Court dismisses appeal against traffic fine, ruling penalty justified and retroactive law not applicable.

ECLI:LV:RIRT:2021:0514.1A33072620.3.S

Lieta Nr.1A33072620

Nr.1A-0078-21/26

SPRIEDUMS

Jūrmalā 2021.gada 14.maijā

Rīgas rajona tiesas tiesnese G.Lapiņa, rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ArcHouse” (turpmāk – SIA “ArcHouse”),

reģistrācijas numurs 40103450145, sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2019.gada

12.decembra lēmumu Nr.20/3/3-3047.

Aprakstošā daļa

2019.gada 19.novembrī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un

koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļa sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu Nr.CN00021746 SIA “ArcHouse”, kurā norādīts, ka

2019.gada 17.oktobrī plkst.17:35, Salaspils novadā, autoceļa Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 23,8 km (virzienā

uz Ogri), transportlīdzeklis /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pārkāpa Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta pirmo

daļu. Pārkāpums fiksēts ar TOLLCHECKER ROADSIDE Nr.GX019884. Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļa nolēma SIA “ArcHouse” saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 274.pantu un 275.panta pirmās daļas 1.punktu un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9. 1panta pirmo un otro daļu uzlikt naudas sodu 500,00

EUR apmērā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40 panta otro daļu.

Par administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu SIA “ArcHouse” iesniedza sūdzību.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2019.gada 12.decembra lēmumu Nr.20/3/3-3047, saskaņā

ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 287.panta pirmās daļas 1.punktu nolemts ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļas 2019.gada 19.novembrī pieņemto lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.CN00021746 atstāt negrozītu, bet SIA “ArcHouse” /amats/ /pers. C/ sūdzību noraidīt.

Lēmumā norādīts, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldē izskatīta SIA “ArcHouse” /amats/ /pers.

C/ sūdzība daļā par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja

Fotoradaru nodaļas 2019.gada 19.novembrī pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.CN00021746 un konstatēja, ka 2019.gada

19.novembrī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja

Fotoradaru nodaļa sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr.CN00021746, kurā norādīja, ka 2019.gada 17.oktobrī plkst.17:35

transportlīdzeklis /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numura /reģistrācijas numurs/ tika vadīts Salaspils novadā, autoceļa Rīga – Daugavpils – Krāslava –

Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 23,8.kilometrā (virzienā uz Ogri) bez samaksātas autoceļu, lietošanas nodevas par noteikto valsts galveno autoceļu

posmu lietošanu. Pārkāpums konstatēts, izmantojot tehnisko līdzekli – autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu TOLLCHECKER

ROADSIDE Nr.GX019884.

Lēmumā norādīts, ka Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta pirmā daļa paredz, ka nodevu maksā par šā likuma 1.pielikumā noteikto valsts

galveno un reģionālo autoceļu posmu lietošanu (izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās, kuru robežas apzīmētas ar šā likuma

1.1pielikumā noteiktajām ceļa zīmēm) ar šādiem kravas transportlīdzekļiem vai to sastāviem: 1) ar kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka

par 3000 kilogramiem; 2) ar kravas transportlīdzekļu sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem. 1.pielikumā noteikts, ka par valsts

galvenā autoceļa (A6) Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Patarnieki) lietošanu no 0,0.kilometra līdz 306,5.kilometram maksājama

nodeva. Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otrajā daļā. Autoceļu lietošanas nodevas

likuma 9.1panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, piemēro

transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam transportlīdzekļa turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis noņemts no

uzskaites, — transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam) [..]. Panta otrajā daļā noteikts, ka par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem,

neapturot transportlīdzekli, šā panta pirmajā daļā minētajai personai uzliek minimālo naudas sodu, kāds par attiecīgo pārkāpumu pārvadātājam paredzēts

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Iestāde lēmumā norāda, ka atbilstoši transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra datu bāzes ziņām transportlīdzekļa /TL marka/ ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ īpašniece ir SIA “ArcHouse”. 2019.gada 19.novembrī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļa, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 274.pantu un 275.panta pirmās daļas 1.punktu, Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9. 1panta pirmo un otro daļu, pieņēma lēmumu

Nr.CN00021746, ar kuru SIA “ArcHouse” par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otrajā daļā norādīto pārkāpumu tika uzlikts

naudas sods 500 euro. Administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr.CN00021746 tika nosūtīts SIA “ArcHouse”. Lēmumā norādīts, ka

2019.gada 25.novembrī Valsts policijā saņemta SIA “ArcHouse” /amats/ /pers. C/ sūdzība par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļas pieņemtajiem lēmumiem administratīvo pārkāpumu

lietās Nr.CN00018526, Nr.CN00019538, Nr.CN00021746 un Nr.CN00020860. Lēmumā atreferēts sūdzības saturs.

Lēmumā norādīts, ka 2019.gada 4.decembrī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Administratīvo

strīdu nodaļā no Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja

Fotoradaru nodaļa saņemti administratīvā pārkāpuma lietas Nr.CN00021746 materiāli.

Iestāde lēmumā atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmo un otro daļu, 244., 272.pantu un norāda, ka autoceļu

lietošanas nodeva ir maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu izmantošanu, lai veicinātu to uzturēšanu un attīstību, kā arī, lai veicinātu videi

draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Nodevu maksā par valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu lietošanu (izņemot to šķērsošanu krustojumos

un lietošanu apdzīvotās vietās) ar kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000 kg, un kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru

pilna masa ir lielāka par 3500 kg.

Lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.panta ceturto daļu, nodevas maksāšanas pārkāpumu var fiksēt ar Valsts

policijas vai šā likuma 5.panta pirmajā daļā minēto institūciju, kuras administrē nodevu, rīcībā esošiem tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.

Kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus, nosaka Ministru kabinets. Konkrētajā gadījumā pārkāpums fiksēts ar autoceļa lietošanas nodevas samaksas

kontroles sistēmu TOLLCHECKER ROADSIDE Nr.GX019884. Minētā sistēma reģistrē to transportlīdzekļu raksturlielumus, kuri brauc garām

kontroles kolonnai, un salīdzina tos ar maksājumu datiem, proti, vai garām braucošajiem transportlīdzekļiem ir veikts maksājums par autoceļu lietošanas

nodevu. Ja transportlīdzeklim par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, tad tiek piemērots

administratīvais sods saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9. 1panta pirmo un otro daļu. No pārskata attēla, kas iegūts ar sistēmu

TOLLCHECKER ROADSIDE Nr.GX019884, redzams, ka 2019.gada 17.oktobrī plkst.17.35 pārkāpums ir fiksēts transportlīdzeklim /TL marka/ ar

valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Atbilstoši reģistrā fiksētajai informācijai, transportlīdzekļa /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/ veids ir kravas transporta furgons, pilna masa – 3490 kg.

Lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta pirmo daļu kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par

3000 kg, par valsts galveno autoceļu lietošanu maksājama nodeva. Minētā likuma 3.pants paredz, ka nodevu maksā mehāniskā transportlīdzekļa

īpašnieks, turētājs vai pārvadātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1.pielikumu par Valsts galvenā

autoceļa (A6) Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Patarnieki) lietošanu no 0,0.kilometra līdz 306,5.kilometra, izņemot to šķērsošanu

krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās, kuru robežas apzīmētas ar šā likuma 1.1pielikumā noteiktajām zīmēm, ir maksājama nodeva. No lietā

esošajiem materiāliem izriet, ka 2019.gada 17.oktobrī plkst.17.35 transportlīdzeklis /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ tika

vadīts Salaspils novadā, autoceļa Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 23,8.km (virzienā uz Ogri). Līdz ar to secināms,

ka par konkrētā autoceļa posma lietošanu ar minēto transportlīdzekli bija jābūt samaksātai autoceļa lietošanas nodevai. Autoceļu lietošanas nodevas

samaksu apliecina ieraksts reģistrā. Atbilstoši reģistrā fiksētajai informācijai, autoceļu lietošanas nodevas maksājums par transportlīdzekli /TL marka/ ar

valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ veikts par periodu no 2019.gada 20.augusta plkst.00.00 līdz 2019.gada 18.septembrim plkst.23.59.

Nākamais maksājums veikts par periodu no 2019.gada 25.oktobra plkst.00.00 līdz 2019.gada 31.oktobrim plkst.23.59. No minētā secināms, ka

2019.gada 17.oktobrī plkst.17.35 transportlīdzeklim /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ nebija veikta autoceļu lietošanas

nodevas apmaksa un tā tika veikta pēc pārkāpuma fiksācijas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumu Nr.272 “Autoceļu lietošanas

nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība” 2.punktu nodevas maksājumu veic pirms Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1.pielikumā

noteiktā valsts galvenā autoceļa posma lietošanas uzsākšanas.

Iestāde attiecībā uz sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādīto, ka, saucot SIA “ArcHouse” pie administratīvās atbildības, četrās administratīvo

pārkāpumu lietās tiek pārkāpts dubultās sodīšanas aizlieguma princips, norāda, ka ņemot vērā lietas apstākļus, vērš uzmanību uz faktu, ka dubultās

sodīšanas aizlieguma princips nav pārkāpts, jo, izvērtējot administratīvo pārkāpumu lietas Nr.CN00018526, Nr.CN00019538, Nr.CN00021746 un

Nr.CN00020860, konstatēts, ka katrs pārkāpums ar transportlīdzekli /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ konstatēts citā

laikā, tātad tie ir atsevišķi pārkāpumi, par kuriem sastādīti četri administratīvo pārkāpumu protokoli - lēmumi, tādējādi paredzot atsevišķu atbildību.

Administratīvo pārkāpumu lietās Nr.CN00018526, Nr.CN00019538, Nr.CN00021746 un Nr.CN00020860 SIA “ArcHouse” piemēroti

administratīvie sodi par transportlīdzekļa /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ vadīšanu Salaspils novadā, autoceļa Rīga –

Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6) 23,8.kilometrā (virzienā uz Ogri) bez samaksātas autoceļu lietošanas nodevas. Dubultās

sodīšanas princips šajā gadījumā būtu izpaudies, ja SIA “ArcHouse” tiktu pieņemti četri identiski lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās par autoceļu

lietošanas nodevas nemaksāšanu par transportlīdzekli /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kas visi būtu fiksēti vienā datumā

un laikā.

