Court convicted defendant of illegal drug possession and trafficking under Latvian Criminal Law.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of illegally purchasing, storing, and selling heroin for personal use and profit. Evidence included seizure of 0.0053g of heroin and prior warnings for similar offenses. The court applied the Criminal Law provisions to impose a combined sentence of two years and nine months imprisonment.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 253.1. panta un 253.2. panta pirmās daļas; Illegal possession and trafficking of heroin for personal use and profit constitute criminal offenses punishable by imprisonment under Latvian Criminal Law.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Kriminālprocess Nr. 11519000416
K29-0861 -16/10
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā 2016.gada 24.maijā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese V. Freimane
piedaloties prokurorei J.Kuzņecovai
aizstāvei zvērinātai advokātei H.Purviņai
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas
paredzēti Krimināllikuma 253.'panta pirmajā daļā un 253.2panta pirmajā daļā.
Aprakstošā daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi visus krimināllietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ realizācijas nolūkā neatļauti iegādājās un
glabāja, kā arī neatļauti realizēja narkotisko vielu, šādos apstākļos:
/pers. A/ 2016.gada 7.janvārī, Kalna ielā pie nama Nr.64, Rīgā, no pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotas personas tālākai realizācijai neatļauti
iegādājās narkotisko vielu - 0,2686 g heroīnu saturošās vielas, kas satur 2% jeb 0,0053 g heroīna. Norādīto prettiesiski iegādāto narkotisko vielu -
0,2686 g heroīnu saturošās vielas, kas satur 0,0053 g heroīna, kas atradās trīs kombinēta materiāla - folija/papīra vīstokļos, /pers. A/ realizācijas nolūkā
neatļauti glabāja pie sevis un 2016.gada 7.janvārī, ap pīkst. 12.45, Lauvas ielā pie nama Nr.9, Rīgā, par EUR 20, t.i. mantkārīgā nolūkā, neatļauti
realizēja personai, pret kuru uzsākts cits kriminālprocess.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 8.novembrī apstiprinātajiem noteikumiem Nr.847 „Par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām,
psihotropajām vielām un prekursoriem", heroīns ir aizliegtā sevišķi bīstama narkotiskā viela, kuras nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud
veselību.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 253.'panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Turklāt /pers. A/, būdams persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos,
glabāšanu un lietošanu, neatļauti lietoja narkotiskās un psihotropās vielas, šādos apstākļos:
būdams 2013.gada 26.augustā brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu,
pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā, vietā un veidā, bet ne vēlāk kā līdz 2014.gada 21.jūlijam neatļauti lietoja narkotiskās vielas -
heroīnu, metadonu un psihotropo vielu - fenobarbitālu, par ko /pers. A/, atrodoties narkotisko un psihotropo vielu reibumā, 2014.gada 21.jūlijā pīkst.
19.45 tika aizturēts Lomonosova ielā pie mājas Nr.l, Rīgā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā.
Turklāt /pers. A/ neatļauti lietoja narkotisko vielu, ja to izdarījusi
persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu,
šādos apstākļos:
/pers. A/, būdams 2013.gada 26.augustā brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un
lietošanu, pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā, vietā un veidā, bet ne vēlāk kā līdz 2014.gada
1. augustam neatļauti lietoja narkotisko vielu - heroīnu, par ko, /pers. A/, atrodoties narkotisko vielu ietekmē, 2014.gada 1.augustā pīkst. 13.30
tika aizturēts Valmieras ielā pie mājas Nr.13, Rīgā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā.
Turklāt /pers. A/ neatļauti lietoja narkotisko vielu, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par narkotisko un
psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu, šādos apstākļos:
/pers. A/, būdams 2013.gada 26.augustā brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un
lietošanu, pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā, vietā un veidā, bet ne vēlāk kā līdz 2014.gada
2. augustam neatļauti lietoja narkotisko vielu - heroīnu, par ko, /pers. A/, atrodoties narkotisko vielu reibumā, 2014.gada 2.augustā pīkst. 19.50
tika aizturēts Viļānu un Ludzas ielu krustojumā, Rīgā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas
un 253.'panta pirmās daļas atzina pilnībā, atzina arī apsūdzībā norādītos faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izdarīto nožēloja un pieteica
lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.
