevumu labprātīgai izpildei -

30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas (lietas 158.-166.lapa).

Noklausījusies tiesneša, kuram uzdots referēt, ziņojumu un pārbaudījusi pierādījumus krimināllietā, Latgales apgabaltiesa

konstatēja

Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. D/ izdarīja rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret

sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru (huligānisms), ja tas saistīts ar miesas bojājumu

nodarīšanu cietušajam, šādos apstākļos:

2017.gada 26.martā, pulksten 4.15 /pers. D/ atradās naktsklubā “/Nosaukums A/” /adrese/. Naktsklubā atradās arī /pers. E/ kopā ar draugiem

/pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/, kur svinēja personīgos svētkus. Kad iepriekš minētās personas atradās deju zālē, /pers. D/, huligānisku motīvu vadīts,

sāka provocēt kluba apmeklētāju /pers. J/ uz konfliktu. /pers. E/, redzot /pers. D/ pretlikumīgās darbības, mēģināja novērst konfliktu, bet /pers. D/ bez

iemesla, pārkāpjot vispārpieņemtas uzvedības normas, pēkšņi, ne mazāk kā piecas reizes ar dūri tīši iesita /pers. E/ pa seju, nodarot viņam miesas

bojājumus: sejas sasitumu ar sistām brūcēm, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisījuši veselības traucējumu uz

laiku no 7 līdz 21 dienai. Pēc tam apsardzes darbinieki ar citiem kluba apmeklētajiem pieskrēja pie /pers. D/ un pārtrauca viņa huligāniskās darbības, bet

/pers. E/ kopā ar /pers. G/ izgāja no deju zāles. Kad /pers. E/un /pers. G/ atradās kluba priekštelpā un sarunājās, no deju zāles iznāca /pers. D/ un,

ieraugot viņus, turpināja savas huligāniskās darbības, proti, bez iemesla, pārkāpjot vispārpieņemtas uzvedības normas, vienu reizi ar dūri tīši mēģināja

iesist /pers. G/ pa galvu, bet /pers. G/ no sitiena izvairījās. Pēc tam kluba apmeklētāji un kluba apsardzes darbinieki pārtrauca /pers. D/ darbības un

izraidīja viņu no naktskluba. /pers. D/ darbību rezultātā /pers. H/, /pers. I/ un /pers. J/ bija spiesti pārtraukt atpūtu naktsklubā, jo zuda noskaņojums

turpināt atpūtu, bet /pers. G/ pavadīja /pers. E/ uz slimnīcu, kuram bija nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Tādas /pers. D/ darbības kvalificētas saskaņā ar Krimināllikuma 231.panta otro daļu.

Apelācijas kārtībā pirmās instances tiesas spriedumu pilnā apmērā pārsūdzēja apsūdzētais /pers. D/.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja ieskatā Daugavpils tiesas spriedumu nevar atzīt par likumīgu un pamatotu, tas ir atceļams un lietā taisāms jauns,

/pers. D/ attaisnojošs spriedums, jo viņš nav izdarījis viņam inkriminēto noziegumu – ļaunprātīgu huligānismu. Tiesa nav izvērtējusi /pers. D/ rīcības

subjektīvo pusi. Viņam nekad nav bijis nodoma nedz traucēt sabiedrisko kārtību, nedz arī ignorēt vispārpieņemtās sabiedrības normas. Apsūdzētā rīcība

nakts klubā bija tieši cietušā rīcības dabiskās un nepieciešamās sekas, kas nebija vērstas uz sabiedriskās kartības traucēšanu, bet gan aizstāvēšanās pret

cietušā agresīvo rīcību.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja ieskatā tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 19.pantu par nevainīguma prezumpciju, ka visas šaubas par

vainīgumu ir vērtējamas par labu apsūdzētajai personai. /pers. D/ uzskata, ka pirmās instances tiesa nepareizi novērtējusi lietā esošos pierādījumus un

nonākusi pie nepamatota secinājuma par apsūdzētā vainīgumu un viņa darbību kvalifikāciju. Tiesa par pamatu notiesājoša sprieduma taisīšanā ir ņēmusi

cietušā un viņa liecinieku liecības un nepamatoti noraidījusi aizstāvības liecinieku /pers. L/ un /pers. M/ liecības, norādot, ka šie liecinieki par lietas

apstākļiem liecina no apsūdzētā skatu punkta, nolūkā mazināt apsūdzētā vainu. Tiesa nav norādījusi, kādi pierādījumi apstiprina šādu tiesas viedokli.

Tāpat tiesa nav ņēmusi vērā, ka cietušais ir policijas darbinieks. Pat nepildot dienesta pienākumus, policijas darbiniekam jāuzvedas tā, lai nevienam

nerastos šaubas par policijas kā valsts iestādes prestižu. Tieši šī iemesla dēļ cietušais un viņa draugi (liecinieki lietā), visticamāk, liecinājuši par labu

policijas darbiniekam, norādot, ka tieši apsūdzētais uzbruka cietušajam, jo jebkura policijas darbinieka necienīga rīcība (kā, piemēram, sišana citai

personai) grauj cietušā prestižu. Bet faktiski cietušais uzbruka apsūdzētajam, kad /pers. D/ centās nomierināt citu personu.

Kā arī tiesa nepareizi novērtējusi videoierakstus, no kuriem redzams, ka tieši cietušais ar /pers. G/ nodara /pers. D/ miesas bojājumus un fiziskas

sāpes, un ka tieši cietušo un liecinieku naktskluba apsardze izraidīja no kluba. Tiesa nav izvērtējusi apsardzes darbinieku faktisko rīcību, no kuras izriet,

ka tieši cietušais, visticamāk, traucēja sabiedrisko kārtību. Ņemot vērā, ka video ieraksti ir bez skaņas, apsūdzētajam nav saprotami tiesas secinājumi par

videoierakstos redzamo ierakstu, piemēram, par to, ka cietušais mēģinājis atrisināt konfliktu.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz apelācijas instances tiesu pārbaudīt lietā esošos pierādījumus, atcelt Daugavpils tiesas 2017.gada 7.decembra

spriedumu un /pers. D/ pilnībā attaisnot.

Norāda, ka apelācijas instances tiesā viņu aizstāvēs zvērināta advokāte A.Sevastjanova, ar kuru vienošanos noslēgs pats (lietas 169.-170.lapa).

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ iesniegto apelācijas sūdzību uzturēja pilnībā.

Aizstāve A.Sevastjanova apsūdzētā iesniegtajai apelācijas sūdzībai pievienojās pilnībā. Norādīja, ka /pers. D/ huligāniskas darbības neizdarīja,

viņš tikai aizstāvēja sevi, jo pamatoti jutās apdraudēts. Apsūdzētais nekad nenoliedza, ka trīs reizes ar plaukstu iesita /pers. E/. Apsūdzībā un spriedumā

nepareizi norādīts, ka sita ar dūrēm. Var runāt par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu. Videoierakstā redzams, ka deju zālē vesels bars

cilvēku uzbrūk /pers. D/. Konfliktu izšķīra apsargi un no zāles izveda nevis apsūdzēto, bet /pers. E/ un viņa kompāniju. Pirmās instances tiesā liecinieks

/pers. J/ liecināja, ka viņš uzsāka konfliktu ar /pers. D/ draugu. Pārējās darbības bija šā konflikta sekas. Tātad /pers. D/ nebija konflikta iniciators.

Apsūdzībā nav norādīts, kuras darbības un kādā veidā veido huligānisma sastāvu. Sprieduma motīvu daļā tiesa, aprakstot faktiskos apstākļus,

paplašināja /pers. D/ celto apsūdzību, tādā veidā pārkāpa Kriminālprocesa likuma 455.panta trešās daļas nosacījumus un apsūdzētā tiesības uz

aizstāvību. Apsūdzētā deju zālē izdarītos trīs sitienus /pers. E/ un mēģinājumu koridorā iesist /pers. G/ nav pamata pārkvalificēt uz kādu citu noziedzīgu

nodarījumu. Lūdz pirmās instances tiesas spriedumu atcelt un /pers. D/ pilnībā attaisnot.

Prokurors P.Rutkovskis iesniegto apelācijas sūdzību neatzina. Prokurors no sprieduma aprakstošās daļas lūdza izslēgt apsūdzētajam inkriminēto

pazīmi – bezkaunība. Norādīja, ka apsūdzētais ar savām darbībām citu personu tikumību un kauna jūtas neaizskāra. Bezkaunības pazīme nav pierādīta.

Tādēļ šajā daļā taisāms jauns spriedums. Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.