Iestāde paskaidro, ka administratīvā lietvedība veicama un sods uzliekams stingri saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, savukārt

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz vairākus pārkāpumus, kas izdarīti ar vienotu nodomu, atzīt par vienu turpinātu vai ilgstošu

atsevišķu pārkāpumu, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35.panta pirmā daļa nosaka, ka gadījumā, ja viena persona ir izdarījusi divus vai

vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi. Izskatāmajā gadījumā pārkāpumi nav konstatēti

vienlaicīgi, turklāt par katru no tiem citā laikā ir ierosināta atsevišķa lietvedība, līdz ar to protokolos - lēmumos Nr.CN00018526, Nr.CN00019538,

Nr.CN00021746 un Nr.CN00020860 norādītie administratīvie pārkāpumi ir atsevišķi pārkāpumi, kas konstatēti atsevišķi un par kuriem saskaņā ar

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35.panta pirmo daļu administratīvie sodi uzliekami atsevišķi. Sūdzībā minētie pārkāpumi ir fiksēti citā laikā,

līdz ar to pierāda, ka konkrētais transportlīdzeklis atkārtoti ir izmantojis valsts galvenā autoceļa posmu bez samaksātas autoceļu lietošanas nodevas. Līdz

ar to norādāms, ka sūdzībā minētie pārkāpumi nav vērtējami, kā viens turpināts pārkāpums, jo katrai autoceļa izmantošanas reizei ir pabeigtības raksturs

ar to brīdi, kad transportlīdzeklis vairs neizmanto konkrēto autoceļa posmu, par kuru maksājama nodeva. Katru reizi no jauna izmantojot valsts galveno

autoceļu posmu bez samaksātas autoceļu lietošanas nodevas, tiek pārkāpts Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pants un līdz ar to tiek izdarīts

administratīvais pārkāpums, kura pazīmes paredzētas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otrajā daļā. Fakts, ka SIA “ArcHouse”

kopumā izdarījusi astoņus pārkāpumus vienā vietā - Salaspils novadā, autoceļa Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (A6)

23,8.kilometrā, pierāda to, ka ar konkrēto transportlīdzekli sistemātiski ir izmantots konkrētā valsts galvenā autoceļa posms bez samaksātas autoceļu

lietošanas nodevas.

Lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmo daļu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var

uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, [..], līdz ar to netika pārkāpti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

noteiktie termiņi.

Iestāde lēmumā norāda, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 234.panta trešās daļas 4.punkts noteic, ja administratīvā pārkāpuma

lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāms fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt

savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus. Pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas

apstākļiem to kopumā, novērtējot pierādījumus (ar autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu TOLLCHECKER ROADSIDE

Nr.GX019884 fiksēto informāciju, reģistrā pieejamo informāciju, SIA “ArcHouse” /amats/ /pers. C/ sūdzību), iestāde uzskata, ka administratīvā

pārkāpuma protokols - lēmums Nr.CN00021746 par Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta pārkāpumu sastādīts atbilstoši Autoceļu lietošanas

nodevas likuma 9.1panta pirmās un otrās daļas prasībām, kā arī administratīvais sods piemērots likumīgi un atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 149.40panta otrās daļas sankcijā noteiktajam.

Iestāde lēmumā atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta pirmo daļu un norāda, ka ņemot vērā Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 149.40panta otrās daļas sankcijā paredzēto naudas sodu un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9. 1panta otrās daļas nosacījumu,

ka par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, šā panta pirmajā daļā minētajai personai uzliek minimālo naudas

sodu, kāds par attiecīgo pārkāpumu pārvadātājam paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lietderības apsvērumu padziļināta izvērtēšana

un iekļaušana lēmumā nav mērķtiecīga, jo nav iespējams mīkstināt administratīvo sodu.

2020.gada 7.janvārī tiesā saņemta SIA “ArcHouse” sūdzība par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvaldes 2019.gada 12.decembra lēmumu Nr.20/3/3-3047.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes lēmumiem, ar kuriem noraidīta

sūdzība par piemērotajiem sodiem, nepiekrīt pilnībā.

Sūdzībā norādīts, ka transportlīdzeklim /TL marka/ ir konstatēti 8 pārkāpumi, kur par katru no tiem ir piemērots 500,00 EUR naudas sods,

kopumā 4000,00 EUR. Sodi ir piemēroti par Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta pārkāpumu, sodus piemērojot saskaņā ar Autoceļu lietošanas

nodevas likuma 9.1panta pirmo un otro daļu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otro daļu. Pārkāpumi ir konstatēti par vieniem

un tiem pašiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, par ko kopējais piemērotais naudas sods sasniedz 4000,00 EUR. Lēmumos policija norāda, ka

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz vairākus pārkāpumus atzīt par vienu turpinātu vai ilgstošu atsevišķu pārkāpumu. Tomēr, izdarot

šādu secinājumu, policija klaji ignorē, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmajā daļā ir norāde uz ilgstošu pārkāpumu. Kaut arī

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav sīkāks ilgstoša pārkāpuma skaidrojums, vispārzināms ir fakts, ka administratīvo pārkāpumu process ir

“mazais” kriminālprocess jeb kvazikriminālprocess, kā dēļ administratīvo pārkāpumu procesā ir piemērojami krimināltiesiskie principi. Krimināllikuma

23.panta ceturtā daļa noteic, ka atsevišķs ilgstošs noziedzīgs nodarījums ir nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai

bezdarbība), kas saistīta ar tai sekojošu ilgstošu to pienākumu neizpildīšanu, kurus likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajai personai.

Tādējādi pārkāpums atzīstams par ilgstošu un pārkāpums ilgst visu laiku, kamēr persona neizpilda tai uzlikto pienākumu.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otrajā daļā atbildība ir paredzēta par autoceļa lietošanu,

ja nav samaksāta nodeva. Citiem vārdiem, sods ir paredzēts par noteikta pienākuma neizpildīšanu. Tā dēļ visi pārkāpumi par autoceļa lietošanu,

nesamaksājot nodevu, uzskatāmi par ilgstošu nepārtrauktu pārkāpumu, kas sastāv no vairākām epizodēm, un nav pieļaujams, ka persona tiek sodīta par

vienu pārkāpumu vairākas reizes (ne bis in idem princips).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otro daļu SIA “ArcHouse” sodīti par neatturēšanos lietot autoceļu, kamēr

nav samaksāta attiecīga nodeva. Saskaņā ar ilgstoša pārkāpuma izpratni tas nozīmē, ka ilgstoši tika veikts viens pārkāpums, kas saistīts ar ilgstošu

pienākumu nepildīšanu – autoceļa lietošanu, neapmaksājot nodevu. Vairākkārtēja sodīšana par vienu un to pašu pārkāpumu, nemainoties faktiskajiem un

juridiskajiem apstākļiem, ir absurda, jo tādā gadījumā pārkāpumu fiksēšanas tehniskos līdzekļus uz autoceļiem varētu izvietot ik pēc pāris metriem un

sodīt personas par vienu pārkāpumu vairākas reizes. Turpretī policija lēmumos balstās uz aplamu un formālu loģiku, ka tie katrs ir atsevišķs pārkāpums,

jo taču katrs ir konstatēts citā laikā. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2010.gada 22.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-