Prokurore un aizstāve tiesas sēdē piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā.
Tā kā apsūdzētais pilnībā atzīst savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā, to atzina arī tiesas procesā, piekrita lietas izskatīšanai bez pierādījumu
pārbaudes, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas nosacījumiem, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo
būtību un sekas, tiesa, noklausoties prokurores un aizstāves viedokli, iepazinusies ar lietas materiāliem atzīst, ka lietā iespējams neizdarīt pierādījumu
pārbaudi.
Motīvu daļa
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumiem, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par
/pers. A/ vainīgumu minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo dalu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ darbības atbilst noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijai pēc Krimināllikuma 253.'panta pirmās daļas un 253.2panta
pirmās daļas, tādējādi par izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem apsūdzētais ir sodāms.
Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda veidu, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta prasībām, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma
raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturtās daļas un 9.panta noteikumiem /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts
Krimināllikuma 253.'panta pirmajā daļā, ir smags noziegums, kura kaitīguma pakāpe ir augstāka nekā par mazāk smagu noziegumu, par ko likums paredz
brīvības atņemšanas sodu uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku
līdz trim gadiem.
Savukārt, izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta
pirmajā daļā, atzīstams par kriminālpārkāpumu, par ko likums paredz sodu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas
sodu.
Izvērtējot /pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 253.'panta pirmajā daļā un
253.2panta pirmajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi no subjektīvās puses ir tīši nodarījumi, kurus raksturo tiešs nodoms. Vainīgais apzinās, ka veic
neatļautas darbības ar narkotiskām vai psihotropām vielām, un vēlas to.
Tiesas ieskatā /pers. A/ attieksme pret narkotisko vielu lietošanu nav kritiska, to starp trūkst izpratnes par apreibinošu vielu ietekmi uz viņa
uzvedību un domāšanu, tādējādi pastāv grūtības ar savas uzvedības kontroli, ko apliecina arī apsūdzētā vairākas administratīvās sodāmības viena gada
laikā un atkārtotās sodāmības.
Neatļautas darbības ar psihotropajām vielām rada bīstamas sekas personas veselībai un dzīvībai, kā arī sagādā sabiedrībai daudzas sociālas
problēmas. Apsūdzētā darbības ir veicinājušas aizliegto vielu nelegālu apriti, tādā veidā apdraudot vispārējo drošību narkotisko un psihotropo vielu
aprites sfērā. Tāpat tiesa nevar atstāt bez ievērības to, ka likumdevējs apsūdzētā izdarītos noziedzīgos nodarījumus ir vērtējis kā nodarījumus ar lielu
kaitīguma pakāpi. Turklāt apsūdzētā inkriminēto pantu sankcijas apmērs norāda, ka ar noziedzīgu nodarījumu apdraudētās intereses likumdevējs uzskata
par īpaši nozīmīgām.
Tiesa, iepazinusies ar apsūdzētā /pers. A/ personību raksturojošiem datiem, konstatē, ka viņš dzimis /datums/Rīgā, Latvijas Republikas pilsonis,
dzīvo /adrese A/ (2.sējuma lietas 58.,59.lapa), nestrādā, neprecējies, apgādībā viens nepilngadīgs bērns, ar vidējo izglītību, VSIA "Rīgas psihiatrijas un
narkoloģijas centrs" Narkoloģiskās palīdzības dienesta uzskaitē /pers. A/ neatrodas (1.sējuma lietas 136.lapa), agrāk sodīts (1.sējuma lietas 81.-
85.lapa), pēdējās sodāmības:
- Uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdi bija sodīts ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 29.aprīļa spriedumu pēc
Krimināllikuma 175.panta pirmās daļa ar piespiedu darbu uz 200 stundām. Spriedums spēkā stājies 2014.gada 10.maijā. Sodāmība nav dzēsta;
- 2015.gada 14.aprīlī ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas, 50.panta piektās
daļas - ar brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem (11.06.2015. /pers. A/ atbrīvots pēc soda izciešanas no Rīgas Centrālcietuma);
-2015.gada 06.jūlijā ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas, 253.2 panta pirmās
daļas, 50.panta pirmās daļas - ar brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi, policijas kontroli uz 1 gadu (13.11.2015 /pers. A/ atbrīvots pēc soda izciešanas no
Jēkabpils cietuma);
- Administratīvi sodīts 13 reizes (2.sējuma lietas 60.-61.lapa).
