Court orders management company to pay resident for unpaid maintenance fees and interest under property management contract.

Lietas Nr. C31268316

Lietas arhīva Nr. C-2747-17/28

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 17.februārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Vazdiķe

ar tiesas sēžu sekretāri A.Gobu

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Baložu ielā 14, izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas

un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un nokavējuma procentu piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2016.gada 25.jūlijā prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) cēla tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ (turpmāk arī-

atbildētāja), kurā pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10.pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu,

Civillikuma 876., 1587., 1753., 1756., 1759. un 1765.pantu, lūgts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem 2269,41 euro par laika periodu no 2015.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 1.jūlijam, nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada

5.maija līdz 2016.gada 1.jūlijam 641,30 euro, kā arī piedzīt visus tiesāšanās izdevumus un atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

6% gadā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāres Valsts amatpersona 2010.gada 29.decembra lēmumu

reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums/ reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums/ saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA

,,Rīgas namu pārvaldnieks”.

SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums/ saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2004.gada 7.oktobra

nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr./numurs/u n 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr./numurs/

apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Prasītāja norāda, ka pamatojoties uz ierakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatā, atbildētājai no 2002.gada 3.janvāra līdz šim brīdim ir reģistrētas

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu/adrese/.

Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot

māju. Līdz ar to, Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

2008.gada 12.augustā puses noslēgušas dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu (turpmāk – līgums).

Saskaņā ar līgumu atbildētājai ir jāveic maksājumi atbilstoši prasītājas izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz rēķinā

norādītajam datumam. Maksājumu kavējuma gadījumā prasītājai ir tiesības aprēķināt atbildētajai nokavējuma procentus 0,15 % apmērā no kopējās

parāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītāja ir izpildījusi savas no līguma izrietošās saistības, sniedzot dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču

atbildētāja savus pienākumus nav izpildījusi.

Ar 2015.gada 24.aprīļa brīdinājumu un 2015.gada 7.septembra atkārtotu brīdinājumu atbildētāja brīdināta par parāda esamību, taču parāds netika

samaksāts.

Atbildētāja par celto prasību rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniegusi.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. D/ prasību uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem un apmērā, lūdza apmierināt. Paskaidroja, ka

atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei ir ne vien līgumā, bet arī likumā noteiktais pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un norēķināties

par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Atbildētāja minēto pienākumu nav pildījusi.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētāja likumā noteiktajā kārtībā informēta, ko

apliecina lietā esošā pavēstu uzziņa. Atbildētāja neierašanos attaisnojošus dokumentus tiesā nav iesniegusi, nav lūgusi izskatīt lietu bez viņas

klātbūtnes vai atlikt lietas izskatīšanu.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209., 210.pantā noteiktos civillietas izskatīšanas atlikšanas pamatus un ievērojot Civilprocesa likuma 156.panta

pirmo daļu, tiesa nolēma izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes.

Ievērojot to, ka atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību un nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus, tiesa

atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1panta pirmajai daļai, atzīst par iespējamu taisīt aizmugurisku spriedumu. Tiesa nav konstatējusi minētā panta trešajā

daļā noteiktos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

Noklausoties prasītājas pārstāves paskaidrojumus un pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu.

No lietas materiālos esošās Zemesgrāmatas nodalījuma datorizdrukas redzams, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu

nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, ar kadastra Nr./numurs/reģistrētā dzīvokļa īpašuma Nr./numurs/, /adrese/, īpašnieks ir

atbildētāja (lietas 21.lapa).

Savukārt no lietas materiālos esošās 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr./numurs/kopijas izriet, ka SIA ,,Rīgas namu

pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA /Nosaukums/ saistību un tiesību pārņēmēja, apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/ (lietas 14.-20.lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā (1.punkts); segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā (2.punkts); norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) (3.punkts); maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus (4.punkts); maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes (5.punkts).

Identi pienākumi tika noteikti dzīvokļa īpašniekiem arī likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.

Lietā nav strīda par to, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, un sniedz dzīvokļa īpašniecei

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus.

2008.gada 12.augustā starp pusēm noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (lietas 22.-23.lapa).