428/2010 11.punktā secina, ka dubultās sodīšanas aizlieguma princips aizliedz personu apsūdzēt vai tiesāt par otru nodarījumu tiktāl, ciktāl tas izceļas no

identiskiem faktiem vai faktiem, kas būtībā ir tie paši, par kuriem persona reiz jau ir sodīta. Kā redzams, tad Senāts norāda uz nepieciešamību vērtēt

pārkāpumu raksturu pēc būtības, nevis formāli aizbildināties ar pārkāpumu konstatēšanu dažādos laikos, ka it kā Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodekss neparedz ilgstoša pārkāpuma koncepciju, ka lietvedība veicama stingrā saskaņā ar likumu un tāpēc par katru pārkāpumu it kā ierosināma

atsevišķa lietvedība.

Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 14.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-

29/2008 10.punktu, kurā norādīts, ka atbilstoši ne bis in idem principam nav pieļaujams, ka personai par vienu un to pašu pārkāpumu tiek piemēroti

vairāki galīga rakstura sodi. Princips ne bis in idem administratīvo pārkāpumu lietās tiek pārkāpts gadījumā, ja personai par vienu un to pašu pārkāpumu

ir spēkā vairāki administratīvie sodi.

Sūdzībā norādīts, ka piemērotos sodus nedrīkst vērtēt vienu no otra atsevišķi un izolēti, formāli aizbildinoties, ka par katru pārkāpumu ir ierosināta

atsevišķa lietvedība. Dubultās sodīšanas aizlieguma principa ietvaros visi sodi jāskata kopā, jo visi pārkāpumi ir uzskatāmi par vienu ilgstošu pārkāpumu,

par ko var piemērot tikai vienu sodu. Dubultās sodīšanas aizlieguma princips kā vispārējais tiesību princips prevalē, neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav

expressis verbis ierakstīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Par ilgstoša pārkāpuma pārtraukšanu varētu runāt, kad, piemēram, personu

apturētu policija vai saņemtu fotoradara sodu par attiecīgo pārkāpumu vai jebkādi citādi tiktu likumā noteiktajā kārtībā piefiksēta tās prettiesiskā darbība,

darot par to zināmu arī pašai personai. Tikai pēc tam, ja pārkāpums tiek turpināts, varētu runāt par jauna pārkāpuma izdarīšanu un jauna soda

piemērošanu. Konkrētajā gadījumā tas nav noticis, jo visi protokoli - lēmumi ir saņemti jau pēc pārkāpumu fiksēšanas – pēdējā pārkāpuma epizode ir

17.oktobrī, turpretī pirmais protokols - lēmums ir sastādīts tikai 23.oktobrī par pārkāpuma epizodi 25.septembrī. Kaut arī pārpratuma pēc nebija

samaksāta nodeva, tomēr soda kopējais pieaugums līdz tieši 4000,00 EUR ir izveidojies tikai tāpēc, ka netika savlaicīgi brīdināti par pārkāpumu esību,

lai to varētu laicīgi novērst. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta pirmo daļu, saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, policijai triju darba dienu laikā ir jāpieņem lēmumu, vai uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību. Šādu situāciju

nevar atzīt par atbilstošu samērīguma principam, jo novēloti sastādot protokolus - lēmumus un tādējādi laicīgi nebrīdinot personu par pārkāpuma esību,

policija nav izpildījusi tās primāro preventīvo funkciju – atturēt un novērst pārkāpumu veikšanu. Diemžēl pašreiz šāda sodu piemērošana nesasniedz

nekādu audzinošo raksturu.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka piemērotie sodi pārkāpj arī samērīguma principu. Tā kā samērīguma princips ir viens no svarīgākajiem

demokrātiskas tiesiskas valsts vispārējiem tiesību principiem, kas turklāt ir tieši piemērojams, tad policijai tas vienmēr ir jāņem vērā, pat ja arī pārkāpuma

sastāva sankcijā tas expressis verbis nav norādīts. Kaut arī sūdzībā par protokoliem - lēmumiem norādīja uz samērīguma principa pārkāpumu, tomēr

policija lēmumos to nav vērtējusi, tādējādi rupji pārkāpjot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237.pantu par lietas vispusīgu, pilnīgu un

objektīvu izskatīšanu. Piemēram, Satversmes tiesa 2018.gada 14.decembra spriedumā lietā Nr.2018-09-0103 ir sniegusi lielisku samērīguma principa

skaidrojumu, ka administratīvās atbildības tiesībās būtisks ir lietderības princips. Izraudzītajiem līdzekļiem jābūt mērķtiecīgiem un samērojamiem ar

publiskās kārtības apdraudējumu un tā raksturu katrā individuālajā gadījumā. Samērīguma princips ir viens no svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas

valsts vispārējiem tiesību principiem. Tas vispārīgā veidā noteic, ka starp valsts varas darbību, kas ierobežo personas tiesības un leģitīmās intereses, un

mērķi, ko valsts vara ar šo darbību tiecas sasniegt, ir jābūt saprātīgām attiecībām. No demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasināms pienākums

visām valsts institūcijām savā darbībā ievērot samērīguma principu. Valsts pārvaldei, īstenojot valsts varu, katrā konkrētajā gadījumā ir jāņem vērā

samērīguma princips, it sevišķi gadījumos, kad ar valsts pārvaldes rīcību tiek ierobežotas personas pamattiesības (skat. sprieduma 14.3.punktu).