Apelācijas instances tiesa, novērtējusi apsūdzētā /pers. D/ sūdzībā norādītos argumentus un tiesas sēdē dotos paskaidrojumus, pārbaudījusi

pierādījumus lietā, ņemot vērā aizstāves viedokli un prokurora atteikšanos no apsūdzībā inkriminētās huligānisma pazīmes – bezkaunība, atzīst, ka pirmās

instances tiesas spriedums atceļams daļā par /pers. D/ atzīšanu par vainīgu Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā un

viņam noteikto sodu. Atceltajā daļā taisāms jauns spriedums. Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.

Apelācijas instances tiesa konstatē, ka /pers. D/ izdarīja rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību,

ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru (huligānisms), ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam. Noziegums

izdarīts šādos apstākļos.

2017.gada 26.martā, pulksten 4.15 /pers. D/ atradās naktsklubā “/Nosaukums A/” /adrese/. Naktsklubā atradās arī /pers. E/ kopā ar draugiem

/pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/, kuri svinēja personīgos svētkus. Kad iepriekš minētās personas atradās deju zālē, /pers. D/, huligānisku motīvu vadīts,

sāka provocēt kluba apmeklētāju /pers. J/ uz konfliktu. /pers. E/, redzot /pers. D/ pretlikumīgās darbības, mēģināja novērst konfliktu, bet /pers. D/ bez

iemesla, pārkāpjot vispārpieņemtas uzvedības normas, pēkšņi, ne mazāk kā piecas reizes ar dūri tīši iesita /pers. E/ pa seju, nodarot viņam miesas

bojājumus: sejas sasitumu ar sistām brūcēm, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisījuši veselības traucējumu uz

laiku no 7 līdz 21 dienai. Pēc tam apsardzes darbinieki ar citiem kluba apmeklētajiem pieskrēja pie /pers. D/ un pārtrauca viņa huligāniskās darbības.

/pers. E/ kopā ar /pers. G/ izgāja no deju zāles un kluba priekštelpā sarunājās. Kad no deju zāles iznāca /pers. D/ un viņus ieraudzīja, turpinot savas

huligāniskās darbības, proti, bez iemesla, pārkāpjot vispārpieņemtas uzvedības normas, vienu reizi ar dūri apsūdzētais tīši mēģināja iesist /pers. G/ pa

galvu, bet /pers. G/ no sitiena izvairījās. Tad kluba apmeklētāji un apsardzes darbinieki pārtrauca /pers. D/ darbības un izraidīja viņu no naktskluba.

Apsūdzētā darbību rezultātā /pers. H/, /pers. I/ un /pers. J/ bija spiesti pārtraukt atpūtu naktsklubā, jo zuda noskaņojums turpināt atpūtu, bet /pers. G/

pavadīja /pers. E/ uz slimnīcu, jo cietušajam bija nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Ar tādām darbībām /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 231. panta otrajā daļā paredzēto noziegumu.

Apsūdzētais /pers. D/ sevi par vainīgu Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā neatzīst. Pirmās un apelācijas

instances tiesu sēdēs, noklausījies pārbaudītos pierādījumus un noskatījies lietas materiāliem pievienotajā CD fiksētos trīs videofailus par tās nakts

notikumiem klubā “/Nosaukums A/”, viņš vēlējās liecināt un deva šādas liecības.

2017.gada 26.martā, ap pulksten 1.00 /pers. D/ kopā ar /pers. O/ ieradās naktsklubā “/Nosaukums A/”. Alkoholu apsūdzētais nelietoja. Klubā

apsūdzētais satika viņam pazīstamus puišus, kuri bija alkohola reibumā. Te atradās arī viņam līdz tam nepazīstamie /pers. E/, /pers. G/ un /pers. J/, kuriem

līdzi bija atnākušas divas sievietes. Vakara gaitā /pers. E/ dejoja ar gaišmatainu sievieti – /pers. P/. /pers. D/ ar /pers. P/ agrāk draudzējās, bet

precējušies nebija. Vakara gaitā apsūdzētā paziņa /pers. R/ vēlējās izraisīt konfliktu ar /pers. J/. Ap plkst. 3.00 (pēc ziemas laika) /pers. R/ noreiba vēl

vairāk un sāka strīdēties ar /pers. J/. Apsūdzētais, turot /pers. R/ aiz pleciem, nostājās starp viņiem un abus izšķīra. /pers. D/ ne ar kādām darbībām pret

sevi turpmāk notikušo uzbrukumu neizsauca. Pēkšņi apsūdzētajam no sāna /pers. J/ iesita. /pers. D/ pamanīja /pers. E/ un vēl vienu puisi. /pers. E/ bija

ļoti piedzēries, augumā divas reizes lielāks par apsūdzēto, un /pers. D/ virzienā gāja ļoti agresīvi. Cietušā nolūku viņš nezināja. Apsūdzētais arī nezināja,

vai cietušajam bija kaut kas rokās. /pers. D/ uzskatīja, ka viņam draud nepatikšanas. Viņš mēģināja ar roku apturēt cietušo, taču tas neizdevās. Tad

apsūdzētais, aizstāvoties, vienu reizi ar plaukstu iesita /pers. E/ pa seju, lai cietušo dezorientētu. Ja apsūdzētais sistu ar dūri, pietiktu viena sitiena, lai

cietušajam salauztu žokli. Šinī brīdī, gribēdama izšķirt, starp cietušo un apsūdzēto nostājās /pers. P/. Pēc pirmā sitiena /pers. E/ atkāpās. /pers. D/

turpināja viņu sist un kopā iesita trīs reizes, jo cietušais bija lielāks un viena sitiena nepietika, lai viņu apdullinātu. /pers. E/ vajadzēja saprast, ka pie /pers.

D/ līst nevajag. Tad /pers. E/, /pers. G/ un /pers. J/ metās apsūdzētajam virsū. Cietušais viņam izlauza plecu. Apsargi cietušo un viņa draugus izveda ārā,

bet apsūdzētais palika deju zālē. “Ielicis” plecu atpakaļ, apsūdzētais devās ārā no deju zāles. Ejot uz ģērbtuvi, viņš saskatījās ar /pers. E/ un /pers. G/.

/pers. D/ saprata, ka cietušais un viņa draugs atkal vēlas viņam kaut ko nodarīt. Apsūdzēto pārņēma dusmas un viņš gribēja /pers. G/ iesist. Sitiens

nesanāca. /pers. G/ satvēra apsūdzētā kaklu un žņaudza līdz viņš zaudēja samaņu.

Noskatījies kameras Nr.05 fiksēto videoierakstu, /pers. D/ liecināja, ka viņš te redzams ģērbies zilas krāsas kreklā ar īsām piedurknēm. Redzams

arī /pers. E/, kurš dejo ar gaišmatainu sievieti. Kādreiz /pers. D/ ar šo sievieti kaut kas saistīja, bet sieva viņa nebija. Deju laikā uz krēsla apsēžas /pers.

R/. Videoierakstā skaidri redzams, ka /pers. D/, esot labā noskaņojumā, piegāja pie /pers. J/. Drīz pēc tam /pers. J/ apsūdzētajam iesita.

Noskatījies kameras Nr.06 fiksēto videoierakstu, /pers. D/ liecināja, ka tajā redzams kā /pers. G/ apsēžas uz krēsla. Pēc apsūdzētā /pers. E/

izdarītā sitiena visi /pers. D/ uzbruka – apsargs apsūdzēto turēja, bet /pers. E/, /pers. G/ un vēl viens puisis viņu sita.

Divas dienas vēlāk /pers. D/ lielveikalā satika /pers. E/ un sarunā pateica, ka notikušajā bija vainīgs cietušais. /pers. D/ vēlējās izlīgt. /pers. E/

atbildēja, lai /pers. D/ viņam samaksā 3000 euro, citādi būs problēmas. Sarunas laikā summu cietušais pakāpeniski samazināja līdz 1000 euro.

Apsūdzētais maksāt nepiekrita, jo sevi par vainīgu neuzskata. Cietušā tiesas sēdē pieteikto un uzturēto kaitējuma kompensāciju 1500 euro neatzīst, jo

nav vainīgs (lietas 138., 141.-142., 184.-185.lapa).

Apsūdzētā /pers. D/ vaina Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā apelācijas instances tiesas konstatētajā apjomā

pierādīta ar pierādījumiem lietā.

Cietušais /pers. E/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka 2017.gada 26.martā viņš kopā ar draugiem naktsklubā “/Nosaukums A/” turpināja

svinēt /pers. G/ sievas /pers. H/ jubileju. Viņi visi labā noskaņojumā ieradās atpūsties naktsklubā “/Nosaukums A/”. Ap pulksten 3.00, bet pēc pārejas uz

vasaras laiku ap pulksten 4.00, viņš atradās naktsklubā un deju zālē satika savu draugu /pers. J/, kurš uz naktsklubu bija atnācis viens. Redzot, ka /pers.

