Court dismisses traffic fine due to insufficient evidence proving the driver failed to signal before turning left.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42399905;

A543-07/9

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 4.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Andersone,

piedaloties pieteicējam B.A., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās

iestādes Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes pārstāvim Aldim

Goldšmitam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja B.A. pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2005.gada 29.jūlija lēmuma Nr.2491

atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes (turpmāk RPGPP KPP) 2005.gada 29.jūlija lēmumu Nr.2491 (turpmāk

arī – Lēmums) tika atstāts negrozīts RPGPP KPP Ceļu policijas nodaļas

2005.gada 27.jūnija lēmums Nr.050/KP014075, ar kuru B.A. uzlikts naudas sods

Ls 10 apmērā.

[1.1] Lēmumā konstatēts, ka 2005.gada 9.maijā Rīgā ap plkst. 15:29 B.A.

vadīja automašīnu SUZUKI Laina, valsts reģistrācijas numura zīme /dzēsts valsts

reģistrācijas numurs/ (turpmāk – a/m SUZUKI), pa Nīcgales ielu no A.Deglava

ielas puses Sesku ielas virzienā pa braukšanas joslas labo malējo pusi, un

krustojumā ar Zeltiņu ielu, notika sadursme ar automašīnu AUDI A6 Avant,

valsts reģistrācijas numura zīme /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/ (turpmāk –

a/m AUDI), kā vadītājs K.B. brauca tajā pat virzienā pa braukšanas joslas kreiso

malējo pusi.

RPGPP KPP Ceļu policijas bataljona inspektors A.Tišanovs par notikušo

ceļu satiksmes negadījumu sastādīja vietas apskates protokolu, norādot, ka

pretrunīgo abu negadījumā iesaistīto transporta līdzekļu vadītāju liecību dēļ, nav

iespējams noteikt ceļu satiksmes negadījuma izraisītāju. Vietas apskates

protokolā, kā ceļu satiksmes negadījuma aculiecinieki ir norādīti R., I., R.K., E.S.,

V.G., S., norādot minēto personu telefonu numurus, bet paskaidrojumi netika

paņemti.

RPGPP KPP Patruļpolicijas vienības Dežūrdaļas meklēšanas

grupas inspektore N.Gosteva no vietas apskates protokolā uzrādītajiem

aculieciniekiem ir paņēmusi paskaidrojumus. Pēc pieņemto paskaidrojumu

izvērtēšanas inspektore N.Gosteva sastādīja protokolu par administratīvo

pārkāpumu a/m SUZUKI vadītājam B.A. par Ministru kabineta 2004.gada

29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 4., 10.,

70. un 83.punktu prasību neievērošanu.

RPGPP KPP Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieks

A.Kolosovs izskatot lietas materiālu, 2005.gada 27.jūnijā, saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.6 panta piekto daļu

pieņēma lēmumu Nr.050/KP014075, administratīvi sodīt B.A., uzliekot naudas

sodu 10 latu apmērā.

[1.2] Lēmumā secināts, ka izvērtējot abu ceļu satiksmes negadījumā

iesaistīto vadītāju paskaidrojumus, atzīstams, ka tie ir savstarpēji pretrunīgi. No

liecinieku paskaidrojumiem var izdarīt viennozīmīgu secinājumu, ka a/m

SUZUKI vadītājs, izdarot kustības virziena izmaiņas manevru pa kreisi, ir

izraisījis sadursmi ar blakus, kreisajā pusē, taisnā virzienā braucošo, a/m AUDI.

Izvērtējot vietas apskates protokola shēmu un lietas materiālus kopumā, tai skaitā

transporta līdzekļu sadursmes rezultātā esošo virsbūvju deformāciju izvietojumu,

var secināt, ka a/m SUZUKI vadītājs nebija rīkojies atbilstoši CSN 10., 70. un

83.punktu prasībām.

[2] 2005.gada 8.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts B.A.

(turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes 2005.gada 29.jūlija lēmuma Nr.2491 atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem:

[2.1] Pieteicējs braucis pa Nīcgales ielu un nolūkā nogriezties pa kreisi uz

Zeltiņu ielu, parādot pagrieziena brīdinājuma signālu par manevra veikšanu pa

kreisi, ieņēma kreiso malējo stāvokli pie sadalošās līnijas un uzsāka veikt

manevru pa kreisi. Pieteicējs pārbrauca Nīcgales ielas centrālo līniju un pirms

iebraukšanas Zeltiņu ielā nedaudz piebremzēja ceļa seguma bojājumu dēļ. Pa

Nīcgales ielu aiz pieteicēja brauca automašīna LADA, kura pabrauca viņam

garām krustojumā pa ceļa labo malējo pusi, kad pieteicējs bija pārkārtojies uz

kreiso malējo pusi un uzsāka veikt manevru pa kreisi. Kad pieteicēja automašīna

atradās uz Zeltiņu ielas, viņš sajuta sitienu automašīnas aizmugures kreisajā pusē.

Pēc sadursmes tajā iesaistītā a/m AUDI no notikuma vietas aizbrauca. Pēc 15-20

minūtēm a/m AUDI atgriezās notikuma vietā un vadītājs to novietoja citā vietā,

proti, uz Nīcgales ielas pie nepārtrauktās līnijas.

[2.2] Pieņemtais Lēmums pamatots tikai uz a/m AUDI vadītāja

pieteiktajiem aculiecinieku paskaidrojumiem, kuri pēc notikušā ceļu satiksmes

negadījuma tur nemaz neatradās. E.S. brauca sadursmē iesaistītajā a/m AUDI,

līdz ar to ir ieinteresēta vadītājam pozitīvā lietas risinājumā, pie tam viņas

paskaidrojums ir tiešs a/m AUDI vadītāja paskaidrojuma tulkojums.

Aculiecinieka R.K., kurš brauca ar a/m LADA tieši aiz pieteicēja, paskaidrojums

ir nekonsekvents, jo no tā izriet, ka pieteicēja manevra un piebremzēšanas dēļ

netika izraisīta sadursme ar a/m LADA, bet gan ar a/m AUDI, kas brauca aiz a/m

LADA, pie tam a/m LADA varēja apdzīt pieteicēju pa labo pusi, tātad pieteicēja

automašīna neatradās ceļa labajā pusē. Liecinieks V.G. paskaidro, ka negadījuma

brīdī bijis uz Nīcgales ielas 50 m no Nīcgales un Zeltiņu ielas krustojuma. Taču

no šīs vietas nevarēja redzēt satiksmes negadījuma gaitu, jo ceļu norobežo koki ar

zemiem zariem. Arī liecinieks S.R., kurš stāvēja Nīcgales ielā 50-80 m attālumā,

nevarēja redzēt ceļu satiksmes negadījumu.

[2.3] Lēmumā nav izvērtēts, ka a/m AUDI no notikuma vietas aizbrauca,

tādēļ netika fiksēta automašīnu atrašanās vieta pēc negadījuma, līdz ar to a/m

AUDI vadītājs tīši sabojājis iespējamo pierādījumu, kas liecinātu par viņa vainu.

No a/m AUDI vadītāja paskaidrojuma var izsecināt, ka viņš nevarēja redzēt, vai

a/m SUZUKI ieslēdza virziena signālu. Automašīnas AUDI vadītāja

paskaidrojums vērtējams kritiski, jo viņš norāda, ka a/m SUZUKI braukusi pa

ceļa labo malējo pusi, lai gan iepriekš paskaidro, ka pa kreiso malējo pusi.

[2.4] Lēmumā nav vērtēts I.J. paskaidrojums, kurā skaidri attēlota

negadījuma shēma. Nav izvērtēts arī pieteicēja paskaidrojums un norādītie

argumenti, kuri liecinātu par to, ka pieteicējs ieslēdzis virzienrādītāju un pirms

manevra ieņēmis kreiso malējo pusi. Nav vērtēts liecinieks R.L., kurš redzēja

automašīnu izvietojumu tūlīt pēc sadursmes. Nīcgales iela veido līkumu pa kreisi,

līdz ar to a/m AUDI, kas brauca aiz a/m Žiguļi, nevarēja redzēt, vai pieteicējs

ieslēdza virzienrādītāju un no kuras vietas veica manevru pa kreisi.

[3] Atbildētāja - RGPP KPP rakstiskajā paskaidrojumā tiesai norāda, ka

pieteikumu neatzīst pilnā apmērā un pamato to ar Lēmumā minētajiem

argumentiem.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja un

pamatoja ar tajā minētajiem argumentiem.

Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē prasību atzina, paskaidrojot, ka pēc

liecinieku noklausīšanās viennozīmīgi nevar secināt, ka lietā tika noskaidrota

objektīvā patiesība un pierādīta pieteicēja vaina.

