Court orders SEB bank to collect debt from primary debtor and guarantor, seizing property if needed.

Lietas Nr.C33448916

Lietas arhīva Nr.C-4489-16/29

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2016.gada 15.decembrī

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama

tiesnese O.Žuka

ar tiesas sēdes sekretāri I.Juhņēviču

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS “SEB banka” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] AS “SEB banka” (turpmāk prasītāja) 2016.gada 26.februārī tiesā cēla prasību pret /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu, kurā

prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedzīt no atbildētāja /pers. C/ aizdevuma pamatsummu

39202,29 euro, procentus 613,26 euro, līgumsodu 537,44 euro, tiesāšanās izdevumus 1403,58 euro; 2) noteikt, ka piedziņa vēršama uz atbildētājai

/pers. B/ piederošo nekustamo īpašumu /Nosaukums A/, Spuņciems, Salas pagasts, Babītes novads, kadastra Nr./numurs A/; 3) noteikt prasītājai

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda. Prasības pieteikums pamatots ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Ar 2007.gada 16.janvāra kredīta līgumu Nr.VZ06778 un grozījumiem 2009.gada 29.jūnijā, 2009.gada 13.jūlijā, 2010.gada 11.janvārī,

2011.gada 13.janvārī, 2012.gada 12.janvārī, 2013.gada 10.janvārī, 2014.gada 10.janvārī, 2014.gada 23.janvārī, 2014.gada 4.jūnijā (turpmāk kredīta

līgums) prasītāja izsniedza atbildētājam /pers. A/ kredītu 58000 euro.

[1.2] Ar 2009.gada 29.jūnija galvojuma līgumu Nr.VZ06778/G-1 (turpmāk galvojuma līgums) atbildētājs /pers. C/ kā pats parādnieks uzņēmās

no kredīta līguma izrietošās saistības.

[1.3] No kredīta līguma izrietošo saistību nodrošināšanai, pamatojoties uz 2007.gada 16.janvāra ķīlas/hipotēkas līgumu Nr.VZ06778/H-1,

atbildētājs /pers. A/ ieķīlāja par labu prasītājai nekustamo īpašumu /Nosaukums B/Salas pagasts, Babītes novads, bet atbildētāja /pers. B/, pamatojoties

uz 2009.gada 29.jūnija ķīlas/hipotēkas līgumu Nr.VZ06778/H-2 (turpmāk hipotēkas līgums), ieķīlāja par labu prasītājai nekustamo īpašumu/Nosaukums

A/, Spuņciems, Salas pagasts, Babītes novads.

[1.4] Saistības netika pildītas, kopš 2014.gada 5.septembra kavējot maksājumus. Prasītāja atkāpās no kredīta līguma un noteica parāda samaksas

beigu termiņu – 2015.gada 1.septembri. Saistību neizpildes paziņojums ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīts atbildētājiem.

Neizpildītās līguma saistības 2016.gada 23.februārī ir: pamatsumma 39202,29 euro, procenti 613,26 euro par laika posmu no 2007.gada

15.februāra līdz 2015.gada 2.septembrim, līgumsods 537,44 euro par laika posmu no 2014.gada 5.septembra līdz 2016.gada 2.septembrim (tā

pieteikumā).

[1.5] Prasība pamatota ar Civillikuma 1319., 1425., 1587., 1652.panta trešo daļu, 1696., 1698., 1702.panta otro daļu, 1716., 1756., 1934.,

1943., 1946.pantu.

[2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 148.panta prasībām 2016.gada 1.martā atbildētājiem uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības

pieteikums un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai.

Līdz prasības pieteikuma izskatīšanas dienai tiesā nav saņemti atbildētāju paskaidrojumi.

[3] Tiesā 2016.gada 2.decembrī saņemts prasītājas pārstāvja iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez pārstāvja klātbūtnes, kurā norādīts, ka

prasītāja prasību uztur prasības pieteikumā norādītajā apmērā, uz tajā norādītajiem apstākļiem.

[4] Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies. Par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājiem paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā

kārtībā – 2016.gada 1.aprīlī uz atbildētāju deklarētajām dzīvesvietas adresēm, nosūtot tiesas pavēstes.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja

vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt.

Tiesa uzskata, ka nepastāv Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktie lietas izskatīšanas atlikšanas iemesli un lietu var izskatīt bez prasītājas

pārstāvja un atbildētāju klātbūtnes.

[5] Civilprocesa likuma 208.1pants noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav

sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Pamatojoties uz apstākli, ka atbildētāji paskaidrojumus par prasību nav snieguši, uz tiesas sēdi nav ieradušies un nav paziņojuši neierašanās

iemeslus, tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmugurisks spriedums, jo nav konstatējami

Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma šādu apsvērumu dēļ.