J/ ar kādu /pers. D/ draugu izraisās verbāls konflikts, cietušais piegāja viņiem klāt un lūdza nomierināties. Pirms tam /pers. D/ piegāja pie šī sava drauga

un lūdza viņam izprovocēt konfliktu ar /pers. J/. Šo sarunu cietušais nedzirdēja. To izsecināja no viņu darbībām. Pēc brīža, kad /pers. E/ skatījās pavisam

citā virzienā, /pers. D/ pēkšņi viņam spēcīgi iesita. Cietušais saņemt sitienu nebija sagatavojies un pēc sitiena bija dezorientēts. /pers. D/ cietušajam

paspēja iesist vēl vairākas reizes, kamēr kluba apsardze un apmeklētāji apsūdzēto savaldīja un turēja līdz viņš nomierinājās. Atbildes sitienus /pers. E/

neizdarīja. Apsūdzētā sitieni cietušajam trāpīja pa galvu, seju un lūpām. Pēc tam /pers. E/ kopā ar /pers. G/ no deju zāles iznāca gaitenī. /pers. D/ viņiem

sekoja un bez jebkāda iemesla mēģināja iesist /pers. G/, taču netrāpīja. Kad notikuma vietā jau ieradās policijas darbinieki, cietušais jautāja

apsūdzētajam, kāpēc sita. /pers. D/ atbildēja, ka /pers. E/ dejoja ar viņa sievu un /pers. E/ viņam iesita pirmais. /pers. E/ domā, ka /pers. D/ kluba telpās

cilvēku atpūtas laikā huligāniski uzvedās tāpēc, ka cietušais vakara gaitā dejoja ar gaišmataino sievieti, kuru apsūdzētais nosauca par savu sievu. Citu

iemeslu tādai apsūdzētā uzvedībai nebija. Pirms tam cietušais apsūdzēto nepazina. /pers. D/ nezināja, ka /pers. E/ strādā policijā. Konfliktu viņu starpā

līdz tam nebija, visi bija pozitīvi noskaņoti, visiem bija labs garastāvoklis.

Pēc notikušā /pers. H/ raudāja un kopā ar draudzeni ar taksometru aizbrauca mājās. /pers. E/ devās uz Daugavpils reģionālo slimnīcu, kur viņam

konstatēja miesas bojājumus - uz lūpas tika uzliktas šuves un nedēļu viņš bija spiests ārstēties. Tādējādi visiem atpūtas vakars un /pers. H/ jubilejas

svinības bija sabojāti. Visi pirms laika bija spiesti atpūtu nakts klubā pārtraukt.

Noskatījies kameras Nr.05 fiksēto videoierakstu, /pers. E/ liecināja, ka viņš te dejo ar gaišmatainu sievieti, kura, kā vēlāk izrādījās, ir pazīstama ar

/pers. D/. Pēc sitiena /pers. D/ pateica, ka iesita, jo cietušais dejoja ar viņa sievu. Redzams, ka pirmā sitiena laikā /pers. E/ skatījās pavisam citā virzienā.

Redzams kā apsūdzētais piegāja klāt /pers. R/.

Noskatījies kameras Nr.06 fiksēto videoierakstu, /pers. E/ liecināja, ka gaišmataino sievieti, ar kuru viņš dejoja, /pers. D/ nosauca par savu sievu.

Noskatījies kameras Nr.02 fiksēto videoierakstu, /pers. E/ liecināja, ka te redzams, kā viņš un /pers. G/ dodas uz deju zāli. Cietušā baltais krekls

notraipīts ar asinīm. Pēkšņi parādījās /pers. D/ un iesita /pers. G/. Tad puiši viņu izvilka ārā.

Apsūdzētais vairākas reizes vēlējās ar cietušo izlīgt, taču tas neizdevās, jo apsūdzētais uzskatīja, ka viņš nav vainīgs un nevēlējās cietušajam

samaksāt morālo un materiālo kompensāciju 1500 euro.

Pirmās instances tiesas sēdē cietušais uzturēja kaitējuma kompensāciju 1500 euro. Norādīja, ka viņš bija spiests ārstēties un kopā ar ģimeni

nevarēja doties plānotā ceļojumā. Visi bija spiesti laiku pavadīt mājās. Uzskatīja, ka apsūdzētais jāsoda ar reālu brīvības atņemšanas sodu (lietas 127.-

128., 138.lapa).

Liecinieks /pers. J/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka 2017.gada 25.martā viņš rezervēja galdiņu naktsklubā “/Nosaukums A/”. Vēlāk uz

klubu atnāca /pers. E/ ar draugiem un viņi kopā jautri pavadīja laiku. Vienā brīdī dejošanas laikā /pers. J/ aizskāra /pers. D/ draugs un viņiem sākās

mutisks konflikts. Tā laikā /pers. J/ un /pers. D/ viens otru grūstīja. Šajā brīdī viņiem klāt piegāja /pers. E/ un vēlējās noskaidrot konflikta iemeslu. /pers.

J/ apsūdzētajam nesita. /pers. D/ iesita cietušajam ar dūri vismaz trīs reizes pa seju un cietušajam no lūpām tecēja asinis. Pēc tam iejaucās kluba apsardze

un /pers. D/ izveda ārā no deju zāles. Atceras, ka konflikts starp cietušo un apsūdzēto turpinājās kluba gaitenī. Pēc notikušā /pers. J/ devās mājās.

Pirmstiesas izmeklēšanā, kad tika veikta atpazīšana pēc fotogrāfijām, /pers. J/ atpazina apsūdzēto pēc sejas formas un bārdas (lietas 128.-129.lapa).

Liecinieks /pers. G/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja un apstiprināja saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē

nolasītās viņa pirmstiesas izmeklēšanā dotās liecības. No /pers. G/ liecībām izriet, ka 2017.gada 26.marta naktī viņš kopā ar savu sievu /pers. H/, draugu

/pers. E/ un sievas draudzeni ieradās naktsklubā “/Nosaukums A/”, kur turpināja svinēt sievas dzimšanas dienu. /pers. G/ un /pers. E/ bija ģērbušies

baltos kreklos ar melniem tauriņiem, bet sievietes nakts kleitās. Noskaņojums viņiem bija jautrs un mierīgs. Apmēram ap pulksten 4.00 liecinieks pievērsa

uzmanību /pers. E/, kurš mēģināja nomierināt kādu agresīvu kluba apmeklētāju. Pēc brīža /pers. G/ pamanīja, ka otrs vīrietis, līdz tam viņam

nepazīstamais /pers. D/, pēkšņi bez jebkāda iemesla ne mazāk kā trīs reizes ar dūri iesita /pers. E/ pa seju. Liecinieks devās palīdzēt cietušajam aizturēt

/pers. D/. Ieradās arī kluba apsardze, kas visus izšķīra. Pēc tam /pers. G/ ar /pers. E/ stāvēja kluba priekštelpā (gaitenī) un sarunājās. Šajā laikā no deju

zāles viņu virzienā devās /pers. D/. Viņš izskatījās agresīvi noskaņots. Neko nepaskaidrojot, /pers. D/ mēģināja /pers. G/ iesist, taču lieciniekam izdevās

no sitiena izvairīties. Apsardze apsūdzēto izveda ārā. Pēc notikušā liecinieks pavadīja cietušo uz slimnīcu, jo /pers. E/ bija sasista seja un no lūpas tecēja

asinis. Uzskata, ka /pers. D/ iesita /pers. E/, kā arī mēģināja iesist lieciniekam bez jebkāda iemesla. Pēc notikušā viņi bija spiesti atstāt klubu, jo cietušais

bija jāved uz slimnīcu un viņu noskaņojums bija sabojāts (lietas 16., 130.-131.lapa).

Lieciniece /pers. H/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka 2017.gada 25.martā, pēc viņas dzimšanas dienas svinībām kafejnīcā, viņa, viņas vīrs

/pers. G/, cietušais /pers. E/ un viņas draudzene devās uz naktsklubu “/Nosaukums A/”. 2017.gada 26.martā, ap pulksten 00.00-01.00 viņi ieradās

naktsklubā un apsēdās pie galdiņa, ko bija rezervējis /pers. J/. Klubā viņi dejoja un atpūtās. Ap pulksten 4.00 pēc vasaras laika, kad diskotēka jau

tuvojās beigām, lieciniece, kura no /pers. E/ atradās trīs metru attālumā, redzēja, ka /pers. D/ nezināmu iemeslu dēļ vismaz trīs reizes ar dūri iesita /pers.