[5] Trešā persona K.B. uz tiesas sēdi nav ieradies. Pārbaudot lietas

materiālus, tiesa konstatē, ka K.B. par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots

pienācīgā kārtā, tādēļ, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 214.panta

pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu pieteikumu izskatīt bez trešās personas

klātbūtnes.

[6] Tiesas sēdē tika nopratināti kā liecinieki V.G., I.K. un R.L..

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa

dalībnieku paskaidrojumus un liecinieku liecības, tiesa atzīst, ka pieteicēja

pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[8] Administratīvā procesa likuma 103.pantā ir noteikts tiesas pienākums,

izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta vai

faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumus rīcības brīvības ietvaros.

Tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde ir rīkojusies saskaņā ar

procesuālajām un materiālajām tiesību normām. Lietderības apsvērumi tiek

vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku

neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību.

Administratīvā akta, ar kuru uzlikts administratīvais sods, izdošana saistīta

arī ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā procesa ievērošanu.

[9] Atbildētājas Lēmums, kas pieteicējam ir nelabvēlīgs administratīvais

akts, pamatots ar CSN 4., 10., 70. un 83.punktu un LAPK 149.6 panta piekto daļu.

[10] Atbilstoši CSN 4.punktam ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo

noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku

pienākumus (..). CSN 10.punksts nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un

citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi

traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. Atbilstoši CSN 70.punktam

pirms jebkura manevra - braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās,

apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas

u.tml. - transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un

par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, jādod brīdinājuma signāls

ar gaismas virzienrādītājiem (..). Savukārt CSN 83.punkts paredz, ka pirms

nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā

transportlīdzekļa vadītājam uz brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais

stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, kad

jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (409.ceļa zīme).

Saskaņā ar LAPK 149.6 panta piekto daļu (redakcijā, kas bija spēkā

pārkāpuma izdarīšanas dienā) par noteiktā stāvokļa uz brauktuves vai tramvaja

sliedēm neieņemšanu pirms nogriešanās vai apgriešanās braukšanai pretējā

virzienā – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz

trīsdesmit latiem.

Ar pārsūdzēto Lēmumu (lietas lapa 17-18), kas atzīstams par galīgo

administratīvo aktu, B.A. sodīts ar naudas sodu Ls 10 par noteiktā stāvokļa uz

brauktuves neieņemšanu pirms nogriešanās.

Tādējādi, lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības par

minētajā pantā norādīto pārkāpumu, nepieciešams konstatēt, ka persona vadījusi

transporta līdzekli un ir veikusi nogriešanos, neieņemot noteiktu stāvokli uz

brauktuves.

[11] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2005.gada 9.maijā vadīja a/m

SUZUKI pa Nīcgales ielu no Deglavas ielas puses Zeltiņu ielas virzienā un

krustojumā uz Nīcgales un Zeltiņu ielas veica kreiso pagriezienu.

Lietā pastāv strīds par to vai pieteicējs pirms nogriešanās pa kreisi uz

brauktuves bija laikus ieņēmis kreiso malējo stāvokli.

Līdz ar to tiesai ir jānoskaidro, vai pieteicējs ir pārkāpis CSN 83.punkta

prasības, kādi pierādījumi to apstiprina, kā arī – vai šie pierādījumi ir pieļaujami,

lai varētu apstiprināt lietā konstatētos faktus.

[12] Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma

lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā

kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie

administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir

nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo

pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās

atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem

pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem

dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas

ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai

izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot

protokols, personas paskaidrojumi, liecinieku liecības.

[13] Tiesa lietā konstatē turpmāk norādītos pierādījumus:

[13.1] 2005.gada 9.maijā sastādīts Apskates protokols par ceļu satiksmes

notikumu pārkāpumiem, kuru rezultātā noticis ceļu satiksmes negadījums PK

Nr.299257 (turpmāk – Apskates protokols), kurā konstatēts, ka 2005.gada

9.maijā plkst. 15:29 Rīgā Nīcgales ielas krustojumā ar Zeltiņu ielu notika

sadursme starp a/m AUDI, kuru vadīja K.B. un a/m SUZUKI, ko vadīja B.A..

Vadītāju pretrunīgo liecību dēļ vainīgo uz vietas noteikt nav iespējams.

