Court convicted defendant of five petty thefts and imposed combined short-term imprisonment of two months and twenty days.

Lietas arhīva Nr. K29-0509-19/7

ECLI:LV:RLPT:2019:0529.11088018819.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019. gada 29. maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Anita Dzērve,

piedaloties prokurorei Tatjanai Mitroščenkovai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā par piecu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

2019. gada 2. februārī plkst. 14.59 /pers. A/, nolūkā izdarīt svešas mantas slepenu nolaupīšanu, iegāja SIA “Maxima Latvija” veikalā “Maxima”

Centrāltirgus ielā 5, Rīgā. Realizējot savu noziedzīgo nolūku, /pers. A/ no alkoholisko dzērienu stenda paņēma vienu pudeli degvīna “Esbjaerg” 21,13

EUR vērtībā un noslēpa to savas virsjakas piedurknē. Kasierim neuzrādot preci apmaksai, /pers. A/ ar nolaupīto svešu mantu no noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas vietas aizgāja.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ nodarīja SIA “Maxima Latvija” materiālo kaitējumu 21,13 EUR vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

Bez minētā /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

2019. gada 2. februārī plkst. 15.55 /pers. A/, nolūkā izdarīt svešas mantas slepenu nolaupīšanu, iegāja SIA “Maxima Latvija” veikalā “Maxima”

Centrāltirgus ielā 5, Rīgā. Realizējot savu noziedzīgo nolūku, /pers. A/ no alkoholisko dzērienu stenda paņēma vienu pudeli degvīna “Esbjaerg” 21,13

EUR vērtībā un noslēpa to savas virsjakas piedurknē. Kasierim neuzrādot preci apmaksai, /pers. A/ ar nolaupīto svešu mantu no noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas vietas aizgāja.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ nodarīja SIA “Maxima Latvija” materiālo kaitējumu 21,13 EUR vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

Bez minētā /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

2019. gada 2. februārī plkst. 20.21 /pers. A/, nolūkā izdarīt svešas mantas slepenu nolaupīšanu, iegāja SIA “Maxima Latvija” veikalā “Maxima”

Pūpolu ielā 1, Rīgā. Realizējot savu noziedzīgo nolūku, /pers. A/ no alkoholisko dzērienu stenda paņēma vienu pudeli degvīna “Mernaja na moloke”

10,48 EUR vērtībā un noslēpa to savas virsjakas piedurknē. Kasierim neuzrādot preci apmaksai, /pers. A/ ar nolaupīto svešu mantu no noziedzīga

nodarījuma izdarīšanas vietas aizgāja.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ nodarīja SIA “Maxima Latvija” materiālo kaitējumu 10,48 EUR vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

Bez minētā /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

2019. gada 3. februārī plkst. 13.41 /pers. A/, nolūkā izdarīt svešas mantas slepenu nolaupīšanu, iegāja SIA “Maxima Latvija” veikalā “Maxima”

Centrāltirgus ielā 5, Rīgā. Realizējot savu noziedzīgo nolūku, /pers. A/ no alkoholisko dzērienu stenda paņēma vienu pudeli degvīna “Esbjaerg” 21,13

EUR vērtībā, vienu pudeli džina “Beefrater DRY” 12,99 EUR vērtībā un noslēpa tās savas virsjakas piedurknē. Kasierim neuzrādot preci apmaksai,

/pers. A/ ar nolaupīto svešu mantu no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas aizgāja.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ nodarīja SIA “Maxima Latvija” materiālo kaitējumu 34,12 EUR vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

Bez minētā /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

2019. gada 21. februārī plkst. 13.29 /pers. A/, nolūkā izdarīt svešas mantas slepenu nolaupīšanu, iegāja SIA “Maxima Latvija” veikalā “Maxima”

Rītupes ielā 2, Rīgā. Realizējot savu noziedzīgo nolūku, /pers. A/ no veikala stenda paņēma astoņus iepakojumus, kuros katrā atrodas četras kasetes

skūšanās žiletes “Gillete Fusion Proshield Chill” 219,44 EUR vērtībā (viena iepakojuma vērtība 27,43 EUR) un noslēpa tos savas virsjakas piedurknē.