E/. Cietušais ar rokām aizsedza seju un pretī nesita, no sejas viņam tecēja asinis. Notikušo kluba priekštelpā lieciniece neredzēja. Pēc notikušā viņa

devās uz mājām, bet viņas vīrs kopā ar cietušo devās uz slimnīcu. Tajā vakarā viņa bija ģērbusies melnā garā kleitā. Viņas svētki bija sabojāti (lietas

131.lapa).

Liecinieks /pers. S/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja un apstiprināja saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē

nolasītās viņa pirmstiesas izmeklēšanā dotās liecības. No /pers. S/ liecībām izriet, ka 2017.gada 26.marta naktī viņš klubā “/Nosaukums A/” bija biļešu

kontrolieris, nepieciešamības gadījumā palīdzēja kluba apsargiem ieviest kārtību. Līdz pulksten 3.00 pēc ziemas laika klubā viss bija mierīgi. Pēc tam

vienā brīdī, iegājis zālē, liecinieks redzēja, ka viens neliela auguma melniem matiem kluba apmeklētājs, kuru pirmstiesas izmeklēšanā pēc fotogrāfijām viņš

atpazina kā /pers. D/, sāk sist vīrieti, kurš bija ģērbies baltā kreklā. /pers. D/ cietušajam pa seju izdarīja sitienu sēriju, precīzu skaitu nevar pateikt.

Liecinieks tūlīt sāka konfliktu pārtraukt. Liecinieks ir pārliecināts, ka konfliktu pirmais uzsāka apsūdzētais. No viņa sitieniem cietušajam no lūpas tecēja

asinis. /pers. D/ arī iepriekš, apmeklējot klubu, uzvedās izaicinoši. Domā, ka šis konflikts nedaudz traucēja nakts kluba apmeklētāju atpūtu (lietas 34.,

35.-36., 129.-130.lapa).

No liecinieka /pers. T/ pirmstiesas izmeklēšanā dotajām liecībām, kuras pirmās instances tiesa nolasīja saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

501.panta 4.punktu, izriet, ka 2017.gada 26.marta naktī viņš nakts klubā /Nosaukums A/ bija biļešu kontrolieris, kā arī kopā ar /pers. S/, /pers. U/ un

/pers. V/ pildīja apsardzes darbinieka pienākumus. Ap pulksten 4.15 viņam /pers. S/ pa rāciju paziņoja par kautiņu zālē. Liecinieks ieradās notikuma

vietā un redzēja, ka /pers. S/ no mugurpuses tur neliela auguma puisi melniem matiem, kurš bija ģērbts tumšā kreklā īsām piedurknēm. Kaut kurš no

viņiem atvilka divus puišus baltiem krekliem. Atceras, ka kluba garderobē notika vēl viens kautiņš, kurā bija iesaistīts tas pats neliela auguma puisis

melniem matiem. Viņu turēja viens no kluba apmeklētājiem. Uzskata, ka klubā notiekošie kautiņi traucē citu cilvēku atpūtu. Kautiņu uzsācēji ir

sabiedriskās kārtības pārkāpēji (lietas 19., 141.lapa).

No liecinieka /pers. U/ pirmstiesas izmeklēšanā dotajām liecībām, kuras pirmās instances tiesa nolasīja saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

501.panta 4.punktu, izriet, ka liecinieks 2017.gada 26.marta naktī klubā “/Nosaukums A/” pildīja apsardzes darbinieka pienākumus. Pēc pulksten 3.00

pēc ziemas laika viņam pa rāciju paziņoja par kautiņu deju zālē. Liecinieks redzēja, ka vairāki cilvēki zālē savā starpā grūstās un palīdzēja viņus izšķirt.

Nezina, kurš sāka konfliktu. Cietušais devās ārā no zāles nomazgāties, jo bija vienās asinīs, bet apsūdzētais palika zālē. Vēlāk kautiņš notika arī kluba

garderobē, kura laikā kāds lieciniekam nepazīstams puisis turēja uz grīdas guļošu /pers. D/. (lietas 39., 139.lapa).

No liecinieka /pers. Z/ pirmstiesas izmeklēšanā dotajām liecībām, kuras pirmās instances tiesa nolasīja saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

501.panta 3.punktu, izriet, ka 2017.gada 26.martā, pēc pulksten 3.00 pēc ziemas laika kluba “/Nosaukums A/” deju zālē notika kautiņš. Tā sākumu

neredzēja. Liecinieks pašu agresīvāko cilvēku paņēma aiz kakla un sāka vest ārā no zāles. Zālē viņš redzēja divus vīriešus baltos kreklos - viens bija ar

melnu tauriņu, otrs ar melniem bikšturiem. Vēlāk liecinieks redzēja otru kautiņu kluba gaitenī, kuru uzsāka neliela auguma vīrietis melniem īsiem matiem un

ģērbies zilā kreklā. Tas vīrietis piegāja pie vīrieša ar melniem bikšturiem un ar dūri sita pa seju. Tajā brīdī liecinieks atradās blakus vīrietim, kurš sita. Lai

novērstu kautiņu, /pers. Z/ satvēra šo vīrieti aiz kakla un ar apsardzes darbiniekiem mēģināja izvest ārā. /pers. Z/ nepatika, ka tas cilvēks pārkāpj

sabiedrisko kārtību. Pēc notikušā lieciniekam sabojājās garastāvoklis un noskaņojums, pārgāja vēlēšanās turpināt atpūtu un viņš devās mājās (lietas 40.,

137.lapa).

Liecinieks /pers. O/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja un apstiprināja saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē

nolasītās viņa pirmstiesas izmeklēšanā dotās liecības. No /pers. O/ liecībām izriet, ka 2017.gada 26.martā drīz pēc pusnakts viņš kopā ar /pers. D/

atnāca uz klubu “/Nosaukums A/”. Liecinieks atradās netālu no galdiņa, kur sēdēja divi puiši baltos kreklos. Uzvedās viņi mierīgi, nevienu neaiztika.

/pers. O/ paziņa /pers. B/ pateica, ka šie abi puiši strādā policijā. Ap pulksten 3.00 pēc ziemas laika liecinieks ieraudzīja, ka zālē notiek kaut kāds

kautiņš, kurā iesaistīti abi puiši baltajos kreklos. Kad apsardze kautiņu izšķīra, liecinieks ieraudzīja /pers. D/, kuram bija saplēsts krekls. Kautiņa sākumu

liecinieks neredzēja. Nedaudz vēlāk kaut kāds cīniņš notika arī kluba gaitenī, /pers. D/ kaut kas žņaudza, bet to nedarīja cietušais (lietas 23., 132.lapa).

Liecinieks /pers. A0/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja un apstiprināja saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē

nolasītās viņa pirmstiesas izmeklēšanā dotās liecības. No /pers. A0/ liecībām izriet, ka 2017.gada 26.martā ap pulksten 00.30 viņš ieradās nakts klubā

“/Nosaukums A/”. Te atpūtās arī divi puiši baltos kreklos. Viņi uzvedās labi - dejoja un nevienu neaiztika. Liecinieka paziņas teica, ka viņi abi strādā

policijā. Vienā brīdī liecinieks pamanīja, ka pirmā stāva zālē notiek kautiņš. Tajā bija iesaistīti puiši baltajos kreklos un /pers. D/. Kurš sāka kautiņu,

neredzēja. Kautiņu pārtrauca kluba apsardzes darbinieki (lietas 26., 129.lapa).

Liecinieks /pers. L/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka 2017.gada 26.martā viņš kopā ar /pers. D/ atnāca uz naktsklubu “/Nosaukums A/”

atpūsties. Klubā atradās arī /pers. E/, kurš bija ģērbies baltā kreklā un atradās alkohola reibumā. Arī liecinieks lietoja alkoholu. Pirms notikumiem deju

zālē cietušais /pers. E/ un /pers. D/ kāpnēs saskārās un starp viņiem notika vārdisks konflikts. Vēlāk, kad liecinieks un /pers. D/ stāvēja kluba pirmajā

stāvā, /pers. E/ un /pers. D/ saskatījās. /pers. E/ draudīgi devās /pers. D/ virzienā. Kaut kāds cietušā draugs nostājās viņam ceļā. Tad /pers. D/ /pers. E/

1-2 reizes iesita. Nakts kluba apsargi mēģināja viņus izšķirt (lietas 137.lapa).

Liecinieks /pers. M/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka 2017.gada 26.martā atradās naktsklubā “/Nosaukums A/”. Ap pulksten 3.00 (pēc

ziemas laika) pie bāra letes starp /pers. D/ paziņu un /pers. E/ draugu izcēlās konflikts. /pers. D/ mēģināja atrisināt konfliktu un mēģināja /pers. E/ draugu

pabīdīt malā. Rezultātā cietušā draugs iesita /pers. D/. Pēc dažām sekundēm /pers. E/ uzbruka /pers. D/ un vairākas reizes iesita pa galvu. Cietušā draugi

arī uzbruka apsūdzētajam un pēc tā apsūdzētajam bija saplēsts krekls (lietas138.lapa).