[6.1] Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1402.pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai

no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietas materiāliem redzams, ka starp prasītāju AS “SEB banka” (pirms nosaukuma maiņas AS “SEB Latvijas Unibanka”) un atbildētāju /pers.

A/ kā aizņēmēju 2007.gada 16.janvārī noslēgts kredīta līgums Nr.VZ06778 (grozīts 2009.gada 29.jūnijā, 2009.gada 13.jūlijā, 2010.gada 11.janvārī,

2011.gada 13.janvārī, 2012.gada 12.janvārī, 2013.gada 10.janvārī, 2014.gada 10.janvārī, 2014.gada 23.janvārī, 2014.gada 4.jūnijā) par aizdevuma

58000 euro piešķiršanu, norādot aizdevuma mērķi – nekustamā īpašuma - zemes gabala /Nosaukums B/kas atrodas Salas pagastā, Rīgas rajonā,

iegāde.

Ar Uzņēmuma reģistra 2008.gada 10.marta lēmumu pierādīts, ka firma AS “SEB Latvijas Unibanka” mainīta uz AS “SEB banka”.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Aizdevuma 58 000 euro izsniegšanu apliecina atbildētāja /pers. A/ konta Nr./numurs/ pārskats.

Lietā nav ziņu par to, ka noslēgtais kredīta līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu. Tādējādi tiesa atzīst, ka kredīta līgums ir tiesīgi

noslēgts un saistošs līgumslēdzējpusēm un tā kā prasītāja savas no līguma izrietošās saistības ir izpildījusi, prasītāja ir tiesīga prasīt no atbildētāja saistību

izpildi līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Atbilstoši kredīta līguma 2014.gada 4.jūnija grozījumu (Vienošanās par grozījumiem kredīta līgumā Nr.VZ06778) 1.2.-1.3.punktam aizdevuma

maksājums noteikts 131,79 euro apmērā, nosakot, ka sākot ar 2014.gada 5.jūniju aizdevuma atmaksa notiek katru mēnesi piektajā datumā, izņemot

pēdējo maksājumu, kas veicams aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņā – 2039.gada 16.maijā.

No parāda aprēķina izriet, ka atbildētājs /pers. A/ ir kavējis no kredīta līguma izrietošo saistību izpildi ilgāk par 60 dienām. Atbildētājs/pers. A/

aizdevuma atmaksas kavējumu neapstrīd.

Atbilstoši Civillikuma 1828.pantam, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Prasītāja 2015.gada 21.augustā atbildētājiem nosūtīja saistību neizpildes paziņojumu, paziņojot par kredīta līguma pirmstermiņa izbeigšanu no

2015.gada 1.septembra, tādējādi atkāpjoties no kredīta līguma.

Kredīta līguma 20.3.punkts noteic, ka prasītājai ir tiesības vienpusēji atkāpties no kredīta līguma, pārceļot aizdevuma atmaksas beigu termiņu, ja

prasītāja ir konstatējusi, ka ir iestājies kaut viens no kredīta līguma 20.5.punktā minētiem nosacījumiem. Savukārt atbilstoši 20.5.1.puntam prasītājai ir

tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja aizņēmējs ilgāk par 60 kalendārām dienām nokavējis (palaidis garām) kādu ar līgumu noteikto aizdevuma

pamatsummas atmaksāšanas termiņu vai aizdevuma procentu samaksas termiņu (..).

Atbilstoši Civillikuma 1652.panta 3.punktam parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

ar līgumu nolikts izpildīšanai (..).

Līdz ar to atzīstams, ka atbildētājs /pers. A/ ir pieļāvis nokavējumu Civillikuma 1652.panta izpratnē un attiecīgi prasītājai ir radušās tiesības

pieprasīt nekavējošu saistību izpildi.

[6.2] Civillikuma 1765.pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar kredīta līguma 2014.gada 4.jūnija grozījumiem 1.5.punktu procentu likme ir bāzes likme: EUR EURIBOR 12 mēneši, kas tika noteikta

17.02.2014 un ir 0,548% un turpmāk tiks noteikta saskaņā ar Vispārējiem noteikumiem; pievienotā likme: 2,0% (divi procenti) gadā.

Atbildētājs/pers. A/ savas uzņemtās saistības nav pildījis un kredīta atmaksu nav veicis, nolīgtos procenta maksājumus par kredīta izmantošanu nav

maksājis kredīta līgumā noteiktajā termiņā un apmērā, kā rezultātā izveidojies parāds: pamatsumma 39202,39 euro, līgumiskie procenti 613,26 euro par

laika posmu no 2007.gada 15.februāra līdz 2015.gada 2.septembrim.