Kasierim neuzrādot preci apmaksai, /pers. A/ ar nolaupīto svešu mantu no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas aizgāja.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ nodarīja SIA “Maxima Latvija” materiālo kaitējumu 219,44 EUR vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē apliecināja, ka viņam ir saprotama valsts apsūdzības uzturētāja apsūdzība, sevi par vainīgu piecu noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā un uzturēja pirmstiesas procesā pieteikto lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītie noziedzīgie nodarījums pareizi kvalificēti pēc Krimināllikuma

180. panta pirmās daļas, jo viņš izdarīja piecas zādzības nelielā apmērā. Apsūdzētā /pers. A/ vaina noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokurores viedokli, ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzīst savu vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās un

piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē ir izskaidrotas un

sekas ir saprotamas, apsūdzētā vaina viņam celtajā apsūdzībā ir pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu

par apsūdzētā vainu piecu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Tiesa atzīst, ka saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko pierādījumu uzskaitījums un to analīze

spriedumā netiek izdarīta.

Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46. pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā

personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu /pers. A/ pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas izdarīja piecus mazāk smagus noziedzīgus nodarījumus.

Izanalizējot /pers. A/ personību, noskaidrots, ka viņš:

- sodīts administratīvi (lietas 51.-52. lapa);

- agrāk sodīts (lietas 52.-55., 102.-107. lapa), pēdējās divas reizes ar:

- Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014. gada 12. jūnija spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts

Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, saskaņā ar Krimināllikuma 51. pantu pilnībā pieskaitot neizciesto sodu pēc Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas

2013. gada 15. janvāra sprieduma (7 (septiņas) piespiedu darba stundas), un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras 2014. gada 4. marta

prokurora priekšraksta par sodu (simts (100) piespiedu darba stundas). Galīgais sods noteikts – īslaicīga brīvības atņemšana uz 3 (trim) mēnešiem,

piespiedu darbs uz 107 (simts septiņām) stundām;

- Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras 2016. gada 6. maija prokurora priekšrakstu par sodu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,

kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, ar piespiedu darbu uz 100 (simts) stundām (ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.

gada 19. oktobra lēmumu piespiedu darbs aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 25 (divdesmit piecām) dienām (lietas 102.-103. lapa);

- no vārdiem tiesas sēdē noskaidrots, ka neprecējies, ar vidējo izglītību, apgādājamo nav, strādā neoficiāli pie saimnieka, bieži ir galvas sāpes, ir

kontūzija, ir patstāvīga dzīvesvieta, ir ierosināts cits kriminālprocess.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par visu piecu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas par

atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka vainu atzina un izdarīto nožēloja.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu par visu piecu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 180. panta

pirmās daļas par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkoholisko vielu ietekmē.

Apsūdzētais ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus, kas vērsti pret īpašumu.

Prokurore tiesas sēdē lūdza /pers. A/ noteikt sodu – piespiedu darbu – par visiem pieciem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Tiesa nepievienojas prokurores lūgtajam soda mēram. Tiesas ieskatā to nevar uzskatīt par samērīgu un atbilstošu izdarītajiem noziedzīgajiem

nodarījumiem.

Iztiesājot lietu, soda noteikšana ir tiesas prerogatīva, un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas 2008.

gada 1. jūlija kopsapulces lēmumā pamatoti ir norādīts, ka tiesa, izvērtējusi visus apstākļus, var piekrist tiesu debatēs izteiktiem viedokļiem par

piespriežamo sodu vai noteikt personai citu sodu, kas var būt gan vieglāks, gan arī bargāks.

Neatkarīgi no sankcijas veida tiesai visos gadījumos, lemjot par piespriežamā soda veidu un mēru, jāizvērtē nepieciešamība un lietderība sodīt

vainīgās personas ar brīvības atņemšanu. Pie soda noteikšanas humānisma princips, kas ir viens no soda noteikšanas ētiskajiem principiem, prezumē

cietušā, sabiedrības, valsts interešu ievērošanu no vienas puses un apsūdzētā interešu ievērošanu no otras puses. Kriminālsodam jābūt tādam, kas sekmē

noziedzīgu nodarījumu veicinošo faktoru novēršanu. Soda bardzība bieži vien nav pietiekama, lai persona apzināti atteiktos no jaunu noziegumu

izdarīšanas.

Tiesa uzskata, ka nav lietderīgi piemērot /pers. A/ sodu – piespiedu darbu –, jo noziedzīgos nodarījumus, par kuriem apsūdzētais tiek sodīts šajā

kriminālprocesā, viņš izdarīja neilgā laika posmā. /pers. A/ veiktajām zādzībām nav gadījuma raksturs, tās ir regulāras un liecina par apsūdzētā nihilistisko

attieksmi pret valstī pastāvošo likumpaklausību.

Kā norādīja apsūdzētais, tad pēdējo sodu – piespiedu darbu – viņš nenostrādāja, un piespiedu darbs tika aizstāts ar brīvības atņemšanu, kas liecina

par apsūdzētā attieksmi pret viņam noteikto sodu.