Liecinieks /pers. V/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja un apstiprināja saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē

nolasītās viņa pirmstiesas izmeklēšanā dotās liecības. No /pers. V/ liecībām izriet, ka 2017.gada 26.marta naktī viņš pildīja apsardzes darbinieka

pienākumus naktsklubā “/Nosaukums A/”. Ap pulksten 4.00 pēc vasaras laika viņš atradās ārpus kluba telpām un neredzēja, kas notika kluba zālē un

priekštelpā. Vēlāk kluba ārpusē redzēja, ka divi vīrieši baltos kreklos un viens neliela auguma vīrietis savā starpā lamājās (lietas 20., 132.-13.lapa).

Saskaņā ar tiesu medicīnas eksperta atzinumu Nr.146 /pers. E/ konstatēti viegli miesas bojājumi, kas izraisīja veselības traucējumu uz laiku no 7

līdz 21 dienai – sejas sasitums ar sistām brūcēm. Šie miesas bojājumi varēja rasties cietu trulu priekšmetu vismaz vienas traumatiskas iedarbības rezultātā

26.03.2017 lēmumā par ekspertīzes nozīmēšanu norādītajos apstākļos (lietas 55.-56.lapa).

29.03.2017. policija nakts klubā “/Nosaukums A/” izņēma trīs videofailus, kuros fiksēti 26.03.2017. notikumi ap plkst. 4 (lietas 15.lapa).

08.05.2017. izņemtie un CD-R formāta diskā fiksētie trīs faili apskatīti. Faili datorā atveras ar programmu “Windows Media Player”.

Videokamera Nr.05 fiksējusi nakts kluba “/Nosaukums A/” deju zāles daļu, kurā redzami daudzi cilvēki. Redzams arī dejojošais vīrietis, ģērbies

tumšā kreklā īsām piedurknēm, tumšās biksēs un baltos apavos – /pers. D/. Netālu atrodas vēl viens vīrietis ģērbies baltā kreklā ar tauriņu, tumšās biksēs

un tumšos apavos – /pers. E/. Plkst.04:17:00 redzams, ka /pers. D/ un vēl viens vīrietis, kurš ģērbies gaišā kreklā ar garām piedurknēm, sāk grūstīties ar

/pers. J/, kurš ģērbies tumšā kreklā ar garām piedurknēm un tumšās biksēs. /pers. J/ ar rokām aptver gaišā kreklā ar garām piedurknēm ģērbto vīrieti,

kurš, savukārt, /pers. J/ atgrūda. Šo vīriešu konfliktā iejaucās /pers. D/. Pie /pers. D/ piegāja /pers. E/. Sarunas laikā /pers. D/ vairākas reizes (ne mazāk

par 5) izdarīja sērijveida sitienus /pers. E/ pa seju.

Videokamera Nr.06 fiksējusi nakts kluba “/Nosaukums A/” zālē pie galdiņa sēdošu vīrieti, ģērbtu baltā kreklā ar tauriņu un melniem bikšturiem,

tumšās drēbēs un tumšos apavos – /pers. G/. Plkst. 04:17:39 redzams, ka kāds vīrietis /pers. D/ no aizmugures tur aiz galvas, bet /pers. E/ un /pers. G/

/pers. D/ grūsta, līdz plkst. 04:18:03 apsardzes darbinieki /pers. E/ un /pers. G/ izved no deju zāles.

Videokamera Nr.02 fiksējusi nakts kluba “/Nosaukums A/” gaiteni. Plkst. 04:20:00 gaitenī pie sienas stāv /pers. E/ ar /pers. G/ un sarunājas.

Plkst.04:20:33 gaitenī parādās /pers. D/, vienu reizi sit pa seju /pers. G/, kurš ar kāju sit atpakaļ, bet netrāpa. Pēc tam kāds vīrietis satver /pers. D/ aiz

galvas, aizvelk deju zāles virzienā, bet pēc tam izvelk ārā (lietas 52.lapa).

Apelācijas instances tiesa, noskatoties CD fiksētos 3 failus par 26.03.2017. ap plkst. 4 naktī notikumiem klubā “/Nosaukums A/”, konstatē:

Videokamerā Nr.05 fiksēts, ka deju zāles malā viens pats dejo /pers. D/ un vēro zālē notiekošo. Viņam blakus /pers. E/ dejo un sarunājas ar

gaišmatainu sievieti. Zālē dejo daudz citu cilvēku. Vienā brīdī gaišmatainā sieviete no /pers. E/ aiziet. Cietušais zālē turpina grozīties-dejot viens pats.

Plkst. 04:16:54 /pers. D/ pieiet pie zāles malā sēdošā jaunieša, ģērbta baltā kreklā garām piedurknēm, abi kaut ko pārrunā, tad abi pievienojas

dejojošajiem cilvēkiem, kur dejo arī cietušais. /pers. J/ ar rokām apķeras ap kaklu baltajā kreklā tērptajam jaunietim, kurš viņu no sevis atgrūž nost.

Tepat stāvošais /pers. D/ jaunieti baltajā kreklā atbīda no sevis pa labi. Plkst.04:17:17 pret konflikta vietu pagriežas /pers. E/. /pers. D/ ar rokām cietušo

nedaudz atgrūž nost. Plkst.04:17:22 starp /pers. E/ un /pers. D/ nostājas /pers. J/, kurš pēc tam pieiet pie baltajā kreklā ģērbtā jaunieša. Redzams, ka

/pers. E/ un /pers. D/ stāv viens otram pretī. /pers. E/ nedaudz pārvietojas pa labi. Nekādas agresivitātes pazīmes cietušais neizrāda. Plkst.04.:17:28

/pers. D/ labās rokas izstieptos pirkstus savelk dūrē, atvēzējas un no visa spēka iesit cietušajam pa seju. /pers. E/ sitienu negaida. Tajā brīdī viņš uz /pers.

D/ pat neskatās. Pirms šā sitiena /pers. J/ vai kāda cita persona apsūdzētajam nesit. Attēlā redzamais apsūdzētā izdarītā sitiena attēls ir izsmērēts un, kādā

stāvoklī sitiena brīdī atrodas rokas plauksta, nav redzams. Tūlīt pēc pirmā sitiena starp /pers. D/ un /pers. E/ nostājas gaišmatainā sieviete, ar kuru

iepriekš cietušais dejoja. Cietušais pret apsūdzēto ir pagriezies ar labo sānu un pielietotajai vardarbībai pretdarboties netaisās. /pers. D/ gaišmataino

sievieti apiet no kreisās puses un izdara kārtējo sitienu cietušajam pa seju. Sitiens /pers. E/ atmet atpakaļ un viņu uztver aizmugurē stāvošie kluba

apmeklētāji. Apsūdzētais turpina cietušajam uzbrukt, izdarot sitienus ar dūri pa seju. Kopā paspēj izdarīt ne mazāk kā piecus sitienus, tas ir, sit tik ilgi,

kamēr plkst. 04:17:34 apsūdzēto sāk saturēt klubā esošie cilvēki un izved no kameras redzeslauka.

Videokamerā Nr.06 fiksēts, ka /pers. G/ viens pats mierīgi sēž pie galdiņa. Plkst.04:17:29 viņš pieceļas un pēc 3 sekundēm strauji dodas dejotāju

vidū. Plkst.04:17:36 kadrā kļūst redzams, kā viens vīrietis no mugurpuses satvēris un tur /pers. D/. Viens cits vīrietis no aizmugures satvēris un tur /pers.

G/, bet vēl cits vīrietis tur /pers. E/. Notiek vispārēja grūstīšanās. Sitienus neviens neizdara. Plkst. 04:18:02 /pers. D/ izraujas. Viņa krekls ir saplēsts. Citi

konflikta dalībnieki iziet no kameras redzeslauka.

Videokamerā Nr.02 fiksēta kluba “/Nosaukums A/” priekštelpa. Plkst. 04:20:06 priekštelpā pie kreisās sienas nostājas un savā starpā sarunājas

/pers. E/ un /pers. G/. Nekādas agresivitātes pazīmes viņi neizrāda. Plkst. 04:20:30 kadrā parādās /pers. D/ un iet /pers. E/ un /pers. G/ virzienā. Piegājis

viņiem klāt, plkst. 04:20:33 /pers. D/ pēkšņi atvēzē labo roku un izdara spēcīgu sitienu /pers. G/ pa galvu. /pers. G/ no sitiena izvairās. Šajā mirklī /pers.