Sūdzībā norādīts, ka vairākkārtēju soda piemērošanu par vienu un to pašu pārkāpumu nevar atzīt par samērīgu. No vienas puses šāda sodīšana

nav samērīga ar pārkāpuma sastāva objekta aizskārumu, kas turklāt ir tikai formāls sastāvs. Un no otras puses šāda veida attiecības starp valsti un

privātpersonu nevar atzīt par saprātīgām, gan iepriekš minētā iemesla dēļ, gan tāpēc, ka, ņemot vērā pārkāpuma sastāva sankciju un Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā noteikto soda audzinošo mērķi, piemērotie sodi faktiski pārsniedz audzinošo raksturu. Piemērotie sodi

neskaitāmas reizes pārsniedz dienas nodevas un gada nodevas apmēru, kas būtu jāmaksā par attiecīgo transportlīdzekli. Tādējādi secināms, ka kopējais

sods nevar būt samērīgs ar pārkāpuma sastāva objekta apdraudējumu.

Autoceļa lietošanas nodeva plašākā nozīmē pieder pie ar nodokļu tiesībām saistītiem jautājumiem. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2008.gada 7.aprīļa sprieduma SKA-56/2008 15.punktā norāda, ka soda nauda nav ienākums, ar ko valsts budžets var rēķināties, tas kā

jebkurš sods ir preventīvs pasākums, lai panāktu nodokļu pareizu nomaksāšanu budžetā. Respektīvi, soda naudas piemērošana nedrīkst būt pašmērķis.

Savukārt ņemot vērā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 8.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-10/2012 15.-17.punktā

ietvertās atziņas, pirmkārt, sūdzības iesniedzējs secina, ka konkrētajā gadījumā soda naudas mērķis ir sodīt tikai par pienākuma pirms autoceļa lietošanas

samaksāt autoceļu lietošanas nodevu nepildīšanu. Šis pienākums ir tikai formāla prasība. Otrkārt, kaut arī pamatota ir valsts interese izveidot efektīvu

nodevu iekasēšanas sistēmu, taču vienlaicīgi valstij ir arī pienākums aizsargāt personas no nesamērīgiem sodiem. Sodi par nodokļu likumu (plašākā

izpratnē, kas ietver arī nodevas) pārkāpšanu nedrīkst būt acīmredzami nesamērīgi ar mērķi, ko likumdevējs ar to palīdzību nodomājis sasniegt. Uzliekot

sodu par nodokļu normu pārkāpumiem, izdarāms individuāls izvērtējams gadījumā, ja sods ir pietiekami liels.

Sūdzībā norādīts, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otrā daļa ir blanketa tiesību, jo tajā nav konkretizētas būtiskas

pārkāpuma sastāva objektīvās puses pazīmes, piemēram, par kādu ceļu posmu lietošanu un par kādiem transportlīdzekļiem ir jāmaksā nodeva. Šos

jautājumus regulē Autoceļu lietošanas nodevas likums un tā 2.pants, kurā ir vairākas daļas un vairāki punkti. Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas

likuma 9.1panta piektās daļas 6.punktu protokolā - lēmumā ietver norādi uz pārkāptajām tiesību normām (normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai

apakšpunktu). Turpretī pretēji likuma prasībām nevienā no sastādītajiem protokoliem - lēmumiem nav norādīts, kurš Autoceļu lietošanas nodevas likuma

2.panta pirmās daļas punkts ir pārkāpts. Šādi protokoli - lēmumi neatbilst Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9. 1panta piektās daļas 6.punkta un

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta prasībām. Lēmumos policija norāda, ka protokoli - lēmumi atbilst Autoceļu lietošanas nodevas

likuma 9.1pantā noteiktajam īpatnībām. Tomēr šī ir formāla atbilde bez faktiska seguma, jo tai pašā laikā tā arī nekas netiek norādīts par acīmredzamo

pārkāpumu un nepilnīgajiem protokoliem-lēmumiem.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa sprieduma lietā

Nr.SKA-157/2007 atziņām, lēmums administratīvā pārkāpuma lietā tiek pieņemts par tiem faktiem, kas norādīti pārkāpuma protokolā - jaunu faktu

norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personu procesuālās tiesības. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.pants, kurā norādītas prasības

administratīva pārkāpuma protokola saturam, jāaplūko kopsakarā ar izrietošām no Satversmes 92.panta pārkāpēja tiesībām uz aizstāvību. Tas ir,

pārkāpuma aprakstam administratīvā pārkāpuma protokolā jābūt tādam, lai pie atbildības saucamā persona varētu tai skaitā zināt saskaņā ar kādu tiesību

normu tā tiek saukta pie atbildības. Piemēram, Rīgas apgabaltiesa administratīvā pārkāpuma lietā Nr.128036012 2014.gada 17.februāra spriedumā

norāda, ka lēmums administratīvo pārkāpumu lietā pieņemams pēc tiem faktiem, kas norādīti protokolā. Tiesu kolēģijas ieskatā, no Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.pantā ietvertās likuma jēgas izriet, ka administratīvā pārkāpuma aprakstam jābūt tādam, kas ļauj pilnībā izprast

tā būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumu lietas materiālos, tas ir, protokolam jābūt tādam, lai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, varētu

zināt ne tikai par kāda pārkāpuma izdarīšanu tiek saukta pie atbildības, bet arī kādas konkrēti un kādos apstākļos izdarītas darbības tai tiek inkriminētas,

protokolu, kurā šis apraksts nav sniegts, nevar atzīt par atbilstošu. Kā tiesa vēlāk norāda sprieduma beigās, ar tādu protokolu nevar konstatēt faktus, uz

kuru pamata nosakāma personas vaina.