Tiesa, ņemot vērā spriedumā norādītos konstatētos apstākļus, saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otrās daļas prasībām un tos pierādījumus, kas

var ietekmēt piespriežamā soda veidu un mēru, ievērojot lietas apstākļus, /pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, to, ka mantisko interešu

apdraudējums un radītais mantiskais zaudējums ir salīdzinoši nenozīmīgs, to, ka /pers. A/ nožēlo izdarīto, tiesas sēdē norādīja uz veselības problēmām,

ņemot vērā apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošo un atbildību pastiprinošo apstākli, vecumu, atzīst, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir sodīt par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu un panākt, lai apsūdzētais pildītu likumus un turpmāk atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un soda mērķa sasniegšanai,

/pers. A/ par piecu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu sodāms brīvības atņemšanas soda veidā, ko

paredz arī viņam inkriminētā panta sankcija.

Tiesas vērtējumā apsūdzētais /pers. A/ noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā nebija pietiekami kritisks cēloņu un seku kopsakarību izvērtēšanā

un izpratnē. Fakts, ka apsūdzētais trīs noziedzīgus nodarījumus (alkoholisko dzērienu zādzību) izdarīja vienā dienā: 2019. gada 2. februārī un vienu

2019. gada 3. februārī, kā arī viena skūšanās kasetes iepakojuma zādzību 2019. gada 21. februārī, apsūdzēto raksturo kā personu, kas tendēta uz

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tāpēc viņa labošana ir iespējama tikai ar reālu brīvības atņemšanu.

Pēc raksturojošo ziņu pārbaudes gaitā uzdotiem jautājumiem un saņemtajām atbildēm tiesai ir radusies pārliecība, ka apsūdzētajam pastāv recidīva

risks, jo tiesas ieskatā apsūdzētais nav pilnībā izpratis likumpaklausību kā prioritāti un pamatu normālai funkcionēšanai sabiedrībā.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka /pers. A/ nekādus secinājumus nav izdarījis par likuma paklausīgas dzīves veidošanu, apsūdzētā personību tiesa

vērtē negatīvi un tendētu uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, un viņa labošana ir iespējama tikai ar reālu brīvības atņemšanu. Šajā gadījumā tiesas ieskatā

citus, alternatīvus soda veidus piemērot nav iespējams.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama apstākļos, kad apsūdzētais atzīst savu vainu.

Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma

21. pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko

attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību

mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet no tiesu prakses (Senāta Krimināllietu departaments nolēmumus lietā

Nr. SKK- 232/08).

Tiesa uzskata, ka ar šāda soda piemērošanu tiks panākts Krimināllikuma 35. panta otrās daļas noteiktais soda mērķis.

/pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā, pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē – un papildu drošības līdzeklis

– aizliegums izbraukt no valsts – atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies spēkā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. pantu soda termiņā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no 2019. gada 3. februāra līdz 2019. gada 5. februārim

un no 2019. gada 21. februāra līdz 2019. gada 22. februārim.

Cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju 42,26 EUR /pers. A/ atzina, tā ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Dokuments: CD disks ar videoierakstu, kas glabājas pie krimināllietas, glabājams kopā ar krimināllietu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.

panta 134. un 135. panta noteikumiem.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, un sodīt viņu:

- par Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2019. gada 2. februārī plkst. 14.59 ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi;

- par Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2019. gada 2. februārī plkst. 15.55 ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi;

- par Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2019. gada 2. februārī plkst. 20.21 ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 15 (piecpadsmit) dienām;

- par Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2019. gada 3. februārī ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz

15 (piecpadsmit) dienām;

- par Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2019. gada 21. februārī ar īslaicīgu brīvības atņemšanu

uz 1 (vienu) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības daļēji saskaitīt piespriestos sodus un galīgo sodu

/pers. A/ noteikt – īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem 20 (divdesmit) dienām.

Soda izciešanu skaitīt no aizturēšanas dienas.

Soda izciešanas termiņā ieskaitīt /pers. A/ aizturēšanā pavadīto laiku no 2019. gada 3. februāra līdz 2019. gada 5. februārim un no 2019. gada 21.

februāra līdz 2019. gada 22. februārim.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā, pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un papildus drošības līdzekli –

aizliegumu izbraukt no valsts – atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies spēkā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “Maxima Latvija” kaitējuma kompensāciju 42,26 EUR (četrdesmit divu euro, 26 centu) apmērā, nosakot 30

dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

Dokumentu: CD disku, kas glabājas pie krimināllietas, glabāt kopā ar krimināllietu.

Spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai,

iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese . A. Dzērve