D/ aiz ķermeņa augšdaļas satver un tur viņam aizmugurē ejošais jaunietis. Tādā veidā viņi iziet no kameras redzeslauka. Plkst. 04:21:00 /pers. D/ tiek

izvests no kluba telpām ārā (skat. lietas materiāliem aploksnē pievienoto CD).

Vērtējot iepriekš minēto pierādījumu ticamību, apelācijas instances tiesa vadās pēc Kriminālprocesa likuma 128.panta nosacījumiem.

Pārbaudot apsūdzētā /pers. D/ versijas ticamību, ka viņš /pers. E/ sitienus pa seju izdarīja, atrodoties nepieciešamās vai šķietamās aizstāvēšanās

stāvoklī, jo apsūdzētajam no sāna iesita /pers. J/, bet /pers. E/ un vēl viens puisis, izskatīdamies ļoti agresīvi, gāja apsūdzētā virzienā, tiesa ņem vērā lietā

esošos pierādījumus.

Cietušais /pers. E/ liecināja, ka atpūtas vakara gaitā viņš lūdza, lai /pers. J/ un apsūdzētā paziņa nekonfliktē. Pēkšņi /pers. D/ viņam spēcīgi iesita

pa seju. Cietušais saņemt sitienu nebija sagatavojies un pēc sitiena bija dezorientēts. /pers. D/ cietušajam paspēja iesist vēl vairākas reizes, kamēr kluba

apsardze un apmeklētāji apsūdzēto savaldīja un turēja līdz viņš nomierinājās. Apsūdzētā pielietotās nepamatotās vardarbības rezultātā cietušajam tika

nodarīti tiesu medicīnas eksperta atzinumā konstatētie miesas bojājumi. Pēc tam, kad /pers. E/ ar /pers. G/ stāvēja kluba priekšnamā, viņiem klāt piegāja

/pers. D/ un mēģināja iesist /pers. G/ pa seju, bet /pers. G/ no sitiena izvairījās. Vakara gaitā /pers. E/ klubā dejoja ar gaišmatainu sievieti. Pēc policijas

darbinieku ierašanās notikuma vietā /pers. D/ paskaidroja, ka cietušā sišanas iemesls bija viņa dejošana ar šo sievieti, kuru apsūdzētais nosauca par savu

sievu.

Liecinieks /pers. J/ – cietušā paziņa liecināja, ka vienā brīdī deju zālē viņš grūstījās ar vienu no apsūdzētā paziņām. Viņiem klāt piegāja /pers. E/ un

vēlējās noskaidrot konflikta iemeslu. Pēkšņi /pers. D/ bez iemesla iesita cietušajam ar dūri vismaz trīs reizes pa seju un /pers. E/ no lūpām tecēja asinis.

Līdz tam neviens /pers. D/ nesita.

Liecinieks /pers. G/ – cietušā darba biedrs liecināja, ka atpūtas vakara gaitā pamanīja, ka līdz tam viņam nepazīstamais /pers. D/ pēkšņi bez

jebkāda iemesla ne mazāk kā trīs reizes ar dūri iesita /pers. E/ pa seju. Nedaudz vēlāk, kad /pers. G/ ar /pers. E/ stāvēja kluba priekštelpā un sarunājās,

garām ejošais /pers. D/, neko nepaskaidrojot, bez iemesla mēģināja /pers. G/ iesist pa seju, taču lieciniekam izdevās no sitiena izvairīties.

Lieciniece /pers. H/ – cietušā darba biedra sieva liecināja, ka atpūtas vakara gaitā /pers. D/ nezināmu iemeslu dēļ vismaz trīs reizes ar dūri iesita

/pers. E/. Cietušais ar rokām aizsedza seju, pretī nesita, no sejas viņam tecēja asinis.

Liecinieks /pers. S/ – kluba biļešu kontrolieris un apsargs liecināja, ka atpūtas vakara gaitā /pers. D/ uzsāka konfliktu un cietušajam pa seju izdarīja

sitienu sēriju.

Liecinieks /pers. T/ – kluba biļešu kontrolieris liecināja, ka pēc izsaukuma ieradies deju zālē, redzēja, ka apsargs /pers. S/ no mugurpuses tur

neliela auguma puisi melniem matiem, kurš bija ģērbts tumšā kreklā īsām piedurknēm. Pēc tam kluba garderobē notika vēl viens kautiņš, kurā bija

iesaistīts tas pats neliela auguma puisis melniem matiem.

Liecinieks /pers. Z/ – kluba apmeklētājs zālē notikušā kautiņa sākumu neredzēja. Viņš redzēja nedaudz vēlāk kluba priekštelpā notikušo konfliktu.

Liecinieks gāja aiz neliela auguma vīrieša melniem īsiem matiem. Kad šis vīrietis piegāja pie vīrieša ar melniem bikšturiem, tūlīt viņam ar dūri sita pa seju.

Lai novērstu kautiņu, /pers. Z/ nelielā auguma vīrieti satvēra un turēja.

No liecinieku /pers. O/ (/pers. D/ paziņa) un /pers. A0/ ( kluba apmeklētājs) liecībām izriet, ka vakara gaitā /pers. E/ un /pers. G/ uzvedās mierīgi,

dejoja, nevienu neaizskāra. Konfliktu sākumus un iemeslus, kuros /pers. E/ un /pers. G/ piedalījās, liecinieki nezina.

Vērtējot šīs ziņas kopumā un savstarpējā sakarībā, apelācijas instances tiesa cietušā /pers. E/ liecības atzīst par ticamām, jo tās apstiprina liecinieku

/pers. J/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. Z/, kā arī liecinieku /pers. O/ un /pers. A0/ liecības. Cietušā liecības apstiprina arī objektīvi

pierādījumi – videokamerās Nr. 05, 06 un 02 fiksētās ziņas par faktiem. No tām izriet, ka /pers. E/ nebija agresīvi noskaņots un /pers. D/ klāt negāja.

Tātad apsūdzētajam viņš netuvojās. Cietušais visu laiku atradās apmēram tajā vietā, kur apsūdzētais pret viņu pielietoja vardarbību. Pret sevi vērstai

vardarbībai /pers. E/ nebija sagatavojies. Pirmā sitiena izdarīšanas brīdī viņš pat skatījās citā virzienā. Apsūdzētais cietušo neatlaidīgi sita, pat neskatoties

uz to, ka pirms tam starp viņiem nostājās /pers. J/, bet pēc pirmā sitiena starp viņiem nostājās gaišmatainā sieviete. Līdz konflikta uzsākšanai /pers. D/

nedz /pers. J/, nedz kāds cits nesita un sist netaisījās. Nekādu draudu apsūdzētajam nebija. Pēc /pers. D/ pielietotās vardarbības /pers. G/ devās

cietušajam palīgā apsūdzēto aizturēt. Pēc tam, kad /pers. E/ un /pers. G/ mierīgi stāvēja kluba priekštelpā un sarunājās, viņiem klāt piegāja /pers. D/,

atvēzējās un no visa spēka ar dūri sita /pers. G/ pa seju. Sitiens nesasniedza mērķi, jo /pers. G/ no tā paspēja izvairīties.

Videokamerās fiksētās ziņas par faktiem aizstāvība neapstrīd, bet cenšas izskaidrot savā labā.

Apsūdzētā /pers. D/ versija par notikumu gaitu ir pretrunā ar iepriekš tiesas par ticamām atzītajām cietušā /pers. E/ un liecinieku /pers. J/, /pers. G/,

/pers. H/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. Z/, /pers. O/ un /pers. A0/ liecībām un videokamerās fiksētajām ziņām. Līdz ar to apelācijas instances tiesa

apsūdzētā versiju par aizstāvību un liecības, kuras ir pretrunā ar cietušā un iepriekš minēto liecinieku liecībām, atzīst par neticamām. /pers. D/ neatradās

Krimināllikuma 29.pantā paredzētajā nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī. Viņam nebija pamata aizstāvēties ne pret uzbrukumu, ne pret uzbrukuma

draudiem, jo tādu nebija. Apsūdzētais neatradās arī Krimināllikuma 30.pantā paredzētajā šķietamās aizstāvēšanās stāvoklī. Viņam nebija pamata arī

kļūdas pēc domāt, ka notiek uzbrukums. Krimināllikuma 29.un 30.pantā paredzētos apstākļus apelācijas instances tiesa, tāpat kā pirmās instances tiesa,

nekonstatē. Pirmās instances tiesa spriedumā pareizi norādīja, ka pamats baidīties un aizstāvēties pret uzbrucēju bija cietušajam, kuram apsūdzētais

uzbruka bez redzama iemesla, publiski apkaunoja viņu un nodarīja miesas bojājumus.