Sūdzības iesniedzējs pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288.panta pirmo daļu, lūdz tiesu atcelt pilnībā vairākus Valsts

policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes lēmumus un izbeigt par tiem lietu, to skaitā, 2019.gada 12.decembra

lēmums Nr.20/3/3-3047.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmā daļa (likuma redakcijā, kas spēkā līdz 2020.gada 30.jūnijam) noteic, ka rajona

(pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad,

ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana

notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav izteikuši lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tiesa atzīst par iespējamu iesniegto sūdzību izskatīt

rakstveida procesā, par ko iepriekš paziņots SIA “ArcHouse” un iestādei – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvaldei, nosūtot paziņojumu.

Motīvu daļa

Administratīvās atbildības likuma (stājies spēkā 2020.gada 1.jūlijā) Pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka procesuālās darbības, kas līdz šā likuma

spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē,

tiesā vai izpilde).

Minēto Pārejas noteikumu 3.punkts noteic, ka administratīvo pārkāpumu lietās sakarā ar apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu vai

attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ja pārkāpums izdarīts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai,

procesu pabeidz, piemērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Ceļu satiksmes likuma normas.

Administratīvā pārkāpuma lietvedība tiesā ierosināta saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, līdz ar to tiesa, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, piemēro Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas.

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka SIA “ArcHouse” sūdzība par Valsts policijas

Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2019.gada 12.decembra lēmumu Nr.20/3/3-3047 nav pamatota un ir noraidāma.

Izvērtējot pārsūdzētā iestādes lēmuma motivāciju, tiesa atzīst, ka tajā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, iestāde ir pareizi,

vispusīgi un pilnīgi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus.

Iestāde ir novērtējusi lietā esošos pierādījumus, sniegusi pierādījumiem motivētu juridisko novērtējumu. Tiesa tam pievienojas un atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešajai daļai izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Papildus iestādes motivācijai tiesa izsaka savus secinājumus par sūdzībā paustajiem argumentiem.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40 panta otrā daļa noteic, ka par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu

lietošanas nodeva nav samaksāta, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt astoņdesmit līdz trīssimt sešdesmit euro, bet pārvadātājam —

no piecsimt līdz tūkstoš euro.

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta pirmās daļas 1.punkts (likuma redakcijā no 13.04.2019. līdz 18.05.2020.) noteic, ka nodevu maksā

par šā likuma 1.pielikumā noteikto valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu lietošanu (izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās

vietās, kuru robežas apzīmētas ar šā likuma 1.1 pielikumā noteiktajām ceļa zīmēm) ar šādiem kravas transportlīdzekļiem vai to sastāviem: 1) ar kravas

transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000 kilogramiem, 2) ar kravas transportlīdzekļu sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500

kilogramiem.

Tiesa konstatē, ka ar lietas materiāliem pierādīts, ka transportlīdzekļa īpašniece ir juridiska persona – SIA “ArcHouse” (lietas 11.lapa), par ko lietā

strīda nav.

Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka pārkāpuma fiksēšanas vieta, Salaspils novads, autoceļa Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža

(Patarnieki) (A6) 23,8.kilometrs (virzienā uz Ogri), ir iekļauta Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1.pielikumā, ka transportlīdzekļa pilna masa ir 3490

kg, un līdz ar to par konkrēto transportlīdzekli nodeva par attiecīgā autoceļa posma lietošanu ir jāmaksā.

Tāpat lietā nav strīda, ka 2019.gada 17.oktobrī plkst.17.35 SIA “ArcHouse” īpašumā esošais transportlīdzeklis braucot pa autoceļa posmu nebija

samaksājis autoceļu lietošanas nodevu (lietas 10.lapa).

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pretēji Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9. 1panta

piektās daļas 6.punkta prasībām sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā – lēmumā nav norādīts, kurš Autoceļu lietošanas nodevas likuma

2.panta pirmās daļas punkts ir pārkāpts.

Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokolā – lēmumā norādīts, ka pārkāptā tiesību norma ir Autoceļu lietošanas nodevas likuma

2.panta pirmā daļa.

Secināms, ka protokolā – lēmumā norādīta pārkāptā tiesību norma, tās daļa, bet nav norādīts pārkāptās tiesību normas konkrētais punkts.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments jau tiesu praksē ir atzinis principu, ka vērtējot procesuālo tiesību normu pārkāpumus un

to ietekmi uz procesa rezultātu, ir jānoskaidro, vai šis pārkāpums varēja ietekmēt administratīvā akta saturu. Ja pārkāpums to varēja ietekmēt, tas

uzskatāms par būtisku (skatīt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 15.marta spriedumu lietā Nr.SKA-59).