Lemjot jautājumu par apsūdzētajam /pers. A/ piemērojamo soda veidu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 253.'panta pirmās daļas un 253.2panta
pirmās daļas sankcijas, apsūdzētā /pers. A/ iepriekš minētās ziņas par personību, kā arī apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, bet no pantu sankcijās
paredzētiem sodu veidiem, tiesa atzīst, ka piemērotākais konkrētajā lietā ir brīvības atņemšanas sods, kādu lūdza piemērot arī prokurore.
Tiesas ieskatā, apsūdzētājam ir piemērojams īslaicīgs brīvības atņemšanas sods un brīvības atņemšanas sods, jo apsūdzētais nekādus secinājumus
pēc iepriekšējām sodāmībām nav izdarījis, nav pārvērtējis savu attieksmi pret dzīvi un nav mēģinājis iekļauties vispārpieņemtajās sabiedrības uzvedības un
morāles normās. Turklāt viņa vairākkārtējā sodāmības tiesai nerada pārliecību, ka viņš, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tāpēc tiesas
ieskatā, apsūdzētā labošanos iespējams panākt vienīgi, izolējot viņu no sabiedrības.
Turklāt nosakot reālu brīvības atņemšanas sodu personai, kas apsūdzēta par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotiskajām vielām, tiesa
aizstāv valsts un sabiedriskās drošības intereses, valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību
un tikumību, kā arī lai aizstāvētu citu personu tiesības un brīvību.
Pastāvot minēto apstākļu kopumam, tiesa secina, ka šāda /pers. A/ cilvēktiesību ierobežošana atbilst Kriminālprocesa likuma mērķim un
Kriminālprocesa likuma 12.pantā definētajam cilvēktiesību garantēšanas principam.
Savukārt nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda mēru, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa ņem vērā apstākļus, kuri likumā nav paredzēti, un tiesa atzīst par apsūdzētā atbildību mīkstinošu
apstākli apsūdzētā vaļsirdīgu atzīšanos visu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un izdarītā nožēlošanu.
Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētais atzīst savu vainu.
Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma
21.pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko
attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību
mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk Senāta Krimināllietu departaments nolēmumus
lietā Nr. SKK- 232/08).
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.,11.punktu - par /pers. A/ atbildību pastiprinošiem apstākļiem atzīstams tas, ka noziedzīgie
nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu un tas, ka noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 253.'pirmajā daļā, izdarīts mantkārīgu
tieksmju dēļ.
Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinoša apstākļa esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu, tādējādi
soda mēram jābūt bargākam (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumā lietā Nr.SKK 01-74/06).
Turklāt atbildību pastiprinoša apstākļa esamība un agrākā sodāmība izslēdz Krimināllikuma 49. piemērošanu apsūdzētajam.
Saskaņā ar Krimināllikuma 253.'panta pirmās daļas sankciju, apsūdzētajam nosakāms papildsods - probācijas uzraudzība, kas ir obligāts un ko
tiesa konkrētajos apstākļos uzskata par /pers. A/ personībai atbilstošu un nepieciešamu papildsodu par izdarīto.
Izvērtējot piemērojamā papildsoda - probācijas uzraudzība apmēru, ņemot vērā /pers. A/ personību un izdarītā noziedzīgā nodarījuma
raksturojumu un smagumu, lai uzraudzītu apsūdzētā uzvedību pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas iestādes, tas būtu nosakāms virs vidējā apmēra.
