Court dismissed appeal against fine for failing to maintain adjacent public land as required by local regulations.

NORAKSTS Lieta Nr.A42532808 A2328-09/17

S P RI E D UM S L AT VI J AS T A UT AS V ĀR D Ā

Rīgā 2009. gada 29.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis V.Poķis,

piedalījās: pieteicējs Ž.B., atbildētāja - Rīgas pilsētas pašvaldību pārstāvošās iestādes – Rīgas dome, kuru uz pilnvaras pamata pārstāvēja Miks Brakovskis, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Ž.B. (personas kods) pieteikuma par Rīgas Domes Administratīvās komisijas 2007.gada 30.oktobra lēmuma Nr.D5737–8 atcelšanu.

A p r a ks t o š ā d a ļ a

[1] 2007.gada 31.augustā Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu rajona pārvaldes vecākā inspektore Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 248.1panta kārtībā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.009527 – 2120 par to, ka Ž.B. nav nopļāvis zāli savam īpašumam /adrese/ piegulošajā teritorijā, tādējādi nepildot Rīgas domes 1999.gada 14.decembra saistošos noteikumos Nr.54 „Rīgas teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas un saglabāšanas noteikumi” (turpmāk - Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.54) 2.1.1.apakšpunktā minētās prasības. 2007.gada 2.oktobrī Rīgas domes Administratīvās komisijas Ziemeļu rajona apakškomisija izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu un pieņēma lēmumu Nr.D57381998-7, uzliekot Ž.B. naudas sodu Ls 30 apmērā.

Nepiekrītot Rīgas domes Administratīvās komisijas Ziemeļu rajona apakškomisijas 2007.gada 2.oktobra lēmumam Nr.D57381998-7, Ž.B. to apstrīdēja Rīgas domes Administratīvai komisijai, norādot, ka saskaņā ar 2004.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) nesakoptā teritorija ir nevis „piegulošā teritorija”, bet „ceļš”, turklāt tur nav zālājs, bet augot tikai nezāles. Rīgas domes Administratīvā komisija ar 2007.gada 30.oktobra lēmumu Nr.D5737-8 nolēma Rīgas domes Administratīvās komisijas Ziemeļu rajona apakškomisijas 2007.gada 2.oktobra lēmumu Nr.D57381998-7 atstāt negrozītu. lappuse 1 no 6 [2] Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 7.februārī saņemts Ž.B. (turpmāk arī pieteicējs) pieteikums par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2007.gada 30.oktobra lēmuma Nr.D5737–8 (turpmāk arī Lēmums) atcelšanu.

Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] Pieteicējs norāda, ka nepastāv strīds par to, ka zāle bijusi nepļauta. Pieteicējs savu vainu neatzīst pamatojoties uz, to, ka teritorijā nav zālāja, bet aug tikai nezāles, kuras viņš raujot ārā ar rokām un minētā teritorija ir ceļš un pieteicējam tas nav jākopj. [2.2] Administratīvā procesa likums (turpmāk – APL) un tiesību paražas Latvijas Republikā nosaka, ka vispārējā tiesību norma ir piemērojama tiktāl cik jautājumu neregulē speciālā tiesību norma.

Dotajā situācijā Ceļu satiksmes noteikumi ir vispārējs tiesību akts attiecībā pret Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr.54. Tas, ka minētā teritorija ir ceļš nekādi neietekmē Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.54 adresāta pienākumu sakopt tā daļu. [2.3] Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.54 konkrēti nosaka, ka ir jāsakopj publiskā lietošanā esoša, īpašumam pieguļoša teritorija, tas ir, teritorija, kas vairs nav pieteicēja īpašums.

[3] Atbildētāja – Rīgas dome Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 10.maijā iesniegtajā paskaidrojumā norāda, ka uzskata pieteikumu par nepamatotu un prasību neatzīst turpmāk norādīto iemeslu dēļ. [3.1] Lēmums pieņemts, gan ņemot vērā pieteicēja paskaidrojumus, gan lietā esošos materiālus, no kuriem izriet, ka pieteicējs nav nopļāvis zāli savam īpašumam Rīgā, /adrese/ pieguļošajā teritorijā. [3.2] Ar lietā esošiem materiāliem, tai skaitā, foto fiksācijām, Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.54 2.1.1.apakšpunkta pārkāpums ir pilnībā pierādīts.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādīto.

[5] Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā norādīto.