Tiesa secina, ka lai gan administratīvā pārkāpuma protokolā – lēmumā nav norādīts, pēc kura Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta pirmās

daļas punkta sūdzības iesniedzējs ir saukts pie administratīvās atbildībās, sods par konkrētā pārkāpuma izdarīšanu ir piemērojams pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otrās daļas. Turklāt administratīvā pārkāpuma protokols – lēmums sastādīts konkrētam

transportlīdzeklim, kas ir, kravas transporta furgons, nevis kravas transportlīdzekļa sastāvam. Līdz ar to konstatējot, ka kravas transportlīdzekļa pilna

masa ir lielāka par 3000 kg, tas kvalificējams pēc Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta pirmās daļas 1.punkta.

Ņemot vērā minēto un to, ka lietā ir apstiprināts fakts, ka kravas transportlīdzeklis ir bijis kā atsevišķa vienība, nevis kravas transportlīdzekļa

sastāvs, atzīstams, ka minētais apstāklis nav ietekmējis un neietekmē pārkāpuma faktisko apstākļu vērtējumu un nodarījuma pareizu kvalifikāciju, līdz ar

to tiesa atzīst, ka procesuālās tiesību normas pārkāpums nav būtisks.

Ievērojot minēto tiesa pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, izvērtējusi pārsūdzētajā lēmumā norādīto pamatojumu, kopsakarā ar sūdzībā

norādītajiem argumentiem, atzīst, ka SIA “ArcHouse” izdarītais administratīvais pārkāpums ir pareizi kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 149.40panta otrās daļas.

Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par piemēroto sodu, proti, sūdzības iesniedzējs norāda, ka konstatēti astoņi pārkāpumi par vieniem un tiem

pašiem apstākļiem, par katru piemērojot naudas sodu 500,00 EUR apmērā, kopējais naudas sods 4000,00 EUR.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka izdarītais pārkāpums atzīstams par ilgstošu un tas ilgst tik ilgi kamēr persona neizpilda tai uzlikto pienākumu, līdz ar

to secina, ka pārkāpts dubultās sodīšanas aizlieguma princips.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 246.pants noteic, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota persona sastāda administratīvā

pārkāpuma protokolu. Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaikus, un to izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa

septiņpadsmito nodaļu ir vienas un tās pašas iestādes kompetencē, pilnvarota persona par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem sastāda vienu

protokolu.

Lai atzītu, ka administratīvie pārkāpumi konstatēti vienlaicīgi, administratīvā pārkāpuma protokolos būtu jāsakrīt visu administratīvo pārkāpumu

izdarīšanas laikam, tas ir, personai vienā laikā veicot noteiktas darbības vai pieļaujot bezdarbību, tiek izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, par

kuriem ir paredzēti dažādi sodi. Piesaistīt administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas laiku administratīvā pārkāpuma konstatēšanas laikam nav

pamata. Pārkāpumu izdarīšanas faktus dažādos laikos apstiprina ne tikai administratīvā pārkāpuma protokols, bet arī fotofiksācijas izdrukas, kas ir

pievienotas katram administratīvā pārkāpuma protokolam un norāda, ka katrs no pārkāpumiem ir izdarīts noteiktā laikā, līdz ar ko katrā no sastādītajos

administratīvo pārkāpumu protokolos norādītajām dienām pilnībā ir realizējies viena un tā paša, atsevišķa administratīvā pārkāpuma sastāvs (skat. Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2019. gada 25. janvāra spriedumu lietā Nr. 104AA-0009-19/20).

No lietas materiāliem izriet, ka pārkāpums ir fiksēts ar fotofiksāciju, tas ir, konstatēts konkrētā laikā. Uz fotofiksācijas ir tās sagatavošanas laiks

(lietas 2.lapa). Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SIA “ArcHouse” atkārtoti sodīts par vienu un to pašu pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma sastāvs ir formāls, līdz ar to pārkāpums ir pabeigts ar

brīdi, kad transportlīdzeklis, par kuru maksājama autoceļu lietošanas nodeva, ir izbraucis uz likumā noteiktā valsts galvenā autoceļa posma bez attiecīgās

nodevas samaksas. Konkrētajā lietā ir konstatējamas viena atsevišķa pabeigta administratīvā pārkāpuma pazīmes un nav pamata uzskatīt, ka pārkāpums

ir bijis ilgstošs.

Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumu Nr.272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība”

3.punktā noteikts, ka nodevu mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai pārvadātājs maksā, izmantojot šādus maksājumu pakalpojumu veidus:1)

ar maksājumu karti elektronisko pakalpojumu sistēmā www.lvvignette.eu, 2) skaidrā naudā vai ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas

terminālī valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” kasē, 3) skaidrā naudā vai ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas

terminālī nodevas iekasēšanas pakalpojuma sniedzēja tirdzniecības vietās, 4) ja nodevas maksātājs ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošināto e-

pakalpojumu lietotājs – ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu

pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

Autoceļu lietošanas nodevas likums nosaka autoceļa nodevas nomaksu par konkrētu laika periodu (dienu, nedēļu, mēnesi, gadu), kas arī norāda uz

to, ka pārkāpums nav atzīstams par turpinātu, ilgstošu kā uzskata sūdzības iesniedzējs, jo likumā paredzēta iespēja maksāt ceļa nodevu arī par vienu

dienu, un šī nodeva par 2019.gada 17.oktobri nebija samaksāta. Līdz ar to nav iespējams konstatēt ilgstoša pārkāpuma sākuma un beigu termiņu, jo,

veicot nodevas apmaksu par noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ir iespējams izvēlēties gan vinjetes darbības termiņu, gan darbības sākuma laiku.