Automašīnas AUDI vadītājs no notikuma vietas nobrauca (lietas lapa 37-41).

Apskates protokolā norādīti aculiecinieki: R.L. norādījis, ka viņš 2005.gada

9.maijā gāja pa Nīcgales ielu un redzēja saskrējušās automašīnas, bet negadījuma

brīdi nav redzējis.

[13.6] 2005.gada 17.maija paskaidrojumā (lietas lapa 45) E.S. norādījusi,

ka viņa 2005.gada 9.maijā atradās a/m AUDI blakus vadītājam. Automašīna

AUDI brauca pa Nīcgales ielu no Deglavas ielas puses Sesku ielas virzienā.

Tuvojoties krustojumam a/m AUDI atradās kreisā pusē joslai, pirms viņas brauca

a/m LADA, vairāk pa vidu un pirms a/m LADA vēl vairāk pa labi, labajā pusē

joslai brauca a/m SUZUKI. Priekšējās automašīna nedaudz piebremzēja, a/m

AUDI pa savu joslas kreiso pusi virzījās uz priekšu, kad pēkšņi a/m SUZUKI,

neieslēdzot pagrieziena signālu, aizgrieza pa kreisi. Automašīna LADA

aizbrauca, apbraucot a/m SUZUKI vairāk pa labi, bet a/m AUDI centās izbēgt

avāriju, griezās vēl nedaudz pa kreisi, taču a/m SUZUKI vēl pat piebremzēja, jo

priekšā bija bedres. Automašīnas AUDI vadītājs pēc sadursmes izkāpa no

mašīnas un vērsās pie a/m SUZUKI vadītāja ar vārdiem: „Ko tu dari?” un

saprata, ka ir vajadzīgs tas liecinieks no a/m LADA, tāpēc pabrīdināja a/m

SUZUKI vadītāju, ka tūlīt atgriezīsies un devās pakaļ a/m LADA, pēc tam

atgriezās atpakaļ notikuma vietā un centās automašīnu nolikt tā, kā tā stāvēja pēc

sadursmes.

[13.7] 2005.gada 18.maija paskaidrojumā (lietas lapa 42) R.K. norādījis,

ka viņš 2005.gada 9.maijā brauca ar a/m LADA šķērsojot Nīcgales un Zeltiņā

ielas krustojumu. Automašīna SUZUKI stāvēja krustojumā drīzāk no labās nekā

no kreisās puses. R.K. apstājās praktiski aiz a/m SUZUKI, lai brauktu taisni.

Automašīnas SUZUKI vadītājs virziena signālu nerādīja, krustojumā viņš sāka

piebremzēt un pēc tam griezties pa kreisi. R.K. a/m SUZUKI krustojumā apdzina

no labās puses un sadzirdēja automašīnu sadursmes troksni, piebremzēja un

ieraudzīja, ka a/m SUZUKI iebrauca a/m AUDI, kura brauca pa braukšanas ceļa

kreiso pusi.

[13.8] 2005.gada 23.maija paskaidrojumā (lietas lapa 42) V.G. norādījis,

ka viņš 2005.gada 9.maijā ap plkst. 16:00 bija ceļu satiksmes negadījuma

aculiecinieks. V.G. atradās uz Nīcgales ielas 50 m attālumā no Nīcgales un

Zeltiņa ielas krustojuma un redzēja kā a/m SUZUKI veica pagriezienu no

Nīcgales ielas labās puses pa kreisi uz Zeltiņu ielu. Aiz a/m SUSUKI braucošā

a/m LADA paņēma pa labi un to apbrauca, bet aiz viņas taisni braucošā a/m

AUDI turpināja braukt pa Nīcgales ielu, kā rezultātā automašīnas sadūrās.

[13.9] 2005.gada 23.maija paskaidrojumā (lietas lapa 44) S.R. norādījis, ka

viņš 2005.gada 9.maijā ap plkst. 16:00 atradās blakus aptiekai uz Nīcgales ielas

un 50-80 metru attālumā ieraudzīja bīstamu manevru, kuru veica a/m SUZUKI,

kas virzījās pa Nīcgales ielu strauji pagriežoties krustojumā pa kreisi uz Zeltiņu

ielu, neieslēdzot pagrieziena signālu. Šajā brīdī pa Nīcgales ielu brauca vēl divas

automašīnas LADA un AUDI. Automašīna LADA apbrauca a/m SUZUKI pa

labo pusi. Automašīna AUDI nedaudz pagrieza pa kreisi un ar labo pusi ietriecās

a/m SUZUKI kreisajā aizmugurējā spārnā. Automašīna AUDI no notikuma vietas

aizbrauca, bet pēc 5 minūtēm atgriezās. Automašīna SUZUKI veica bīstamu

manevru nogriežoties pa kreisi no labās brauktuves puses.