Ievērojot minēto, atzīstams, ka attiecības starp pusēm pastāv gan uz likuma, gan līguma pamata.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu, katrai pusei pret otru ir prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

2008.gada 12.augusta līguma 3.1. un 3.2. punkti paredz, ka atbildētājai ir jāveic maksājumi atbilstoši prasītājas izrakstītajiem rēķiniem pilnā

apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz rēķinā norādītajam datumam.

Līdz ar to atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei ir pienākums segt dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus un veikt maksu par

komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētājai ir jāsedz prasītājas piestādītie rēķini, rēķinos norādītajos termiņos.

Ņemot vērā to, ka atbildētājai ir īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, kuram prasītāja nodrošināja komunālos pakalpojumus, kā arī

veica dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētāja ir izmantojusi šos prasītājas sniegtos pakalpojumus.

No prasības pieteikumā norādītā, lietas materiālos esošiem rēķiniem un prasības pieteikumam pievienotā piedzenamās summas aprēķina, kuru

atbildētāja nav apstrīdējusi, izriet, ka atbildētāja laika posmā no 2015.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 1.jūlijam nav veikusi rēķinu apmaksu pilnā apmērā,

līdz ar ko izveidojies pamatparāds 2269,41 euro apmērā (lietas 27.lapa).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētājas pamatparāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā

ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja parāda aprēķinu nav apstrīdējusi. Tāpat atbildētāja nav

norādījusi uz faktiem, ka apsaimniekotājs pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījis līgumā pielīgtās saistības, proti, nebūtu veicis namīpašuma

apsaimniekošanu un uzturēšanu. Atbildētāja nav iesniegusi tiesai pierādījumus arī tam, ka līgumā pielīgtās maksājumu saistības ir izpildījusi.

Tāpat par pamatotu un apmierināmu atzīstams prasītājas prasījums daļā par nokavējuma procentu piedziņu.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma

1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar 2008.gada 12.augusta līguma 3.6. punktu maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālo maksājumu

kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājami nokavējuma procenti 0,15% apmērā no kopējā parāda summas.

Saskaņā ar prasītājas aprēķinu, par laika periodu no 2015.gada 5.maija līdz 2016.gada 1.jūlijam, atbildētājai ir aprēķināti nokavējuma procenti

641,30 euro apmērā (lietas 28.lapa). Atbildētāja prasītājas aprēķinu nav apstrīdējusi, līdz ar ko, tiesa atzīst prasījumu šajā daļā par pamatotu un

apmierināmu.

Ievērojot Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai par laika periodu līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) ir atzīstamas tiesības saņemt likumiskos

6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisāms spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli prasījumu apmierinātajai daļai, no atbildētājas par labu prasītājai, piespriežami tiesas izdevumi –valsts nodeva

par prasības celšanu 351,17 euro, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

Turklāt, ievērojot to, ka lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, saskaņā ar lietā esošo izziņu kopā ir 5,70 euro, nesamaksāto izdevumu apmērs

1,00 euro piedzenams no atbildētājas valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 189.- 193., 195., 208. un 204.1pantu tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, parādu 2269,41 euro, nokavējuma procentus 641,30 euro, un tiesas izdevumus 355,87 euro, kopā 3266,58 euro (trīs

tūkstoši divi simti sešdesmit seši euro, 58 centi), kas jāiemaksā vienā no kontiem:

AS /Nosaukums/, /konta numurs/

/Nosaukums/, /konta numurs/

AS /Nosaukums/, /konta numurs/

AS /Nosaukums/, /konta numurs/

AS /Nosaukums/, /konta numurs/.

Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas (2269,41 euro).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,00 euro (viens euro 00 centi), valsts labā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi valsts labā jāiemaksā šādā kontā: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

BIC kods: TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, Iemaksas mērķis: 21499, civillieta Nr.C31268316.

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Maksājumu apliecinošs dokuments

par tiesas izdevumu samaksu valsts labā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzams Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā Baložu

ielā 14, Rīgā.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Atbildētāja 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu,

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2017.gada 17.februārī.

Tiesnese L.Vazdiķe