Lietas materiāliem pievienotā izdruka no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās sistēmas (lietas 10.lapa) apliecina, ka transportlīdzeklim ar

reģistrācijas numuru GM8517, 2017.gada 14.novembrī izdota vinjete termiņam no 2017.gada 14.novembra līdz 2017.gada 13.decembrim; 2017.gada

15.decembrī izdota vinjete termiņam no 2017.gada 15.decembra līdz 2018.gada 12.februārim; 2018.gada 16.jūnijā izdota vinjete termiņam no

2018.gada 16.jūnija līdz 2018.gada 15.jūlijam; 2018.gada 20.jūlijā izdota vinjete termiņam no 2018.gada 20.jūlija līdz 2018.gada 18.augustam,

2018.gada 20.augustā izdota vinjete termiņam no 2018.gada 20.augusta līdz 2018.gada 18.septembrim, 2019.gada 25.oktobrī izdota vinjete termiņam

no 2019.gada 25.oktobra līdz 2019.gada 31.oktobrim, 2019.gada 4.nobembrī izdota vinjete termiņam no 2019.gada 4.novembra līdz 2019.gada

5.novembrim, 2019.gada 5.novembrī izdota vinjete termiņam no 2019.gada 5.novembra līdz 2019.gada 11.novembrim.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 25.panta 3.1daļu (redakcijā no 23.05.2019. līdz 12.01.2020) transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums

pārliecināties, vai ir samaksāti tie normatīvajos aktos noteiktie nodokļi vai nodevas, kas maksājami pirms dalības ceļu satiksmē.

Tiesa secina, ka SIA “ArcHouse” kā transportlīdzekļa īpašniecei un rūpīgam saimniekam ir pienākums sekot līdzi un savlaicīgi izpildīt normatīvo

aktu prasības. SIA “ArcHouse” vajadzēja pārliecināties, vai veikta autoceļa lietošanas nodevas apmaksa. Secināms, ka SIA “ArcHouse” bija iespēja

nodrošināt autoceļa lietošanas nodevas samaksu, taču tā neveica attiecīgus pasākumus nodevas samaksai.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka piemērotie sodi pārkāpj samērīguma principu, vairākkārtēja soda piemērošana par vienu un to pašu pārkāpumu

nevar tikt atzīta par samērīgu.

Kā tiesa secinājusi iepriekš, tad administratīvā pārkāpuma lietā nav pamata uzskatīt, ka SIA “ArcHouse” atkārtoti sodīts par vienu un to pašu

pārkāpumu.

Tiesa konstatē, ka SIA “ArcHouse” saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9. 1 panta pirmo un otro daļu, piemērots Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40 panta otrās daļas sankcijā paredzētais minimālais sods – naudas sods 500,00 EUR apmērā.

Tiesa secina, ka likumdevējs, paredzot, ka vainīgajam par minēto pārkāpumu tiek uzlikts minimālais naudas sods pie apstākļiem, kad pārkāpums

tiek fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, ir izvērtējis tā samērīgumu.

2016.gada 23.novembra likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī. Ar grozījumiem

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40pantā par atbildības subjektu noteikts arī pārvadātājs un noteikts lielāks sods. Saskaņā ar likuma

anotācijā norādīto, grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40pantā, palielinot sodus par autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumiem, ir

nepieciešami, lai motivētu transportlīdzekļu vadītājus un pārvadātājus aktīvāk maksāt autoceļu lietošanas nodevu. Tā kā ieņēmumi no autoceļu lietošanas

nodevas 100 % apmērā tiek novirzīti valsts autoceļiem, projekta mērķis ir autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumu palielināšana, kas panākama, palielinot

sodus, lai būtu izdevīgāk maksāt autoceļu lietošanas nodevu, nevis sodu (skat.

http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/47C4B989677DA092C225804C00229527?OpenDocument).

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1.pantā norādīts autoceļu lietošanas nodevas mērķis – valsts galveno un reģionālo autoceļu uzturēšanas un

attīstības, kā arī videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana.

Tiesa pretēji sūdzībā norādītajam atzīst, ka administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski, ņemot vērā administratīvā soda preventīvo raksturu,

tiesa uzskata, ka ar to ir iespējams sasniegt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā noteikto mērķi.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 4.panta pirmo un otro daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga par to

saskaņā ar normatīvo aktu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā. Normatīvajam aktam, kas atzīst administratīvo pārkāpumu par nesodāmu, mīkstina

sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz pārkāpumiem, kas izdarīti

pirms attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienas.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka, izskatot sūdzību, vērtējams, vai pēc Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās tiesiskais regulējums paredz sodu

par analoģisku pārkāpumu un vai paredzētais sods pie administratīvās atbildības sauktajai personai nebūtu saudzīgāks.

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta otrā daļa (likuma redakcijā no 2020.gada 1.jūlija) noteic, ka par likumā noteiktā valsts autoceļa

posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai pārvadātājam no simt

līdz divsimt naudas soda vienībām.

Tiesa atzīst, ka lietā nepastāv Administratīvās atbildības likuma 4.panta otrajā daļā paredzētie apstākļi, un ir piemērojams Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 149.40 panta otrajā daļā noteiktais sods.

Tādējādi tiesa uzskata, ka piemērotais administratīvais sods ir samērīgs, un piemērots pamatoti un atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 32.panta prasībām.

Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtē citus argumentus, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos

secinājumus.

Šādos apstākļos tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvaldes 2019.gada 12.decembra lēmumu Nr.20/3/3-3047, un tādēļ atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas

1.punktam, lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2019.gada 12.decembra lēmumu Nr.20/3/3-

3047, un SIA “ArcHouse” sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā (Jūrmalā).

Sprieduma pieejamības datums Rīgas rajona tiesas (Jūrmalā) kancelejā – 2021.gada 14.maijs.

Tiesnese G.Lapiņa