[6.3] Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Minētā panta trešā daļa noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar kredīta līguma 2014.gada 23.janvār grozījumu 1.8. un 7.1.punktu par nolīgtajā termiņā nesamaksātiem aizdevuma procentiem un/vai

komisijas maksām, aizņēmējs maksā līgumsodu par maksājuma termiņa kavējumu 36% gadā no nokavētā maksājuma par katru nokavēto kalendāro

dienu. Aprēķinot līgumsodu par vienu dienu, tiek pieņemts, ka gadā ir 360 dienas. Līgumsoda samaksa neatbrīvo aizņēmēju no līgumā paredzēto saistību

izpildes.

Līgumsoda apmēru ir noteikuši paši līdzēji, atbildētājs minētajam līgumsodam ir piekritis.

Lietas izskatīšanas laikā konstatēta atbildētāja saistību neizpilde pret prasītāju.

Tiesa, atzīst, ka piedzenamais līgumsoda apmērs samērojot to ar parāda summas apmēru un atbildētāja maksājumu termiņu kavējumu, ir samērīgs

un taisnīgs, jo nepārsniedz Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteiktos 10% no parāda pamatsummas.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka ir piedzenams līgumsods prasītājas norādītajā apmērā, tas ir, 537,44 euro par laika posmu no 2014.gada 5.septembra

līdz 2015.gada 2.septembrim (kredīta atmaksas termiņš).

[6.4] Lietā konstatēts, ka 2009.gada 29.jūnijā prasītāja no kredīta līguma izrietošo saistību pastiprināšanai ar atbildētāju /pers. C/ noslēgusi

galvojuma līgumu Nr.VZ06778/G-1, saskaņā ar minētā līguma noteikumiem atbildētājs /pers. C/ uzņēmies no kredīta līguma izrietošās maksājuma

saistības kā pats parādnieks, tādējādi atteicies no tiesībām prasīt, lai prasītāja ar piedziņu vispirms vēršas pie parādnieka.

Saskaņā ar galvojuma līguma 2.1.punktu ar šo līgumu galvinieks bez nosacījumiem un neatsaucami uzņemas nedalīti kā pats parādnieks atbildēt

kreditoram par parādnieka parādu, kāds varētu rasties no pamatlīguma (..).

Civillikuma 1692.pants noteic, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr

pēdējo no viņas parāda. Savukārt Civillikuma 1698.pants noteic, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem,

parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Atbilstoši Civillikuma 1702.pantam, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to pa priekš pie galvenā parādnieka, ja

piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau tas, ja

galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Ar lietas materiāliem pievienoto 2015.gada 21.augusta saistību neizpildes paziņojumu ir pierādīts, ka prasītāja atbildētāju /pers. C/ ir brīdinājusi par

atbildētāja /pers. A/ saistības esamību un neizpildīto saistību apmēru pret prasītāju. Ievērojot to, ka atbildētājs /pers. C/ par atbildētāja /pers. A/

saistībām bija galvojis kā pats parādnieks, viņam bija tiesības savlaicīgi veikt aktīvas darbības parāda samaksai.

Ņemot vērā to, ka galvojums ir akcesora saistība, kas kalpo par citas saistības nodrošinājumu un, ka galvinieks ir subsidiāri atbildīgs par

parādnieka uzņemto saistību un ievērojot to, ka galvojums ir saistību tiesību pastiprinājuma veids, jo ar galvojumu ir saprotamas līgumiskas saistības, ar

kurām trešā persona – galvinieks, uzņemas atbildēt kreditoram par citas personas parāda saistībām, tomēr neatsvabinot parādnieku no viņa parāda,

prasītāja pamatoti ir vērsusies ar piedziņas prasību no galvenā parādnieka, lūdzot pilnīgas vai daļējas piedziņas neiespējamības gadījumā, parādsaistības

summas piedzīt no galvinieka – atbildētāja /pers. C/.

[6.5] Prasītāja lūdz tiesu atzīt tiesības vērst piedziņu uz atbildētājai /pers. B/ piederošo nekustamo īpašumu/Nosaukums A/, Spuņciems, Salas

pagasts, Babītes novads, kadastra Nr./numurs A/.

Atbilstoši 2009.gada 29.jūnija ķīlas/hipotēkas līgumam Nr.VZ06778/H, kas noslēgts starp prasītāju kā ķīlas ņēmēju un atbildētāju /pers. B/ kā

ķīlas devēju, atbildētāja /pers. B/ ir ieķīlājusi par labu prasītājai sev piederošo nekustamo īpašumu /Nosaukums A/, Spuņciems, Salas pagasts, Babītes

novads, kadastra Nr./numurs A/kā nodrošinājumu no 2007.gada 16.janvāra kredīta līguma Nr.VZ06778, 2009.gada 29.jūnija vienošanās Nr.1 par

grozījumiem 2007.gada 16.janvāra kredīta līgumā Nr.VZ06778 izrietošo saistību izpildei, par ko reģistrēta hipotēka zemesgrāmatā par labu prasītājai

40762,63 Ls jeb 58000 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1278.pantu, ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu (841. p.), uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu

tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu.

