C27129313 / C-1293-13 · Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa
Legislator summary
AI generatedAizkraukles novada sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Lauma A”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, prasībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā.
Legislator headnote
AI generatedC27129313 / C-1293-13 · Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa: Līguma 1. punkta 1.2. apakšpunktā teikts, ka īpašnieki apņemas segt pārvaldnieka izdevumus, kas saistīti ar šī līguma 1.1.
Keywords
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C27 1293 13/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2013. gada 4. septembrī
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa
tiesnese M. Griķe
tiesas sēžu sekretāre S. Miķelsone
civillietā
Aizkraukles novada sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Lauma A”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, prasībā pret /pers. A/,
personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā.
Aprakstošā daļa
2013. gada 18. februārī ierosināta civillieta prasītājas Aizkraukles novada SIA „Lauma A” prasībā pret atbildētāju /pers. A/ par parāda
piedziņu Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā ar prasības summu Ls 609.50.
Pamatojoties uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12. pantiem, „Dzīvokļa īpašuma likuma” 10. panta 1. un 3. punktu, likuma
„Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta 2. un 4.punktu, Civillikuma 1401., 1402., 1662., 1779. pantiem,
Civilprocesa likuma 128. pantu, Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 17.4. punkta 17.4.1. apakšpunktu, 17.6. punktu pieteikts
prasījums piedzīt no atbildētāja prasītāja labā galveno parādu par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošas daļas pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu laikā no 2010. gada oktobrim līdz 2012. gada oktobrim ( ieskaitot) Ls 609.50.
Prasības pieteikumā norādīti apstākļi, ka pamatojoties uz 2007. gada 1. februāra Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesneša
lēmumu atbildētājamAizkraukles pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.45-A-13 nostiprinātas īpašumtiesības uz īpašumu Nr.13 un
tam piederošo kopīpašuma domājamo daļu 80,2/4207,2 no daudzdzīvokļu mājas, kas atrodas /adrese/.
2009. gada 21. jūlijā tika noslēgts pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums Nr.3-1-1/30/09 starp dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu
īpašniekiem un Aizkraukles novada SIA ,,Lauma A”(tekstā saukts pārvaldnieks) par to, ka īpašnieki uzdod un pārvaldnieks apņemas
pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/, funkcionāli saistītās ēkas, būves un mājai piesaistīto zemes gabalu,
labiekārtojumu un inženierkomunikācijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Aizkraukles novada domes
saistošajiem noteikumiem un īpašnieku dotajiem norādījumiem.
Līguma 1. punkta 1.2. apakšpunktā teikts, ka īpašnieki apņemas segt pārvaldnieka izdevumus, kas saistīti ar šī līguma 1.1.
punktā minēto objektu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Pamatojoties uz līguma 6.punkta 6.2.1. apakšpunktu, ikmēneša maksājums ir Ls 0.30 par katru īpašnieka īpašumā esošo
dzīvokļa kopējās platības kvadrātmetru, 6.2.3. apakšpunktu maksa par elektroenerģiju koplietošanas telpu apgaismojumam un ierīču
darbināšanai, tiek aprēķināta pēc faktiski mēnesī izlietotās elektroenerģijas daudzumu uz vienu dzīvokli, 6.7. punktu maksu par
pakalpojumiem, kas tiek sniegti ar pārvaldnieka starpniecību ( koplietošanas telpu apgaismojums, sadzīves atkritumu
apsaimniekošana) nosaka pārvaldnieks, pamatojoties uz konkrēto pakalpojumu sniedzēja noteikto tarifu un saskaņā ar līguma
4.2.punkta 4.2.2. apakšpunktu, īpašniekam ir pienākums savlaicīgi veikt ikmēneša maksājumus par mājas kopīpašuma esošās daļas
apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, norēķinoties ar pārvaldnieku līdz katra mēneša 30. datumam.
Pamatojoties uz deleģēšanas līguma Nr.6-2/09/294 1. punkta 1.1. apakšpunktu pašvaldība deleģē un SIA ,,LAUMA A” (līgumā
pilnvarotā persona) apņemas veikt šādu likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta 7. daļā noteiktās
funkcijas ietvaros esošu pārvaldes uzdevumu: pārvaldīt un apsaimniekot Aizkraukles novadā privatizētās dzīvojamās mājas, kuras ar
aktu dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldījumā, pašvaldībai piederošās dzīvojamo māju kopīpašuma domājamās daļas,
piesaistītās teritorijas un likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12. pantā noteiktā uzdevuma: īres maksas iekasēšanas kārtība- iekasēt no
pašvaldībai piederošiem un izīrētajiem dzīvokļiem dzīvokļu īrniekiem īres maksu saskaņā ar noslēgtiem līgumiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.20 panta otro daļu prasītājs pieteicis lūgumu izskatīt tiesu rakstveida procesā,
nenozīmējot tiesas sēdi.
Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas atbildētājam, sūtījums atgriezts atpakaļ tiesā, ar Latvijas Pasta darbinieka atzīmi, ka
beidzies sūtījuma glabāšanas laiks.
Prasības pieteikums nosūtīts pastā atbildētājam uz norādīto dzīvesvietas adresi, kas ir arī personas deklarētā dzīvesvietas
adrese. Par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā, savlaicīgi nosūtot pavēsti. Tiesas sūtījumi saņemti atpakaļ, jo
adresāts sūtījumu piegādes laikā nav sastapts, pēc atstātā aicinājuma, pastā saņemt sūtījumus, nav ieradies. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 3., 56., 59. pantu nosacījumiem, atbildētājs aicināts uz tiesas sēdi ar sludinājumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
Atbildētāja neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.
Prasītāja pārstāvis /pers. D/, rakstveidā, prasību uzturot, lūdz lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes.
Lieta izskatīta tiesas sēdē bez pušu klātbūtnes.
Motīvu daļa
Zemesgrāmatu nodalījuma noraksts apliecina, ka atbildētāja /pers. A/ īpašumā uz 2007. gada 31. janvāra pirkuma līguma
pamata ir dzīvokļa īpašums /adrese/ un kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas (lietas lapa 10.-11.), kā tas arī ticis
norādīts prasības pieteikumā.
Pušu tiesiskās attiecības noteic un tās ir apspriežamas atbilstoši 2009. gada 21. jūnijā noslēgtā pārvaldīšanas pilnvarojuma
līguma Nr.3-1-1/30/09 un tā pielikuma noteikumiem (lietas lapa 12.,13.,14.). Līguma tiesiskumu apšaubīt nav pamata.
Prasītāja prasījuma tiesības pierādījusi ar noteiktiem rakstveida pierādījumiem, tai skaitā, dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu,
atbilstoši Civillikuma 1483. panta 4. punkta prasībām.
Tiesa secina, ka atbildētāja pienākums veikt pieprasītos maksājumus ir uz likuma pamata, jo zemesgrāmatu akts pierāda viņa
īpašuma tiesības uz norādīto nekustamo īpašumu prasībā norādītā laika posmā.
Turklāt, likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija likumīgā spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim un ir piemērojams strīdā,
atbilstoši Civillikuma 3. panta nosacījumiem, 8. panta pirmajā daļā un 12. pantā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties
daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kā arī segt nepieciešamos izdevumus, kas saistīti
ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu,
proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, kā arī norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā,
vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošas daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku
sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Atbildētāja pienākums veikt maksājumus noteikts ar līgumu un likumu „Par dzīvokļa īpašumu” un uz dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma pamata.
Kopš 2011. gada 1. janvāra likumīgā spēkā stājies un strīdā no tā laika piemērojams arī Dzīvokļu īpašuma likums.
Atbilstoši Civillikuma 1838. pantam, nav pamata uzskatīt, ka saistības pienācīgā kārtībā izpildītas, - to pierādīt ir atbildētāja
pienākums.
Prasības summa pierādīta ar aprēķinu, grāmatvedības izziņu, kopsakarībā ar pārējiem lietā iesniegtajiem rakstveida
pierādījumiem, to apšaubīt nav pamata.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33., 34., 39., 40., 41. pantiem, no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi, kas
pierādīti ar noteiktiem rakstveida pierādījumiem. Daļa ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu, kuri nav tikusi samaksāti, atbilstoši
faktiski taisītajiem izdevumiem lietā, piedzenami no atbildētāja valsts labā, procesuālās ekonomijas nolūkā, tiesisku seku
sasniegšanai, kā arī ņemot vērā tiesu praksi šajā jautājumā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1., 3., 5., 8., 10., 26., 33., 34., 39., 40., 41., 56., 59., 74., 82., 86., 92., 93., 95., 97., 104., 110.,
128., 129., 190., 192., 193., 195., 204.1 pantiem, Civilprocesa likuma 30.3 nodaļu, tiesa
nosprieda:
apmierināt pilnīgi Aizkraukles novada sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Lauma A”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,
prasību pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā:
piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Aizkraukles novada sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Lauma A”,
reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, galveno parādu laikā no 2010. gada oktobra līdz 2012. gada oktobrim (ieskaitot) Ls 609.50
(seši simti deviņi lati un 50 santīmi) un tiesas izdevumus Ls 105.73 (viens simts pieci lati un 73 santīmi).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Latvijas Republikai tiesas izdevumus Ls 1.42 (viens lats un 42
santīmi).
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 450. panta pirmo daļu pirmās instances tiesas spriedumu, kas taisīts, piemērojot šā likuma 30.3
nodaļas noteikumus, lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese M. Griķe