[13.10] 2005.gada 27.jūnija iesniegumā (lietas lapa 47) B.A. norādījis, ka

viņš 2005.gada 9.maijā brauca pa Nīcgales ielu no Deglava ielas puses un pirms

Zeltiņu ielas ieslēdza kreiso pagriezienu, pārkārtojoties uz kreiso pusi. Aiz B.A.

brauca a/m LADA, un aiz tās vēl viena mašīna. B.A. nogriežoties pa kreisi, a/m

LADA pabrauca garām no labās puses. Brauktuves daļa ir 5 metri plata, divas

mašīnas uz tās ar grūtībām sarūmējas. Nogriešanās manevra beigās B.A. sajuta

sitienu automašīnas aizmugurējās daļas bampera kreisajā pusē. Automašīna

AUDI ieskrēja B.A. a/m SUZUKI pretējā braukšanas joslā, jau pēc kreisā

pagrieziena manevra pabeigšanas. Pēc ceļu satiksmes negadījuma a/m AUDI

vadītājs no notikuma vietas aizbrauca, nenofiksējot savas automašīnas sadursmes

vietu. Kad a/m AUDI vadītājs atgriezās, viņš savu mašīnu novietoja pie

brauktuves sadales joslas, kas neatbilda faktiskai avārijas vietai. Automašīnas

AUDI vadītājs pēc B.A. domām visticamāk notikuma brīdī centās apdzīt abas

priekšā braucošās automašīnas, tāpēc atradās ielas pretējā braukšanas joslā un

sadūrās ar B.A. automašīnu.

[13.11] 2005.gada 1.jūnijā sastādīts protokols par administratīvo

pārkāpumu Nr.014075 (turpmāk – Protokols), kurā konstatēts, ka 2005.gada

9.maijā plkst. 15:29 Rīgā B.A. vadīja a/m SUZUKI pa Nīcgales ielu no Deglavas

ielas puses Zeltiņu ielas virzienā. Krustojumā uz Nīcgales un Zeltiņu ielas, veicot

kreiso pagriezienu neieņēma attiecīgo (kreiso) malējo stāvokli, kā rezultātā notika

sadursme ar a/m AUDI, ko vadīja R.B. pa Nīcgales ielu no Deglava ielas puses

Sesku ielas virzienā (lietas lapa 36).

[14] Administratīvā procesa likuma 154.pants nosaka, ka tiesa novērtē

pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas

balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem. Nekādiem

pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

[15] Administratīvā pārkāpuma protokolā [13.11] konstatēts fakts, ka

pieteicējs, vadot a/m SUZUKI pa Nīcgales ielu no Deglavas ielas puses Zeltiņu

ielas virzienā un krustojumā uz Nīcgales un Zeltiņu ielas, veicot kreiso

pagriezienu, neieņēma attiecīgo (kreiso) malējo stāvokli, kā rezultātā notika

sadursme ar a/m AUDI.

Protokolā konstatēto faktu apstiprina K.B. savā paskaidrojumā [13.3]

norādot, ka a/m SUZUKI vadītājs iesāka nogriešanās manevru no labās puses,

neieņemot kreiso joslu. Arī E.S., V.G. un S.R. savos paskaidrojumos [13.6],

[13.8], [13.9] norāda, ka pieteicējs nogriezies pa kreisi no labās brauktuves puses.

Uz tiesas sēdi pēc vairākkārtējiem uzaicinājumiem tā arī nebija ieradušies

K.B., E.S. un S.R.. Savukārt V.G. tiesas sēdē liecināja, ka viņš tajā dienā gājis pa

Nīcgales ielas labo pusi no „Rimi” veikala uz Deglava tilta pusi, jo bija sarunāta

tikšanās pie „Rimi” veikala ar K.B., bet pašu notikumu vairs neatceras, iespējam,

ka tā kā viņš ir rakstījis paskaidrojumā tā arī viss noticis.