Pārbaudot apsūdzētā paziņu - liecinieku /pers. L/ liecības ticamību, ka /pers. E/ draudīgi devās apsūdzētā virzienā, un /pers. M/ liecības ticamību,

ka /pers. J/ apsūdzētajam iesita, bet pēc dažām sekundēm arī /pers. E/ uzbruka apsūdzētajam un vairākas reizes iesita pa galvu, apelācijas instances tiesa

vadās no lietā esošajiem pierādījumiem.

Cietušais /pers. E/ liecina, ka viņš draudīgi apsūdzētā virzienā negāja, /pers. J/ apsūdzētajam nesita, cietušais viņam arī nesita. Tieši /pers. D/ bija

tas, kurš pēkšņi bez iemesla sāka pielietot vardarbību pret /pers. E/.

Liecinieks /pers. J/ liecināja, ka apsūdzētajam nesita ne viņš, ne cietušais. Tas bija /pers. D/, kurš pēkšņi bez iemesla iesita cietušajam ar dūri

vismaz trīs reizes pa seju, /pers. E/ no lūpām tecēja asinis un nācās griezties slimnīcā pēc medicīniskās palīdzības.

Videokameras Nr.05 ierakstā skaidri fiksēts, ka cietušais atradās vietā, kur nedaudz vēlāk apsūdzētais pret viņu pielietoja vardarbību. Tādējādi

cietušais apsūdzētajam klāt negāja. Viņš vienkārši pagriezās ar seju pret tepat mutiski konfliktējošajiem /pers. J/ un jaunieti baltā kreklā ar garām rokām.

Nekādu agresivitāti /pers. E/ neizrādīja. Pirmā apsūdzētā izdarītā sitiena laikā cietušais pat skatījās citā virzienā un apsūdzētā pielietotā vardarbība viņam

bija pārsteigums. Videoierakstā skaidri redzams, ka /pers. J/ šajā brīdī stāv nedaudz tālāk kopā ar jaunieti, ģērbtu baltā kreklā garām piedurknēm un

nevienam nesit. Pirms /pers. D/ izdarītajiem sitieniem apsūdzētajam nesita arī ne cietušais, ne kāda cita persona.

Vērtējot šīs ziņas kopumā un savstarpējā sakarībā, apelācijas instances tiesa apsūdzētā paziņu - liecinieku /pers. L/ un /pers. M/ liecības atzīst par

neticamām. Tās ir pretrunā ar cietušā /pers. E/, liecinieka /pers. J/ liecībām, neatbilst liecinieku /pers. G/, /pers. H/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. Z/, /pers.

O/ un /pers. A0/ liecībām. Tās ir pretrunā ar objektīvu pierādījumu - videokameras Nr.05 fiksētajām ziņām.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka /pers. D/ pielietotās vardarbības pret /pers. E/ motīvs bija greizsirdība - cietušā dejošana ar gaišmatainu sievieti.

Vēlāk apsūdzētais pats to viņam pateica, nosaukdams šo sievieti par savu sievu.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka /pers. D/ ar savām darbībām izdarīja Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzēto huligānismu. Kaut gan

miesas bojājumus cietušajam viņš nodarīja greizsirdības pēc, tas notika publiskā vietā, rupji traucējot sabiedrisko kārtību, kas izpaudās acīmredzamā

necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru. Cietušais /pers. E/ pat nenojauta, ka viņa dejošana ar

gaišmataino sievieti kādā citā nakts kluba apmeklētājā izsauc greizsirdības jūtas un rada konfliktu. Dejošanas laikā ne gaišmatainā sieviete, ne /pers. D/

cietušajam par šo apstākli nepaziņoja. Tādējādi apsūdzētais līdz pašam vardarbības pielietošanas sākumam apzinājās, ka /pers. E/ par viņa tādu nodomu

nenojauš. Apsūdzētais zināja, ka /pers. E/ kopā ar saviem paziņām atnāca uz nakts klubu, lai atpūstos. Viņš arī saprata, ka pēc pielietotās vardarbības

atpūtu izjauks ne tikai /pers. E/, bet arī kopā ar viņu atnākušajiem cilvēkiem. Tā arī notika.

Cietušais /pers. E/ liecināja, ka pēc notikušā /pers. H/ raudāja un kopā ar draudzeni ar taksometru pirms laika aizbrauca mājās. /pers. E/ nācās

doties uz Daugavpils reģionālo slimnīcu, kur viņam uz lūpas uzlika šuves un nedēļu viņš bija spiests ārstēties. Tādējādi visiem atpūtas vakars un /pers. H/

jubilejas svinības bija sabojāti. Visi pirms laika bija spiesti atpūtu nakts klubā pārtraukt.

Liecinieks /pers. G/ liecināja, ka pēc notikušā viņi bija spiesti atstāt nakts klubu, jo cietušais bija jāved uz slimnīcu un viņu noskaņojums bija

sabojāts.

Lieciniece /pers. H/ liecināja, ka pēc notikušā viņa devās mājās, bet viņas vīrs kopā ar cietušo devās uz slimnīcu. Viņas svētki bija sabojāti.

Liecinieks /pers. S/ liecināja, ka šis konflikts nedaudz traucēja nakts kluba apmeklētāju atpūtu.

Liecinieks /pers. T/ liecināja, ka klubā notiekošie kautiņi traucē citu cilvēku atpūtu. Kautiņu uzsācēji ir sabiedriskās kārtības pārkāpēji.

Liecinieks /pers. Z/ liecināja, ka viņam nepatika, ka nelielā auguma vīrietis ar tumšajiem matiem pārkāpa sabiedrisko kārtību. Pēc notikušā

lieciniekam sabojājās garastāvoklis un noskaņojums, pārgāja vēlēšanās turpināt atpūtu un viņš devās mājās.

Apelācijas instances tiesa nešaubās, ka /pers. E/, /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ nakts klubā ieradās, lai atpūstos un nevis tāpēc, lai kāds no viņiem

tiktu piekauts un pēc tam būtu spiests ārstēties. /pers. D/, pielietojot pret /pers. E/ vardarbību, pārkāpa iepriekš minēto cilvēku tiesības uz atpūtu.

Apsūdzētā darbību rezultātā viņi bija spiesti atpūtu pārtraukt.

Tiesību doktrīnā un judikatūrā atzīts, ka Krimināllikuma 231.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud sabiedrisko kārtību un sabiedrisko

mieru. Apdraudot sabiedrisko kārtību un mieru vienlaikus arī var tikt nodarīts kaitējums personas veselībai. Huligānisma kā noziedzīga nodarījuma sastāvs

ir formāls, proti, kriminālatbildība ir saistīta nevis ar noziedzīgu seku iestāšanos, bet gan ar kaitīgās darbības izdarīšanu – rupju sabiedriskā miera

traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru,

iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu. Huligānisma objekts ir sabiedriskā kārtība un sabiedriskais miers, tādēļ, lai pareizi

kvalificētu personas darbības, jānoskaidro sabiedriskās kārtības un sabiedriskā miera traucēšanas pakāpe, jo par krimināli sodāmu huligānismu var atzīt

tikai tādas personas darbības, kas tos pārkāpj ievērojamā mērā. Lemjot par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, jāizvērtē gan izdarītā objektīvās

pazīmes, gan vainīgās personas nodoma saturs, gan arī izdarītās darbības, mērķi un motīvi. Huligānisms var būt izdarīts tikai ar tiešu nodomu – personai

jāapzinās sava noziedzīgā darbība un tieši jāvēlas tā darīt. Tiešs nodoms konstatējams arī tajos gadījumos, kad apzināti traucējot sabiedrisko mieru,

personas psihiskā attieksme pret eventuālajām sekām un sabiedriskā miera traucēšanu ir vienaldzīga (piemēram, publiskā vietā pielietojot fizisku spēku

pret citiem cilvēkiem). Mērķis rupji traucēt sabiedrisko mieru nav huligānisma obligāta pazīme, tādēļ, izdarot ar tiešu nodomu huligānisko darbību,

persona var gan vēlēties šā mērķa sasniegšanu, gan pieļaut to, gan vispār nepievērst tam uzmanību. Tomēr visos gadījumos jākonstatē, ka persona tieši

vēlējusies izdarīt darbības, kas veido huligānismu kā noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi. Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses

apkopojuma „Tiesu prakse huligānisma lietās”(2006.gads) rekomendāciju 10.-12.punktā norādīts - jāņem vērā, ka huligānisma kā noziedzīga

nodarījuma sastāvs ir formāls, proti, kriminālatbildība ir saistīta nevis ar noziedzīgu seku iestāšanos, bet gan ar kaitīgās darbības izdarīšanu – rupju

sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un

traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu. Krimināllikumā nav definēts nodoma jēdziens noziedzīgos

nodarījumos ar formālu sastāvu, kas rada problēmas, kvalificējot tādu noziedzīgo nodarījumu kā huligānisms. Jāņem vērā, ka huligānisms var būt izdarīts

tikai ar tiešu nodomu – personai jāapzinās sava noziedzīgā darbība un tieši jāvēlas tā izdarīt. Tiešs nodoms konstatējams arī tajos gadījumos, kad,

apzināti traucējot sabiedrisko mieru, personas psihiskā attieksme pret eventuālajām sekām un sabiedriskā miera traucēšanu ir vienaldzīga (piemēram,

publiskā vietā pielietojot fizisku spēku pret citiem cilvēkiem). Mērķis rupji traucēt sabiedrisko mieru nav huligānisma obligāta pazīme. Izdarot ar tiešu

nodomu huligānisko darbību, persona var gan vēlēties šā mērķa sasniegšanu, gan pieļaut to, gan vispār nepievērst tam uzmanību. Tomēr visos gadījumos

jākonstatē, ka persona tieši vēlējusies izdarīt darbības, kas veido huligānisma kā noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi (skat. Noziedzīgu nodarījumu

kvalifikācija: Likums. Teorija. Prakse. TNA, 2003., 458.lapa, Tiesu prakse huligānisma lietās, pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-

prakses-apkopojumi/kriminaltiesibas/).

LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 08.03.2007. lēmumā lietā Nr.SKK-13/2007 norādīja, ka no subjektīvās puses

huligānismu raksturo tiešs nodoms, jo vainīgais apzinās savu darbību kaitīgumu, proti, ka rupji traucē sabiedrisko kārtību un tādējādi pauž acīmredzamu

necieņu pret sabiedrību, un apzināti tās veic.

Izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem, apelācijas instances tiesa atzīst, ka /pers. D/ izdarītā Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzētā

nozieguma sastāva objektīvā puse izpaudās apsūdzētā šādās aktīvās darbībās: atrodoties naktsklubā, tas ir, sabiedriskā vietā, pilnā deju zālē, kur bez

viņa atpūtās daudz citu kluba apmeklētāju, tai skaitā arī cietušais /pers. E/ ar saviem paziņām, /pers. D/ maznozīmīga iemesla – pēkšņi radušās

greizsirdības pēc, nerēķinoties ar kluba apmeklētājiem, tādējādi traucējot viņu atpūtu un ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, pēkšņi uzbruka

viņam līdz tam nepazīstamajam /pers. E/, ar dūri izdarot ne mazāk kā 5 sitienus pa seju, nodarīdams cietušajam miesas bojājumus; pēc tam, turpinot

savas huligāniskās darbības, kluba priekštelpā, kur arī apgrozās daudz cilvēku, apsūdzētais, sitot ar dūri pa seju, mēģināja nodarīt miesas bojājumus vēl

vienam kluba apmeklētājam - /pers. G/. Tāda apsūdzētā rīcība liecina, ka viņš savas personīgās intereses stādīja augstāk par sabiedrības interesēm.

/pers. D/ sabiedrisko kārtību pārkāpa rupji – ievērojamā mērā. Citiem kluba apmeklētājiem un apsargiem divas reizes nācās iejaukties, pielietojot fizisku

spēku pret apsūdzēto, lai novērstu viņa prettiesiskās darbības un nodrošinātu kārtību klubā. Rezultātā apsūdzētais izjauca vismaz četru cilvēku - /pers. E/,

/pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ atpūtu. Šie cilvēki bija spiesti atteikties no savām tiesībām brīvi atpūsties.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka huligāniskās darbības /pers. D/ izdarīja ar tiešu nodomu – pielietojot pret cietušo /pers. E/ vardarbību un

mēģinot pielietot vardarbību pret /pers. G/, apsūdzētais apzinājās savu darbību kaitīgumu, ka tādā veidā rupji traucē sabiedrisko kārtību un tādējādi pauž

acīmredzamu necieņu pret sabiedrību un vēlējās tā rīkoties.

Apsūdzētā darbības jākvalificē saskaņā ar Krimināllikuma 231.panta otro daļu, jo viņa huligānisko darbību rezultātā cietušajam nodarīti miesas

bojājumi.

Pēc apelācijas instances tiesas ieskata, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta piektās daļas nosacījumiem /pers. D/ darbību kvalifikācija pēc

Krimināllikuma 231.panta otrās daļas ir pierādīta, jo pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas.

Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, apelācijas instances tiesa vadās pēc Krimināllikuma 46.pantā paredzētajiem soda noteikšanas

vispārīgajiem principiem. Pirmās instances tiesas /pers. D/ noteikto soda veidu – naudas sods un mēru – 11 (vienpadsmit) Latvijas Republikā noteiktās

minimālās mēnešalgas – 4180 euro, cietušais un prokurors neapstrīdēja. Saskaņā ar Krimināllikuma 36.panta pirmo daļu naudas sods ir pats vieglākais

pamatsoda veids. Tāds soda veids atbilst noziedzīgā nodarījuma raksturam, radītajam kaitējumam, vainīgā personībai un soda mērķim. Soda mērķis ir

sodīt vainīgo par izdarīto un panākt, lai viņš atturētos no jaunu nodarījumu izdarīšanas. Tiesa nekonstatēja šķēršļus, kas liegtu apsūdzētajam samaksāt

naudas sodu noteiktajā termiņā pēc sprieduma stāšanās spēkā.

/pers. D/ atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus apelācijas instances tiesa nekonstatēja.

No lietas materiāliem par apsūdzētā personību izriet, ka /pers. D/ iepriekš nav kriminālsodīts, viņa apgādībā ir trīs nepilngadīgi bērni, viņš ir SIA

“/Nosaukums B/” valdes loceklis, strādā par fitnesa treneri.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu apsūdzētais izdarīja smagu noziegumu, Krimināllikuma 231.panta otrās daļas sankcija paredz

brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku

līdz trim gadiem vai bez tā.

Ņemot vērā, ka apelācijas instances tiesā samazinājās /pers. D/ celtās apsūdzības apjoms, viņam noteiktais sods mīkstināms. Krimināllikuma

41.panta otrā1 daļa nosaka, ka naudas sods nosakāms tādā LR noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, kāds ir sprieduma taisīšanas dienā. Pirmās

instances tiesas sprieduma taisīšanas dienā minimālās mēnešalgas apmērs bija 380 euro. Apelācijas instances tiesas sprieduma taisīšanas dienā minimālās

mēnešalgas apmērs ir 430 euro. Tādējādi, lai apsūdzētajam noteikto naudas sodu mīkstinātu, viņš sodāms ar naudas sodu 9 (deviņu) LR noteikto

minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 3870 euro.

Pirmās instances tiesa pamatoti daļēji apmierināja cietušā /pers. E/ pieteikto kompensāciju un viņa labā no apsūdzētā piedzina 600 euro.

Kriminālprocesa likuma 350.pantā paredzētā kaitējuma kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, kas personai, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radīja kaitējumu, ir jāsamaksā cietušajam kā gandarījums par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350., 352.panta nosacījumiem, izlemjot kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesai jāņem vērā nodarījuma raksturs,

smagums un cietušajam nodarītās fiziskās un psihiskās ciešanas. Civillikuma izpratnē, ja prettiesiska darbība vērsta pret personas veselību, dzīvību un

dzimumneaizskaramību, pieņemams, ka personai ir nodarīts morālais kaitējums.

Apsūdzētais ar savu rīcību radīja cietušajam fiziskas un psihiskas ciešanas gan nodarījuma izdarīšanas brīdī, gan pēc tam ārstējoties. Turklāt

kaitējums tika nodarīts publiski - draugu, paziņu un kluba apmeklētāju klātbūtnē.

Noklausījusies tiesneša, kuram uzdots referēt, ziņojumu un pārbaudījusi pierādījumus krimināllietā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma

563.panta pirmās daļas 3.punktu, Latgales apgabaltiesa

nosprieda

Daugavpils tiesas 2017.gada 7.decembra spriedumu atcelt daļā par /pers. D/ atzīšanu par vainīgu Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā

paredzētā nozieguma izdarīšanā un noteikto sodu.

Taisot atceltajā daļā jaunu spriedumu, /pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā un

sodīt ar naudas sodu 9 (deviņu) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 3870 (trīs tūkstoši astoņi simti septiņdesmit) euro.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Pilns nolēmums Latgales apgabaltiesas kancelejā pieejams 07.09.2018.

Nolēmumu 10 dienu laikā no pieejamības dienas var pārsūdzēt vai noprotestēt par Kriminālprocesa likuma 574., 575.pantā paredzētajiem

kasācijas iemesliem Augstākajā tiesā, kasācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Latgales apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs J.Dimpers

Tiesneši I.Raciņš

A.Vilmanis