Mo t ī v u d a ļ a

[6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus to kopsakarībā ar administratīvā procesa dalībnieku argumentiem un paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums nav pamatots un tādēļ ir noraidāms.

lappuse 2 no 6 [7] Ar lietas materiāliem tiesa konstatēja turpmāk norādītos faktiskos apstākļus. [7.1] 2007.gada 31.augustā Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu rajona pārvaldes vecākā inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.009527 – 2120 par to, ka pieteicējs nav nopļāvis zāli savam īpašumam /adrese/ piegulošajā teritorijā, tādējādi nepildot Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.54 2.1.1.apakšpunktā minētās prasības un izdarot 5.1.apakšpunktā paredzēto pārkāpumu (lietas 50.lapa). [7.2] 2007.gada 2.oktobrī Rīgas domes Administratīvās komisijas Ziemeļu rajona apakškomisija izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu un pieņēma lēmumu Nr.D57381998-7, uzliekot Ž.B. naudas sodu Ls 30 apmērā (lietas 41.lapa). [7.3] Nepiekrītot Rīgas domes Administratīvās komisijas Ziemeļu rajona apakškomisijas 2007.gada 2.oktobra lēmumam Nr.D57381998-7, pieteicējs to apstrīdēja Rīgas domes Administratīvai komisijai, norādot, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem nesakoptā teritorija ir nevis „piegulošā teritorija”, bet „ceļš”, turklāt tur nav zālājs, bet augot tikai nezāles (lietas 40.lapa). [7.4] Rīgas domes Administratīvā komisija ar 2007.gada 30.oktobra lēmumu Nr.D5737-8 nolēma Rīgas domes Administratīvās komisijas Ziemeļu rajona apakškomisijas 2007.gada 2.oktobra lēmumu Nr.D57381998-7 atstāt negrozītu (lietas 37.lapa).

[8] Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.54 izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 5.punktu vietējās pašvaldības dome (padome) ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 21.panta 16.punktu vietējās pašvaldības dome (padome) var apstiprināt saistošos noteikumus un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu. Saskaņā ar LAPK 5.pantu pilsētu domes ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu likuma „Par pašvaldībām” paredzētajos gadījumos. Līdz ar to secināms, ka pieteicējam ir saistoši Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.54 nosacījumi, kā arī viņam par to pārkāpšanu atbildētājs bija tiesīgs piemērot administratīvo sodu. Pieteicējs ir sodīts par Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.54 2.1.1.punktā paredzēto prasību neievērošanu ar naudas sodu Ls 30 apmērā.

[9] Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.54 2.1.punkts (redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā) nosaka, ka: „Rīgas pašvaldības komercsabiedrībām atbilstoši noslēgtajam līgumam, dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām, namīpašumu, zemesgabalu u.c. teritoriju īpašniekiem, valdītājiem, pārvaldītājiem - pilnvarniekiem, lietotājiem - lappuse 3 no 6 nomniekiem savos objektos jānodrošina piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšana (2.1.1. punkts)”.

[10] Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši iepriekš minētajām tiesību normām, ir nepieciešams konstatēt administratīvā pārkāpuma sastāvu.

[11] Vispirms ir nepieciešams konstatēt, ka pieteicējs ir Rīgas domes saistošo noteikumu 2.1.punkta subjekts. Saskaņā ar Rīgas domes saistošo noteikumu 2.1.punktu pie administratīvās atbildības pēc šī punkta citu starpā ir saucams arī namīpašuma vai zemesgabala u.c. teritoriju īpašnieks. Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs ir nekustamā īpašuma Rīgā, /adrese/ īpašnieks. Minēto arī apliecina izraksts no zemesgrāmatu apliecības un zemes robežu plāns (lietas 22., 23.lapa). Tātad pieteicējs ir atzīstams par administratīvās atbildības subjektu.

[12] Lai konstatētu administratīvā pārkāpuma objektīvo pusi, ir konstatējams, vai pie administratīvās atbildības sauktās personas darbība vai bezdarbība atbilst administratīvā pārkāpuma kvalifikācijai.

[13] Saskaņā ar Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.54 2.1.punktu, teritoriju īpašniekiem, savos objektos jānodrošina piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšana. No lietas materiālos zemes robežu plāna (lietas 22.lapa), topogrāfiskā uzmērīšanas plāna (lietas 21.lapa), notikuma vietas fotogrāfijām (lietas 59., 60.lapa) tiesa konstatē, ka pieteicēja īpašums robežojas ar Attekas un Zvejas ielām. Starp pieteicēja īpašumā esošo zemes vienību un brauktuvi atrodas neizbūvēta ielas daļa, kurā aug zāle (zālājs). Šāda teritorija ir atzīstama par piegulošu publiskā lietošanā esošo teritoriju Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.54 2.1.punkta izpratnē.