Civillikuma 1304.pants un 1367.pants noteic, ka ķīlas tiesību nodibina ar līgumu vai testamentu vai tiesas ceļā. Hipotēka dod kreditoram lietu

tiesību uz ieķīlāto nekustamo īpašumu tikai pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Tiesa atzīst par pamatotu spriedumā norādīt, ka piedziņa vēršama uz atbildētājas /pers. B/ ieķīlāto nekustamo īpašumu /Nosaukums A/,

Spuņciems, Salas pagasts, Babītes novads, kadastra Nr./numurs A/, ievērojot Civillikuma 1304.panta un 1367.panta nosacījumus, jo ķīla nodibināta ar

līgumu un ierakstīta zemesgrāmatā, neatkarīgi no tā, ka parāds piedzenams no galvenā parādnieka, kurš nav ķīlas īpašnieks.

[6.6] Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma

93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu

pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietas izskatīšanas gaitā atbildētāji nav apstrīdējuši noslēgtā kredīta līguma, galvojuma līguma un hipotēkas līguma tiesiskumu, kredīta summas

saņemšanas faktu, nav iesnieguši nekādus pierādījumus, ka attiecīga samaksa prasītājai ir veikta, par ko lietā strīda nav. Līdz ar to atzīstams, ka prasības

pieteikumā norādītos apstākļus apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz lietā nodibinātajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma, un no atbildētāja /pers. A/,

bet, ievērojot atbildētāja /pers. C/ kā galvinieka atbildību par galveno parādu, tā blakus prasījumiem un tiesu izdevumiem, piedziņas pilnīgas vai daļējas

neiespējamības gadījumā no /pers. C/, prasītājas labā ir piedzenama parāda pamatsumma 39202,29 euro, līgumiskie procenti 613,26 euro par laika

posmu no 2007.gada 15.februāra līdz 2015.gada 2.septembrim, līgumsods 537,44 euro par laika posmu no 2014.gada 5.septembra līdz 2015.gada

2.septembrim.

[6.7] Saskaņā ar Civillikuma 1759. (procentu samaksas pienākums parāda samaksas nokavējuma gadījumā), 1765.pantu (likumisko

procentus apmērs) un Civilprocesa likuma 195.pantu (spriedums par naudas summas piedziņu) ir nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā, no atbildētāja /pers. C/, likumiskos 6

procentus gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 39202,29 euro, ņemot vērā, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatparāda

lielumu.

[6.8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētāja /pers. C/, par labu prasītājai piedzenama

samaksātā valsts nodeva 1392,62 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,96 euro.

[6.9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,69 euro apmērā

piedzenami no atbildētājiem par labu valstij, no atbildētāja /pers. A/ 3,35 euro un no atbildētāja /pers. C/ 3,34 euro, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā ir 17,65 euro, bet prasītāja, ceļot tiesā prasību ir samaksājusi tikai 10,96 euro.

[6.10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei.

Tiesa atzīst, ka atbildētājiem sprieduma labprātīgai izpildei nosakāms 10 dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

[7] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 189. - 193., 195., 197., 204.1 ., 208.2

pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā, no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par

labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, pamatparāda summu 39202,29 euro, līgumiskos procentus 613,26 euro par laika posmu no

2007.gada 15.februāra līdz 2015.gada 2.septembrim, līgumsodu 537,44 euro par laika posmu no 2014.gada 5.septembra līdz 2015.gada 2.septembrim,

kā arī tiesas izdevumus 1403,58 euro, kopā 41756,57 euro (četrdesmit viens tūkstotis septiņi simti piecdesmit seši euro un 57 centi).

Piedziņu vērst uz /pers. B/, personas kods /personas kods/, piederošo nekustamo īpašumu /Nosaukums A/, Spuņciems, Salas pagasts, Babītes

novads, kadastra Nr./numurs A/, Salas pagasta zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs A/.

Noteikt AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), saņemt no /pers. A/, personas kods

/personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā, no /pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no

piedzītās un nesamaksātās pamatparāda summas 39202,29 euro (trīsdesmit deviņi tūkstoši divi simti divi euro un 29 centi), ņemot vērā, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot pamatparāda lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,35 euro (trīs euro, 35 centi), kas

iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs Tiesu administrācija, NMR

90001672316. Maksājumu apstiprinošs dokuments sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzams Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama

kancelejā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,34 (trīs euro, 34 centi), kas iemaksājami

Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs Tiesu administrācija, NMR 90001672316.

Maksājumu apstiprinošs dokuments sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzams Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Atbildētāji nav tiesīgi pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir

tiesīgi iesniegt Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese /personiskais paraksts/ O.Žuka