[16] Tiesa, izvērtējot K.B., E.S., S.R. un V.G. paskaidrojumus, apšauba to

patiesumu.

K.B. lietā ir ieinteresēta persona, jo tieši viņa a/m AUDU sadūrās ar

pieteicēja a/m SUZUKI, līdz ar to arī K.B. varēja būt atzīts par vainīgu ceļu

satiksmes negadījumā. Tāpēc K.B., lai izvairītos no atbildības, varēja apzināti

sagrozīt lietas faktiskos apstākļus. Bez tam vērā ir ņemams tas apstāklis, ka K.B.

atstāja notikuma vietu, nenofiksējot savas automašīnas atrašanās vietu sadursmes

brīdī, kam ir būtiska nozīme lietas izspriešanā. Tiesai nav saprotama arī K.B.

rīcība izvairoties no sadursmes, jo braucot pa brauktuves kreiso pusi un redzot, ka

a/m SUZUKI pēkšņi sāk nogriezties pa kreisi, bet aiz viņas braucošā a/m LADA

to apbrauc no labās puses, nez kāpēc sāk griezties uz kreiso pusi tieši virsū a/m

SUZUKI, bet nevis uz labo pusi, lai izvairītos no avārijas. Šāda rīcība pēc tiesas

ieskata pilnīgi nav loģiska. Bez tam E.S. paskaidrojumā norāda, ka a/m LADA

aizbrauca, apbraucot a/m SUZUKI vairāk pa labi, bet a/m AUDI centās izbēgt

avāriju, griezās vēl nedaudz pa kreisi, taču a/m SUZUKI vēl pat piebremzēja, jo

priekšā bija bedres. Tātad, ja a/m SUZUKI griežoties pa kreisi no brauktuves

labās puses vēl arī piebremzēja, bet a/m AUDI braucot pa brauktuves kreiso pusi,

lai izvairītos no avārijas, arī pagriezās pa kreisi, tad sadursmes brīdī a/m AUDI

būtu jāiebrauc a/m SUZUKI priekšējā daļā vai pa vidu, bet ne aizmugurējā daļā.

Tāpat tiesas sēdē liecinieks R.L., kurš pašu negadījuma brīdi nebija redzējis,

tāpēc par mašīnu novietojumu uz brauktuves pirms sadursmes neko nevarēja

liecināt, vienlaicīgi varēja liecināt par automašīnu novietojumu uz brauktuves

uzreiz pēc sadursmes, kad a/m AUDI vēl nebija atstājusi notikuma vietu, norādot,

ka a/m AUDI pēc sadursmes atradusies Nīcgales ielas pretējā braukšanas joslā pa

vidu. Tāpēc tiesai visticamākā liekās pieteicēja versija par to, ka a/m AUDI

notikuma brīdī centās apdzīt abas priekšā braucošās automašīnas, pa pretējo

braukšanas joslu un sadūrās ar B.A. automašīnu, jau pēc a/m SUZUKI kreisā

pagrieziena manevra pabeigšanas. Šādu versiju apstiprina Apskates protokolā

sastādītā ceļu satiksmes negadījuma vietas shēma, kurā fiksēta a/m SUZUKI

atrašanās vieta t.i., Nīcgales ielas pretējā braukšanas joslā pie brauktuves ārējās

malas.

Ceļu satiksmes negadījuma aculiecinieki E.S., S.R. un V.G. ir savstarpēji

pazīstami ar K.B., tāpēc var būt ieinteresēti liecināt par labu K.B., sagrozot lietas

faktiskos apstākļus. Bez tam tiesa ņem vērā to apstākli, ka notikuma vietā starp

Nīcgales ielas brauktuvi un gājēju ietvi atrodas apzaļumota zona ar kokiem.

Liecinieks R.L., kurš tāpat kā V.G. un S.R. negadījuma brīdī atradās uz Nīcgales

ielas netālu no avārijas vietas, tiesas sēdē liecināja, ka pašu sadursmi nav redzējis

tāpēc, ka skatu uz brauktuvi aizklāja gar malu augošie koki. Savukārt V.G. tiesas

sēdē par notikušo neko nevarēja precīzāk paskaidrot aizbildinoties, ka neko

neatceras. Līdz ar to tiesai ir pamatotas šaubas, ka S.R. un V.G., atrodoties uz

Nīcgales ielas gājēju ceļa, varēja pamanīt automašīnu sadursmi un tik precīzi to

aprakstīt. Pie kam iepriekš minētie aculiecinieki paskaidrojumus nesniedza

notikuma vietā, bet gan stipri vēlāk lietas izskatīšanas laikā, un tā kā šīs personas

bija savstarpēji pazīstamas ar K.B., liecības varēja būt iepriekš saskaņotas. Līdz

ar to tiesa kritiski vērtē K.B., E.S., V.G. un S.R. paskaidrojumus.