Tiesa atzīsts, ka apsūdzētais nav izdarījis attiecīgus secinājumus par savas šādas uzvedības tālāku nepieļaujamību, nav mainījis savu attieksmi pret
likuma un morāles normām, kā arī, izciešot sodu, nav sasniedzis nepieciešamo resocializācijas pakāpi, lai atgrieztos sabiedrībā kā likumpaklausīgs
sabiedrības loceklis. Tā vietā /pers. A/ turpināja ignorēt sabiedrībā pieņemtos likumus un izdarīja jaunu noziedzīgu nodarījumu. Pie šādiem apstākļiem
tiesa uzskata, ka /pers. A/ nevēlas ievērot sabiedrībā noteiktos uzvedības noteikumus, kļūt par likumpaklausīgu sabiedrības locekli, līdz ar ko viņš ir
bīstams sabiedrībai, apdraud citu sabiedrības locekļu intereses un mantu, viņš ir tendēts uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un tādejādi ir nepieciešama
viņa uzvedības pastiprināta kontrole.
Krimināllikuma 253.'panta pirmās daļas sankcijai daļā par papildsodu-mantas konfiskāciju, ir alternatīvs raksturs. Ņemot vērā, ka kriminālprocesa
ietvaros mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai arests apsūdzētā konkrētai mantai, atbilstoši spēkā esošajai Krimināllikuma 42.panta trešajai daļai,
kā arī mantai, kas viņam pienākas no citām personām, nav uzlikts, to tiesu debatēs nelūdza piemērot arī valsts apsūdzība, tiesa uzskata par iespējamu
apsūdzētajam nepiemērot mantas konfiskāciju.
Ņemot vērā to, ka /pers. A/ šajā kriminālprocesā atzīts par vainīgu par četriem izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, pie soda noteikšanas tiesa
vadās pēc
Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas nosacījumiem, kas noteic, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa,
taisot spriedumu, vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā
galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos
sodus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta trešo daļu, ja vismaz viens noziedzīgais nodarījums, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir smags
vai sevišķi smags noziegums, galīgais sods tiek noteikts, pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.
Turklāt /pers. A/ šo noziedzīgo nodarījumu izdarījis papildsoda -policijas kontroles izciešanas laikā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 45.1panta sesto daļu, ja notiesātais vai persona, kurai papildsods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu,
papildsoda izciešanas laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa neizciesto papildsoda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu un nosaka
galīgo sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52.panta noteikumiem.
Nosakot galīgo sodu pēc vairākiem spriedumiem /pers. A/, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 51.panta pirmās daļas nosacījumus, ja notiesātais pēc
sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam
pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.
Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmās prim daļas 2.punktu, nosakot sodu pēc vairākiem spriedumiem, sodam pievieno ne
mazāk kā vienu trešdaļu no neizciestā soda, ja ir konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs, kas ir konstatēts /pers. A/.
Lemjot par galīgā soda noteikšanu pēc vairākiem spriedumiem un noziedzīgu nodarījumu kopības apsūdzētajam, tiesa vadās arī pēc 2008.gada
1.jūlija Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā „Sodu piemērošanas politika"
izteiktajiem priekšlikumiem, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja
saskaitīšana. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var tikt piemērota īpašos
gadījumos.
Tiesa nekonstatē īpašus apstākļus, kas būtu par pamatu galīgā soda noteikšanai, piemērojot sodu ietveršanas vai pilnīgas saskaitīšanas principu. Uz
tādiem nenorādīja arī neviens no procesa dalībniekiem, tādējādi tiesa uzskata, ka, lai nodrošinātu personas sodīšanu par visiem izdarītajiem
noziedzīgajiem nodarījumiem un sekmētu kriminālsoda mērķa sasniegšanu, pie galīgā soda noteikšanas /pers. A/ piemērojams daļējais sodu saskaitīšanas
un pievienošanas princips.
2016.gada 7.janvārī /pers. A/ tika aizturēts Kriminālprocesa likuma 264.panta kārtībā pīkst. 16.41 (1.sējuma lietas 49.lapa), bet 2016.gada
8.janvārī kriminālprocesā Nr.11519000416 /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums (1.sējuma lietas 58-61).
2016.gada 17.martā /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis - aizliegums izbraukt no Latvijas Republikas (2.sējuma lietas 57.lapa).
2016.gada 13.janvārī Kriminālprocesā Nr.11519000416 /pers. A/ uzlikts arests izņemtai naudai EUR 20 (1.sējuma lietas 100.-104., 114 lapa).