[14] Pieteicējs ir norādījis, ka ielas sakopšana saskaņā ar Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.54 2.2.punktu ir jāveic to apsaimniekotājiem vai uzturētājiem, līdz ar to tā pienākums nav pļaut zāli. Tiesas ieskatā no Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.54 2.1.punkta satura ir redzams, ka zemes īpašniekiem ir uzlikts pienākums kopt arī ielas daļas. Tiesību normā ir uzskaitītas atsevišķas ielas (ceļa) sastāvdaļas, kas apliecina, ka pienākums ir attiecināms uz ielu un ceļu daļām līdz brauktuves malai. Tiesību normā ietvertajā uzskaitījumā ir precīzi norādīts, ka kopšanas darbi ir veicami līdz brauktuves malai. Līdz ar to tiesa secina, ka normas saturs ir izteikts pietiekami skaidri, lai tas būtu saprotams piemērojot gramatiskās interpretācijas metodi. lappuse 4 no 6 Tiesas vērtējumā Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.54 2.2.punkts neatceļ 2.1.punktu, bet papildina to. Tiesību normas to kopsakarībā nosaka, ka ielu sakopšana, izņemot to daļu, kuru sakopšanu veic pieguļošo zemes gabalu īpašnieki (2.1.punktā minētie subjekti), veic ielu (ceļu) apsaimniekotājs. Tādejādi tiesa secina, ka tiesību normas nosaka pieteicēja pienākumu kopt pieteicēja īpašumam piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju, kas konkrētajā gadījumā ir ielas daļa līdz brauktuves malai, savukārt brauktuves sakopšanu veic ielas apsaimniekotājs.

[15] Lietā nav strīda, ka pieteicējs nav kopis īpašumam piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju. Minēto faktu apstiprina gan pieteicēja paskaidrojumi, gan lietā esošās fotogrāfiju kopijas (lietas 58.-60.lapa).

[16] Saskaņā ar Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.54 5.punktu par saistošajos noteikumos minēto prasību pārkāpumiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz Ls 250. Izvērtējot Rīgas domes Administratīvās komisijas Ziemeļu rajona apakškomisijas lēmuma Nr.D57381998-7 un Rīgas domes Administratīvās komisijas lēmuma Nr.D5737-8 saturu, tiesa konstatē, ka lēmums neatspoguļo lietderības apsvērumus par piemērotā soda noteikšanu.

[17] Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo un otro daļu, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliet ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[18] Atbildētāja sākotnējā lēmumā ir norādījusi, ka lietā ir konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi, nenorādot kādi ir šie apstākļi un kā tie ietekmē piemērotā soda izvēli. Tiesas vērtējumā pārkāpums nav atzīstams par rupju, jo teritorija, lai arī nav nopļauta zāle, nav piegružota. Vienlaicīgi tiesa arī uzskata, ka pārkāpums nav atzīstams par nebūtisku (izsakāms brīdinājums), jo teritorijas nekopšana traucē satiksmes un gājēju plūsmu, kā arī veido nesakoptu pilsētvidi. No atbildētājas un pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem var secināt, ka pieteicējs nav savlaicīgi reaģējis uz aizrādījumiem, kā arī nav sakopis teritoriju līdz lietas izskatīšanas brīdim, kaut arī šāda iespēja pieteicējam bija. Šāda personas attieksme pret notikumu ir vērtējama kā nevērīga, jo nepastāv vērā ņemami apstākļi, kas apgrūtinātu pieteicēja iespējas sakārtot īpašumam pieguļošo teritoriju. Līdz ar to tiesas vērtējumā pārkāpums izdarīts aiz rupjas neuzmanības, maldīgi pieņemot, ka nepastāv pienākums kopt pieguļošo teritoriju.

lappuse 5 no 6 [19] Ņemot vērā pārkāpuma raksturu, pieteicēja subjektīvo attieksmi un to ka lietā nav konstatējami vainu mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, tiesas ieskatā sods ir noteikts samērīgs. Tiesas ieskatā minimālās sankcijas piemērošana konkrētajā lietā nav pamatota, jo pieteicējs nav sadarbojies ar iestādi, kā arī izrādījis vēlmi sakopt teritoriju, lietā nav konstatēti vainu mīkstinoši apstākļi, vai kādi citi faktori, kas liecinātu, ka piemērotais sods ir acīmredzami nesamērīgs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt Ž.B. pieteikumu par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2007.gada 30.oktobra lēmuma Nr.D57 37-8 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis /paraksts/ V.Poķis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvā rajona tiesa Tiesnesis V.Poķis Rīgā, 2009. gada 29.aprīlī.

lappuse 6 no 6