[17] Tiesa, izvērtējot R.K. paskaidrojumu [13.7], viennozīmīgi nevar

secināt, ka pieteicējs pirms nogriešanās pa kreisi uz brauktuves nebija laikus

ieņēmis kreiso malējo stāvokli. R.Kaprāns paskaidrojumā norādījis, ka a/m

SUZUKI stāvēja krustojumā drīzāk no labās nekā no kreisās puses. Pēc tiesas

ieskata šāda nepārliecinoša norāde, ņemot vērā brauktuves platumu 5 m un to, ka

R.K. a/m SUZUKI krustojumā apdzina no labās puses, nerada pārliecību, ka

pieteicējs, pirms nogriešanās pa kreisi uz brauktuves nav laikus ieņēmis attiecīgo

malējo stāvokli, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, vēl jo vairāk tāpēc,

ka Nīcgales ielas braukšanas josla nav sadalīta.

[18] Tāpat tiesa kritiski vērtē I.J. paskaidrojumus [13.4], jo tie ir pretrunā

ar pārējiem lietas materiāliem, it īpaši ar Apskates protokolā sastādīto ceļu

satiksmes negadījuma vietas shēmu, kurā fiksēta a/m SUZUKI atrašanās vieta,

kas neatbilst I.J. paskaidrojumā aprakstītajam.

[19] Tiesa sēdē nopratinātais liecinieks I.K. liecināja, ka ir bijis ceļu

satiksmes negadījuma aculiecinieks un ir redzējis, ka pieteicējs brauca kreisajā

rindā, palaida garām a/m LADA un griezās pa kreisi un tad viņā iebrauca a/m

AUDI. Tiesa šai liecībai nepiedod lielu ticamību tā kā I.K. lietas izskatīšanas

laikā netika pieteikts kā liecinieks.

[20] Izvērtējot lietā esošo administratīvā pārkāpuma protokolu [13.11]

tiesa konstatē, ka uz tā nav B.A. paraksta vai ieraksta par to, ka viņš atsakās

protokolu parakstīt. Līdz ar to sastādītā Protokola saturs neatbilst LAPK

248.panta prasībām.

[21] Pastāvot iepriekš minētajiem apstākļiem, tiesa secina, ka nevar

uzskatīt par pierādītu faktu, ka 2005.gada 9.maijā plkst. 15:29 B.A. vadīja a/m

SUZUKI pa Nīcgales ielu no Deglavas ielas puses Zeltiņu ielas virzienā un

krustojumā uz Nīcgales un Zeltiņu ielas, veicot kreiso pagriezienu neieņēma

attiecīgo (kreiso) malējo stāvokli, kā rezultātā notika sadursme ar a/m AUDI, ko

vadīja R.B. pa Nīcgales ielu no Deglava ielas puses Sesku ielas virzienā. Līdz ar

to tiesa uzskata, ka lietā nav noskaidrota objektīvā patiesība un nav pierādīta

pieteicēja vaina LAPK 149.6 panta piektajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā.

[22] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējs LAPK 149.6

panta piektajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu nav izdarījis. Tādējādi

atbildētāja nav pareizi izvērtējusi konkrētos lietas apstākļus un ir nepamatoti

piemērojusi administratīvo sodu. Atbilstoši LAPK 239.panta 1.punktam iesāktā

lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā

nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Pastāvot nodibinātajiem apstākļiem,

atzīstams, ka pārsūdzētais Lēmums ir atceļams, bet lietvedība administratīvajā

lietā ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. - 251., 253.panta

pirmo daļu, 289.-291. pantu Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt B.A. pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2005.gada 29.jūlija lēmuma Nr.2491

atcelšanu.

Atcelt Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes 2005.gada 29.jūlija lēmumu Nr.2491 ar tā pieņemšanas dienu, un

izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) L. Andersone

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese____________________________L.Andersone

Administratīvā rajona tiesa

Rīgā, 2007.gada 4.oktobrī.