Kriminālprocesa ietvaros /pers. A/ personas kratīšanā izņemtajai naudai EUR 20, kas glabājas Valsts policijas DEPONĒTO LĪDZEKĻU
KONTĀ, saskaņā ar 2016.gada 13.janvāra lēmumu, ko apstiprinājusi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas izmeklēšanas tiesnese, uzlikts arests (1.sējuma
lietas 101.lapa).
Valsts apsūdzība uzskata, ka kratīšanas laikā izņemtā nauda iegūta noziedzīgā ceļā, apsūdzētajam realizējot narkotiskās vielas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 355.panta otrās daļas 4.punktu, ja netiek pierādīts pretējais, par noziedzīgi iegūtu uzskatāma manta, arī
finanšu līdzekļi, kas pieder personai, kura
pati iesaistījusies noziedzīgās darbībās ar narkotiskām vai psihotropām vielām vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta
šādās darbībās.
Tiesa uzskata, ka EUR 20 ir atzīstami par noziedzīgi iegūtu mantu, jo pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka šie līdzekļi ir saistīti ar
noziedzīgu nodarījumu, tā kā nav novērstas šaubas par šo naudas līdzekļu izcelsmi. Līdz ar to šos naudas līdzekļus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
358.panta nosacījumiem ir nepieciešams konfiscēt un ieskaitīt valsts budžetā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitīt atrašanos īslaicīgās aizturēšanas vietā šajā lietā 2016.gada
7.janvārī un apcietinājumā pavadīto laiku no 2016.gada 8. janvāra līdz 2016.gada 24.maijam.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. A/ kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis - apcietinājums, ir atstājams negrozīts, tādā veidā nodrošinot
sprieduma izpildi.
Tiesas sēdē pēc procesa virzītāja norīkojuma apsūdzētā /pers. A/ aizstāvību veica zvērināta advokāte H.Purviņa, kurai par veikto darbu valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā kriminālprocesā no valsts līdzekļiem izmaksājama atlīdzība kopsummā 104,17 (viens simts četri euro 17
centi) euro. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu minētos procesuālos izdevumus ir pamats piedzīt valsts ienākumos no apsūdzētā
/pers. A/, jo tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 368.pantā paredzētos gadījumus apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo izdevumu piedziņas.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai lietisko pierādījumu, kaitējuma kompensācijas kriminālprocesā nav.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 523., 524., 527., 528. un 529.pantu, tiesa
Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.'panta pirmajā
daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem un 3 (trīs) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem)
gadiem.
Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta pirmajā
daļā (izdarīts 2014.gada 21.jūlijā) un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.
Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta pirmajā
daļā (izdarīts 2014.gada 1.augustā) un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.
Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.2panta pirmajā
daļā (izdarīts 2014.gada 2.augustā) un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, daļēji saskaitīt piespriestos sodus un galīgo sodu noteikt - brīvības atņemšanu uz 2 (diviem)
gadiem un 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51 .panta pirmo daļu šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienot pēc Rīgas Pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesas 2015.gada 6.jūlija sprieduma neizciesto papildsodu - policijas kontroli, un galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem
un 9 (deviņiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantā noteikto, /pers. A/ soda termiņā ieskaitīt atrašanos īslaicīgās aizturēšanas vietā šajā lietā 2016.gada 7.janvārī
un apcietinājumā pavadīto laiku no 2016.gada 8.janvāra līdz 2016.gada 24.maijam.
Negrozīt piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu.
Piedzīt procesuālos izdevumus no apsūdzētā /pers. A/ EUR 104,17 (viens simts četri euro 17 centi) valsts labā par advokātes H.Purviņas sniegto
juridisko palīdzību kriminālprocesā, nosakot termiņu labprātīgai procesuālo izdevumu samaksai - 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un tie
iemaksājami: Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu
dokumentu.
Atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt /pers. A/ mantu, kurai uzlikts arests - naudas līdzekļus EUR 20 (divdesmit euro) apmērā, kas glabājas
Valsts policijas deponēto līdzekļu kontā un ieskaitīt tos valsts budžetā.
Spriedumu daļā par piespriesto sodu vai pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas
apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas protestu vai sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā no pilnā sprieduma
pieejamības dienas.
Pilna sprieduma pieejamības diena - 2016.gada 6.jūnijs.
Tiesnese V.Freimane